“Mūsu valstu kopīgās vērtības ir demokrātija, brīvais tirgus un cilvēktiesības”

Vakar, 30.oktobrī, sākās Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Šveices Konfederācijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Jānis Ūdris, pavadot Valsts prezidenti Šveices vizītē:

Vakar, 30.oktobrī, sākās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga kunga valsts vizīte Šveices Konfederācijā.

Pusvienpadsmitos priekšpusdienā mūsu Valsts prezidente un personas, kas viņu pavada, ar speciālreisa lidmašīnu ieradās Cīrihes lidostā, kur augsto viešņu sagaidīja Šveices prezidents Kaspars Villigers un Vera Villigeres kundze, kā arī citas augsta ranga Šveices amatpersonas. Tūlīt pēc tam Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar Latvijas delegāciju ar vilcienu izbrauca uz galvaspilsētu Berni. Vairāk nekā stundu ilgā brauciena laikā vilcienā atbilstoši Šveices diplomātiskā protokola tradīcijai notika abu valstu prezidentu, kā arī Latvijas un Šveices oficiālo delegāciju pirmā saruna.

Bernes stacijā augstos viesus sagaidīja Bernes kantona prezidente Elizabete Zelča. Dienas vidū Bernes viesnīcā “Šveicerhofa” notika abu prezidentu neformālas sarunas, kā arī dāvanu apmaiņa un parakstīšanās Goda viesu grāmatā. Pustrijos pēcpusdienā Šveices parlamenta ēkā notika oficiālā sagaidīšanas ceremonija. Slavenajā Vandela zālē Šveices prezidents Kaspars Villigers teica oficiālo uzrunu, kam sekoja Latvijas Valsts prezidentes atbildes uzruna .

Pēc īsas pieņemšanas Vaira Vīķe-Freiberga aplūkoja parlamenta zāles. Pēc tam abu valstu prezidenti no parlamenta ēkas devās uz Bernerhofu, kur risinājās Latvijas un Šveices oficiālās sarunas. Tām beidzoties,notika Vairas Vīķes-Freibergas un Kaspara Villigera preses konference.

Preses konferenci 30.oktobrī ievadīja Šveices prezidents, augstu novērtējot nule notikušās prezidentu sarunas, kas, pēc Kaspara Villigera domām, bijušas ļoti intensīvas. Sarunās skartas dažādas valstu sadarbības jomas. Šveices prezidents augstu novērtēja daudzo Latvijas uzņēmēju, kā arī finansistu un citu nozaru speciālistu klātbūtni. Admirālis Gaidis Zeibots abu delegāciju sarunās uzsvēris drošības dimensiju. Prezidenti pārrunājuši arī starptautiskā terorisma eskalāciju pasaulē un bijuši vienisprātis par visu valstu kopīgu pūliņu aktualitāti cīņā pret šo jaunā gadsimta sērgu.

Kaspars Villigers pauda pārliecību par Latvijas un Šveices kontaktu dinamisku attīstību arī nākotnē.

Latvijas Valsts prezidente uzsvēra savas valsts vizītes unikālo raksturu, atgādinot, ka šī ir piecdesmitā, tātad jubilejas valsts vizīte Šveices vēsturē, kā arī pirmā reize, kad Šveici valsts vizītē apmeklē sieviete. Vaira Vīķe-Freiberga atgādināja skarbo patiesību, ka Latvija piecdesmit gadus bijusi izsvītrota no Eiropas un pasaules kartes un tagad atgriežas Rietumu demokrātisko valstu saimē. Prezidente uzsvēra arī drīzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju Kopenhāgenas apspriedes nozīmīgumu Latvijas turpmākajā liktenī.

 

“Latvijas Vēstneša” jautājums:

— Jūsu ekselences, Latvijas un Šveices prezidenti! Atļaujiet uzdot nedaudz emocionālu jautājumu. Vai jūs jūtat, ka šīs vizītes psiholoģisko gaisotni būtu iespaidojušas mūsu zemju kultūras sakaru dziļās saknes, it īpaši diženo latviešu Raiņa un Aspazijas trimdas gadi Šveicē?

Kaspars Villigers: — Es teiktu, ka mēs tagad no jauna atklājam Latviju. Jūsu prezidente jau teica, ka Latvija piecdesmit gadus bija izsvītrota no Eiropas kartes. Diemžēl tas atstājis negatīvu iespaidu arī uz Šveices pilsoņu informētību. Taču mēs Šveicē, protams, zinām, ka divi diženi latvieši ilgus gadus dzīvoja Kastaņolā pie Lugāno un tieši tur sarakstīja daudzus savus slavenākos darbus. Mēs arī zinām, ka viņi bija augsti cienīti Šveices sabiedrībā. Taču vēlākā Latvijas okupācija un aukstais karš mazināja šīs informācijas spilgtumu. Taču es ceru, drīz pienāks laiks, kad daudzi šveicieši savos grāmatu veikalos prasīs latviešu izcilākos literatūras darbus un viņiem vispirms pasniegs tieši Raiņa un Aspazijas grāmatas. Un ticiet man – es būšu viens no pirmajiem šveiciešiem, kas šīs grāmatas nopirks. Var teikt, ka pēc Berlīnes mūra krišanas, kas simboliski iezīmēja aukstā kara beigas, mēs Šveicē sākām no jauna atklāt jūsu tautu. Mēs redzam, ka jūsu tautai ir tās pašas eiropeiskās kultūras saknes. Arī vienoto kultūras sakņu apziņa padara šo vizīti jo svarīgāku.

Vaira Vīķe-Freiberga:

— Kā jau teicu, Latvijai tagad ir ļoti svarīgi atgriezties Eiropā, no kuras mēs pusgadsimtu bijām izrauti, un ieņemt šeit savu likumīgo un cieņas pilno vietu.

Tas ir Latvijai tik svarīgais starptautiskās atzīšanas process, ko mums arī turpmāk vajag intensīvi turpināt. Diemžēl joprojām mēs nevaram teikt, ka latviešu literatūras izcilākie darbi būtu guvuši pietiekamu tulkotāju ievērību pasaulē. Diemžēl daudzās valstīs grāmatnīcu plauktus tagad okupējuši amerikāņu bestselleru tulkojumi. Bet Rainis un Aspazija, tāpat visa latviešu literatūra kopumā, ir vesela pasaule, kas mums vēl jāatklāj starptautiskajai sabiedrībai.

Pēc tam Latvijas Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs tikās ar Šveices - Latvijas draudzības biedrības aktīvistiem.

Imants Freiberga kungs vakar apmeklēja informātikas tehnoloģiju firmu “Ascom CH “ un iepazinās ar Bernes vecpilsētu.

Vizītes pirmo dienu noslēdza valsts vakariņas par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam. Vakariņu laikā abu valstu prezidenti teica uzrunas.

Šodien, 31.oktobrī, valsts vizītes otrajā dienā, Latvijas Valsts prezidente izlidos uz Lugāno, kur paredzēts vietējās universitātes apmeklējums, kā arī izbraukums uz Raiņa un Aspazijas trimdas vietām Kastaņolā.

Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītei Šveices plašsaziņas līdzekļos pievērsta liela vērība. Vairākos laikrakstos publicētas intervijas ar Vairu Vīķi-Freibergu, ievietotas arī plašas publikāciju kopas par Latviju. Komentētāji uzsver, ka šī ir piecdesmitā, tātad jubilejas, valsts vizīte Šveices Konfederācijas vairāk nekā pusotra gadsimta ilgajā vēsturē. Šveices žurnālisti un komentētāji atgādina arī faktu, ka šī ir pati pirmā kādas Baltijas valsts prezidenta vizīte Šveicē, kā arī pati pirmā reize, kad Šveici vizītē apmeklē valsts vadītāja — sieviete. Visi šie fakti tiek atgādināti dziļi labvēlīgā kontekstā ar Latvijas dinamiskās attīstības faktiem, uzsverot, ka mūsu valsts vēl līdz gada beigām cer saņemt ielūgumus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Šveices parlamentā:

Foto: A.F.I./epa Šveicē 30.oktobrī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Šveices Konfederācijas prezidents Kaspars Villigers, Imants Freibergs un Vera Villigera (augšējā attēlā); Vaira Vīķe–Freiberga, Vera Villigera un Kaspars Villigers (apakšējā attēlā pa kreisi); Valsts prezidente Šveices parlamenta tribīnē

30.oktobrī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Šveices Konfederācijas prezidents Kaspars Villigers (augšējā attēlā); Imants Freibergs, Vaira Vīķe–Freiberga, Kaspars Villigers un Vera Villigera

Runa Šveices parlamentā 2002.gada 30.oktobrī

Augsti godātais Prezidenta kungs! Ļoti cienītā Villigeres kundze! Cienītā Federālās padomes kancleres Hūberes-Hotcas kundze! Godātie Federālās padomes biedri! Ekselences! Dāmas un kungi!

Savā, sava dzīvesdrauga un delegācijas vārdā gribētu paust patiesu prieku par iespēju apmeklēt Šveici — zemi, kuru patiešām apbrīnoju. Šo pirmo Latvijas valsts vadītāja vizīti jūsu zemē uztveru kā patiesu starp mūsu valstīm valdošu laipnības un abpusējas cieņas apliecinājumu. Tas arī norāda uz Šveices un Latvijas attiecību stiprināšanos, par ko varam būt īpaši gandarīti.

Esmu īpaši pateicīga par godpilno iespēju jūs uzrunāt Jūsu valsts parlamentā — šajā izcilajā simtgadīgajā arhitektūras piemineklī. Sienas, kuru gleznojumi mums atsauc atmiņā svarīgākos Šveices vēstures notikumus, aptver telpu, kurā tiek pieņemti lēmumi, kas drīz iegūs vēsturisku nozīmi. Šī gada martā jūsu tauta nobalsoja par Šveices Konfederācijas iestāšanos ANO, un mēs jūs apsveicam ar šo Šveices tautas vēsturisko lēmumu. Vienmēr augsti esam vērtējuši Šveices nesavtīgos pūliņus cilvēktiesību, humanitārās un bēgļu politikas jautājumu, kā arī starptautisko konfliktu diplomātiskā risināšanā. Esmu pārliecināta, ka Latvija un Šveice kopā spēs veiksmīgi darboties Apvienoto Nāciju ietvaros mūsdienu pasaules problēmu risināšanā.

Šveices Konfederācijai ir nozīmīga loma Latvijas vēsturē 20.gadsimta sākumā, kad tā kļuva par otro dzimteni daudziem cara represiju vajātiem latviešiem. Daudzi no šiem politiķiem un rakstniekiem izmantoja Šveices sniegto patvērumu, lai spētu radīt suverēnu Latvijas valsti, to proklamējot 1918.gada 18.novembrī.

Latvija ar pateicību atceras Šveices Konfederācijas stingro nostāju, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā 1940.gadā. Vēl jo vairāk, jūsu valsts bija viena no pirmajām, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju pēc tās neatkarības atgūšanas 1991.gadā.

Dāmas un kungi!

Kopš tā brīža Latvija mērķtiecīgi darbojas savu ārpolitisko mērķu īstenošanā: tie ir integrācija Eiropas Savienībā un transatlantiskajās struktūrās. Esmu pārliecināta, ka, kļūstot par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, Latvija un citas jaunās dalībvalstis dos nozīmīgu impulsu mūsu kontinenta apvienošanā, kuru vairāk par pusgadsimtu šķēla dzelzs priekškars. Mūsu kopīgās vērtības — demokrātija, brīvais tirgus, cilvēktiesību ievērošana — ir mūsu valstis vienojošo draudzīgo attiecību un savstarpējās cieņas pamats, nodrošina ne tikai savas valsts stabilu attīstību, bet arī sniedz ieguldījumu Eiropas drošības un labklājības vairošanā.

Bet pasaule 21.gadsimta sākumā saskaras arī ar pilnīgi jauniem izaicinājumiem. Teroristiskie uzbrukumi ASV, Indonēzijā, Maskavā un citviet ir uzbrukumi katra no mums brīvībai un tiesībām. Tiesībām uz dzīvi, tiesībām justies droši. Cīņa ar terorismu un organizēto noziedzību ir kļuvusi prioritāra katrai valstij, tai skaitā Eiropai. Ir nepieciešams, un šodien vairāk nekā jebkad agrāk, atrast jaunus un efektīvus sadarbības veidus, lai pretotos šiem draudiem. Latvija ir uzņēmusies nopietnas saistības attiecībā uz drošību. Jau vairākus gadus tā dod ieguldījumu kontinenta kolektīvajā drošībā, līdzdarbojoties miera uzturēšanas operācijās Balkānos.

Dāmas un kungi!

Laika posmā pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir atjaunojusi demokrātiju un dinamisku tirgus ekonomiku. Latvijas sekmīgā attīstība nebūtu bijusi iespējama bez mūsu draugu un partneru padoma un atbalsta. Izmantojot šo iespēju, gribu izteikt lielu pateicību Šveices valdībai un tautai par Latvijai sniegto morālo un materiālo palīdzību. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Šveices federālās valdības, kantonu un nevalstisko organizāciju sniegtais atbalsts bijis nozīmīgs, veicot reformas sociālajā sfērā. Tas ir palīdzējis nodrošināt sabiedrības vienmērīgu attīstību un sekmējis sabiedrības integrāciju.

Mūsu valstu sadarbības pūliņu rezultātā ir izveidota laba līgumtiesiskā bāze, kas rada priekšnoteikumus abu valstu veiksmīgai sadarbībai. Valsts vizītē mani pavada ekonomikas ministrs un liela uzņēmēju delegācija, kurā ir banku, IT, telekomunikāciju, tūrisma, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru pārstāvji. Tas apliecina mūsu ieinteresētību tirdzniecisko kontaktu paplašināšanā ar Šveici. Labas tālākās sadarbības iespējas saskatu zinātņu ietilpīgās ekonomikas nozarēs, IT sektorā, finanšu pakalpojumu nozarē.

Nozīmīga vieta mūsu valstu sadarbībā ir izglītībai, zinātnei un kultūrai. Esmu īpaši gandarīta par sadarbību, kas atjaunojusies starp mūsu valstu zinātniekiem. Sekmīgi attīstās kontakti starp Rīgas un Cīrihes Tehniskajām universitātēm, kas sākās pirms 140 gadiem, Rīgas Tehniskās universitātes dibināšanas gadā. Īpaši gribētu atzīmēt Gebert R?f fonda darbību Latvijā. Mūsu valstu kultūras sadarbībā īpaša nozīme ir Latvijas galvaspilsētas Rīgas un Lugāno pilsētas pagājušajā gadā parakstītajam sadarbības protokolam par starptautiska pasākuma organizēšanu 2006.gadā “Forum Lugano 2006”. Latvijā ir labi zināmi vietu nosaukumi Lugāno un Kastaņola. 20.gadsimta sākumā 15 trimdas gadus tur pavadījuši izcilie latviešu dzejnieki un sabiedriskie darbinieki Rainis un Aspazija. Esmu pārliecināta, ka pasākumi “Forum Lugano 2006” ietvaros ļaus Šveices tautai vēl labāk iepazīt Latvijas pagātni un tagadni.

Dāmas un kungi!

Vēlos vēlreiz pateikties par uzaicinājumu apmeklēt jūsu valsti, par daudzveidīgo, interesanto un labi sagatavoto vizītes programmu. Savā, sava dzīvesdrauga un visas Latvijas delegācijas vārdā izsaku pateicību par mums izrādīto viesmīlību un interesi par Latviju.

Šveices prezidents Kaspars Villigers Šveices parlamentā:

Runa Šveices parlamentā 2002.gada 30.oktobrī

Prezidentes kundze! Freiberga kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir prieks un pagodinājums sveikt jūs Šveices Federālās padomes vārdā. Šis ir īpašs gadījums daudzu iemeslu dēļ. Tā ir pirmā Latvijas valsts vadītāja vizīte Šveicē. Un vienlaikus mēs atzīmējam arī nozīmīgu notikumu. Šī ir piecdesmitā valsts vizīte Šveices Konfederācijā. Turklāt jūs personiski arī zināmā mērā pārrakstāt Šveices valsts vizīšu vēsturi. Šī ir pirmā reize, kad Šveicē valsts vizītē ierodas sieviete – valsts prezidente. Bet ne jau šī iemesla dēļ mēs uzaicinājām jūs. Baltijas valstis un jūsu valsts ir vadugunis ceļā uz jauno Eiropu pēc Berlīnes mūra krišanas. Pateicoties drosmei un neatlaidībai, 1991. gadā jūsu valsts atguva neatkarību pēc ilgiem apspiestības gadiem. Mēs visi atceramies iespaidīgo cīņu pret padomju specvienībām, kurā bija iesaistījušies neapbruņoti civiliedzīvotāji, izmantojot barikādes un izveidojot cilvēku ķēdi. Daži jūsu valsts iedzīvotāji zaudēja dzīvību šajā mierīgajā cīņā par brīvību. Arī Šveicei neatkarība vienmēr ir bijusi ļoti svarīgs politisks faktors. Bet ne tikai tāpēc Šveices tauta ar neatslābstošu interesi un dziļām simpātijām sekoja līdzi notikumiem jūsu valstī.

Latvijas stāvoklis bija ļoti sarežģīts, jo ārzemju karaspēka klātbūtne un lielas krievu minoritātes esamība radīja pamatotus draudus konflikta izraisīšanai. Atšķirībā no Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm jums nebija bagātu un ietekmīgu draugu Rietumos, kas varētu jums sniegt atbalstu, lai atbrīvotos no padomju varas jūga. Pasaules kartēs Baltijas valstis pat nebija atzīmētas kā ģeogrāfiskā teritorija, bet tās bija kā daļa no jūras, ko aizskalojuši projām vēstures grieži. Ja pirms 20 gadiem kāds būtu paredzējis, ka Latvija kādudien atkal būs lepna un neatkarīga valsts un būs gatava iestāties NATO un Eiropas Savienībā, šo cilvēku, iespējams, nosauktu par ģeopolitisku sapņotāju. Šī sapņa pirmā daļa jau ir piepildījusies, un otra daļa drīz kļūs par realitāti. Tiek novērsta vēstures netaisnība. Drīz Latvija, bijusī Padomju Savienības anektētā teritorija, būs stingri integrējusies eiroatlantiskajās struktūrās. Šis vēsturiski nozīmīgais process nostiprina Latvijas neatkarību un drošību. Vienlaikus tiek veltītas pūles, lai arī Krievija būtu saistīta ar šīm struktūrām. Ir jāizvairās no iedalījuma pārbīdes austrumu virzienā un arī jārisina jautājumi, kas ir saistīti ar kaimiņvalstu likumīgajām tiesībām uz drošību.

1991. gadā jūsu valstij bija jāpārvar ļoti lielas grūtības. Jūs atkal no jauna atklājāt savu dziļi iesakņojušos eiropeisko identitāti. Tajā pašā laikā jums bija jāatbrīvojas no padomju okupācijas psiholoģiskā un sociālā mantojuma un jāintegrē krievu minoritāte Latvijas sabiedrībā. Iespējams, daudzi jūsu valsts pilsoņi domāja, ka pāreja uz tirgus ekonomiku un demokrātiju tūlīt radīs pārticību, bet, aptverot, ka tas tā automātiski nevar notikt, jutās vīlušies. Šajos sarežģītajos apstākļos jūsu valsts centās atrisināt vienu problēmu pēc otras. Jau pats fakts, ka jūs gandrīz esat izpildījuši visus nosacījumus uzņemšanai ES, ir apbrīnojams un ievērības cienīgs sasniegums.

Šveice nekad neatzina Latvijas un divu pārējo Baltijas valstu aneksijas likumību. Šajā ziņā mēs Latviju 80 gadus esam uzskatījuši par suverēnu valsti. Šī iemesla dēļ var teikt, ka pēc 80 gadu ilgas savstarpējas valstu atzīšanas un pēc diplomātisko attiecību atjaunošanas pirms vairāk nekā 11 gadiem pirmajai valsts vizītei vajadzēja notikt jau daudz agrāk. Esmu ļoti gandarīts, ka 1991. gadā mana partija pēc Valsts padomes locekļa lūguma, kas pārstāv manu dzimto kantonu Lucernu, iesniedza Federālajai padomei rezolūciju atbalstīt Baltijas valstis to centienos atgūt neatkarību.

Deviņdesmitajos gados attīstījās vēlme intensīvi sadarboties ar Latviju. To radīja Federālā parlamenta un visas sabiedrības pausto simpātiju vilnis. Visas sabiedrības lielā ieinteresētība pamudināja privātas institūcijas, piemēram, Geberta Rīfa fonds, atbalstīt valsti īpašās jomās ar daudzsološu nākotni, tādās kā jaunās paaudzes akadēmiskas izglītošanas veicināšana.

Īpašās simpātijas, iespējams, rada tas, ka Šveice ir maza valsts, kuras politiskās struktūras pamatā ir maza politiska vienība, mazpilsēta un kantons. Tāpēc Eiropā mūs īpaši piesaista mazākas valstis. Var teikt, ka mūsu valstis ir izveidojušās no necila aizsākuma.

Mūsu abu valstu nākotne ir Eiropā. Mūs kā mazas un vidēji lielas valstis ļoti interesē tas, ka ir iespējams radīt nākotni visiem, nodrošinot mieru un tiesiskumu Eiropā demokrātiskas integrācijas ceļā.

Pat ja mums ir grūti pieņemt ideju par iestāšanos ES, tas nenozīmē, ka mēs nenovērtējam Eiropas integrācijas lielo nozīmi ekonomikas attīstībai un miera nodrošināšanai. Tas ir vairāk saistīts ar to, ka daudzi šveicieši ir nobažījušies, ka viņiem piemītošā tiešās demokrātijas un federālisma politiskā kultūra, iespējams, kļūtu vājāka, iestājoties Eiropas Savienībā. Tieši šī politiskā kultūra ir viens no priekšnosacījumiem harmoniskai valstu līdzāspastāvēšanai, kuras ir apvienojušās, pateicoties kopīgai vēlmei, bet kurām nav kopīgas valodas un kultūras saistošā spēka.

Latvija noteikti iestāsies ES pēc 2004. gada. Mēs jau esam apliecinājuši savu cieņu jūsu veiktajām reformām. Jau iepriekš minēto iemeslu dēļ Šveice līdz šim ir izvēlējusies iet pa citādu ceļu Eiropā institucionālā līmenī. Tagad viens no ceļiem, pa kuru mums jāiet, ir divpusēja sadarbība ar ES. Pat šī tuvināšanās nostiprinās attiecības starp mūsu valstīm. Pēc tam vidēji ilgā laika posmā mēs būsim sasnieguši pilnīgi brīvu personu kustību starp abām mūsu valstīm.

Cilvēku savstarpējie kontakti nostiprina arī mūsu oficiālās un ekonomiskās attiecības. Latviešu dzejnieks Rainis, atrazdamies trimdā Kastaņolā, apgalvoja: “Lai arī kur es esmu, man vienmēr prātā ir Latvija.” Es patiesi ceru, ka mūsu intensīvā sadarbība Eiropā palīdzēs no jauna nostiprināt draudzību un attiecības starp mūsu valstīm.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Foto: A.F.I Bernes stacijā 30.oktobrī: Šveices prezidents Kaspars Villigers, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Imants Freibergs, Vera Villigera; Kaspars Villigers un Vaira Vīķe–Freiberga

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts svinīgajās vakariņās Bernē 2002. gada 30. oktobrī

Augsti godātais Prezidenta kungs! Ļoti cienītā Villigeres kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Esmu aizkustināta par godu būt pirmajai Latvijas prezidentei, kas ierodas valsts vizītē jūsu zemē, pret kuru es jūtu lielu personisku apbrīnu un pieķeršanos. Šī vēsturiskā vizīte apliecina nozīmīgu tuvināšanos starp Šveici un Latviju. Protams, ģeogrāfiskajā kartē mūsu valstis atrodas diezgan tālu viena no otras, taču atcerēsimies, ka tā ir Eiropas karte un Eiropa ir mūsu kopējais kontinents. Pašlaik Eiropa ir nonākusi pie pagrieziena punkta savā vēsturē, kur šībrīža prioritāte ir pozitīva mijiedarbība un vēl ciešāka sadarbība starp visām zemēm. Latvija aktīvi piedalās šajā procesā un cer dot savu ieguldījumu vienota kontinenta veidošanā, kur valdītu miers, stabilitāte un labklājība.

Otrais pasaules karš un tā sekas iezīmējušas traģisku periodu Latvijas vēsturē. Latvijas neatkarības zaudēšanu Šveice atzina de facto, bet ne de iure. Šveice bija viena no pirmajām valstīm, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju 1991.gadā, un mēs par to esam pateicīgi. Liela nozīme šajā procesā bija Šveices parlamentārās iniciatīvas grupai “Pro Balticum”. Es vēlētos izteikt mūsu pateicību par Šveices atbalstu Latvijas neatkarības atgūšanas brīdī. Šodien mēs varam priecāties par to, ka esam izveidojuši stabilu demokrātiju un tirgus ekonomiku. Brīva un neatkarīga Latvija atgriežas Eiropā un vēlas dot savu ieguldījumu tās attīstībā.

Latvija un Šveice vienmēr ir piederējušas vēsturiskajai un kultūras Eiropai. Deklarējot savus stratēģiskos mērķus – dalību Eiropas un transatlantiskajās struktūrās –, Latvija vēlas apliecināt savas tiesības piederēt Eiropas valstu saimei. Arī Šveices uzsāktais ceļš attiecību paplašināšanai ar Eiropas Savienību apliecina tās atvērtību ciešākai sadarbībai ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem un piešķir jaunu dimensiju Eiropas attīstībā. Esmu pārliecināta, ka Latvijai un Šveicei katrai jādod savs ieguldījums vienotas un demokrātiskas Eiropas veidošanā.

Globalizācijas laikmetā aizvien nozīmīgāka loma ir multilaterārajai valstu sadarbībai. Tāda izmēra valstīm kā Latvija un Šveice šis sadarbības modelis ir īpaši būtisks. Latvija augstu novērtē Šveices lielo ieguldījumu cilvēktiesību, humanitārās un bēgļu politikas, kara un nemiera postīto pasaules reģionu jautājumu risināšanā. Vēlētos atzīmēt Starptautiskā Sarkanā Krusta dibinātāja un pasaulē pirmā Nobela miera prēmijas laureāta Anrī Djunāna ieguldījumu starptautiskās sadarbības un humanitārās sfēras attīstībā. Ne velti daudzas starptautiskās organizācijas Šveici ir izvēlējušās par savu atrašanās vietu.

Izmantojot iespēju, gribētu vēlreiz izteikt Latvijas apsveikumu Šveicei, kas pirms nedaudz vairāk kā viena mēneša kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas 190. dalībvalsti. Līdz ar to Latvija un Šveice varēs ANO ietvaros kopīgi strādāt un piedalīties debatēs par jautājumiem, kas prasa globāla mēroga risinājumus.

Prezidenta kungs, Villigeres kundze!

Divpadsmit gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas un Šveices attiecības pozitīvi attīstījušās partnerattiecību gaisotnē. Izveidojies aktīvs politiskais dialogs, to papildina veiksmīga sadarbība atsevišķās jomās. Šajā vizītē mani pavada Latvijas uzņēmēju delegācija, kas ļauj cerēt uz sekmīgiem un savstarpēji izdevīgiem saimnieciskajiem kontaktiem nākotnē. Ceru, ka rīt Cīrihē notiekošais abu valstu uzņēmēju apaļais galds būs sekmīgs impulss mūsu valstu ekonomiskajām attiecībām un pieaugs arī Šveices investoru interese par Latviju kā stabilu un perspektīvu tirgu, kas atrodas ekonomiskā ziņā strauji augošajā Baltijas jūras reģionā.

Latvija atzinīgi vērtē un ir ieinteresēta sadarbībā ar Šveici izglītības jomā. Pirmās liecības par izglītības kontaktu aizsākumiem ar Šveici meklējamas jau 1775. gadā, kad Jelgavā tika nodibināta Academia Petrina – viena no pirmajām augstākajām mācību iestādēm Baltijā. Akadēmijas līzdibinātājs bija arī filozofs, estēts un pedagogs no Cīrihes Johans Georgs Zulcers . Varam lepoties, ka šai Jelgavas ģimnāzijai ir tik bagāta vēsture. Daudzi no tās audzēkņiem kļuvuši par ievērojamiem sabiedriskajiem darbiniekiem, starp tiem – Latvijas valsts prezidenti Jānis Čakste un Alberts Kviesis, kā arī Lietuvas valsts prezidents Antans Smetonas un Polijas valsts prezidents Staņislavs Voicehovskis.

Daudzpusīga sadarbība izveidojusies starp Rīgas un Cīrihes tehniskajām universitātēm, kas sākās Rīgas Tehniskās universitātes dibināšanas laikā pirms 140 gadiem. Īpašu atzinību nākamo zinātnieku tālākizgītošanā pelna Geberta Rīfa fonda dibinātais “Baltijas – Šveices tīkls”. Ar Šveices bagāto literatūras un citu izdevumu mantojumu varam iepazīties Šveices lasītavās galvaspilsētā Rīgā, kā arī lielākajās Latvijas reģionu pilsētās Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Talsos.

Īpaša vieta mūsu valstu attiecībās ir kultūrai. Domāju, ka Latvijā nevienam nav svešs Lugāno vārds. Īpaši tāpēc, ka 20. gadsimta sākumā Kastaņolas ciemats un Lugāno pilsēta 15 trimdas gadus patvērumu deva izcilajiem latviešu dzejniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem Rainim un Aspazijai. Tieši šeit meklējama Raiņa iedvesma viņa radošajām izpausmēm. Šeit tapa vieni no nozīmīgākajiem viņa darbiem – lugas “Jāzeps un viņa brāļi”, “Indulis un Ārija” un “Zelta zirgs”.

Šodien Lugāno vārds atkal tiek iedzīvināts sakarā ar 2006. gadā plānoto starptautisko pasākumu “Forum Lugano 2006”. Rīgas domes un Lugāno pilsētas 2001. gada nogalē parakstītais sadarbības protokols apstiprina abu pušu apņemšanos par dažādu pasākumu organizēšanu līdz 2006.gadam. Man ir liels gandarījums, ka Šveice ar cieņas pilnu attieksmi glabā mūsu vēstures un kultūras liecības, kā arī iesaistās to popularizēšanā Šveicē un ārpus tās. Esmu pārliecināta, ka “Forum Lugano 2006” pasākumi ļaus Šveices sabiedrībai plašāk iepazīties ar Latvijas pagātni un tagadni, un mēs kopīgi varēsim diskutēt par mūsu tautām un valstīm nozīmīgiem nākotnes izaicinājumiem.

Ar īpašām sajūtām šodien atceros 1990. gadu, kad piedalījos pirmajā “Forum Lugano” organizētajā konferencē Šveicē. Tās tēma bija “Latvija Eiropā”. Tolaik Latvija dzīvoja strauju un cerību pilnu pārmaiņu gaisotnē. Tas bija neziņas un lielas apņēmības laiks. Toreiz, uzstājoties auditorijas priekšā, es jautāju: “Vai Pelnrušķīte paspēs laikā ierasties uz balli?” Atskatoties uz paveikto, es varētu teikt, ka tagad viņa ir gatava kāpt karietē un pils durvis tiks atvērtas ES Kopenhāgenas sanāksmē šī gada decembrī.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir mobilizējusi visus spēkus valsts rekonstrukcijai un to vērtību sistēmas atjaunošanai, kas mums bija liegtas 50 nošķirtības gadus aiz dzelzs priekškara. Rekordīsā laikā esam īstenojuši fundamentālas reformas un joprojām esam pilni apņēmības turpināt mūsu centienus, lai nodrošinātu tālāku progresu. Mūsu panākumu avots ir ļoti vienkāršs. Tā ir mūsu griba pēc pārmaiņām un spēja virzīties uz mērķi. Vakardienas sapņi kļuvuši par šodienas īstenību. Pelnrušķīte ierodas ballē. Viņas šodienas sapnis ir kļūt par tādu pašu meiteni kā citas, kam vairs nav vajadzīgi brīnumi, lai sasniegtu to, kas viņai no tiesas pieder.

Prezidenta kungs,

Ļoti cienītā Villigeres kundze!

Savā un dzīvesbiedra vārdā gribētu novēlēt Šveices tautai arī turpmāku uzplaukumu un labklājību. Atļaujiet jums, Prezidenta kungs un Villigeres kundze, novēlēt daudz laimes, spēku un enerģiju! Par veiksmīgu Šveices un Latvijas sadarbību mūsu valstu nākotnes un labklājības vārdā!

Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”