Arī 100 priekšstāvji skaita savus darbus

“Latvijas Vēstnesis” jautā 7. Saeimas deputātiem

Rudens allaž mūsu zemē bijis ražas laiks, kas pilda klētis, apcirkņus un pagrabus. Tagad, kad jau iezīmējas 8. Saeimas aprises, ir arī īstais brīdis, lai pašu paveikto izvērtētu 100 tautas priekšstāvji — 7. Saeimas deputāti. “Latvijas Vēstnesis” visiem valsts augstākajiem likumlēmējiem lūdza atbildēt uz trim jautājumiem.

1. Kāds ir tieši jūsu ievērojamākais sasniegums 7. Saeimas darbā?

2. Ko no savām iecerēm nav izdevies īstenot un kāpēc?

3. Kura jūsu uzstāšanās Saeimas tribīnē vēl arvien šķiet visspilgtākā un vajadzīgākā?

Aivars Tiesnesis

1. Manā uztverē galvenais Saeimas darbā ir komandas princips. Es kopā ar Tautas partijas frakciju lēmu par ļoti daudziem jautājumiem – izglītību, lauksaimniecību, nodokļiem, tirgus sakārtošanu. Es strādāju tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tātad manas kompetences jautājumi ir saistīti ar tautsaimniecību. Uzskatu, ka šajā jomā ir labi pastrādāts. Tomēr individuāli sasniegumi tie nav, jo te, Saeimā, ir simt deputātu, un viņi kopā dara kopīgu darbu. Varbūt kāds ar savām politiskajām ievirzēm mēģina kaut ko izdarīt, bet tas jautājumu loks, ar ko es strādāju, – tur nav politikas, tā ir tautsaimniecība.

Liela darba daļa saistīta ar Centrālo zemes komisiju, kuru es vadīju. Piemēram, mēs veicām izmaiņas likumā par zemes piešķiršanu tiem, kuri bija nokavējuši īpašuma tiesību atjaunošanas termiņus.

Bet patiesībā ir tā grūti izsvērt, kas ir svarīgākais. Gadā Saeimā tiek izskatīti vairāki tūkstoši likumu, un katrā ir darbs ieguldīts.

2. Sākot strādāt Saeimā, es kā lauksaimnieks cerēju, ka mēs ātrāk tiksim galā tieši ar šiem jautājumiem. Mēs esam tikai vienu soli spēruši – esam nedaudz sakārtojuši uzņēmējdarbības vidi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Atklāts jautājums vēl arvien ir lauku vides sakārtošana. Mēs neesam tikuši galā arī ar citām problēmām laukos: sociālajām, bezdarba, informācijas pieejamības, infrastruktūras problēmām.

3. Grūti pateikt. Esmu aizstāvējis visus likumus, kas skar lauksaimniecību, tautsaimniecību. Ir jau cilvēki, kas lec augšā un izsakās par jebkuru jautājumu, bet es uzskatu, ka jārunā ir tikai tad, ja patiešām ir ko teikt. Reizēm tas izdevās veiksmīgāk, citreiz – mazāk veiksmīgi, bet kādu vienu runu es negribētu izcelt.

Jānis Bunkšs

1. Tas, ka divas reizes esmu bijis apstiprināts par īpašo uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību lietās. Pirmā reize bija Viļa Krištopana valdībā, un otrreiz, kad Viļa Krištopana valdība krita, biju ministra Andra Šķēles valdībā.

2. Es biju zināmā mērā pat autors un katrā ziņā atbildīgais Pašvaldību aptauju likuma projektam, kas nonāca jau līdz trešajam lasījumam. Bet trešajā lasījumā to vajadzēja noņemt, jo koalīcijas partneri nespēja vienoties. Nekā darīt...

3. Tad man jāpadomā par to spilgtumu. Prātā jau vairāk paliek pēdējās runas. Sāksim kaut vai ar beigām, Likumu par pašvaldību budžetiem. Koalīcijas partneriem bija vienošanās balsot par, bet man izdevās runāt un izteikt šaubas par šo likumu, un vēlāk Valsts prezidente to arī atdeva atpakaļ. Tā ir pēdējā runa, kas iespiedusies atmiņā.

Vents Balodis

1. Tas ir saistīts ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja pienākumu veikšanu. Ir pieņemti daudzi jauni likumi, pie kuriem strādāja komisija. Kā svarīgākos gribētu minēt Valsts fondēto pensiju likumu, likumu par konsolidētajiem gada pārskatiem. Mēs esam nopietni pārstrādājuši likumdošanu, kas ir saistīta ar kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, esam izveidojuši Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju. Tāpat esam pieņēmuši likumu par zvērinātiem revidentiem. Atsevišķu likumu esam izveidojuši krājaizdevu sabiedrībām — tās vairs neregulē kredītiestāžu likums. Es uzskatu, ka tas ir viens solis uz priekšu un tas ļaus veiksmīgi Latvijā, it īpaši mazajās pašvaldībās, attīstīties krājaizdevu sabiedrībām. Esam radījuši Ieguldītāju aizsardzības likumu, kas sargās ne tikai tos noguldītājus, kas noguldīs kredītiestādēs, bet arī ieguldījumu sabiedrībās.

Solis Latvijas virzībā pretī NATO bija grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas noteica, ka valdībai, sagatavojot ikgadējo budžetu, 2% no iekšzemes kopprodukta jānovirza aizsardzības finansēšanai, un tas tā būs no 2003. līdz 2008. gadam.

Ņemot vērā ārzemju konsultantu ieteikumus, tika izstrādāts un šā gada maijā pieņemts Valsts kontroles likums, kas reglamentē gan Valsts kontroles darbu, gan arī dod tai īpašas tiesības, pieprasot arī savu finansējumu — tas uzreiz tiks iesniegts saskaņošanai Ministru kabinetam. Tādējādi Finanšu ministrija nevarēs pret to iebilst.

Ir daudz likumu, kas ir saistīti ar ekonomiskās attīstības veicināšanu, piemēram, par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Vēl nav pieņemts galīgajā, bet ir izskatīts otrajā lasījumā likums par fizisko personu īpašumu sākumdeklarēšanu. Tas ir interesants precedents, kāda nav bijis Eiropas vēsturē, tāpēc ir grūti šo likumu izveidot. Tas nebija īpaši veiksmīgs, kad no Tieslietu ministrijas un valdības nonāca Saeimā. Redzēsim, vai Saeimai izdosies to pieņemt trešajā lasījumā.

Kā vēl vienu pozitīvu lietu varētu minēt likumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu. Mums gāja ļoti grūti. Vairāk nekā divus gadus tas netika pieņemts Saeimā, jo mēs nevarējām saskaņot frakciju viedokļus par finansējuma modeli. Frakcijas nepiekrita, ka tas varētu būt papildu maksājums par elektrību. Šobrīd mums ir izdevies atrast kopsaucēju: finansējuma avoti būs valsts budžeta ieņēmumi no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu un likuma “Par Latvijas Banku” 18.1. pantā paredzētie Latvijas Bankas maksājumi valsts budžetā, kā arī privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi. Es ceru, ka 8. Saeimas laikā tiks uzsākta Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība un līdz 2008. gadam tā tiks pabeigta.

2. Strādājot par vides un reģionālās attīstības ministru, man bija ieceres, kā papildināt vides aizsardzības speciālo budžetu. Mēs esam iesnieguši priekšlikumus grozījumiem dabas resursu nodoklī, jo uzskatām, ka šobrīd līdzekļu ir par maz un finanšu trūkuma dēļ mēs nevaram izmantot visas tās iespējas, ko pašlaik dod Eiropas Savienība. Piemēram, ISPA fonds, kas dod finansējumu 75% apmērā, ne vienmēr tiek pilnībā apgūts, jo kapacitāte Latvijas Vides aizsardzības fondam (LVAF) ir par mazu. Lai gan patlaban sekmīgi tiek veikta atkritumu šķirošana un pārstrāde, īstenoti ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības lielie projekti, naudiņas tik un tā ir par maz. Tāpēc ierosinājām palielināt likmes atsevišķām dabas resursu nodokļa grupām, kā arī ieteicām akcīzes maksājumus par mazutu pārskaitīt LVAF, lai varētu attīstīt enerģētikas nozari un veiksmīgi risināt pašvaldību siltumapgādes un ekonomijas jautājumus. Bet to mums neizdevās Saeimā panākt.

3. Prātā nāk pēdējās, piemēram, par pievienotās vērtības nodokli, kad koalīcijas partneri vienojās, ka līdz 2005. gadam tiek atcelts pievienotās vērtības nodoklis siltumapgādei.

Visilgākās uzstāšanās man bijušas, vadot budžeta pieņemšanas procedūru. Tas allaž ilgst vairākas stundas. Garākais cēliens, ko esmu stāvējis Saeimas tribīnē, ir četrpadsmit stundas.

Marika Līdaka, Zaida Kalniņa,  Jānis Ūdris “LV” nozaru redaktori; Foto: A.F.I.