Pēc 2002.gada 24.oktobra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partija ir gandarīta, ka Saeima priekšpēdējā sēdē strādājusi ļoti ražīgi — pieņemti būtiski grozījumi daudzos likumos, kā arī pirmajā un otrajā lasījumā vairāki ļoti, ļoti svarīgi jauni likumprojekti. Īpaši atzīmējams Saeimas konceptuāli atbalstītais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kuru ļoti ilgi gaidīja mūsu medicīnas nozares darbinieki, īpaši slimnīcu vadītāji. Ļoti būtisks ir arī galīgajā lasījumā pieņemtais Sporta likums.

Saeima šodien pieņēma arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izskatīšanai pirmajā lasījumā virzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Šie grozījumi dod tiesības saņemt lielākas sociālās garantijas, kā arī pretendēt uz dzīvokļiem politiski represētajiem. Tas ir atbalstāmi un apsveicami.

Bet īpašs gandarījums man kā Saeimas deputātam ar 12 gadu pieredzi ir par to, ka parlaments beidzot ir pieņēmis ļoti svarīgu un būtisku likumprojektu paketi pirmajā lasījumā, pie kuras ļoti ilgi strādāja valdība un Saeima. Tie ir trīs likumprojekti, kas reglamentē tā saucamo nevalstisko organizāciju darbību. Šobrīd darbojas jau pirms desmit gadiem pieņemtais sabiedrisko organizāciju likums, kurš ir novecojis un neatbilst laika garam. Jaunā likumprojektu pakete, pie kuras, domājams, pietiekami rūpīgi un apdomīgi strādās jaunā Saeima, nosaka lielāku atklātumu un demokrātijas pakāpi, kā arī iespējas lielākā mērā iesaistīt sabiedriskās organizācijas valsts pārvaldē. Turklāt jaunie likumprojekti nosaka stingrāku uzraudzību pār nevalstisko organizāciju finansiālo darbību. Tas ir īpaši svarīgi, jo jau šobrīd nevalstiskās organizācijas no valsts budžeta netiešā veidā kopsummā saņem ļoti lielus atvieglojumus, proti, finansētājiem ir nodokļu atvieglojumi, un šobrīd tās saņem apmēram 8 miljonus lielu šādu netiešo valstisko finansējumu. Jaunais likums nevalstiskajām organizācijām paredz ne tikai lielāku atbalstu tieši finansiālajā ziņā, bet vienlaikus arī no valsts puses nodrošina lielāku uzraudzību pār šo finanšu izlietošanu. Tie ir būtiskākie, Tautas partijasprāt, šodien pieņemtie lēmumi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šī ir priekšpēdējā reize, kad šajā pārraidē tiekamies šādā sastāvā, jo 8.Saeimas vēlēšanas ir notikušas. Jūs, Latvijas pilsoņi, esat izdarījuši savu izvēli, kam uzticēt pārstāvēt 8.Saeimu. Šo izredzēto vidū esam arī mēs — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK septiņi deputāti. Izsaku jums lielu pateicību par šo uzticību — mēs centīsimies to attaisnot.

Runājot par šodienas sēdi, gribu atzīmēt vispirms jau Lagzdiņa kunga minēto Sporta likumu, jo pie tā izstrādāšanas es kā Sporta apakškomisijas vadītājs un mani kolēģi no visām frakcijām esam strādājuši vairākus gadus. Faktiski šis likums ir tapis desmit gadu laikā, un nekad nav bijis novests līdz galam. Beidzot mēs to esam izdarījuši. Likumā ir reglamentēta visa sporta kustība un noteikumi. Minēšu dažus svarīgākos punktus. Pamata un vidējās izglītības mācību iestādēs sporta stundas būs nevis divas, kā tagad, bet jau trīs. Arī augstskolās ne mazāk par četriem semestriem jānotiek šīm obligātajām sporta nodarbībām. Ir paredzēta ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijas, kura atbild par fizisko kultūru un sportu, bet arī citu ministriju kompetence. Likums nosaka arī sporta bāžu statusu, kā arī reglamentē finansēšanu un sacensību organizēšanu utt. Tādēļ izsaku lielu pateicību tiem, kuri piedalījās šī likuma tapšanā ārpus Saeimas — Sporta pārvaldei, Sporta akadēmijai, Latvijas Olimpiskajai komitejai. Sporta likums sāks darboties, un tad redzēsim, varbūt kaut kas būs jālabo 8.Saeimai. Es ceru, ka likums palīdzēs sporta kustībai Latvijā.

Vēl gribu minēt ļoti svarīgo pirmajā lasījumā pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu.

Runājot par grozījumiem Repatriācijas likumā, atzīmēšu, ka diemžēl pietrūka četru balsu, lai iebalsotu likumā normu, ka to cilvēku uzskaite, kuri vēlas aizbraukt uz savām etniskajām dzimtenēm, jāveic kādai valsts institūcijai. Diemžēl šī norma netika pieņemta. Tas ir ārkārtīgi svarīgi palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri vēlas aizbraukt uz savu dzimteni. Es domāju, ka tas būtu gan cilvēciski, gan pilsoniski, gan humāni ļoti pareizi. Diemžēl ne visi to saprata.

L.Muciņš (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien Saeima tiešām strādāja ražīgi, ātri, kvalitatīvi un veiksmīgi. Kā, manuprāt, svarīgākos es gribu atzīmēt veselu rindu likumprojektu, ko plenārsēdei bija sagatavojusi Juridiskā komisija.

Viens no tiem ir galīgajā lasījumā pieņemtais Tiesu izpildītāju likums. Līdz ar tā pieņemšanu mūsu valstī nākamajā gadā sāks darboties zvērinātu tiesu izpildītāju institūts. Tas dos iespēju paaugstināt tiesu izpildītāju darba kvalitāti. Šobrīd tiesu izpildītāji ar vidējo izglītību saņem 60 līdz 70 latu lielu algu, līdz ar to mēs dzirdam iebildumus par spriedumu izpildes kvalitāti, sliktajām juridiskajām zināšanām un citām lietām, kas saistītas ar ļoti būtisku cilvēku tiesību aspektu — tiesībām uz īpašuma ierobežošanu. Mēs zinām, ka tiesas spriedums ir likums, kas jāizpilda. Ja nav šīs izpildes, tad pašam tiesas spriedumam nav nekādas jēgas. Tas paliek neizpildīts un gulošs. Arī valsts institūcijām, kuras uzliek soda naudas, jēga ir tikai tad, ja soda naudas reāli tiek arī piedzītas. Tāpēc ir izdarīti grozījumi Civillikumā. Ļoti lieli grozījumi izdarīti, un nākamajā nedēļā, es ceru, tiks pieņemti arī Civilprocesa likumā, bet šodien mēs pieņēmām Tiesu izpildītāju likumu, kas ievieš šo institūtu.

Bez tam Juridiskā komisija sagatavoja un Saeima pieņēma veselu virkni grozījumu likumos, kas saistīti ar civilajām tiesībām. Grozījumi tika izdarīti Notariāta likumā. Mums ir svarīgi tuvoties rietumu tipa dokumentu apliecināšanas sistēmai, kur aktīvi tiek ieviests notariālā akta jēdziens, nevis notāri tikai apliecina tos dokumentus, kurus viņiem atnes cilvēki. Notāram ir jāstrādā pie dokumentu sagatavošanas, jāizskaidro pusēm šo dokumentu juridiskās sekas, to parakstot, jāmāk izstāstīt un brīdināt personas, kā arī palīdzēt tiem, kuri nav spējīgi apmaksāt dārgus advokātus vai kā citādi var palikt apdalītā stāvoklī kā trešās personas, piemēram, pirmās laulības bērni, klātneesošie laulātie un tā tālāk. Šobrīd visi šie momenti ir pastiprināti ar grozījumiem Notariāta likumā.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Tiešām šī diena ir bagāta ar veselu rindu pieņemtiem likumiem.

Šodien tika izskatīts arī Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikums par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu pasažieru pārvadājumiem. Jāteic, ka Sociāldemokrātu savienība pēdējā gada laikā ir piedāvājusi veselu virkni priekšlikumu pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanai, pirmkārt, jau siltumenerģijai. Jāsaka paldies visiem Saeimas deputātiem — šāds balsojums ir noticis, un ir pieņemts lēmums, ka apkure un siltais ūdens līdz 2004.gada 31.decembrim netiks aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Divus gadus tas saglabāsies nulles apjomā.

Otrs mūsu priekšlikums bija par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu citiem komunālo maksājumu veidiem - ūdenim, kanalizācijai, atkritumu izvešanai, medicīnas pakalpojumiem un bērnu pārtikai. Šis grozījums guvis atbalstu Saeimā un nodots izskatīšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Cerams, ka nākamā Saeima šo grozījumu virzīs tālāk un iedzīvotājiem nebūs jāmaksā vairāk par šiem pakalpojumiem.

Nākamais priekšlikums no mūsu iesniegtajiem grozījumiem par pievienotās vērtības nodokli bija saistīts ar pārtiku. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu pārtikai ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis. Latvijā Eiropas Savienības direktīva to ļauj darīt, bet jāsaka, ka valdība nepārtraukti šādam grozījumam nepiekrīt. Es domāju, ka agri vai vēlu Latvijā šāds grozījums tiks ieviests un pārtikai nebūs piemērots pievienotās vērtības nodoklis 18% apmērā. Nodokļa likme tiks samazināta, kā tas ir Eiropas Savienībā un tās kandidātvalstīs.

Šodien mūsu priekšlikumi bija saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem — pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem, kā arī dzelzceļa transportu un autobusu sniegtajiem pakalpojumiem sabiedriskajā transportā, biļešu tirdzniecību, autobusu apkalpošanu un informācijas sniegšanas pakalpojumiem, kur, mūsuprāt, tāpat kā Eiropas Savienības valstīs un kandidātvalstīs, jābūt samazinātai pievienotās vērtības nodokļa likmei no 18% uz 9%. Šādu grozījumu likumā atbalsta Pasažieru pārvadājumu asociācija, jo tas pārvadātājiem dotu iespēju ieekonomēt 4,2 miljonus latu, kas, savukārt, dotu iespēju samazināt pakalpojumu cenas, jo visus šos pievienotās vērtības nodokļa maksājumus veic nevis uzņēmums, bet iedzīvotāji, saņemot šo pakalpojumu. Taču jāsaka, ka šo priekšlikumu Saeimā atbalstīja tikai 26 deputāti.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien Sociālo un darba lietu komisija vēl lieku reizi pierādīja, ka šīs komisijas vadība jāuzņemas opozīcijai, jo tad iespējams labot nepareizi iebalsotos un deputātu vairākuma atbalstītos priekšlikumus. Labs piemērs tam ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas darbs šo četru gadu laikā.

Vēl gribu teikt, ka šodien no likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā” tika izslēgts 7.pants, kurš ierobežoja pabalstu saņemšanu. Tas nav godīgi, ka cilvēkam, kurš godīgi maksājis visus nodokļus, gadījumā, kad nepieciešama valsts palīdzība, konkrētā gadījumā bezdarbnieka pabalsts, tiek likti kaut kādi ierobežojumi. No 1.novembra šie ierobežojumi ir atcelti. Tāpēc šodien, ja cilvēks samaksājis nodokļus un ja viņa alga ir lielāka par 400 latiem, viņš var saņemt aprēķinātu bezdarbnieka pabalstu. Tāpēc man ir priekšlikums jaunajai valdībai un nākamajam parlamentam — jāievēro šis princips, lai Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs būtu no opozīcijas.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti, protams, visvairāk ir gandarīti par to, ka Ministru kabinets beidzot sāk kārtot konkrētus jautājumus, līdz ar to arī Labklājības ministrija — ārstniecības jautājumus. Jāteic, ka pēdējo divu nedēļu laikā Saeima burtiski ir apbērta ar jauniem, lieliem un ļoti nopietniem likumiem sociālās drošības jomā. Viens no tiem šodien Saeimas plenārsēdē tika skatīts pirmajā lasījumā. Tas ir Veselības aprūpes finansēšanas likums. Jāsaka, ka Sociālo un darba lietu komisijā šie jautājumi, kuri tika uzdoti Labklājības ministrijas atbildīgajām amatpersonām, tika skatīti ļoti nopietni un diemžēl uz visiem deputāti atbildes nesaņēma. Tādēļ šodien, runājot par Veselības aprūpes finansēšanas likumu, gribu teikt, ka ir vairākas būtiskas lietas, kas 8.Saeimai noteikti jāvirza tālāk, tādēļ arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts diezgan tālu - 25.novembris. Tātad jaunajai 8.Saeimai būs darba pilnas rokas!

Daži vārdi par to, kas tad sarakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā kopš tā brīža, kad šā gada 10.aprīlī notika Saeimas ārkārtas plenārsēde par ārstniecības nodrošinājumu valstī. Teikšu tā — 26 pantos ir daudz labu lietu, bet ne visas. Absolūti nav skaidrs, kas notiks ar pašvaldību dibinātajām slimokasēm, ko tās veiks un darīs līdz 2003.gada 31.decembrim. Man šķiet aizdomīgi, ka likums pašvaldībām, kuras ir šo slimokasu organizētājas un dibinātājas, neparedz izvēles iespējas tās reorganizēt. Neskaidrs palicis arī jautājums, kādēļ valsts nodevu iekasēšana, administrēšana un ieskaitīšana Valsts kasē tomēr jāveic ārstniecības iestādēm, nevis pavisam citām institūcijām, kaut vai Valsts ieņēmumu dienestam.

Kopumā, skatoties uz jauno likumprojektu, vēlos teikt vēl vienu lietu. Šo četru gadu laikā mēs esam analizējuši Labklājības ministrijā izstrādātos likumprojektus, kā arī pētījuši, kādus Saeima saņem tos no Ministru kabineta. Atklāti sakot, ļoti daudzos gadījumos Labklājības ministrijas vairākas labas iestrādātas lietas likumprojektos līdz Saeimai nenonāk - jau pirmajā lasījumā tās kaut kur pazūd Ministru kabineta garajos gaiteņos.

Es gribu novēlēt kolēģiem, kuri strādās 8.Saeimā, ļoti nopietni izvērtēt situāciju ārstniecībā un izdarīt daudzus būtiskus grozījumus jaunajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā otrajā un trešajā lasījumā.

Saeimas preses dienests