Ministru kabineta noteikumi Nr.487

Rīgā 2002.gada 29.oktobrī (prot. Nr.47, 18.§)

Kārtība, kādā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes iegādājas, uzglabā un izlieto zāles

Izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 7.punktu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes iegādājas, uzglabā un izlieto zāles.

2. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes vadītājs:

2.1. ir atbildīgs par zāļu iegādi, uzglabāšanu un izlietošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2.2. nodrošina, lai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē būtu norīkota par izlietoto un iepirkto zāļu uzskaiti atbildīgā amatpersona (turpmāk — atbildīgais veterinārārsts);

2.3. nodrošina izlietoto zāļu iepakojumu un nederīgo zāļu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

3. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestāde:

3.1. zāles iegādājas licencētos veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās);

3.2. iegādājas cilvēkiem paredzētās zāles, ņemot vērā attiecīgo zāļu apriti reglamentējošos normatīvos aktus;

3.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem iegādājas narkotiskās un psihotropās zāles;

3.4. uzskaita saņemtās (nopirktās) zāles un uztur detalizētu datu bāzi, kurā norāda šādu informāciju par katru zāļu partiju:

3.4.1. iegādes datumu;

3.4.2. zāļu nosaukumu;

3.4.3. zāļu ražošanas sērijas numuru;

3.4.4. derīguma termiņu;

3.4.5. zāļu daudzumu;

3.5. šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minēto datu bāzi glabā ne mazāk kā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas;

3.6. saglabā pavadzīmes vai citus pirkumu apliecinošus dokumentus, kuros norādīts zāļu iegādes datums, nosaukums, daudzums, zāļu izplatītāja nosaukums un adrese. Minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus un pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoram.

4. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestāde zāles uzglabā, ievērojot šādas prasības:

4.1. nepiederošām personām ieeja zāļu uzglabāšanas telpā aizliegta;

4.2. telpas temperatūra atbilst zāļu marķējumā norādītajai;

4.3. zāļu uzglabāšanas telpā zāles novietotas plauktos vai speciālā zālēm paredzētā skapī;

4.4. izveidota norobežota telpas daļa (sanitārā zona) to zāļu uzglabāšanai, kurām beidzies derīguma termiņš vai kuras citu iemeslu dēļ atzītas par nekvalitatīvām vai nederīgām un kuras iznīcina atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

4.5. narkotiskās un psihotropās zāles uzglabā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

5. Eitanāzijas līdzekļus (līdzekļi, kas paredzēti nesāpīgai dzīvnieku nogalināšanai) glabā atsevišķi speciālā, slēdzamā skapī.

6. Zāles (arī eitanāzijas līdzekļus) lieto, pamatojoties uz atbildīgā veterinārārsta vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes dežurējošā veterinārārsta ierakstu dzīvnieka slimības vēsturē vai ambulatorajā kartē.

7. Narkotiskās un psihotropās zāles lieto un uzskaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

8. Atbildīgais veterinārārsts informāciju par ārstēšanā izmantotajiem medikamentiem apkopo:

8.1. reizi mēnesī, ja ārstē tikai mājas (istabas) dzīvniekus;

8.2. reizi nedēļā, ja ārstē lauksaimniecības dzīvniekus.

9. Papildus šo noteikumu 8.punktā minētajai informācijai atbildīgais veterinārārsts attiecīgajā datu bāzē norāda:

9.1. datumu, kurā apkopota informācija;

9.2. zāļu nosaukumu;

9.3. zāļu stiprumu;

9.4. sērijas numuru;

9.5. ražotājvalsti;

9.6. ražotāju;

9.7. izlietoto zāļu daudzumu;

9.8. dzīvnieka identifikācijas numuru un attiecīgajam dzīvniekam ievadīto zāļu daudzumu, ja zāles lietotas lauksaimniecības dzīvniekam.

10. Atbildīgais veterinārārsts izveido atsevišķu eitanāzijas līdzekļu stingrās uzskaites žurnālu, kura lappuses ir numurētas un cauršūtas. Žurnālu apstiprina ar veterinārmedicīniskās iestādes zīmogu un veterinārmedicīniskās iestādes vadītāja parakstu.

11. Šo noteikumu 10.punktā minētajā eitanāzijas līdzekļu stingrās uzskaites žurnālā norāda šādu informāciju:

11.1. par saņemtajiem eitanāzijas līdzekļiem:

11.1.1. ieraksta kārtas numurs;

11.1.2. no kurienes saņemti eitanāzijas līdzekļi (pavaddokumenta numurs);

11.1.3. daudzums;

11.1.4. saņemšanas datums;

11.2. par izlietotajiem eitanāzijas līdzekļiem:

11.2.1. kam izsniegti eitanāzijas līdzekļi;

11.2.2. dzīvnieka turētāja (īpašnieka) paraksts;

11.2.3. eitanāzijas līdzekļu atlikums;

11.2.4. atbildīgā veterinārārsta paraksts.

12. Mājas (istabas) dzīvnieku un eksotisko dzīvnieku ārstēšanai, no kuriem netiek iegūta pārtika, izņēmuma gadījumos (piemēram, ja atsevišķs dzīvnieks vai neliels skaits dzīvnieku cieš asas sāpes) drīkst lietot:

12.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem citai dzīvnieku sugai paredzētās veterinārās zāles;

12.2. veterinārās zāles, kuras paredzētas citu patoloģisku procesu ārstēšanai tai pašai dzīvnieku sugai;

12.3. Latvijas zāļu reģistrā reģistrētas cilvēkiem paredzētās zāles, ja nav pieejamas šo noteikumu 12.1. un 12.2.apakšpunktā minētās zāles;

12.4. pēc veterinārārsta receptes konkrētam dzīvniekam aptiekā izgatavotas zāles, ja nav pieejamas šo noteikumu 12.3.apakšpunktā minētās zāles.

13. Lauksaimniecības dzīvnieku ārstēšanai izņēmuma gadījumos (piemēram, ja atsevišķs dzīvnieks vai neliels skaits dzīvnieku cieš asas sāpes) atbildīgais veterinārārsts drīkst lietot zāles, kas satur aktīvās vielas, kuras ir to Latvijā reģistrētu veterināro zāļu sastāvā, kas paredzētas citu patoloģisku procesu ārstēšanai tai pašai lauksaimniecības dzīvnieku sugai.

14. Lietojot šo noteikumu 13.punktā minētās zāles, atbildīgais veterinārārsts nosaka zāļu izdalīšanās periodu, kura laikā neizmanto dzīvnieku izcelsmes produkciju (piemēram, pienu vai gaļu). Ja medikamentam nav norādīts zāļu izdalīšanās periods konkrētajai dzīvnieku sugai, tad noteiktais (minimālais) zāļu izdalīšanās periods ir šāds:

14.1. olām — septiņas dienas;

14.2. pienam — septiņas dienas;

14.3. mājputnu un zīdītāju gaļai, arī taukiem un subproduktiem — 28 dienas;

14.4. zivīm — 500 grāddienu.

15. Lietojot homeopātiskās veterinārās zāles, kurās dabīgo vielu koncentrācijas līmenis ir vienāds ar vienu miljono daļu vai mazāks par to, samazina zāļu izdalīšanās periodu līdz nullei.

16. Atbildīgais veterinārārsts, kas veic šo noteikumu 12., 13., 14. un 15.punktā minētās darbības, uztur datu bāzi, kurā norāda šādu informāciju:

16.1. dzīvnieka vai dzīvnieku grupas īpašnieka vārds, uzvārds un adrese;

16.2. datums, kad dzīvnieks vai dzīvnieku grupa ir izmeklēta;

16.3. ārstēto dzīvnieku skaits;

16.4. izmeklējumu rezultāti;

16.5. diagnoze;

16.6. dzīvniekam vai dzīvnieku grupai izrakstītās zāles un to devas;

16.7. ārstēšanas kursa ilgums;

16.8. lauksaimniecības dzīvniekiem - zāļu izdalīšanās periods un dzīvnieka identifikācijas numurs.

17. Šo noteikumu 16.punktā minēto datu bāzi glabā vismaz piecus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas un pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoram.

18. Zāļu apriti veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēs kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris