Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.36

(prot.Nr.68, 14.§) Rīgā 2002.gada 22.oktobrī

Būvniecības atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Atkritumu apsaimniekošanas likums” 9.pantu un Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 15. un 43.pantu

1. Lietotie termini un to skaidrojums

1.1. Būvniecības atkritumi ir šādi sadzīves atkritumi:

1.1.1. ceļu būves un ēku nojaukšanas atkritumi — betona un dzelzsbetona konstrukcijas, betons, ķieģeļi, flīzes, keramika un ģipša materiāli;

1.1.2. keramikas izstrādājumu, ķieģeļu, flīžu un būvmateriālu ražošanas atkritumi;

1.1.3. cementa, kaļķu un ģipša, kā arī no tiem izgatavoto priekšmetu ražošanas atkritumi;

1.1.4. ielu uzlaušanas atkritumi — cietie atkritumi (cements kopā ar saistvielām, bitums), kas rodas, uzlaužot vai atjaunojot ielu segumu;

1.1.5. izraktā zeme — būvniecības laikā noraktā augsne, mākslīgi uzbērumi vai izraktā zeme, kas šajā vietā vairs nav izmantojama.

1.2. Būvniecības atkritumu īpašnieks — jebkura fiziska vai juridiska persona, kura ar savu darbību rada būvniecības atkritumus vai kuras īpašumā atrodas būvniecības atkritumi.

1.3. Būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmums — juridiska persona, kas, noslēdzot līgumu ar Rīgas domi, pieņem un pārstrādā būvniecības atkritumus un nodarbojas ar otrreiz izmantojamo materiālu realizāciju.

1.4. Būvniecības atkritumu pārvadātājs — fiziska vai juridiska persona, kas savāc un izved būvniecības atkritumus.

1.5. Būvniecības atkritumu apsaimniekošana — būvniecības atkritumu savākšana, šķirošana, uzglabāšana, pārvadāšana, pārstrāde un šo darbību pārraudzība.

2. Vispārīgie noteikumi

2.1. Rūpējoties par Rīgas apkārtējās vides sakārtošanu, Rīgas pašvaldība organizē būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un kontrolē darbības ar būvniecības atkritumiem Rīgas administratīvās teritorijas robežās. Tas tiek veikts saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem “Par pašvaldībām” un “Atkritumu apsaimniekošanas likums”, Latvijas Republikas Ministru kabineta 19.06.2001. noteikumiem Nr.258 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus”, 09.10.2001. noteikumiem Nr.432 “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība”, 15.05.2001. noteikumiem Nr.191 “Noteikumi par atkritumu apglabāšanas un pārstrādes veidiem”, kā arī citiem normatīvajiem aktiem un šiem saistošajiem noteikumiem.

2.2. Būvniecības atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pašvaldības vārdā organizē un vada Rīgas domes Vides departaments, kas slēdz līgumus ar būvniecības atkritumu pārvadātājiem un būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumiem.

2.3 Ikvienai personai, kas vēlas pārvadāt vai pārstrādāt būvniecības atkritumus, pirms savas darbības uzsākšanas jānoslēdz līgums ar Rīgas domes Vides departamentu, lai saņemtu Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atļauju būvniecības atkritumu pārvadāšanai un pārstrādei. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 09.10.2001. noteikumiem Nr.432 “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība” atļaujas pieprasītājam jāiesniedz Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē ar Rīgas domes Vides departamentu noslēgtā līguma kopija vai Rīgas domes Vides departamenta apliecinājums, ka šāds līgums tiks noslēgts.

2.4. Šie noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar būvniecības atkritumiem Rīgas administratīvajā teritorijā.

3. Būvniecības atkritumu īpašnieka atbildība un pienākumi

3.1. Būvniecības atkritumu īpašnieks Rīgas administratīvajā teritorijā ir atbildīgs par būvniecības atkritumu izvešanu.

3.2. Būvniecības atkritumu īpašniekam, kura teritorijā norisinās būvniecības darbi, aizliegts novietot būvniecības atkritumus un būvmateriālus ārpus teritorijas, kurā notiek būvdarbi. Viņa pienākums ir ne vēlāk kā pēc būvniecības darbu pabeigšanas nogādāt būvniecības atkritumus tieši uz būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumiem vai noslēgt līgumu ar būvniecības atkritumu pārvadātāju par būvniecības atkritumu izvešanu pārstrādei.

3.3. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, izsniedzot arhitektūras un plānošanas uzdevumu, tajā jānorāda, ka būvniecības atkritumi obligāti nododami pārstrādei un ka būvprojektā jāieraksta paredzamais būvniecības atkritumu apjoms (m3).

3.4. Rīgas pilsētas būvinspekcija, pieņemot būvi ekspluatācijā un ņemot vērā paredzēto būvniecības atkritumu daudzumu, sākot ar 10 m3, pieprasa aktu par kopējo pārstrādei izvesto būvniecības atkritumu daudzumu (veidlapa “Akts par pārstrādei nodoto būvniecības atkritumu daudzumu” — 1.paraugs), kuru parakstījis būvniecības atkritumu pārvadātājs vai būvuzņēmējs (ja būvuzņēmējs izvedis būvniecības atkritumus patstāvīgi), kā arī būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmuma pārstāvis. Rīgas pilsētas būvinspekcijai pēc šo aktu saņemšanas tie piecu dienu laikā jāiesniedz Rīgas domes Vides departamentā.

3.5. Ja būvprojektā paredzēts, ka būs būvniecības atkritumi, pasūtītājam, saņemot būvatļauju, piecu dienu laikā pēc darbu uzsākšanas jānoslēdz līgums ar būvniecības atkritumu pārvadātāju par būvniecības atkritumu izvešanu pārstrādei vai jāsaņem Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atļauja patstāvīgai būvniecības atkritumu izvešanai pārstrādātājam.

3.6. Veicot būvniecības un remonta darbus, kas tiek finansēti no Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem, pasūtītājam, darbu sākot, jāpieprasa izpildītājam uzrādīt ar būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumu noslēgto līgumu par būvniecības atkritumu nodošanu pārstrādei.

4. Būvniecības atkritumu savākšana

4.1. Būvniecības atkritumu savākšanai un pārvadāšanai jāizmanto šim nolūkam piemērotas tvertnes, konteineri un autotransporta līdzekļi.

4.2. Būvniecības atkritumu tvertņu un konteineru īpašnieka pienākums ir uzturēt tos tehniskā kārtībā.

4.3. Par būvniecības atkritumu tvertņu un konteineru tīrību ir atbildīgs to īpašnieks vai nomnieks.

4.4. Atļauja būvniecības atkritumu konteineru novietošanai ielu teritorijā saņemama Rīgas domes 28.12.2000. saistošajos noteikumos Nr.106 “Rīgas transporta būvju aizsardzības noteikumi” paredzētajā kārtībā.

5. Būvniecības atkritumu šķirošana un pieņemšana pārstrādei

5.1. Lai nodrošinātu būvniecības atkritumu kvalitatīvu pārstrādes procesu, būvniecības atkritumu īpašniekam tie jāsašķiro šādi:

5.1.1. jāatdala pārējie sadzīves atkritumi un bīstamie atkritumi, tajā skaitā azbests;

5.1.2. betona un dzelzsbetona konstrukcijas (lielākas par 100x70 cm, biezums līdz 30 cm);

5.1.3. betona un dzelzsbetona konstrukcijas (lielākas par 100x70 cm, biezums no 30 cm līdz 70 cm);

5.1.4. betona un dzelzsbetona konstrukcijas (lielākas par 100x70 cm, biezums lielāks par 70 cm), kā arī visas T veida un dubultās T veida sijas;

5.1.5. visu veidu būvniecības atkritumi (mazāki par 100x70x30 cm), šķirojot tos šādi:

— 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.apakšpunktā minētie būvniecības atkritumi;

— 1.1.4.apakšpunktā minētie būvniecības atkritumi;

— 1.1.5.apakšpunktā minētie būvniecības atkritumi.

5.2. Būvniecības atkritumu īpašniekiem un pārvadātājiem kategoriski aizliegts izvest un noglabāt būvniecības atkritumus sadzīves atkritumu poligonos, bet sadzīves atkritumu poligonu apsaimniekotājiem aizliegts tos pieņemt, izņemot 5.6.punktā noteikto gadījumu.

5.3. Būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumā nogādātos būvniecības atkritumus nosver, reģistrē būvniecības atkritumu veidu, aizpildot kravas piegādātāja iesniegto veidlapu “Būvniecības atkritumu pieņemšanas pavadzīme” (2.paraugs), kuras kopijas divi eksemplāri paliek pārvadātājam.

5.4. Būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumam ir tiesības rīkoties ar būvniecības atkritumiem pēc atkritumu nosvēršanas un pieņemšanas pārstrādei.

5.5. Būvniecības atkritumu pārvadātājam katru mēnesi līdz nākamā mēneša 15.datumam jāiesniedz Rīgas domes Vides departamentā “Būvniecības atkritumu pieņemšanas pavadzīmju reģistrs” (3.paraugs).

5.6. Ja būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmums atsakās pieņemt piegādātos būvniecības atkritumus to sliktās kvalitātes vai kāda cita iemesla dēļ, to apstiprina ar ierakstu būvniecības atkritumu pieņemšanas pavadzīmē, norādot, ka būvniecības atkritumus drīkst vest uz sadzīves atkritumu poligonu noglabāšanai.

5.7. Sadzīves atkritumu poligonā, pieņemot noglabāšanā būvniecības atkritumus, tiek pieprasīta būvniecības atkritumu pieņemšanas pavadzīme ar būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmuma ierakstu par atteikšanos pieņemt būvniecības atkritumus pārstrādei. Vienu būvniecības atkritumu pieņemšanas pavadzīmes kopiju atstāj šīs kravas pieņēmējam sadzīves atkritumu poligonā.

5.8. Ja būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumam vai sadzīves atkritumu poligonam piegādātajos būvniecības atkritumos ir apkārtējai videi un cilvēka veselībai kaitīgas vielas, būvniecības atkritumus atdod atpakaļ piegādātājam, lai ar tiem rīkotos atbilstoši Latvijas Republikas likuma “Atkritumu apsaimniekošanas likums” 14.panta pirmās daļas nosacījumiem.

5.9. Izraktā zeme ir jāizmanto vai jāizved tā, lai nenotiktu tās sajaukšanās ar būvniecības vai citiem sadzīves atkritumiem. Ja iespējams, tā jāizlieto būvlaukuma labiekārtošanai vai jāizved uz citu objektu vai zemes gabalu, saskaņojot šo vietu ar Rīgas domes Vides departamentu, kā arī nepieļaujot augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšanu vai tās kvalitātes pasliktināšanos.

5.10. Būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumam ik ceturksni līdz nākamā mēneša 25.datumam jāiesniedz Rīgas domes Vides departamentā pārskats par ievesto un pārstrādāto būvniecības atkritumu daudzumu, to piegādātājiem un būvniecības atkritumu veidiem.

5.11. Ja, šķirojot būvniecības atkritumus pirms pārstrādes, konstatē, ka būvniecības atkritumos ir citi sadzīves atkritumi, būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumam tie jānodod sadzīves atkritumu poligonā.

6. Maksa par būvniecības atkritumu pieņemšanu pārstrādei un produkcijas realizācija

6.1. Būvniecības atkritumu piegādātājs par būvniecības atkritumu pieņemšanu pārstrādei maksā būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumam.

6.2. Būvniecības atkritumu pieņemšanas un pārstrādes tarifu augšējo robežu Rīgā nosaka Rīgas dome.

6.3. Būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmums var noteikt savus būvniecības atkritumu pieņemšanas un pārstrādes tarifus, bet tie nedrīkst būt augstāki, kā noteikts saskaņā ar Rīgas domes lēmumu.

6.4. Rīgas dome neatbild par būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumu produkcijas realizāciju.

7. Atbildība par noteikumu neievērošanu

7.1. Sūdzības par būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī šo noteikumu neievērošanu jāiesniedz Rīgas domes Vides departamentā. Ja būvniecības atkritumu pārstrādes uzņēmuma vai būvniecības atkritumu pārvadātāja darbībā tiek konstatēts šo noteikumu pārkāpums, Rīgas domes Vides departaments ir tiesīgs vienpusēji lauzt līgumu par būvniecības atkritumu pārstrādi vai pārvadāšanu.

7.2. Par šo noteikumu neievērošanu fiziskās un juridiskās personas var tikt sodītas ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto naudas sodu.

7.3. Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu ir tiesīgi:

— policijas darbinieki, jo policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums “Par policiju”;

— Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieks un būvinspektori;

— Vides Valsts inspekcijas un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori;

— Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvo inspekciju inspektori.

Pārejas noteikumi

1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Rīgas Balss”; saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Rīgas domes 04.10.1994. noteikumi Nr.6 “Rīgas pilsētas celtniecības atkritumu savākšanas, šķirošanas un izmantošanas noteikumi”, kā arī Rīgas domes 11.02.1997. noteikumi Nr. 70 “Grozījumi Rīgas domes 04.10.1994. noteikumos Nr.6 “Rīgas pilsētas celtniecības atkritumu savākšanas, šķirošanas un izmantošanas noteikumi””.

Rīgas domes priekšsēdētājs G.Bojārs

1.paraugs

2.paraugs

3.paraugs