Par latviešiem Briseles struktūrās

Foto: A.F.I.

Pēc Latvijas iestājas Eiropas Savienībā arī Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja strādāt ES struktūrās. To DB uzsvēra Eiropas Integrācijas biroja direktors Edvards Kušners. Viņš prognozē, ka interese par to būs liela, kas esot vērtējams pozitīvi, jo tad Briselē strādās labākie Latvijas speciālisti.

Latvijas iedzīvotāji varēs strādāt visās ES struktūrās – Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā, ES Ministru padomē, Eiropas Tiesā u.c., turklāt visos amatos, izņemot politiski ieceltos (komisāri, tiesneši, ģenerāladvokāti utt.) un ievēlētos (Eiropas Parlamenta deputāti). Tātad viņi varēs būt gan zemākā līmeņa strādnieki, gan ģenerāldirektorātu vadītāji.

Katrai valstij, balstoties uz iedzīvotāju skaitu, tiek piešķirta kvota, cik daudz darbinieku no tās drīkst strādāt ES institūcijās. Šobrīd Latvijai atvēlētais skaits vēl nav zināms, jo ES struktūras vēl nav pabeigušas aprēķinus, taču vietējās kalkulācijas liecina, ka kopumā Latvijai varētu pienākties 340–350 darba vietu (bez tulkiem).

Lai strādātu ES institūcijās, cilvēkiem būs jāpiesakās vietējā personāla atlases institūcijā un jāpiedalās konkursā. Tā rakstiskā daļa, kurā tiks pārbaudītas vispārējās zināšanas par ES un valodas prasme (jāprot latviešu valoda un vēl viena no oficiālajām ES valodām, piemēram, angļu vai franču), notiks Rīgā. Savukārt mutiskais pārbaudījums, kurā arī tiks vērtētas zināšanas ES jautājumos, notiks Briselē (ceļa un uzturēšanās izdevumi būs jāapmaksā pretendentam). Vēl ļoti svarīgs priekšnosacījums dalībai sādā konkursā būs Latvijas pilsonība.

Personām, kas būs godam izturējušas visus pārbaudījumus, būs tiesības noteiktā laika periodā (piemēram, EK gadījumā – divu gadu laikā) pieteikties uz izsludinātajām vakancēm. Ja darbu neizdosies atrast, pārbaudījumi būs jākārto no jauna.

“Kvotas darbam ES struktūrās atver pēc diskriminējošiem principiem – pēc valodas zināšanām. Tātad konkurss būs latviešu valodas pratēju starpā, nodrošinot, ka jaunās dalībvalstis ES ieiet ar saviem cilvēkiem. Jo pēc izglītības un valodu zināšanām Latvijas iedzīvotāji nevar konkurēt ar franču, beļģu u.tml. darba meklētājiem,” norādīja E. Kušners.

Lai latviešu valoda kļūtu par pilnvērtīgu ES oficiālo valodu, papildus pēc iestājas ES būs vajadzīgi tulki, taču to atlase notiks pēc citas sistēmas. Jau pirms pievienošanās tiks meklēti šī amata pratēji, kā arī juristi, kas ieguvuši arī filologu izglītību.

Darbs ES struktūrās varētu būt pievilcīgs atalgojuma un dažādu bonusu dēļ. Piemēram, EK vienkāršs strādnieks mēnesī saņem 2050 eiro, bet ģenerāldirektorāta vadītājs – 12 000 eiro. Papildus tiek piešķirti pabalsti par nepilngadīgiem bērniem (213 eiro mēnesī), bērna izglītības izdevumu segšanai (līdz 190 eiro mēnesī), arī tie zemākā līmeņa strādājošie, kuru laulātie nav nodarbināti, saņem pabalstu u.tml. Citās ES institūcijās nosacījumi ir līdzīgi, jo pretējā gadījumā tās savā starpā konkurētu par darbinieku piesaisti, paskaidroja E. Kušners.

Darbs dažādās ES struktūrās atšķiras pēc tā rakstura, piemēram, EK tas ir vairāk ierēdņu stila darbs ar ierobežotām funkcijām un pilnvaru loku, savukārt ES Ministru padomē jāseko līdzi tiesību aktu virzībai, kas ir daudz radošāks darbs. E. Kušners piebilst, ka sākotnēji kandidātvalstu iedzīvotāji tiks pieņemti darbā uz īsāku laiku (no pusgada līdz diviem gadiem), jo nav skaidrības, kā viņi iekļausies ES sistēmā.

“DIENAS BIZNESS”; pēc M. Rībeles raksta “Lēš, ka interese par darbu ES struktūrās būs liela”