Par lauksaimnieku interešu aizstāvību

Zemkopības ministra amata kandidāts Mārtiņš Roze:

Kāpēc zemkopības ministra amatam tikāt izvirzīts tieši jūs?

Viens no būtiskākajiem iemesliem šādam lēmumam ir mana līdzšinējā darbība Eiropas integrācijas jautājumu risināšanā Zemkopības ministrijā, ar ko nodarbojos pēdējos sešus gadus. Latvijas integrācija Eiropas Savienībā, likumdošanas saskaņošana un sarunu sagatavošana ar ES pārstāvjiem bija viens no galvenajiem maniem darba uzdevumiem. Tādējādi es uzskatu, ka šo jautājumu pietiekami labi pārzinu.

LNT raidījumā “Nedēļa” jūs tikāt minēts kā vienīgais no ministru kandidātiem, kurš neparedz reformu veikšanu savā sfērā. Vai uzskatāt, ka Zemkopības ministrijai darbs jāturpina tāpat kā līdz šim?

Pašreiz būtiskākais jautājums ir sarunu pabeigšana ar ES. Tūlīt pēc šo sarunu beigšanas mums būs jāiedarbina administratīvās procedūras, kādas būtu nepieciešamas Latvijai kā ES dalībvalstij, kas nozīmē Zemkopības ministrijas funkciju palielināšanos.

Vai, jūsuprāt, Latvijas zemnieku intereses ir pietiekami aizstāvētas sarunās ar ES?

Es domāju, ka Latvijas lauksaimnieku intereses tiek aizstāvētas pietiekami, jo mēs neesam ES komisāriem piekāpušies. Ir jācenšas izveidot tādus Latvijas un ES sadarbības noteikumus, kas būtu izdevīgi abām pusēm, kaut arī ir skaidrs, ka tas ir iespējams tad, ja šīs puses atsevišķos jautājumos piekāpjas viena otrai. Visi šie jautājumi ir jāvērtē kompleksi. Piemēram, jautājumu par tiešajiem maksājumiem mūsu lauksaimniecībai mēs nevaram skatīt atrauti no kopējās pieejamās budžeta situācijas ES iekšienē, kā arī tā finansējuma, kas varētu nākt Latvijai kā jaunai dalībvalstij lauku attīstības sadaļā. Šie finansējuma noteikumi varētu būt ievērojami izdevīgāki nekā pašreizējām ES dalībvalstīm.

Vai, jūsuprāt, 291 miljons eiro, ko ES ir nolēmusi piešķirt mūsu lauksaimniecībai trīs gadu laikā pēc iestāšanās ES, ir pietiekams finansējums?

Runājot par naudu, pastāv tikai divas iespējas – vai nu naudas nav nemaz, vai arī tās ir par maz. Vienmēr var mēģināt panākt lielāka finansējuma piešķiršanu. Jebkurā gadījumā tā ir ievērojama naudas summa, ja salīdzina ar to finansējumu, ko laukiem var piedāvāt Latvijas nacionālais budžets. ES mums ir gatava dot vairāk naudas, nekā mēs paši varam atļauties.

Tātad jūs piekrītat pašreizējās valdības viedoklim, ka, lai cik mazi arī būtu ES piešķirtie līdzekļi mūsu zemniekiem, tie vienalga būs lielāki par tiem, ko šie zemnieki saņem šobrīd?

Protams, tam es varu piekrist. Tomēr ir jāpievērš uzmanība ne tikai tam, ka iegūsim lielākas naudas summas nekā līdz šim, bet arī formām, kādā veidā šī nauda tiek piešķirta, cik izdevīgā situācijā mēs būsim attiecībā pret pārējām ES dalībvalstīm.

Vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka ES faktiski ir gatava atbalstīt tās lauksaimniecības sfēras, kas nav saistītas ar ražošanu, jo tā redz Latviju tikai kā savas produkcijas noieta tirgu. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Tam es varētu piekrist daļēji. Jāņem vērā, ka šajā spēlē ir divi spēlētāji, un katram no viņiem ir savas intereses. Mums it kā ir pieņemami ES uzskati par ainavas saglabāšanu, bet tajā pašā laikā mums ir pietiekami nopietnas intereses attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un savas nodarbinātības nodrošināšanu. Lai paaugstinātu iekšzemes kopproduktu, kas ir valsts labklājības pamatā, mums ir par galveno prioritāti jāuzskata lauksaimnieciskās ražošanas attīstība.

Vai, jūsuprāt, par apmierinošu var nosaukt ES nostāju attiecībā uz kvotām mūsu lauksaimniekiem?

Līdzšinējais ES kvotu piedāvājums Latvijai nav bijis pieņemams, tas nav apmierinošs. Taču jau šobrīd šajā jautājumā ir paredzētas dažādu pozīciju izmaiņas. Jau šobrīd izskatās, ka Latvijai pozitīvi varētu tikt atrisināts jautājums par cukura kvotām. Runājot par Latvijai būtiskāko jautājumu šajā jomā – piena kvotām – jāatzīst, ka tas varētu tikt atrisināts tikai pašās beigās – īsi pirms Latvijas iestāšanās ES. Sarunas par šo jautājumu jau notiek, un es neredzu būtiskus iemeslus, kāpēc lai beigās šis jautājums netiktu atrisināts par labu Latvijai.

Vai, jūsuprāt, ES, uzstādot iestāšanās nosacījumus Latvijai, nepiemēro tā saucamo dubulto standartu, mūsu lauksaimniekiem nosakot stingrākas prasības nekā pašreizējo dalībvalstu zemniekiem?

Nevarētu teikt, ka ES izvirzītie nosacījumi Latvijas lauksaimniekiem ir krasi neizdevīgāki nekā dalībvalstīm – tie vienkārši ir krasi atšķirīgāki. Pašreiz piedāvātais ES modelis paredz mazāku tiešo maksājumu daļu, bet lielāku strukturālo fondu un lauku attīstības pasākumu daļu. Stājoties spēkā šim modelim, zaudēs tie mūsu lauksaimnieki, kuri jau tagad ir konkurētspējīgi un kuriem faktiski nebūtu vajadzīgs nekas vairāk par kopējo tirgu un vienādiem konkurences apstākļiem. Savukārt tiem zemniekiem, kuri šobrīd attīstās vai vēl tikai domā par attīstību, ES piedāvājumi ir ievērojami izdevīgāki.

“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Vaivara intervijas “Jārēķinās ar negodīgu spēli”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti,

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.