— Aspazija

Par Dainu tēva Krišjāņa Barona 167.dzimšanas dienas pasākumiem Latvijā

Vakar, 31. oktobrī, Latvijas sabiedrība atzīmēja Krišjāņa Barona 167. dzimšanas dienu.

Dainutēva godināšanu ievadīja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves 30. oktobra konference “Dainu skapis vēsturiskos tekstos un kultūras kontekstos”, kurā piedalījās arī igauņu un somu folkloras pētnieki. Latviešu folkloras krātuves darbinieki Māra Vīksna, Elga Melne, Aldis Pūtelis un Guna Pantele referēja par Krišjāņa Barona Dainu skapja lomu “Latvju dainu” tapšanā un tajās neiekļautajiem tekstiem, par virtuālā Dainu skapja veidošanas gaitu un jaunajām iespējām, ko tas paver pētniekiem un visplašākajam interesentu lokam.

Nelielajam egles un bērza koka skapītim, kurā oriģinālā vai noraksta formā atrodamas gandrīz visas līdz 1912. gadam pierakstītās latviešu tautasdziesmas un kurš radies kā “Latvju dainu” kārtotāja darbarīks, bijis lemts kļūt par latviešu nacionālo simbolu, par vienīgo objektu no Latvijas, kas uzņemts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā. 1998. gadā sākās Dainu skapja satura skenēšana. Patlaban ieskenētas 186 tūkstoši kartīšu. Lai saglabātu oriģinālu kārtību, kā arī lai pēc tam varētu ieskenēto materiālu izmantot, top arī speciāls rādītājs. Katra lapiņa tiek reģistrēta attiecībā pret “Latvju dainām”, kas teksta formā ir ievadītas datorā. Tādējādi kļūst arī redzams, cik lielā mērā oriģinālā kartīte atbilst vai neatbilst publicētajam tekstam, un iespējams konstatēt gadījumus, kad kaut kas palicis nepublicēts. Piemēram, Krišjānis Barons samērā bieži no vairākiem iesūtījumiem izveidojis vienu variantu, kas tad arī uzrakstīts uz lapiņas. Gadījumos, kad iesūtījumi nākuši no dažādām vietām, lasītājs tiek maldināts par dziesmu izplatību. Savukārt, kad apvienoti viena novada dažādi varianti, zūd informācija par to, kā šajā novadā dziesma dzīvo. Ieskenētais Dainu skapja dziesmu masīvs visu tajā atrodamo dziesmu pūru dara pieejamu gan pētniekiem, gan ikvienam interesentam, kas vēlas iepazīties ar sava novada dziesmām un to dzīvi laikā un telpā. Zinātnieki cer, ka ar laiku datoru sistēmā varēs ievadīt arī visu Latviešu folkloras krātuves dziesmu pūru. Apvienojot to ar Dainu skapja dziesmu masīvu, izveidotos plašākais informācijas avots par dziesmu vākumu Latvijā apmēram gadsimta garumā. Pastāvot iespējai to vienmēr papildināt, būtu atrasts labs veids, kā fiksēt tautasdziesmu attīstības procesu.

Latvijas Universitātes Etniskās kultūras centra vadītāja Māra Mellēna Dainu skapi aplūkoja kā kultūras zīmi, kas nesaraujami saistīta ar bērnu folkloras kustību Latvijā. Atsaucoties uz Imanta Ziedoņa atziņām par darāmo dainu, viņa uzsvēra, ka pastāv nesamierināma pretruna starp “zināt” un “darīt”, un latviešu nacionālisma pamatjautājums ir: kā iedzīvināt tradīciju atšķirīgā kontekstā, lai tā joprojām vienotu savējos un stiprinātu kopības garu. Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa stāstīja par Dainu skapi kā latviskās identitātes zīmi un simbolu, kas nes Latvijas vārdu pasaulē. Gatavojoties Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienai, 1984. gadā Berlīnē tika rīkota viņam veltīta izstāde un goda vietu tajā vajadzēja ieņemt Dainu skapim. Tā parādījās Dainu skapja pirmā kopija. Pēc tam aizceļojusi vēl uz Helsinkiem un Stokholmu, tā tagad radusi mājvietu Krišjāņa Barona muzejā Rīgā. Bet 1990. gada 18. maijā (divas nedēļas pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas) Krievijā, Belgorodas apgabalā, bijušajā Voroņežas guberņā, tika atklāts Stankeviču dzimtas un kādreizējā mājskolotāja Krišjāņa Barona muzejs. Turp aizceļojusi otra Dainu skapja kopija. Tā paplašinājies Dainu skapja “darbības loks”, kas aptver ļoti plašu auditoriju.

Konferences dalībnieki piedalījās sengaidīta izdevuma kristībās — tautā tika laists apgādā “Zinātne” izdotais Āronu Matīsa tautasdziesmu vākums ar 2188 Bērzaunes novada dainām. Tas savu izdevēju bija gaidījis kopš 1877. gada maija, ar kuru datēts manuskripts. Rokrakstu atšifrējusi, pārrakstījusi un sagatavojusi publicēšanai Māra Vīksna. Viņa uzrakstījusi arī plašu ievadu un sastādījusi leksikas skaidrojošo vārdnīcu, kas pievienota grāmatai. Zinātniskais konsultants ir Jānis Kušķis. Latviešu folkloras krātuves vadītāja Dace Bula grāmatas atvēršanas svētkos uzsvēra, ka ar to tiek ievadīta jauna sērija — “Novadu folklora”.

Atceres pasākumi notika Vērmanes dārzā pie Krišjāņa Barona pieminekļa, kā arī Burtnieku mājā Vecmīlgrāvī Krišjāņa Barona muzejā Rīgā, kur jau visu nedēļu risinājušies dažādi sarīkojumi.

Dienas izskaņā Latviešu biedrības namā tika pasniegtas Lielās folkloras gada balvas. Tās jau trešo gadu tika piešķirtas par izcilību zinātniskās izpētes darbā, tradicionālās kultūras mantojuma glabāšanā, izglītības veicināšanā, tradicionālo kultūras vērtību popularizēšanā un novadu savdabības aizsardzībā. Un kā īpašs pagodinājums — par mūža ieguldījumu. Biedrības nams lielajam notikumam bija labi sagatavojies — jau iepriekšējā vakarā te notika tautasdziesmu sarīkojums “Senču godinājums”, kad tautas tradīcijas un to kopējus, latvisko dzīvesziņu un dziesmu godināja visi dziedošie Māmuļas kolektīvi.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Pelēkajā akmenī iekalti desmit vārdi un uzvārdi kā atgādinājums un liecība, ka viņu mūža darbs nav bijis veltīgs. Un tātad: filozofs un publicists Kaspars Biezbārdis, zemnieku tiesību cīnītājs, publicists Andrejs Spāģis, kokdzelējs Augusts Daugulis, rakstnieks, folklorists Jēkabs Zvaigznīte, folklorists Jānis Sproģis, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdis, publicists, rūpnieks Rihards Tomsons, kordiriģents, režisors Jūlijs Purāts, baltu tautu tuvinātājs, publicists Andrejs Dīriķis, zinātnieks baltu senatnes pētnieks Eduards Volteris, “Dainu” izdevējs Henrijs Visendorfs.

Kā jau tas piedienas Dainu tēva Krišjāņa Barona dzimšanas dienā, skanēja tautas dziesmas un Tautas atmodas laika mūzika. Ieceres autors vēsturnieks Oļģerts Tālivaldis Auns lūdza, lai Rīgas Latviešu biedrības priekšsēža vietnieks Edgars Mucenieks un Lietuvas vēstniecības Latvijā pirmā sekretāre Egle Blozneliene atklāj piemiņas zīmi (attēlā). Koris “Tēvzeme” dziedāja valsts himnu “Dievs, Svētī Latviju!” Runāja vēsturnieks Andris Ērglis, dziedāja tautas dziesmu kopa “Silavoti”, dzeju skandēja aktrise Vera Gribača. Aizvien spožāk cauri pelēkajai novakarei iedegās sveces Rīgas Franču liceja skolēnu rokās.

Piemiņas zīmi veidojis tēlnieks Valtis Barkāns sadarbībā ar arhitekti Sibillu Raki, projektu finansiāli atbalstījusi Rīgas dome.

“LV” informācija