Šveice ir gandarīta par Latvijas dinamisko attīstību visos virzienos

Vakar, 31.oktobrī, noslēdzās Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīte Šveicē

Šveices Konfederācijas prezidents Kaspars Villigers svinīgajās vakariņās:

Šveicē 30.oktobrī svinīgajās vakariņās: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; Imants Freibergs, Šveices prezidents Kaspars Villigers un Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Prezidentes kundze! Freiberga kungs! Valsts padomnieka kungs! Dāmas un kungi!

Federālās padomes vārdā es sirsnīgi pateicos Lugāno kantona varas iestādēm par brīnišķīgo uzņemšanu Tičīnā. Mums Bernē bieži ir jādzird, ka esam atstājuši šo kantonu novārtā. Tomēr man šodien, stāvot jūsu priekšā, ir pavisam tīra sirdsapziņa. Statistika liecina, ka jūsu kantonā valsts vizītes ir notikušas daudz biežāk nekā vidēji citos kantonos.

Tieši šī valsts vizīte man ir simboliski ļoti nozīmīga. No vienas puses, pie mums vizītē ieradusies sieviete — valsts prezidente, kuras valsts un iedzīvotāji ir pieredzējuši izraidīšanu, deportācijas un pārcilvēciskas ciešanas. No otras puses, Šveice, kurai lielā mērā tika aiztaupītas vēstures netaisnības, vienmēr ir apzinājusies savu īpašo atbildību. Vienmēr ir bijis tā, ka daudzi Eiropas bēgļi, kas glābās no represīviem režīmiem, atrada patvērumu Šveicē.

Uz “bēgšanas un patvēruma” fona šeit, Lugāno, ir tapusi diezgan īpaša un nozīmīga Latvijas un Šveices kopīgās vēstures nodaļa.

Cilvēku savstarpējie kontakti nostiprina mūsu ekonomiskās un politiskās attiecības. Ja šādi kontakti veidojas grūtos laikos, tad tie kļūst vēl stiprāki. Latviešu tautas dzejnieks Rainis un viņa dzīvesbiedre Aspazija, kas arī bija ievērojama rakstniece un sieviešu tiesību aizstāve, atrada patvērumu šeit. Atrodoties trimdā Kastaņolā, Rainis apgalvoja: “Lai kur es arī būtu, man vienmēr prātā ir Latvija.” Tādējādi Tičīna ir vieta, kas simbolizē mūsu radniecību un ir mūsu divpusējo attiecību virzītājspēks.

Visbeidzot, es vēlos pateikties visiem tiem cilvēkiem, kas ir rūpējušies par Raiņa un Aspazijas mantojumu, un “Lugāno foruma 2006” kontekstā es vēlos norādīt uz tā saistību ar pašreiz Eiropā risināmiem jautājumiem. “Šis forums ir nozīmīgs ieguldījums divpusējo attiecību attīstībā starp mūsu valstīm. Bet tas ir arī ieguldījums procesā, kas norisinās Eiropas līmenī, lai cilvēkiem nekad vairs nevajadzētu pamest dzimteni politiskās un sociālās pārliecības dēļ.

Es vēlos uzsaukt tostu uz jūsu veselību, uz labām attiecībām starp mūsu valstīm un uz īpašām attiecībām starp Tičīnu un Latviju.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Šveices prezidents Kaspars Villigers, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, svinīgā goda sardze

Trešdien, 30. oktobrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Šveices prezidentu Kasparu Villigeru. Sarunās abas puses uzsvēra, ka starp Latviju un Šveici valda lieliskas attiecības un ir iespējas sadarbības potenciālam ekonomikas, banku, drošības, kultūras un zinātnes jomā. Prezidente uzsvēra Šveices demokrātijas nozīmi Latvijas valsts tapšanā. Viņa sacīja, ka Šveice ir bijusi mājvieta vairākiem Latvijas domātājiem un literātiem, atzīmējot viņu ieguldījumu Latvijas neatkarības un demokrātijas iedibināšanā. Šveices prezidents savukārt uzsvēra, ka Latvija tiek uzskatīta par dinamisku jaunās Eiropas valsti. Latvijas valsts vizīte Šveicē intensificējot abu valstu attiecības. Šveices prezidents pauda apbrīnu par Latvijas sasniegumiem īsajā jaunatgūtās neatkarības laikā un uzsvēra, ka arī Latvijai, iesaistoties Eiropas un pasaules procesos, būs arvien nopietnāka loma starptautiskajās attiecībās.

Runājot par divpusējo attiecību paplašināšanu, īpaši tika uzsvērta kontaktu izvēršana ekonomikā. Šveices prezidents uzsvēra, ka Šveice nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS un ka Šveice ir gandarīta par Latvijas dinamisko attīstību. Turklāt perspektīva ir ne tikai divpusēju kontaktu veicināšana, bet arī sadarbība starptautiskajās organizācijās, piemēram, Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tika atzīmēts, ka Latvija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) būs vēl interesantāka darījumu partnere Šveices uzņēmējiem.

Latvijas prezidente, runājot par abu valstu sadarbību jaunās Eiropas kontekstā, uzsvēra, ka Baltijas jūras reģions šobrīd ir dinamiskākais Eiropas kontinentā un Latvija var kalpot kā vārti uz sadarbību ar šo reģionu. Latviju arvien vairāk uztver kā Baltijas finanšu centru, un mūsu valsts ir ne tikai gatava sadarboties, bet ir arī sajutusi ieinteresētību no Tālo Austrumu un citām valstīm sadarboties ar Latviju kā vārtiem uz Eiropas kontinentu jaunu tirdzniecības ceļu veidā. Baltijas jūras reģiona sadarbībā tika pārrunāti arī sadarbības projekti ar Krieviju, to skaitā pārrobežu sadarbība un attiecības tranzīta jomā.

Šveices prezidents atzīmēja, ka Šveice patlaban nav ES dalībvalsts, bet tā uzskata par savu stratēģisko mērķi dalību šajā organizācijā. Viņš arī informēja prezidenti par pašreizējām pārrunām starp Šveici un ES, kā arī interesējās par Latvijas nostāju ES lauksaimniecības politikā un brīvā darbaspēka kustībā. Prezidente uzsvēra, ka Latvijas lauksaimniecības nākotne lielā mērā ir Latvijas lauku nākotne, un aizstāvēja Latvijas ražotāju intereses piensaimniecības un citās jomās saistībā ar ES piedāvājumiem.

Pārrunājot abu valstu dalību ANO, tika skarti arī drošības jautājumi un abu valstu dalība miera misijās pasaulē. Abas puses pārrunāja terorisma apkarošanas iespējas. Šveices prezidents uzsvēra: Šveice ir vienisprātis ar Latviju, ka ir jāpastiprina cīņa nelegālās finanšu plūsmas kontrolē kā viens no efektīviem veidiem cīņā ar terorismu pasaulē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 30. oktobrī Bernē tikās arī ar Šveices un Latvijas biedrību un sveica tās pārstāvjus desmit gadu pastāvēšanas svētkos.

Prezidente uzsvēra, ka biedrība ir tapusi simboliskā laikā, kad tika atjaunota Latvijas neatkarība, un šajos desmit gados ar draudzības biedrības palīdzību ir panākts ļoti daudz abu valstu attiecību tuvināšanā. Prezidente pateicās par projektiem, kas īstenoti izglītības, kultūras un citās jomās. Pagājušajā gadā ar Šveices un Latvijas biedrības palīdzību ir atvērta Šveices lasītava Rīgā, un šādas lasītavas tuvākajā nākotnē taps arī Latvijas reģionos – Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī. Savā runā prezidente atzīmēja, ka kontakti starp Latviju un Šveici pastāv jau kopš 18.gadsimta, īpaši spēcīgi tie bijuši izglītības un kultūras jomā. Viņa raksturoja Šveici kā vietu, kur tapuši neatkarīgās Latvijas pamatprincipi. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Šveici ir lieliskas un arī turpmāk tiks īstenoti daudzi jauni projekti.

Ceturtdien, 31. oktobrī, turpinājās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Imanta Freiberga valsts vizīte Šveices Konfederācijā.

Jau agri no rīta prezidente un personas, kas viņu pavada, no Šveices galvaspilsētas Bernes izlidoja uz Lugāno, kur augsto viešņu sagaidīja Gabriels Gendoti, Tičīnas kantona valdības loceklis, kanclera vietas izpildītājs Rodolfo Šnaiders un Agno pašvaldības prezidents Mauro Frišknehts. No lidostas V.Vīķe–Freiberga devās uz Lugāno universitāti, kur aulā atklāja Latvijas mākslinieku darbu izstādi. Šis visnotaļ simboliskais notikums met savdabīgu laika tiltu uz 2006. gadu, kad Lugāno svinīgi atzīmēs simto gadadienu kopš Raiņa un Aspazijas ierašanās Šveices trimdā jeb, kā saka šveicieši, “savā otrajā tēvijā”. Lugāno pašvaldība šā vēsturiskā notikuma atcerei izstrādājusi plašu kultūras pasākumu programmu “Lugāno forums 2006”, kura īstenošanu ievadīja vakar Lugāno universitātē atklātā latviešu fotomākslinieku Andreja Granta un Andra Krieviņa darbu izstāde. “Kastaņola Cante Blanche” — divu latviešu skatījums uz Kastaņolu šā gada janvārī.

Savā uzrunā pirms izstādes atklāšanas V.Vīķe–Freiberga atcerējās savu runu “Lugāno forumā 1990” – pirms vairāk nekā divpadsmit gadiem, kad viņa toreizējo Latviju salīdzināja ar Pelnrušķīti, kas prasa savas atņemtās tiesības. Latvijas Valsts prezidente akcentēja milzu ceļu, ko Latvija nogājusi divpadsmit gados, un emocionāli teica, ka pelnrušķīte Latvija jau ir ļoti tuvu savai ballei – ES valstu vadītāju sanāksmei, lai saņemtu uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā.

Pēc universitātes apmeklējuma Vaira Vīķe–Freiberga un personas, kas viņu pavada, brauca uz Kastaņolu. Latvijas Valsts prezidente vispirms nolika ziedus Raiņa un Aspazijas piemiņas vietā.

No Raiņa un Aspazijas piemiņas vietas mūsu prezidente devās uz Kastaņolas mēriju.

Pēc mērijas apmeklējuma prestižajā Palazzo Comunale pilī notika Tičīnas kantona rīkota pieņemšana par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freibergam. Dienas vidū V.Vīķe–Freiberga un I.Freibergs piedalījās pusdienās viesnīcā “Villa Castagnola”, kuru laikā izskanēja tosti un notika dāvanu apmaiņa.

Pēc pusdienām Latvijas Valsts prezidente un mūsu valsts oficiālā delegācija no Lugāno atgriezās Cīrihē. Šeit pēcpusdienā Vaira Vīķe–Freiberga piedalījās sarunās ar Šveices banku un lielāko kompāniju vadību. Pēc tam Latvijas Valsts prezidente ieradās Cīrihes universitātē, kur tikās ar augstskolas vadību un universitātes aulā sniedza priekšlasījumu. To ievadīja Šveices prezidenta Kaspara Villigera īsa uzruna. Pēc priekšlasījuma Latvijas Valsts prezidente atbildēja uz studentu un mācību spēku jautājumiem.

Pēc īsas pieņemšanas V.Vīķe–Freiberga, aizvadījusi garu un saspringtu darba dienu, no Cīrihes izlidoja uz Latviju un vēlu naktī atgriezās Rīgā.

Valsts prezidenta preses dienests

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Valsts prezidentes vizītē Šveicē

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Šveices un Latvijas delegāciju sarunu laikā Bernē 31.oktobrī Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts pusdienās “Hotel Villa Castagnola” Lugāno 2002. gada 31. oktobrī

Augsti godātais Federālā prezidenta kungs! Augsti godātais Gendoti kungs! Augsti godātais Šnaidera kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Šodien man ir liels gods atgriezties skaistajā Lugāno pilsētā – vietā, kur 1990. gada aprīlī piedalījos konferencē “Latvija Eiropā”. Tolaik doma par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu bija klusībā lolots sapnis, kura reālās aprises vēl tikai gaidīja savu piepildījumu. Toreiz mēs vēl nenojautām, ka cerība par valstisko suverenitāti drīzumā kļūs par īstenību.

Neatkarības gadu laikā Latvijā ir atjaunota demokrātiska iekārta, īstenotas tālejošas strukturālas reformas un sekmīgi noritējusi pāreja uz brīvā tirgus ekonomiku. Gada nogalē Latvija tuvojas izšķirošiem notikumiem – NATO Prāgas sanāksmē tiks pieņemts lēmums par jaunu dalībvalstu uzņemšanu aliansē, savukārt Eiropas Savienība Kopenhāgenas sanāksmē gatavojas slēgt iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm. Latvija sevi uzskata par cienīgu kandidāti abām šīm organizācijām un ar pamatotām cerībām raugās nākotnē.

Arī Šveices vēlme ciešāk iekļauties Eiropas valstu saimē ir apliecinājums Eiropas kopējās sadarbības pilnveidošanai un stiprināšanai. Jau izsenis Šveices vārds cilvēku prātos bijis sinonīms vārdiem “demokrātija” un “brīvība”. Šodien mēs novērtējam Šveices ieguldījumu pasaules globālo problēmu risināšanā, kas dod nepārprotamu perspektīvu ilglaicīgam miera un stabilitātes nodrošinājumam pasaulē.

Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks būt Tičīno kantona un Lugāno pilsētas viesei. Lugāno, līdzīgi kā Rīga, vienmēr bijusi vēsturisku norišu un kultūras krustceļu pilsēta. Lugāno vārds vēstures lappusēs saglabājies ne vien kā vieta, kur 13. gadsimtā aizsākās process, kas Tičīno kantonu noveda pie neatkarības un līdztiesības ar pārējiem Šveices kantoniem, kā Lombardijas – Alpu reģiona centrs, bet arī kā vieta, kas devusi patvērumu dažādu tautību rakstniekiem, māksliniekiem un brīvības cīnītājiem. Līdzās Hermanim Hesem, Mihailam Bakuņinam un Karlo Kataneo 20. gadsimta sākumā Lugāno un Kastaņola 15 gadus bija mājvieta arī izcilajiem latviešu literātiem Rainim un viņa dzīvesbiedrei Aspazijai. Tieši pateicoties Raiņa atmiņām un memuāriem, Šveice, un jo īpaši Lugāno, ieņem paliekamu vietu mūsu tautas apziņā. Izmantojot iespēju, vēlētos izteikt pateicību Lugāno pilsētai, kas, godinot mūsu dižgaru piemiņu, 1972. gadā pilsētas Vēstures arhīva telpās izveidoja Raiņa un Aspazijas dzīvei un radošajai darbībai veltītu muzeju. Jūsu pilsētas saudzīgā un godpilnā attieksme pret mūsu pagātni stiprina mūs pārliecībā par Šveices patieso ieinteresētību Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un ir apliecinājums Šveices pozitīvajai attieksmei un atbalstam Latvijas nākotnes pilnveidošanās procesā.

Rainis bija patiesības meklētājs dzīvē un mākslā, sevī un apkārtējā sabiedrībā. Rainis bija humānists un ideālists. Viņš apbrīnoja Šveices dabas un miera sintēzi, kas vienlaikus atjaunoja viņa morālo un fizisko spēku līdzsvaru. Vēlāk grāmatā “Kastaņola” Rainis rakstīs: “Visas bēdas še top rāmākas, šķeltais, lauzītais, izmocītais gars jūt savādas, nekad nejustas sāpes, kas viņam liekas kā veldzes...” Rodot iedvesmu savām radošajām izpausmēm, Lugāno viņš izvērtēja savu un Latvijas pagātni un, raugoties nākotnē, rakstīja par “Jaunās Eiropas un Austrumu atzelšanas” un to mijiedarbības jautājumiem. Nav šaubu, ka arī jaunajā 21. gadsimtā Lugāno ir piemērota vide diskusiju turpināšanai par Eiropas nāciju identitāti, to lomu un vietu kopīgā Eiropas attīstībā.

Esam patiesi gandarīti, ka Šveices puses iniciētā konference “Forum Lugano 2006”, kas veltīta 100. gadadienai kopš Raiņa un Aspazijas ierašanās Šveicē, gūst starptautisku rezonansi, Latvijai un Šveicei sadarbojoties kopīgu kultūras projektu īstenošanā. Pagājušā gada nogalē parakstīto vienošanos starp Rīgu un Lugāno par sadarbību “Forum Lugano 2006” ietvaros mēs redzam kā labu pamatu plašākai sadarbībai ne tikai starp abām pilsētām, bet arī Latviju un Šveici. Šodien man bija liels prieks Šveices skatītāju vērtējumam nodot fotomākslinieku Andreja Granta un Andra Krieviņa izstādi “Lugano – cartes blanches”, kuru rīdzinieki jau paspējuši novērtēt.

Augsti godātais Gendoti kungs!

Savā, mana dzīvesbiedra un Latvijas delegācijas vārdā vēlētos sirsnīgi pateikties par iespēju viesoties Tičīno kantonā un Lugāno pilsētā, par viesmīlību un sirsnību, ko izjutām ik uz soļa. Atļaujiet man uzsaukt tostu par Latvijas un Šveices draudzību un labklājību, par daudzsološu Rīgas un Lugāno sadarbību nākotnē!