ATSAUCĒ IETVERT:
Par mūsu iztikas avotiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2002., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67899
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par mūsu iztikas avotiem
Oļģerts Krastiņš, profesors, Valentīna Locāne, pētniece, — “Latvijas Vēstnesim”
Nobeigums. Sākums
— “LV” Nr.156., 29.10.2002.
Kāds stāvoklis teritorijās
Tautas skaitīšanai, kas ir dārgs statistikas darbs, liela priekšrocība ir tā, ka tiek iegūti dati ne vien pa valsti kopumā, bet arī par visām teritorijām, mazākās vienības, pagastus, ieskaitot.
5.tabulas dati ļauj secināt, ka vislielākais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars ir tajās teritorijās, kuras pēc teritoriju attīstības indeksa ierindojas saraksta augšdaļā. Starp tām jāmin Ventspils pilsēta, Rīgas un Ogres rajons, Rīga, Valmieras rajons, Jūrmala, Jelgava, Rēzekne. Tātad galvenokārt lielās pilsētas un daži tradicionāli pirmrindas rajoni. Tajos ieplūst jaunieši no citām teritorijām, paaugstinot ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvaru.
Domas var dalīties, kas ir cēlonis un kas — sekas: ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars vai vispārējā ekonomiskā attīstība. Diezgan droši var teikt, ka šo faktoru mijiedarbība ir atgriezeniska.
5.tabulas pēdējā ailē kā papildu materiāls ir uzrādīta iekšzemes kopprodukta vērtība, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju. Redzam, ka šajā ziņā labus rezultātus ir sasniedzis Dobeles rajons, atrodoties pēc ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara saraksta vidū, un jo īpaši Jelgavas rajons, kas mūsu tabulā atrodas gandrīz apakšā.
Arī šajā skatījumā vispārējās likumsakarības un izņēmumi no tām ir savstarpēji komplementāras parādības.
Pēc citu personu vai iestāžu apgādībā esošo personu īpatsvara (liels nepieaugušo īpatsvars) pirmās vietas ieņem Madonas, Gulbenes, Bauskas, Daugavpils, Aizkraukles rajons. Daudz nekļūdīsimies, nosaucot tos par “zaļajiem” rajoniem ekoloģiskā un līdz ar to tautas vitalitātes nozīmē.
Savukārt pēc pensionāru īpatsvara pirmās divas vietas dala Krāslavas un Ludzas rajons, tālu neatpaliekot Rēzeknes, Daugavpils, Balvu un Preiļu rajonam.
Ar lielu ziņkārību skatījām datus, kurās teritorijās koncentrējas tie, kas uz jautājumu par galveno iztikas līdzekļu avotu atbildi nedeva. Nav pārsteigums, ka tas notika lielajās pilsētās, kur ir ne vien trūkums, bet arī turība un bagātība. Tur jāmeklē un jānovērš arī ēnu ekonomika. Rīgā no atbildes uz šo jautājumu atteicās 11,4%, Jūrmalā 10,1% un Jelgavā 9,1% aptaujāto. Tās arī ir tiesību sargājošo institūciju “karstās” teritorijas.
Par pagastiem
Kā jau teicām, tautas skaitīšana ir viens no retajiem statistikas darbiem, kas sniedz detalizētu informāciju ne vien pa rajoniem un pilsētām, bet arī pa pagastiem. To nekad nedos mājsaimniecību budžetu pētījumi un citas socioloģiskas aptaujas, kas notiek, izmantojot izlases metodi. Tāpēc būtu grēks neizmantot arī šo informāciju, kaut arī tai ir šaurāka lokāla nozīme.
6.tabulā ir parādīti dati par desmit pagastiem ar visaugstāko ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvaru. Kā redzam, starp tiem nav tikai slaveno lielpilsētu pievārtu pagasti, bet arī pagasti no tālās Latgales, Vidzemes austrumdaļas, arī Kurzemes.
Varbūt dažiem pagastiem izdevās iekļūt šajā sarakstā daļēji tāpēc, ka tajos tikpat kā nav atteikumu atbildēt uz apspriežamo jautājumu (Līgo, Šķaunes, Kaplavas pagasts).
7.tabulā savukārt ir izcelti pagasti ar vislielāko pensionāru īpatsvaru. Pirmo vietu šajā sarakstā ieņem Gārsenes pagasts, sekojot gandrīz vai visiem deviņiem citiem pagastiem ar 36—37% pensionāru īpatsvaru no pagastu iedzīvotāju kopskaita.
Ir saprotams, ka dati par saviem iedzīvotājiem interesē ne tikai to pagastu vadību un sabiedrību, kurus iekļaujam savās publikācijās. Visi citi pagasti šos un daudz citu datu var iegūt vai nu iepriekš minētajās CSP pamatpublikācijās, vai arī elektroniskā formā, iepriekš konsultējoties tuvākajā statistikas iestādē.
5. tabula
Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc galvenā iztikas līdzekļu avota teritorijās 2000.gadā
|
Iedzīvotāju skaits, tūkst. |
Tai skaitā, procentos |
Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, latos, 1999.gadā | ||||||
|
ekonomiskās aktivitātes |
citu personu vai iestāžu apgādība |
pensija |
pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība |
cits iztikas līdzekļu avots |
iztikas līdzekļu avots nav norādīts |
|||
|
Ventspils |
43,9 |
36,2 |
28,0 |
22,0 |
4,0 |
3,3 |
6,5 |
4151,3 |
|
Rīgas |
144,3 |
36,2 |
28,0 |
19,3 |
4,5 |
6,4 |
5,7 |
1218,2 |
|
Ogres |
63,1 |
35,9 |
29,6 |
21,1 |
4,1 |
4,5 |
4,8 |
706,5 |
|
Rīga |
764,3 |
35,3 |
23,8 |
22,3 |
4,0 |
3,1 |
11,4 |
2973,6 |
|
Valmieras |
60,4 |
35,1 |
31,4 |
23,7 |
4,9 |
2,3 |
2,6 |
1257,5 |
|
Jūrmala |
55,7 |
33,5 |
26,3 |
21,9 |
4,3 |
4,0 |
10,1 |
802,5 |
|
Jelgava |
63,7 |
33,2 |
27,6 |
21,3 |
5,0 |
3,7 |
9,1 |
1001,6 |
|
Rēzekne |
39,2 |
32,1 |
28,1 |
22,6 |
5,6 |
4,9 |
6,6 |
874,8 |
|
Krāslavas |
36,8 |
31,5 |
30,2 |
28,5 |
4,8 |
1,6 |
3,4 |
515,2 |
|
Cēsu |
60,6 |
31,4 |
31,5 |
22,4 |
4,8 |
6,3 |
3,6 |
931,1 |
|
Liepāja |
89,4 |
31,4 |
28,2 |
22,9 |
5,0 |
3,8 |
8,8 |
1305,6 |
|
Saldus |
38,9 |
31,1 |
32,1 |
20,6 |
6,4 |
6,3 |
3,5 |
884,1 |
|
Limbažu |
40,2 |
30,9 |
30,7 |
23,2 |
5,2 |
6,2 |
3,8 |
868,3 |
|
Aizkraukles |
42,0 |
30,8 |
33,1 |
23,3 |
5,2 |
2,7 |
4,9 |
911,3 |
|
Daugavpils |
115,3 |
30,5 |
29,7 |
22,4 |
5,5 |
3,3 |
8,7 |
847,8 |
|
Dobeles |
40,2 |
30,2 |
29,9 |
21,5 |
6,7 |
7,6 |
4,2 |
1001,5 |
|
Bauskas |
53,2 |
30,0 |
33,3 |
21,0 |
5,2 |
5,9 |
4,6 |
681,5 |
|
Madonas |
46,5 |
29,7 |
35,1 |
24,8 |
5,1 |
2,4 |
2,9 |
586,8 |
|
Tukuma |
54,2 |
29,7 |
31,0 |
22,0 |
5,2 |
6,9 |
5,2 |
860,9 |
|
Talsu |
49,8 |
29,6 |
31,2 |
23,8 |
5,5 |
6,2 |
3,5 |
911,4 |
|
Gulbenes |
28,2 |
29,6 |
35,0 |
23,9 |
6,0 |
3,0 |
2,5 |
585,7 |
|
Liepājas |
46,8 |
29,4 |
30,6 |
23,5 |
7,2 |
5,7 |
3,6 |
539,5 |
|
Valkas |
34,3 |
29,3 |
30,4 |
23,9 |
5,7 |
7,2 |
3,4 |
953,7 |
|
Alūksnes |
26,4 |
29,3 |
27,6 |
24,4 |
9,5 |
6,2 |
3,0 |
705,7 |
|
Ventspils |
14,6 |
28,8 |
31,9 |
21,4 |
5,3 |
9,0 |
3,6 |
572,5 |
|
Kuldīgas |
38,2 |
28,2 |
31,3 |
23,3 |
6,6 |
6,7 |
3,9 |
731,3 |
|
Jēkabpils |
56,3 |
27,8 |
32,0 |
24,7 |
5,3 |
6,1 |
4,2 |
340,5 |
|
Ludzas |
35,1 |
27,5 |
32,8 |
28,2 |
5,4 |
2,5 |
3,7 |
461,4 |
|
Preiļu |
41,7 |
27,4 |
32,5 |
26,6 |
4,7 |
5,3 |
3,5 |
492,3 |
|
Jelgavas |
37,4 |
27,1 |
26,3 |
21,3 |
10,2 |
9,2 |
5,8 |
1581,0 |
|
Balvu |
30,6 |
23,1 |
29,3 |
26,6 |
4,7 |
13,1 |
3,3 |
543,0 |
|
Daugavpils |
42,8 |
22,5 |
33,2 |
26,7 |
5,8 |
6,5 |
5,3 |
679,2 |
|
Rēzeknes |
43,1 |
19,9 |
29,1 |
26,9 |
8,3 |
11,0 |
4,8 |
346,0 |
|
Latvijā |
2377,4 |
32,2 |
28,2 |
22,8 |
5,0 |
4,6 |
7,2 |
1607,6 |
|
Atbildi snieguši |
2205,3 |
34,7 |
30,4 |
24,6 |
5,4 |
5,0 |
7,8 |
X |
Datu avots: “Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti”. — R.:, CSP, 2001. — 217.lpp. Ranžēts pēc ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara.
6.tabula
Desmit pagasti ar visaugstāko ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, procentos
| Pagasts |
Rajons
|
Iedzīvotāju skaits |
Tai skaitā, procentos |
|||||
|
ekonomiskās aktivitātes |
citu personu vai iestāžu apgādība |
pensija |
pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība |
cits iztikas līdzekļu avots |
iztikas līdzekļu avots nav norādīts |
|||
|
Ķepovas |
Krāslavas |
413 |
42,9 |
25,4 |
23,5 |
4,4 |
0,0 |
3,9 |
|
Līgo |
Gulbenes |
547 |
39,9 |
30,5 |
26,0 |
2,7 |
0,5 |
0,4 |
|
Ķekavas |
Rīgas |
11346 |
39,5 |
27,9 |
18,8 |
5,4 |
4,6 |
3,9 |
|
Ādažu |
Rīgas |
6920 |
39,1 |
30,0 |
15,1 |
3,1 |
4,2 |
8,5 |
|
Saldus |
Saldus |
1741 |
38,9 |
32,1 |
14,7 |
4,8 |
6,8 |
2,7 |
|
Šķaunes |
Krāslavas |
771 |
38,9 |
28,3 |
28,7 |
1,8 |
0,6 |
1,7 |
|
Kaplavas |
Krāslavas |
844 |
38,0 |
25,4 |
32,8 |
1,2 |
0,9 |
1,7 |
|
Ozolnieku |
Jelgavas |
3310 |
37,5 |
35,8 |
17,6 |
2,7 |
2,9 |
3,5 |
|
Bunkas |
Liepājas |
1138 |
37,2 |
33,9 |
20,6 |
4,4 |
1,8 |
2,2 |
|
Stopiņu |
Rīgas |
7290 |
37,1 |
24,7 |
18,0 |
3,2 |
9,2 |
7,8 |
|
Vidēji uzrādīto desmit pagastu grupā |
3432 |
38,6 |
28,8 |
18,3 |
3,9 |
5,0 |
5,3 |
|
|
Vidēji visos Latvijas pagastos |
1508 |
27,4 |
31,8 |
23,7 |
6,3 |
6,9 |
3,9 |
|
Datu avots: “Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti”. — R.: CSP, 2001. — 217.lpp. Ranžēts pēc ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara.
7.tabula
Desmit pagasti ar vislielāko pensionāru īpatsvaru, procentos
|
Pagasts |
Rajons |
Iedzīvotāju skaits |
Tai skaitā, procentos |
|||||
|
ekonomiskās aktivitātes |
citu personu vai iestāžu apgādība |
pensija |
pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība |
cits iztikas līdzekļu avots |
iztikas līdzekļu avots nav norādīts |
|||
|
Gārsenes |
Jēkabpils |
1109 |
20,3 |
27,8 |
38,3 |
8,7 |
2,5 |
2,3 |
|
Šķeltovas |
Krāslavas |
937 |
23,2 |
33,4 |
36,8 |
3,5 |
0,1 |
3,0 |
|
Silajāņu |
Preiļu |
647 |
28,9 |
24,0 |
36,6 |
3,9 |
5,6 |
1,1 |
|
Ambeļu |
Daugavpils |
870 |
10,9 |
36,7 |
36,6 |
3,3 |
8,5 |
4,0 |
|
Izvaltas |
Krāslavas |
974 |
24,2 |
28,6 |
36,6 |
7,3 |
1,1 |
2,2 |
|
Susāju |
Balvu |
1005 |
19,1 |
23,4 |
36,4 |
5,4 |
11,4 |
4,3 |
|
Līdumnieku |
Ludzas |
523 |
15,9 |
34,6 |
36,1 |
5,2 |
4,8 |
3,4 |
|
Rundēnu |
Ludzas |
800 |
25,1 |
21,5 |
35,6 |
6,4 |
8,9 |
2,5 |
|
Indras |
Krāslavas |
1609 |
21,9 |
29,5 |
35,6 |
3,8 |
4,9 |
4,3 |
|
Grāveru |
Krāslavas |
733 |
27,4 |
25,9 |
35,6 |
6,4 |
0,3 |
4,4 |
|
Vidēji uzrādīto desmit pagastu grupā |
921 |
21,6 |
28,5 |
36,4 |
5,4 |
4,8 |
3,2 |
|
|
Vidēji visos Latvijas pagastos |
1508 |
27,4 |
31,8 |
23,7 |
6,3 |
6,9 |
3,9 |
|
Datu avots: “Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti”. R. — CSP, 2001. — 217.lpp. Ranžēts pēc pensionāru īpatsvara.