Kad Eiropas finansistu ceļi ved uz Rīgu

Vakar, 22. maijā, noslēdzās ERAB pilnvarnieku gada sanāksme

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ģenerālsekretārs Antonio Mario Kosta, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, jaunais ERAB prezidents Žans Lemjērs, ERAB pilnvarnieku padomes priekšsēdētājs, Somijas premjerministra vietnieks un finansu ministrs Sauli Nīnisto, ERAB prezidenta pienākumu izpildītājs Čārlzs Franks, Latvijas īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) dibināta 1991.gadā, drīz pēc politisko pārmaiņu sākšanās PSRS un citās Varšavas pakta valstīs, — ar mērķi ekonomiski atbalstīt jaunās demokrātijas. Pašlaik šīs bankas akcionāri ir 58 pasaules valstis (to skaitā arī Latvija), kā arī divas organizācijas — Eiropas Investīciju banka un Eiropas Kopiena. ERAB finansē gan privātus, gan publiskus projektus 26 pārejas ekonomikas valstīs: Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Čehijā, Gruzijā, Igaunijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijas Federācijā, Horvātijā, Latvijā, Lietuvā, bijušajā Dienvidslāvijas republikā Maķedonijā, Moldovā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Tadžikistānā, Turkmenistānā, Ukrainā, Ungārijā un Uzbekistānā.

ERAB pilnvarnieku padomes priekšsēdētājs, Somijas premjerministra vietnieks un finansu ministrs Sauli Nīnisto:

Uzruna, atklājot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku padomes 9. gadskārtējo sanāksmi Rīgā 2000.gada 21.maijā

Liels paldies Latvijas Valsts prezidentei un premjerministram par laipnajiem apsveikuma vārdiem. Mēs visi patiesi esam ļoti pateicīgi Latvijas valdībai par mums veltīto dāsno viesmīlību šajā vēsturiskajā brīdī, kad atzīmējam 10.gadadienu, kopš uzsākts pārejas periods. Ir ļoti zīmīgi, ka šī gadskārtējā sanāksme notiek tieši Baltijas jūras reģionā. Straujās ekonomiskās pārmaiņas, ko mēs šeit redzam, cerams, atsauks atpakaļ bijušās Hanzas savienības zelta laikus, vainagojoties ar jaunas Hanzas izveidošanos.

Īpaša pateicība pienākas Horstam Kēlera kungam par viņa aktīvo, taču pārāk īso darbību bankas vadīšanā. Mēs viņam vēlam vislabākos panākumus jaunajā, ārkārtīgi svarīgajā Starptautiskā valūtas fonda rīkotājdirektora amatā.

ERAB prezidenta pienākumu izpildītājs Čārlzs Franks, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, ERAB pilnvarnieku padomes priekšsēdētājs, Somijas premjerministra vietnieks un finansu ministrs Sauli Nīnisto, ERAB ģenerālsekretārs Antonio Mario Kosta

Un atkal mēs esam paļāvušies uz pirmā viceprezidenta Čārlza Franka kunga pieredzējušo un stingro roku, viņam veicot prezidenta vietas izpildītāja pienākumus. Taču rīt saskaņā ar Rīcības komitejas vienprātīgu ieteikumu mēs ceram ievēlēt jaunu bankas prezidentu. Atklātais, izlēmīgais un ātrais kandidāta izvirzīšanas process lielā mērā nāks bankai par labu. Es pateicos jums visiem par labo sadarbību.

Šodien mēs arī apsveicam jauno bankas dalībnieci — Mongoliju. Kopš komunisma sabrukuma Mongolija ir sasniegusi apbrīnojamu progresu ekonomisko un sociālo reformu jomā. Esmu ļoti priecīgs, šodien redzot Mongolijas prezidentu mūsu vidū.

 

Pārskats par jaunākajiem

notikumiem reģionā

1999.gads jau pašā sākumā nesolīja neko labu nedz bankai, nedz reģionam. Valstis, kurās banka veic savu darbību, vēl aizvien cieta no iepriekšējā gada finansu krīzes izraisītām nelabvēlīgajām sekām. Banka saskārās ar tik smagām problēmām, kādas tai līdz šim nebija nācies risināt. Vēlāk pavasarī Kosovas krīze vēl vairāk sarežģīja darbības apstākļus, īpaši Dienvidaustrumeiropā.

Neraugoties uz 1998. un 1999.gada neveiksmēm, vispesimistiskākās prognozes reģionā tomēr nepiepildījās. Faktiski tās valstis, kuras visvairāk uzticējās reformu procesam, arī Baltijas valstis, no krīzes izkļuva visumā veiksmīgi un turpināja progresu. Īpaši gribu uzsvērt, ka šo valstu finansu stabilitāti stiprināja, strukturālās reformas rosināja un ekonomikas augšupeju stimulēja cerības pievienoties Eiropas Savienībai. Kopumā investīciju klimats šajās valstīs turpināja uzlaboties. Faktiski atveseļošanās pazīmes vērojamas visu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikā, arī Krievijas ekonomikā.

Izšķirošs faktors, kas pelna atzinību, ir tas, ka ERAB turpināja pildīt savas saistības Krievijā. Šāda apņemšanās turpināt savu darbību Krievijā bija svarīgs signāls ne tikai pašai Krievijai, bet arī visām pārējām reģiona valstīm. Laimīgā kārtā bankai ir sveša tā sauktā "on–off" jeb epizodiska pieeja, lai gan, protams, pagājušā gada sākumā bankas kredītportfeli ietekmēja nepārtrauktā uzņēmējdarbības sašaurināšanās un riska palielināšanās. Jebkura Krievijas Federācijas jaunā prezidenta turpmākā iniciatīva reformu procesa paātrināšanā būtu dedzīgi atbalstāma.

Lai gan, izbeidzoties karam Kosovā, reģiona stabilitāte vairs nav tik ļoti apdraudēta, tomēr kara radītās sekas prasīs ilgstošus starptautiskās sabiedrības pūliņus, kamēr reģiona pamatproblēmas netiks mazinātas. Esmu ļoti priecīgs, ka banka atrodas šā darba priekšējās līnijās.

2,4 miljardi eiro, kas garantēti sešām valstīm, uz kurām attiecas Dienvidaustrumeiropas stabilitātes pakts, galvenokārt tiks izmantoti infrastruktūras attīstīšanai. Tomēr visgrūtākais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem atsākt savu privāto uzņēmējdarbību. Tāpēc es ar prieku atzīmēju, ka ievērojama daļa no šīs kopējās summas tiks izlietota privātā sektora attīstīšanai. Banka arī devusi impulsu turpmākajai pārrobežu tirdzniecībai un investīcijām. Tām bija izšķiroša loma pārejas procesa veicināšanā. Tas īpaši redzams Baltijas reģionā.

Šai ekonomiskajai zonai ir milzīgs potenciāls, jo tā savieno Ziemeļvalstis ar Baltijas valstīm, Krievijas ziemeļrietumiem, Kaļiņingradu un Poliju. Baltijas jūras reģiona koncepcija cieši sasaucas ar nozīmīgu Eiropas Komisijas rīcības plānu, proti, Ziemeļu dimensiju. Sākotnēji iniciatīva par Ziemeļu dimensiju nāca no Somijas, bet tagad tā kļuvusi par šim reģionam izstrādātā ES darbības plāna centrālo daļu. Tās mērķis ir veicināt ES stratēģiju un ekonomisko sadarbību mainīgajos apstākļos, jo sevišķi Krievijā, Polijā un Baltijā. Mēs uzskatām, ka konkrētos projektos Ziemeļu dimensijas rīcības plāna ietvaros banka var un tai vajag uzņemties vēl aktīvāku lomu. Mēs arī apsveicam bankas iniciatīvu reģionālajā attīstībā.

Bankas darbība 1999.gadā

1999.gads bija ERAB nostiprināšanās un pārorientēšanās gads. Bankas akcionāriem ir pamats būt visnotaļ apmierinātiem ar 1999.gadā panākto pavērsienu. Savu kolēģu, bankas pilnvarnieku, vārdā gribu apsveikt banku sakarā ar šo sasniegumu. Tā nozīmi nevar novērtēt par augstu. Mums jāatceras, ka bankas spēja pildīt savus solījumus ir atkarīga no tā, vai saglabāsies drošs finansu pamats. Šeit es gribētu citēt ģenerāļa Džordža Patona doto veiksmes definīciju. Viņa vārdiem runājot, "veiksmi var mērot pēc tā, cik augsts ir atlēciens pēc atsišanās pret pamatu". Ja runājam par zaudējumiem, tad 1998.gadā pēc Krievijas krīzes ERAB atsitās pret pamatu, taču atlēciens bija augsts.

Tātad ERAB savas ugunskristības izturējusi godam. Tas ir bankas nopelns, ka tā nesenajos visai grūtajos apstākļos saglabājusi savus finansu darbības apjomus. Pagājušajā gadā banka mobilizēja 5 miljardus eiro no tik ļoti nepieciešamā kopējā finansējuma, turklāt situācijā, kad daudzi investori izvairījās no Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm.

Visi akcionāri atzinīgi vērtē pasākumus, ko bankas administrācija un direktorāts veica 1999.gadā, lai nosargātu ERAB projektu dzīvotspēju un veltītu lielāku uzmanību projektu sagatavošanai un bankas kredītportfeļa pārvaldīšanai. Ar pāreju saistītie turpmākie uzdevumi un līdzšinējā pieredze jo cieši nostiprina mūsu pārliecību, ka reformas atmaksājas. Tas, vai jebkura valsts saņems drošas investīcijas, ir atkarīgs no šim nolūkam radītajiem apstākļiem.

Direktorāts, nemitīgi sekojot bankas darbībai un kreditēšanas stratēģijai, ļoti rūpīgi izvērtēja to, cik nelokāmi katra valsts pilda bankas dibināšanas līguma 1.pantā minētos pienākumus, īpaši tos, kas attiecas uz apņemšanos ievērot daudzpartiju demokrātiju. Diemžēl dažu valstu progress šajā ziņā nav bijis pietiekams. Arī ekonomikā šo valstu darbība nav bijusi gluži optimāla. Secinājums ir tāds, ka politiskās reformas sasniedz savu mērķi, jo demokrātija ir būtisks veselīgas tirgus ekonomikas priekšnoteikums.

Lai gan ERAB kopumā ir atveseļojusies un attīstījusies sekmīgi, tomēr būtu vietā dažas lietderīgas un daļēji kritiskas piezīmes par bankas darbību.

1. ERAB finansējuma kritiskā masa vēl aizvien ir jāpaplašina, protams, tikai reāliem projektiem.

2. Daudzas pasaules līmeņa kompānijas, kuras interesējas par mūsu darbības reģionu, nav sadarbojušās ar ERAB. Bankas organizācija ir jāracionalizē un bankas procedūras jāpaātrina, lai piesaistītu labākos sponsorus. Mūsdienās ir nepieciešams ātri pateikt "jā" vai "nē" un līdz minimumam samazināt birokrātiju.

3. ERAB kredītprocenti varētu būt elastīgāki, lai atspoguļotu dažādo valstu atšķirīgo progresu pārejas procesā.

Jau kopš dibināšanas dienas ERAB ir stingri uzsvērusi vides nozīmi. Mēs apsveicam šādu principu un bankas labo sadarbību ar daudzu valstu institūcijām. Tā kā pašlaik esam Rīgā, es īpaši gribu uzteikt sadarbību Baltijas jūras reģionā un Sanktpēterburgā. ERAB sagatavotais Pārskats par kodoldrošību bija kardināls jaunievedums. Tam ir bijusi unikāla nozīme kodoldrošības uzlabošanā daudzās valstīs, to skaitā Ukrainā, Bulgārijā, Lietuvā un Krievijā. Nākotnē tam var būt izšķiroša loma iespējamajā atomelektrostaciju slēgšanā dažās ES kandidātvalstīs.

ES paplašināšanās

Izredzes uz ES paplašināšanos ir spēcīgs pamudinājums straujākai ekonomiskajai attīstībai. Kandidātvalstis ir iesaistītas procesā, kas prasa nepārprotamu disciplinētību gan attiecībā uz izvirzītajiem mērķiem, gan šo mērķu sasniegšanas grafiku. Sacenšanās par drīzāku iestāšanos Eiropas Savienībā mainīs termina "ERAB darbības valstis" nozīmi. Tas viss, protams, ārkārtīgi lielā mērā noteiks bankas turpmāko lomu reģionā, kā arī šā reģiona konstruēšanu.

ES paplašināšanās process jau ir radījis paaugstinātu pieprasījumu pēc palīdzības ar iestāšanos saistītās infrastruktūras veidošanā un pašvaldību finansēšanā. Būs nepieciešams ievērojama apjoma līdzfinansējums pašvaldību, enerģētikas, transporta un vides aizsardzības nozarēs. Banka ir nolēmusi ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienību, Eiropas Investīciju banku un pārējām starptautiskajām finansu institūcijām arī turpmāk finansēt privāto infrastruktūru un izdarīt investīcijas valsts infrastruktūrā. Bankas prioritāšu vidū īpašu vietu ieņem finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī jaunu produktu un darījumu veidu attīstīšanai finansu sektorā.

 

Akcionāriem svarīgie

nākotnes jautājumi

Nākamgad mēs atzīmēsim bankas desmitgadi. Jubilejas vedina uz pārdomām. Ja runa ir par banku, pārdomu mērķim vajadzētu būt šādam —‚ atklāti novērtēt bankas lomu pārejas procesā, gūto mācību un uzdevumus, kādi bankai izvirzāmi, uzsākot otro darbības desmitgadi. Es aicinu visus pilnvarniekus kopā ar bankas administrāciju un direktorātu jau tagad sākt domāt par ERAB ilgtermiņa darbības projektu, kuru varētu apspriest sanāksmē Londonā 2001.gada aprīlī.

Akcionāriem ļoti svarīga ir bankas loma saistībā ar citām starptautiskajām finansu institūcijām, īpaši Eiropas Investīciju banku. Tāpēc pilnvarniekiem jānodrošina, lai banka sadarbībā ar pārējām starptautiskajām finansu institūcijām paļautos uz savām unikālajām projektu finansēšanas iemaņām un attaisnotu savu mandātu.

Dāmas un kungi! Tagad dažas rezumējošas piezīmes. Es domāju, jūs visi man piekritīsit, ka bankai risināmie galvenie jautājumi šodien ir tikpat svarīgi, kā tie bija 1991.gadā. Galvenais bankas uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu pārejas procesu. Tādēļ ir nepieciešams tālāks progress institūciju veidošanā, laba pārvalde un stabila, nepārtraukta ekonomiskā augšupeja. Galvenā atbildība par to gulstas uz pašām pārejas periodā esošajām valstīm. Rietumvalstis stabilas augšupejas veicināšanā dotu būtisku ieguldījumu, atverot savus tirgus, saglabājot ekonomisko izaugsmi un veicinot strukturālos pārkārtojumus.

Ir sperti izšķiroši soļi pārejas attīstīšanā. Šajā svarīgajā darbā ERAB loma bijusi visnozīmīgākā. Es ticu, mēs visi esam vienisprātis par to, ka banka ir bijusi ļoti nepieciešama institūcija. Tā devusi impulsu vairākām tautsaimniecības nozarēm un ar savu darbību rādījusi ļoti labu paraugu. Es vēlu mūsu bankai ilgstošus panākumus nākotnē. Mēs vēl joprojām dzīvosim rosinošā laikmetā.

Ministru prezidents Andris Bērziņš

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Andris Kļaviņš — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Ekselences, dāmas un kungi!

Ikvienai valstij ir liels gods rīkot tik svarīgu pasākumu kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ikgadējo sanāksmi.

Rīgai un Latvijai tas ir īpašs gods. Bieži saka, ka kopš neatkarības atgūšanas pirms desmit gadiem Baltijas valstis ir atgriezušās Eiropā. Taču tas nav īsti patiesi. Mēs nekad neesam pametuši Eiropu. Būtu pareizāk teikt, ka Eiropa ir atgriezusies pie Baltijas valstīm. Jūsu — ERAB delegātu — klātbūtne šeit Rīgā simbolizē šo ilgi gaidīto atkalapvienošanos.

Šī sanāksme piedāvā saistošus jaunus pārbaudījumus un iespējas ne tikai Baltijas jūras reģionam, bet visai Eiropai.

Tikko noslēgusies Baltijas biznesa konference ir piemērs tam, kā mēs izmantojām izdevību, lai koncentrētos uz dažādiem konkrētiem investīciju projektiem. Tā bija organizēta vietējā mērogā un pētīja reģionālas iespējas, taču savā redzējumā tā bija eiropeiska un globāla.

To, ka Rīga tika izvēlēta par ERAB ikgadējās sanāksmes norises vietu, mēs uzskatām par uzticības votumu, ticību Baltijas valstīm un viņu spējai balstīties uz saviem panākumiem, īstenojot visaptverošas politiskas un ekonomiskas reformas.

Tas ir svarīgi, jo Baltijas jūras reģiona valstu attīstībai būs vadošā loma Eiropas nākotnē. Esmu pārliecināts, ka darbs, ko mēs šeit darām, sniegs ne tikai vīziju, bet arī plānu šīs vīzijas realizēšanai.

Uz ko balstās šī mana pārliecība? Uz skaidru izpratni par to, kur mēs, eiropieši, esam bijuši un uz kurieni mums ir jāiet. XX gadsimta otrajā pusē Eiropa tika mākslīgi sadalīta divās politiskās un ekonomiskās zonās. Tikai pirms desmit gadiem tika nojaukts dzelzs priekškars, kas atdalīja šīs divas zonas. Eiropas atkalapvienošanās nav tikai priecīgs notikums — tā ir politiska un ekonomiska nepieciešamība.

Kontinentālajā Eiropā Berlīnes mūris reiz simbolizēja šo dalījumu divās pasaulēs. Taču pastāvēja neredzama siena, kas sadalīja citu Eiropas daļu — Baltijas jūru. Šodien tā atkal ir apvienota. Būtībā tā ir atgriezusies pie savas tradicionālās lomas kā vienīgā jūra, kuru viscaur apjož Eiropa. Varētu teikt, ka tas ir Eiropas lielākais ezers.

Šādā noskaņojumā Latvija sagaida Eiropas Savienības paplašināšanos, jo arī tā pastiprinās apvienošanās procesu. Kā kandidāti mēs esam apņēmušies darīt vairāk nekā tikai apmierināt prasības, kas izvirzītas dalībai. Mūsu mērķis ir izmantot dalību, lai dotu ieguldījumu visas Eiropas sabiedrības labklājībā.

ERAB sniegtais atbalsts Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm viņu pārejas procesā uz tirgus ekonomiku ir bijusi būtiska šī procesa daļa. Baltijas valstis ir bijušas galvenās ieguvējas no ERAB līdzdalības. ERAB sniegtie finansu resursi ir paātrinājuši mūsu privātā sektora attīstību, stiprinājuši infrastruktūru un to apkalpojošās iestādes. Bez šaubām, 1998.gada Baltijas valstu finansu krīze būtu vēl lielāka bez lielajiem ERAB resursiem un palīdzības.

Tā kā mēs ieejam trešajā gadu tūkstotī, Eiropas Savienības paplašināšanās nāk laikā, kad cilvēce ir saskārusies ar daudziem jauniem pārbaudījumiem. Mums ir jāuzņemas uzdevumi drošības, enerģijas piegādes, optimālu transportēšanas sistēmu un vides aizsardzības jomā. Šo problēmu risināšanai ir nepieciešama cieša koordinēšana politikas, ekonomikas, juridiskajā un citās jomās. Tādēļ mēs ar prieku gaidām turpmāku sadarbību ar ERAB, nodrošinot, ka šis reģions garantēs Eiropas drošību, politisko stabilitāti un ekonomikas attīstību.

Šīs sadarbības rezultātus Latvijā var skaidri redzēt. Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir veiksmīgi veikusi pasākumus, kas nepieciešami pilnai pārejai uz modernu tirgus ekonomiku. Relatīvi īsā laika periodā ir izveidots stabils tirgus ekonomikas pamats un radīti labi makroekonomiskie priekšnosacījumi ekonomikas attīstībai: zems inflācijas līmenis — 3–3,5% gadā, neliels valsts parāds — 14% no iekšzemes kopprodukta, stabila nauda un reāla maksājumu bilance.

Reģionāla sadarbība vienmēr ir bijusi nozīmīga Latvijas ārpolitikai. Modernajā starptautiskajā sistēmā valsts intereses vislabāk var apmierināt, izmantojot reģionālo sadarbību, lai atvieglotu iekļaušanos globālajā ekonomikas sistēmā. Latvijā mums ir jārīkojas vietējā mērogā, jāplāno reģionālā un jādomā globālā mērogā.

Enerģētika ir īpaši labs piemērs tam, kā paplašinās reģionālās sadarbības iespējas. Latvija aktīvi piedalās liela mēroga projektos, veidojot gāzes un naftas tranzīta koridorus un Ziemeļrietumeiropas, Viduseiropas un Rietumeiropas elektroenerģijas sistēmu apvienošanu. Trīs Baltijas valstis nodarbojas ar vienota elektroenerģijas tirgus izveidi. Tikai pirms dažiem gadiem Latvijas un Igaunijas valdības apstiprināja lēmumu izpētīt iespējamo Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas kompāniju — "Latvenergo" un "Eesti Energia" — apvienošanos. Citos projektos ir iekļauti "Baltic Ring", "Nothern Dimension", "Nordic Gas Grid", "Norex", "Via Baltica", kā arī citi uzņēmumi.

Esam apsolījuši atvērt savus elektroenerģijas tirgus brīvai konkurencei. Taču mēs vēlamies būt vērtīgi partneri arī citām Eiropas elektroenerģijas kompānijām. Daudzi jau veido sabiedrības, lai sacenstos vienotā, liberalizētā elektroenerģijas tirgū, palielinātu savu konkurētspēju. Kādēļ lai mēs to nedarītu?

Taču ir vēl daudz jādara, lai veicinātu reģionālu sadarbību gāzes sektorā. Arī tas piedāvā milzīgu potenciālu. Pašlaik Baltijas jūras reģions, tāpat kā citas Eiropas daļas, ir atkarīgs no dabasgāzes piegādātāja. Pastāv nepieciešamība dažādot gāzes piegādes avotus, uzlabot reģionālo cauruļvadu sistēmu un turpināt integrāciju. Ilgtermiņa piegādātāju drošība un brīvā tirgus konkurence ir spēcīgi argumenti par labu Eiropas mēroga gāzes piegādes sistēmas izveidošanai.

Latvijai ir ideāla atrašanās vieta, lai šajā sakarā palīdzētu, jo tai ir vairākās unikālas gāzes pazemes uzglabāšanas iespējas. Ja šīs iespējas tiktu pilnībā attīstītas un integrētas, Latvija varētu darboties kā galvenā sezonas dabasgāzes piegādes regulētāja Krievijas rietumu reģionam un visām Baltijas jūras valstīm. Visas šī reģiona valstis gūtu labumu no Latvijas gāzes pazemes uzglabāšanas iespēju integrēšanas vienotā Krievijas un Eiropas gāzes transportēšanas sistēmā.

Nobeigumā es gribētu jums visiem novēlēt panākumiem bagātu un vērtīgu sanāksmi šeit Rīgā. Un laikā, kad šajās sanāksmju zālēs tiks pieņemti daudzi svarīgi lēmumi, es gribētu aicināt pievērst uzmanību mūsu pilsētai.

Jūs, bez šaubām, esat pamanījuši, ka tā ir ne tikai latviska, bet arī ļoti eiropeiska pilsēta. Tās arhitektūra, kultūra un raksturs ir tās bagātās eiropeiskās vēstures mantojums. Jūsu klātbūtne šeit papildina šo mantojumu.

Kopš pagājušā gada ERAB ikgadējā sanāksme ir pārcēlusies no Londonas uz Rīgu. Taču pirms vairāk nekā simt gadiem kāds londonietis vārdā Džordžs Ārmitsteds veica līdzīgu ceļojumu. Viņš arī bija biznesmenis, kuram beigās piederēja pieci lielākie uzņēmumi, un viņš bija Latvijas dzelzceļa sistēmas līdzīpašnieks. Viņš guva tādus panākumus, ka kļuva par Rīgas mēru un kalpoja vienpadsmit gadus.

Nākamgad pilsēta svinēs savu 800. gadadienu. Ja jums šķiet, ka ir daudz darīts, lai sagatavotu Rīgu ERAB sanāksmei, tad tas nav nekas salīdzinājumā ar to, kas tiks darīts.

Es ceru, ka jums patiks vizīte Rīgā. Bet, lūdzu, brauciet atkal. Kā jūs atklāsiet, šī ir lieliska vieta, kur apvienot darījumus ar izklaidi. Un, ja jūs esat patiešām godkārīgs, jūs varētu tikt ievēlēts par mēru.

Lai jums veiksmīga konference!

Atklāšanas runa ERAB vadītāju padomes ikgadējā sanāksmē Rīgā, Kongresu namā, 2000. gada 21. maijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

A.god. bankas pilnvarnieku priekšsēdētāj! Prezidenta pienākumu izpildītāja kungs! Dāmas un kungi!

Sveicu jūs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas devītajā gadskārtējā sanāksmē Rīgā, Latvijā!

Rīga tās 800 gadu ilgajā vēsturē vienmēr ir bijusi vēsturiska Austrumu un Rietumu satikšanās vieta, un arī šodien tā turpina pildīt vēsturisko funkciju, attīstoties par svarīgu ekonomisko un politisko centru. Tas, ka bankas pilnvarnieku gada sanāksme šoreiz notiek Rīgā, spilgti apliecina darījumu cilvēku interesi par šo reģionu, par Latviju un par Baltiju kopumā.

2000. gads ir īpašs gads mūsu valstij: maija sākumā tika svinēta desmitā gadadiena kopš Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas. Manuprāt, tas ir piemērots laika posms, lai atskatītos atpakaļ un novērtētu paveikto, kā arī labs atskaites punkts, lai palūkotos nākotnē.

Šajos gados Latvijā tika iedzīvināta pilnvērtīgi funkcionējoša tirgus ekonomika, demokrātiska politiskā sistēma un likuma vara. Būtisks apliecinājums Latvijas sasniegtajam progresam ekonomisko un politisko reformu jomā ir iestāšanās sarunu uzsākšana ar Eiropas Savienību šā gada sākumā.

Fundamentālas strukturālas izmaiņas, tirgus atvērtība un valsts pārvaldes pārkārtošana ir padarījušas Latviju par vienu no veiksmīgākajām Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm ārvalstu investīciju piesaistīšanā. Latvija ar tās ostām un attīstītu infrastruktūru ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām reģiona tranzītvalstīm. Latvijas galvaspilsēta ir kļuvusi par nozīmīgu Baltijas un Ziemeļeiropas finansu centru.

Vēl pirms desmit gadiem nebija iespējams paredzēt krasās pārmaiņas, ko nesa pāreja no plānveida saimniekošanas sistēmas uz tirgus ekonomiku Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas darbības valstīs.

Visām šīm valstīm nācās iziet cauri sociālisma sistēmas sabrukuma radītajai krīzei, kam sekoja radikālas ekonomiskās un politiskās reformas, daudzos gadījumos — ar smagām sociālām sekām. No jauna un uz jauniem principiem veidojās sadarbība ar citām valstīm. Šis pārkārtošanās process bija grūts, tomēr tas attaisnoja sevi. To skaidri parāda ne tikai ekonomiskie rādītāji, bet arī kardinālas izmaiņas indivīda domāšanas veidā, veidojot brīvu cilvēku sabiedrību.

Liels nopelns postsociālisma valstu sasniegtajos panākumos ir arī starptautiskajām finansu institūcijām, no kurām jāatzīmē Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas veikums. Bankas aktivitātes bija nozīmīgs katalizators ārvalstu privāto investīciju ienākšanai valstī, banku sektora stiprināšanai, enerģētikas sektora pārstrukturēšanai, kā arī transporta sektora attīstībai. Daudziem no bankas realizētajiem projektiem valstī bija ievērojama ietekme uz reģiona attīstību kopumā.

Pēc gada banka varēs atskatīties uz savas darbības desmitgadi. Taču jau šodien var teikt — tā ir nospēlējusi svarīgu lomu šī reģiona, arī Latvijas, ekonomikas pārejā uz tirgus attiecībām. Bankas sākotnējiem ieguldījumiem mūsu publiskajā un finansu sektorā bija stabilizējošas sekas. Šobrīd banka lielā mērā ir pārorientējusies uz ieguldījumiem privātajā sektorā, kas apliecina reģiona ekonomisko attīstību.

Kaut arī banka jau ir daudz paveikusi savas darbības mērķu sasniegšanai, veicinot pārejas procesu uz tirgus ekonomiku, vismaz tikpat liels darbs tai stāv priekšā. Pietiek minēt to, ka tuvākajos gados tām bankas valstīm, kas pretendē uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir jāizpilda ES ekonomiskie nosacījumi. Šajā procesā bankai ir jāuzņemas svarīga loma, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus — kreditējot nozīmīgus projektus, kā arī veicot investīcijas.

Šī bankas sanāksme notiek industriālā un informācijas laikmeta krustpunktā, tā ir pirmā sanāksme jaunajā gadu simtā un gadu tūkstotī. Jaunais gadsimts ar strauju tehnoloģiju attīstību un ar pakāpeniski izzūdošām ekonomiskām robežām starp valstīm paver ceļu uz jaunām ekonomiskām iespējām, uz dinamiskāku attīstību.

Tajā pašā laikā jaunais gadsimts nes sev līdzi jaunus izaicinājumus mums visiem. Pēdējos gados visas valstis ir izjutušas ekonomikas globalizācijas pieaugošo ietekmi gan pozitīvajā, gan arī negatīvajā nozīmē. Mums visiem nācās lielākā vai mazākā mērā izjust 1997. un 1998.gada finansu krīzes sekas. Nevienas valsts ekonomika, nedz mazas, nedz lielas, nefunkcionē izolēti, tāpēc arvien pieaug reģionālās sadarbības loma. Es runāju par reģionālo sadarbību šī vārda visplašākajā nozīmē, sākot ar sadarbību starp pierobežu rajonu pašvaldībām, turpinot ar sadarbību starp valstīm un beidzot ar sadarbību starp valstu grupām un integrāciju starptautiskajās apvienībās.

Tas, cik veiksmīgi mūsu valstu ekonomika attīstīsies nākotnē, lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik strauji stiprināsies reģionālā sadarbība. Šī sadarbība ir būtiska tālākajā starptautiskās tirdzniecības veicināšanā, tajā skaitā tirdzniecības liberalizācijā, tranzīta koridoru un enerģētikas sistēmu attīstībā, vides aizsardzībā un kapitāla tirgus integrācijā.

Šo mērķu sasniegšanai lielā mērā kalpo gan Latvijas līdzdalība Pasaules tirdzniecības organizācijā, gan Eiropas integrācijas procesi, gan divpusējo sakaru stiprināšana. Es ticu, ka arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka nākotnē saglabās un nostiprinās savu katalizatora lomu reģionālās sadarbības attīstībā.

Es saskatu, ka nākotnē bankas prioritārās darbības jomas būs infrastruktūras attīstība, mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts reģionā, finansu sektora darbības pilnveidošana, paplašinot ERAB darbību uz nebanku finansu institūcijām, menedžmenta sistēmu uzlabošana un "know–how" izplatīšana.

Es ticu, ka banka tās jaunā prezidenta vadībā ne tikai saglabās savu profesionalitāti, integritāti un efektivitāti, bet arī dinamiski attīstīsies līdzās globālajām izmaiņām, kas notiek pasaules ekonomikā. Šādā veidā tā dos maksimālu ieguldījumu savas darbības valstu labklājības celšanā.

Man ir prieks par to, ka tiek turpināta tradīcija bankas ikgadējās sanāksmes laikā rīkot arī biznesa forumu, kam ir svarīga nozīme investīciju un biznesa iespēju popularizēšanai bankas darbības 26 valstīs. Es aicinu visus gadskārtējās sanāksmes un biznesa foruma dalībniekus izmantot šo unikālo iespēju!

Es ticu, ka šī sanāksme, kā arī vienlaikus organizētais Biznesa forums veicinās jaunu kontaktu un sadarbības rašanos. Novēlu jums veiksmīgu gadskārtējo sanāksmi!

Uzruna ERAB gadskārtējās sanāksmes atklāšanā Rīgā 2000.gada 21.maijā

 

ERAB prezidenta vietas izpildītājs Čārlzs R. Franks:

Uzruna, atklājot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku padomes 9. gadskārtējo sanāksmi Rīgā 2000.gada 21.maijā

Prezidentes kundze, premjerministra kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Pirms desmit gadiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstis un Padomju Savienība uzsāka dziļu pārmaiņu desmitgadi. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka tika dibināta šajā vēsturiskajā brīdī, kas viesa cerības uz brīvību un labklājību 450 miljoniem iedzīvotāju.

Bankas dibinātāji radīja institūciju, kas atbilda tiem apstākļiem, kādi izveidojās pēc aukstā kara, un kas pilnīgi atšķīrās no līdzīgām pēc Otrā pasaules kara dibinātām organizācijām. ERAB pastāv tieši tādēļ, lai veicinātu pāreju no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Tā ir vienīgā starptautiskā finansu institūcija, kas darbojas valstīs, kuras izvēlējušās daudzpartiju demokrātiju un plurālismu. Tā ir vienīgā institūcija, kurai visās savās operācijās jāievēro droši banku darbības principi, un vienīgā reģionālās attīstības banka, kas strādā ar privāto sektoru un projektiem.

Mēs neesam tādi kā citi. Un mēs strādājam citādi, jo ieviešam jauninājumus, lai apmierinātu mūsu klientu vajadzības, esam perspektīvi tiešie investori, un mūsu politika ir nepārtraukts stratēģisks dialogs ar reģiona valstu valdībām.

Atskats pagātnē

Kas desmit gadus ilgajā pārejas periodā ir sasniegts, īstenojot bankas dibinātāju cerības un centienus?

Sākšu ar ļoti personiskām atmiņām. Manā dzīvē izšķirošs brīdis bija Rumānijas apmeklējums kopā ar sievu, kura ir rumāniete. Valsts, kurā ieradāmies 1980.gada decembrī, bija tumša, auksta un nemīlīga. Veikali bija tukši. Restorānos bija trūcīga ēdienu izvēle. Personiskajās attiecībās valdīja bailes un aizdomīgums. Valsti pārvaldīja tirāns.

Mēs apciemojām manas sievas senu ģimenes draudzeni — talantīgu mākslinieci, rakstniecei un etnoloģi, kura desmit gadus bija pavadījusi vieninieka kamerā par pavisam vienkāršu grēku — par to, ka bija draudzējusies ar režīma vajāta politiķa sievu. Divdesmit gadus vēlāk es redzu pavisam citu Rumāniju. Lai gan joprojām ir nopietnas ekonomiskās un sociālās problēmas, valstī valda pavisam cits gars. Veikali un restorāni ir pilni. Cilvēki nebaidās runāt brīvi un atklāti. Mūsu ģimenes draudzene, kurai ir 92 gadi, augstu vērtē savu brīvību un turpina profesionālo darbību.

Šis stāsts par ciešanām un grūtībām, ko nomainīja progress, kuru tomēr kavēja problēmas, gan ilgstošas, gan jaunas, ir viens un tas pats daudzām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kā arī bijušajai Padomju Savienībai.

Desmit gados daudz kas ir mainījies. Par normu kļuvušas demokrātiskas vēlēšanas. Lielākajā daļā valstu notikusi miermīlīga varas pārņemšana. Valsts loma tautsaimniecībā ir ievērojami samazināta. Lielāko daļu preču un pakalpojumu nodrošina privātais sektors. Tirdzniecība ir liberalizēta. Tiek gaidītas ārvalstu investīcijas.

Lai gan progress ir acīmredzams, sākotnējās cerības uz ātru un nesāpīgu pāreju izrādījās maldīgas. Visās pārejas ekonomikas valstīs ražotspēja sākumā samazinājās. Daudzās valstīs atveseļošanās prasīja ilgāku laiku, nekā bija paredzēts.

Progress ir bijis nevienmērīgs. Ievērojamie panākumi Viduseiropas valstīs un Baltijas reģionā kontrastē ar daudz mērenākajiem sasniegumiem Dienvidaustrumeiropā un Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā. Reformu periodi bieži vien mijās ar stagnāciju un pat lejupslīdi. Liberalizācija un privatizācija notika daudz straujāk nekā pārstrukturēšanās un institucionālās reformas.

Daudzos rūpniecības uzņēmumos sāka dominēt personiskas dabas intereses, un tie, noplicinādami pamatkapitālu, deva priekšroku tūlītējai, nevis ilgtermiņa peļņai, ko garantētu drošas investīcijas. Vēl aizvien nav izskausta nabadzība, bezdarbs un veselības problēmas.

Tomēr, kā mūsu Rumānijas draudzene varētu apliecināt, tikai retais var šaubīties par to, ka totalitāras valdības laiki ir palikuši pagātnē. Demokrātija un tirgus ekonomika ir dziļi iesakņojušās. Priekšā vēl ir grūts ceļš; tas būs garš un līkumains, bet neapšaubāmi vedīs uz labāku nākotni.

ERAB kā investore

ERAB nav bijusi vienīgā pārejas perioda lokomotīve, tomēr mūsu investīcijas ir paātrinājušas reformu tempu un apjomu.

ERAB investīcijas ir paātrinājušas telekomunikāciju uzņēmumu privatizāciju Ungārijā un Rumānijā un banku privatizāciju Polijā, Bulgārijā un Igaunijā. Tās uzlaboja pašvaldību dienestu darbību Slovēnijā, Horvātijā, Polijā, Čehijas Republikā un Slovākijā, nostādīja tos uz droša finansiālā pamata un samazināja nepieciešamību pēc nodokļu maksātāju subsīdijām. Investīcijas privātajos komunālajos uzņēmumos, to skaitā elektrouzņēmumā Gruzijā un Ventspils kravas terminālā Latvijā, palīdzēja tālāk attīstīt efektīvu regulējošo darbu, kā arī valsts un privātā sektora sadarbību.

Pateicoties mūsu investīcijām, ir panākti daudzi paliekoši vides uzlabojumi. Kazahstānā ERAB investīcijas vienā no lielākajiem tērauda ražošanas kompleksiem pasaulē ļāva par 20 procentiem samazināt vienas tonnas tērauda ražošanai nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu un gaisa piesārņojumu, kā arī palielināt darba drošību. ERAB investīcijas ūdensattīrīšanas uzņēmumos, cieto atkritumu saimniecībā, atjaunojamo enerģijas resursu un daudz efektīvākos elektrības ražošanas uzņēmumos ir labvēlīgi ietekmējušas vidi daudzās valstīs, to skaitā Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Armēnijā un Azerbaidžānā.

ERAB investīcijas veicinājušas lielāku atklātumu un korporatīvās vadības uzlabošanu. Korporatīvajiem klientiem banka regulāri sniedz finansējumu tikai ar tādu nosacījumu, ka tiek ieviesti starptautiskie grāmatvedības standarti un aizsargātas akciju turētāju mazākuma tiesības.

Attiecībā uz "problemātiskām" investīcijām banka bieži ir izmantojusi savu juridisko potenciālu, lai pārbaudītu, vai ir spēkā un tiek pildīti likumi par bankrotu un kreditoru tiesībām. Kādā lietā vairāku mistisku tiesas lēmumu dēļ mūsu pūliņi cieta neveiksmi. Mēs esam gatavi šo lietu pārsūdzēt Krievijas Augstākajā tiesā. Ir svarīgi šo lietu vinnēt, bet pat tad, ja to zaudēsim, mēr tomēr varam veicināt pārmaiņas nākotnē.

 

Investīcijas mazajos

un vidējos uzņēmumos

ERAB liek īpašu uzsvaru uz investīcijām mazajos uzņēmumos — tirgus ekonomikas attīstības lokomotīvēs. Daudzus ļoti mazos, mazos un vidējos uzņēmumus, kurus mēs nebūtu varējuši atbalstīt tieši, mēs esam atbalstījuši, izdarot investīcijas kapitāla fondos un aizdodot līdzekļus starpniekiem, radot jaunas darbavietas un labākas nākotnes izredzes.

To, cik liela var būt ERAB nozīme attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, es pilnībā sapratu tikai tad, kad Kosovā satikos ar kādu veikalnieku. Viņš teica: "Lūdzu, ātrāk atveriet banku mazo uzņēmumu finansēšanai!" Viņš vēlējās, lai viņam būtu pieejama pavisam vienkārša lieta — bankas naudas pārvedumi, jo tad viņam vairs nevajadzētu tērēt laiku un naudu, ceļojot simtiem kilometru, lai norēķinātos ar saviem piegādātājiem skaidrā naudā. Tas ir ļoti iepriecinoši, ka jau pēc dažiem mēnešiem Kosovā ar ERAB un citu institūciju atbalstu sāka darboties pirmā licencētā banka pēckara periodā.

Viens no bankas lielākajiem panākumiem ir Krievijas mazo uzņēmumu fonds. Tikai pirms dažām dienām aizdevumi mazajiem uzņēmumiem visā Krievijas Federācijas teritorijā jau pārsniedza 50 tūkstošus. Lai gan vairākas bankas Krievijas krīzes rezultātā kļuva maksātnespējīgas un kredītņēmējiem zināmu laiku bija sarežģīti atmaksāt savus aizņēmumus, tagad kreditēšana atkal sasniegusi pirmskrīzes tempus. Ar ERAB atbalstu ir nodibināta jauna banka mazajiem uzņēmumiem.

Balstoties uz savu pieredzi Krievijā, mēs esam sākuši plašāk piedāvāt kredītu un investīciju pakalpojumus mazajiem uzņēmumiem arī citās valstīs, piemēram, vairāk nekā 700 aizdevumu ir saņēmuši Moldovas mazie un vidējie uzņēmumi. Ar ES subsīdiju palīdzību mēs sākām īstenot jaunu kreditēšanas programmu Eiropas Savienības kandidātvalstīs, bet ar ASV sponsorēta trasta fonda palīdzību — Dienvidaustrumeiropas un citās valstīs, kuras pāreju uzsākušas agrāk vai atrodas tās vidusposmā.

ERAB ir veiksmīgi darbojusies, izdarīdama investīcijas tiklab lielos, kā arī mazos privātajos uzņēmumos un valsts uzņēmumos. Bankas investīciju kopapjoms tagad sasniedz gandrīz 15 miljardus eiro 627 projektos, kuros kā līdzfinansējums piesaistīti vēl 37 miljardi eiro. Kopējais apjoms 52 miljardi eiro — tas nozīmē vairāk nekā 100 eiro uz vienu cilvēku reģionā.

Stratēģiskais dialogs. ERAB ir devusi daudz vairāk nekā tikai naudu. Mūsu zināšanas par reģionu, mūsu uzticība pārejas procesam un mūsu elastība — tā ir papildu vērtība. Bankas kā investora nozīme ļāvusi mums daudz efektīvāk risināt stratēģisku dialogu ar valdībām.

Valdības pret ERAB padomiem izturas nopietni ne tikai tādēļ, ka mēs esam lielākais investētājs reģionu privātajā sektorā, bet arī tādēļ, ka mums ir izšķiroša loma investoru sabiedrībā.

Atbalstot stratēģiskos investorus, mēs esam veicinājuši privātā kapitāla, nepieciešamo tehnoloģiju un iemaņu ieplūšanu reģionā. Mūsu finansējums modernos un labi pārvaldītos vietējos uzņēmumos devis tiem iespēju paplašināt savu darbību un kļūt par stratēģiskajiem investoriem citās valstīs, tā, piemēram, Plivas farmaceitiskais uzņēmums Horvātijā ir izdarījis investīcijas kaimiņvalstī Polijā, bet Čehijas augļu sulu ražotājs uzņēmums veic ražošanas darbību Tadžikistānā un eksportē uz Krieviju. ERAB un privāto aizdevēju kopfinansējums palīdzējis uzņēmumiem labāk izprast uzņēmējdarbību un reģiona politisko vidi un radījis pārliecību, ka tad, ja būs problēmas, banka aizstāvēs visu kreditoru tiesības.

Pat ja ERAB nav tieši iesaistīta finansēšanā mūsu ietekme ir jūtama. Mūsu viedoklis par pārejas progresu, kas izteikts gadskārtējā izdevumā "Transition Report", daudziem investoriem rada interesi par darbību reģionā.

Uzturot dialogu stratēģiskos jautājumos, ERAB var uzlabot investīciju klimatu bankas darbības valstīs. Risinot dialogu stratēģiskos jautājumos un sniedzot juridisku palīdzību pārejas procesā, banka ir veicinājusi tādas caurskatāmas tiesiskās struktūras un tiesu sistēmas izveidošanu, kas nodrošinās, lai visi vienādi ievērotu likumu un tiktu ierobežota korupcija, kā arī tāda nodokļu režīma iedibināšanu, kas būtu vienkāršs, saprotams un taisnīgs.

Pēdējā laika rādītāji. Pirms gada šajā pašā laikā reģionu, kā arī bankas darbību nopietni ietekmēja Krievijas un Kosovas krīze. Nu, pēc divpadsmit mēnešiem, nākotne šķiet jau gaišāka.

Krievija un dažas NVS valstis panākušas ievērojamu ekonomikas atveseļošanos. Šogad mēs paredzam vislielāko ekonomikas pieaugumu šajā desmitgadē — reģionā kopumā 3,6 procentus. Ārvalstu investīcijām vajadzētu pārsniegt 20 miljardus ASV dolāru.

Neraugoties uz bažām par pretējo, krīze nenoveda pie tā, ka valdības atgrieztos pie valsts kontrolētās ekonomikas. Krievijā jaunais demokrātiski ievēlētais prezidents vēlreiz ir apliecinājis savas valdības uzticību tirgus reformām. Ukrainas jaunā administrācija liek cerēt, ka tā reformām veltīs lielākas pūles.

300 miljonu eiro apgrozījuma rezultātā gūtā peļņa — 43 miljoni eiro 1999.gadā — ir liels pretstats iepriekšējā gadā ciestajiem 261 miljona eiro lielajiem zaudējumiem. Jauno operāciju apjoms 1999.gadā pieauga, sasniedzot gandrīz 2,2 miljardus eiro gadā.

Mūsu kredītportfeļa pasliktināšanās ir apturēta, un tagad situācija iet uz labo pusi. Pagājušā gada zaudējumu nodrošinājums samazinājās līdz aptuveni 400 miljoniem eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pasīvi tika pārstrukturēti mūsu Stratēģiskā kredītportfeļa pārvaldes rīcībā. Maksas automaģistrāļu MI—M15 projekts Ungārijā tika pārstrukturēts. Pirms dažām dienām pabeigta Pirmās Latvijas komercbankas rehabilitācija, tā tika pārdota "Nord LB". Krievijā savas problēmas ir atrisinājusi naftas kompānija "Černogorņeftj". Ir panākta vienošanās ar Krievijas Federāciju par grūtībās nonākušā autobūves uzņēmuma "Kamaz" pārstrukturēšanu.

Krievijas un Kosovas krīzes laikā ERAB turpināja darboties. Mēs palikām uz vietas tad, kad privātie investori atkāpās. Mēs esam uz vietas tagad, kad viņi sāk atgriezties. Mēs paliksim uz vietas arī tad, ja grūtības atsāksies.

Nākotnes uzdevumi. Uzsākot pārejas perioda otro desmitgadi, reģionam un bankai būs vecami daudzi uzdevumi.

Visā reģionā vēl aizvien ir jāturpina nostiprināt vides infrastruktūru. Enerģētikas nozarē vairumā valstu nepieciešamas tālākas reformas. Rūpniecības uzņēmumi vēl jāpārstrukturē un jāturpina attīstīt kapitāla tirgus. Dažās valstīs jāturpina nostiprināt un labāk regulēt banku sistēmu. Ir jāuzlabo arī investīciju klimats, korporatīvā vadība un atklātums.

Reģiona problēmas ir arī mūsu problēmas. Tātad bankai ir to atrisināšanai nepieciešamie mehānismi un pieredze — labi izstrādāta stratēģija un skaidrs mērķis. Pārmaiņas nav mūs novājinājušas. Tās ir mūs stiprinājušas.

Vidēja termiņa stratēģijā "Pārejas perioda tālākvirzība", ko pilnvarnieku padome pieņēma pērn gadskārtējā sanāksmē Londonā, mūsu darbības prioritātes ir pārstrukturētas. Mēs esam uzsākuši veidot Kapitāla resursu pārskata programmu ar mērķi izskatīt resursu sadalījumu ilgākam laika perodam. Šo programmu mēs apspriedīsim nākamā gada sanāksmē.

Bankas operāciju nodaļas reorganizācija un specializētu biznesa grupu izveidošana ļāvusi paaugstināt efektivitāti un atbildību. Darbam birojos uz vietas norīkots vairāk bankas speciālistu, stiprinot mūsu spēju apkalpot klientus un piedalīties stratēģiskā dialogā.

ERAB plāno tuvākajos gados palielināt savu ikgadējo investīciju līmeni vismaz līdz 3 miljardiem eiro, lai savus apgrozāmos līdzekļus palielinātu divkārt. Mums ir jāpanāk šis pieaugums, neupurējot savu projektu kvalitāti — ietekmi uz pārejas procesu un ienesīgumu.

Šis pieaugums nedrīkst tikt panākts uz mūsu politiskā mandāta rēķina. Valsts nespēj realizēt daudzpartiju demokrātiju un plurālismu varbūt par iemeslu ERAB darbības sašaurināšanai. Saskaņā ar padomes apstiprinātu stratēģiju darbībai Baltkrievijā un Turkmenistānā banka realizē pakāpenisku pieeju, savas līdzdalības apjomu saistot ar šo valstu sasniegto progresu vispārējo demokrātijas vērtību īstenošanā.

Mēs turpināsim darboties tajās attīstītākajās pārejas perioda valstīs, kurās pārejas procesa nevienmērības dēļ tomēr ir palicis vēl daudz nepaveiktu darbu. Mēs plānojam paplašināt savu darbību Krievijā līdz pirmskrīzes līmenim un pat pārsniegt to, kā arī aktivizēt savu līdzdalību valstīs, kas uzsāka pārejas periodu agrāk vai atrodas tā vidū.

Arī nākamajos gados mūsu galvenā prioritāte būs mazie uzņēmumi. Mūsu jaunā stratēģija attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredz nākamo divu gadu laikā visā reģionā dubultot šiem uzņēmumiem izsniedzamo aizdevumu skaitu.

Mēs turpināsim strādāt kodoldrošības jomā, centīsimies pabeigt līdzekļu vākšanu Černobiļas AES betona apvalkam. Ar ES palīdzību ir ātrāk jāmaina kodoldrošības programmas galvenie uzdevumi, paredzot nevis īslaicīgi uzlabot strādājošo AES drošību, bet gan slēgt neefektīvās augsta riska atomelektrostacijas.

Lai strādātu efektīvāk, bankai ir jāintensificē sadarbība ar līdzīgām finansu institūcijām un citām daudzpusējām un divpusējām institūcijām, kuras apņēmušās veicināt reģiona attīstību. Mums ir dažādi uzdevumi un metodes, bet mūsu kopīgie centieni un atšķirīgās iemaņas prasa ciešāku sadarbību. Mums savā darbībā nevis jākonkurē, bet citam cits jāpapildina.

Piektdien es apmeklēju uzņēmumu "Rīgas ūdens", lai apspriestu projektu, pateicoties kuram ir samazinājusies neattīrīto pilsētas notekūdeņu ieplūde Baltijas jūrā. Šo projektu finansēja gan ERAB, gan Eiropas Investīciju banka, arī Somija un Zviedrija piešķīra bagātīgas subsīdijas.

Kā jau šorīt brokastu laikā pārrunājām ar starptautisko finansu institūciju pārstāvjiem, mums arī jāpalielina sadarbība to rūpniecības uzņēmumu pārstrukturēšanā, kuriem ir bijis grūti pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem. Banka var sniegt nozīmīgu eksperta palīdzību šajā ziņā, taču problēmu apjoms un ar tām saistītais risks bieži vien pārsniedz bankas resursus un iespējas. Starptautiskajai sabiedrībai jāveido jauna pieeja — tāda, lai vairāku institūciju pūliņi tiktu apvienoti.

Reģionālā sadarbība. Visbeidzot, banka dos aizvien lielāku ieguldījumu ekonomisko sakaru padziļināšanā reģionā. Šis jautājums ir īpaši svarīgs Rīgai — Baltijas ekonomiskajam centram un nozīmīgam atbalsta punktam tirdzniecībā starp Austrumiem un Rietumiem.

Vairums reģiona valstu ir mazas. Ja salīdzinām ar Eiropas Savienības vai Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības zonas apjomiem, pat vislielākās reģiona valstis ir tikai daļa no tiem. Bet investori nosliecas par labu lielākiem tirgiem. Kapitāla tirgus uzplaukst liela mēroga ekonomikā. Tāpēc reģiona vadītājiem vajadzētu par galveno prioritāti noteikt tirdzniecības un investīciju barjeru samazināšanu.

Transportceļi un komunikācijas mūsu darbības valstīs padomju laikos bija orientētas uz pašu vajadzību apmierināšanu. Investīcijas autoceļu un dzelzceļu būvē, elektrolīniju, naftas un gāzes vadu ierīkošanā tika izdarītas vienīgi šādā nolūkā. Mūsdienu globālā ekonomika nozīmē konkurenci starptautiskajos tirgos. Lai tirdzniecība kļūtu izdevīga, milzīgas investīcijas jāiegulda reģiona transporta attīstībā.

ERAB var būt ļoti nozīmīga reģionālās sadarbības partnere. Tā var palīdzēt finansēt nepieciešamo transportceļu būvi un sniegt atbalstu vietējiem investoriem, kas meklē iespēju darboties citās valstīs.

Mēs ieviešam īpašu privātā sektora dimensiju tādās reģionālajās programmās kā Dienvidaustrumeiropas stabilitātes pakts, "Zīda ceļš", kas sniedzas no tālajiem Austrumiem, ved cauri Vidusāzijas valstīm Uzbekistānai un Kirgizstānai līdz pat Eiropai, un Ziemeļu dimensija Baltijas reģionam.

ERAB bija pirmā starptautiskā finansu institūcija, kas mobilizēja privātajam sektoram paredzētas investīcijas Kosovā. Mēs veicinājām privātā sektora finansēšanu Dienvidaustrumeiropas stabilitātes pakta ietvaros. Salīdzinot ar 1998.gadu, 1999.gadā ERAB operāciju apjoms Albānijā, Bosnijā un Hercogovinā, kā arī bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā dubultojās.

Taču galu galā pašām reģiona valstu valdībām un tautām jāapliecina politiskā griba veicināt lielāku sadarbību reģionā.

Nobeigums. Mēs esam sacēluši daudzas vētras. Mēs vēl izraisīsim daudzas jaunas vētras. Daudz kas ir sasniegts. Daudz kas vēl jāpadara. ERAB mandāts šodien ir tikpat svarīgs, kāds tas bija bankas dibināšanas dienā. Bankas orientācija uz privāto sektoru, tās nozīme stratēģiskajā dialogā un perspektīvas, kas tai paveras kā investoram, radījušas reālas pārmaiņas pārejas perioda valstīs.

Tāpēc mēs pateicamies bankas dibinātājiem — par viņu nākotnes redzējumu. Mēs pateicamies mūsu prezidentiem, arī pēdējam prezidentam Horstam Kēleram — par vadību. Mēs pateicamies vecākajiem administrācijas darbiniekiem — par viņu pašaizliedzīgo darbu, kā arī daudzajiem bankas darbiniekiem — par viņu prasmi, enerģiju un apņēmību. Mēs esam pateicīgi arī direktoriem — par viņu grūto un uzticīgo darbu un pilnvarnieku padomei — par atbalstu viņu un mūsu pūliņiem.

Gadu gaitā ERAB darbu ir stiprinājušas daudzu no jums — mūsu akcionāru — īpašās iemaksas tehniskās sadarbības fondos. Mēs pateicamies jums par šo nepārtraukto palīdzību un ceram uz jūsu atbalstu arī turpmāk.

Visas bankas vārdā es gribētu sirsnīgi pateikties šīs sanāksmes saimniekiem par viņu pretimnākšanu un profesionālajiem pūliņiem, lai padarītu sanāksmi sekmīgu un liktu mums visiem justies tik gaidītiem šajā skaistajā pilsētā.

Esmu personīgi pateicīgs direktoriem par atbalstu, kas man tika sniegts to divu grūto periodu laikā, kad biju prezidenta pienākumu izpildītājs. Izsaku īpašu pateicību jums, mūsu pilnvarnieki, jo jūsu pūliņu rezultātā mans otrais termiņš šajā amatā ir īsāks nekā iepriekšējais.

Mēs gatavojamies apsveikt mūsu jauno prezidentu. Viņš uzņēmsies pienākumu vadīt institūciju, kuras unikālais mandāts ir izturējis laika pārbaudi, institūciju, kura ir ieviesusi daudz jauna un to darīs arī turpmāk. Paldies!

 

ERAB Biznesa foruma atklāšanā: ERAB ģenerālsekretārs Antonio Mario Kosta, ERAB prezidenta pienākumu izpildītājs Čārlzs Franks, Latvijas īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle

ERAB pilnvarnieku sanāksmē

Pasākums, kas pagājušās nedēļas nogalē un šās nedēļas sākumā Rīgu pārvērta mazajā Davosā, ir ERAB pilnvarnieku ikgadējā sanāksme. Visaugstākajām Latvijas valsts un ERAB amatpersonām — Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai, Latvijas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, ERAB valdes priekšsēdētājam Sauli Nīnisto un ERAB prezidenta pienākumu pildītājam Čārlzam Frankam uzrunājot, pilnsapulce svinīgi tika atklāta svētdien, 21. maijā.

Līdztekus katras valsts pilnvarnieka gada ziņojumam ERAB pilnvarnieku sanāksmes sesijās notika šai institūcijai ļoti nozīmīgas organizatoriskas pārmaiņas — pirmdien, 22. maijā, tika ievēlēta pilnvarnieku valdes vadība, kas sastāv no priekšsēdētāja un diviem vietniekiem. Par ERAB valdes priekšsēdētāju kļuva Francijas ekonomikas, finansu un rūpniecības ministrs Lorē Fabiuss, bet par vietniekiem — Ungārijas valsts sekretāra vietnieks Pēters Adamecs un Zviedrijas finansu ministrs Bose Ringholms. Amatpersonas šo darbu veiks līdz 2001. gada pilnvarnieku sanāksmei.

Taču visbūtiskākais notikums ERAB pilnsapulcē pirmdien bija jaunā ERAB prezidenta vēlēšanas. Kopš iepriekšējais ERAB prezidents Horsts Kēlers kļuvis par Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektoru, ERAB prezidenta pienākumus veica Čārlzs Franks. Taču kopš pirmdienas, 22. maija, guvis pilnvarnieku vienbalsīgu atbalstu ikgadējā sanāksmē Rīgā, ERAB prezidenta amatu sāka pildīt Žans Lemjērs, kurš līdz tam bija Francijas Valsts kases direktors.

Augstajiem ERAB pilnvarnieku sanāksmes viesiem par godu svētdien, 21. maijā, mākslas muzejā "Arsenāls" Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs rīkoja pieņemšanu.

Lai mūsu valsti un tās kultūru labāk iepazītu, piektdienas vakarā Doma koncertzālē un Nacionālajā operā notika labdarības koncerti, uz kuriem laipni bija aicināti visi ERAB sanāksmes dalībnieki. Operas namā koncertēja Latvijas operzvaigznes Inese Galante, Samsons Izjumovs un Egīls Siliņš, bet Doma koncertzālē — pasaules atzinību ieguvušais Rīgas Doma zēnu koris. Ienākumi no abiem labdarības koncertiem tiks pārskaitīti Strazdumuižas neredzīgo bērnu internātskolai. Savukārt mākslas muzejā "Arsenāls" varēja aplūkot mūsdienu latviešu mākslas (1984–2000) izstādi "Turpinājums sekos 1". Tiem pilnvarnieku sanāksmes dalībniekiem, kuri vēlējās apskatīt Rīgu un Latviju, tika piedāvāti septiņi dažādi ekskursiju maršruti.

ERAB Biznesa forumā

Sestdien, 20. maijā, darbu sāka ERAB Biznesa forums, kurš līdz tā slēgšanas brīdim — pirmdienai, 22. maijam, piedāvāja ļoti plašu semināru, apaļo galdu, diskusiju un valstu prezentāciju programmu. Latvijas Universitātes un Rīgas Latviešu biedrības nama telpās.

Sestdien, 20. maijā, semināri, apaļie galdi un diskusijas notika par šādiem tematiem: "Apstākļu radīšana privātajām un ārvalstu investīcijām", "Tieslietu sistēmas un institūciju palīdzība uzņēmumu rekonstrukcijā", "Baltijas jūras reģiona ūdeņu pārvaldīšana ", "Pārmaiņas pilsētās: municipālās infrastruktūras finansēšana", "Pārejas perioda ekonomika un Eiropas Savienības līdzdalība", "Biznesa palīdzība pilsoniskās sabiedrības attīstībā", "ERAB loma apdrošināšanas sektorā un pensiju sistēmas reformās", "Reģionālā sadarbība Ziemeļeiropā", "Baltijas kapitāla tirgus vieta", "ERAB loma produkcijas noieta atbalstam", "Visas pārmaiņas — tikai un vienīgi cilvēkiem", "Enerģētika un transports Melnās un Kaspijas jūras reģionā", "Reformas, integrācija un attīstība Viduseiropā un Austrumeiropā" un "Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana".

Visām 26 pārejas perioda valstīm tika dota iespēja sevi prezentēt, un to katra valsts arī darīja, stāstot par būtiskāko tautsaimniecībā, finansu lietās un likumdošanā, par pieredzi, iekļaujoties brīvā tirgus modelī, un prognozēja valsts tuvāko un tālāko attīstību un mērķus. Lektori, katras valsts augsta līmeņa amatpersonas, atbildēja arī uz auditorijas jautājumiem, un daži no vaicātājiem uzdeva āķīgus jautājumus.

Prezentāciju Biznesa foruma laikā piedzīvoja arī ERAB jaunākais ziņojums, kas bija veltīts pārejas periodam. Un, izmantojot plašo finansistu un preses klātbūtni, prezentācijas un pieņemšanas rīkoja arī starptautiskas un nacionālas dažādu valstu kompānijas.

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām, ERAB pilnvarnieks Roberts Zīle, atklājot šo finansu forumu, neslēpa, ka viņam ir īpašs prieks to darīt šajā ēkā — izremontētajā Latviešu biedrības namā, kurš jau pusotru gadsimtu ir bijis nozīmīgs latviešu tautai. Pirms desmit gadiem viņš nevarētu te stāvēt un runāt šādā starptautiskā forumā, jo namā saimniekoja padomju virsnieki. Taču tieši šis fakts, kaut arī paradoksāls, ir ļāvis namam saglabāties diezgan neskartam. Ne vienmēr sliktās ziņas ir tikai sliktas, un arī sliktās ziņās var atrast ko labu, teica R.Zīle.

Biznesa forumā daudzas valstis sevi parādīs, — tās valstis, kuras pamazām iekļaujas un pielāgojas brīvā tirgus attiecībām. Arī Latvija kļūst par brīvā tirgus valsti, un aizvien lielāku lomu sāk ieņemt konkurence un produkcijas kvalitāte. Latvijā ir augoša rūpniecība, un ar katru gadu tautsaimniecība kļūst stabilāka. Tādēļ investīcijām šajā valstī ir jāatgriežas, un tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuru šajās dienās tiks meklēta un uz kuru ir jāatrod atbilde, secināja ERAB pilnvarnieks.

Arvien vairāk un straujāk mūsu ikdienā sāk ienākt mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas. Diezgan pārliecinoši sevi sāk pieteikt arī biotehnoloģija. Ir radies jauns ieguldījumu veids — pensiju fondi, kas ir lielisks ieguldījums ilglaicīgām investīcijām. Šie procesi mūs ietekmē, un nākotnē to nozīme būs vēl jo lielāka visā pasaulē, arī Latvijā, atzina R.Zīle. Un, ja ģeogrāfiskam novietojumam ir sava — ģeogrāfiskā — nozīme, tad ekonomikā robežu nav.

— Antonio Maria Kostas kungs nesen teica,— atgādināja R.Zīle, — ka Baltijas reģions, Latvija un Rīga, ilgus gadus ir bijusi rūpīgi noslēpta. Un tieši tādēļ Biznesa forums notiek šeit, Rīgā, lai ikkatrs, kurš tajā piedalās, sev atklātu Latviju un uzzinātu par to iespējami daudz. Lai tas tā arī notiek, un lai investīciju un finansu pasaule atklāj sev Latviju, atklāj sev Baltiju!

ERAB prezidenta pienākumu pildītājs Čārlzs Franks teica, ka viņam ir liels prieks ERAB Biznesa forumu atklāt, stāvot starp Antonio Maria Kostu un Robertu Zīli — tiem abiem cilvēkiem, kuri ir ļoti daudz darījuši, lai finansu forumi notiktu tieši Latvijā un pēc iespējas labāk. Viņš gribētu, lai forumu rezultāti attaisnotu uz tiem liktās cerības un atbilstu pūlēm, kas ieliktas, lai to visu sagatavotu. Visi forumu viesi ir apmierināti ar pasākumu norisi, teica Č.Franks.

ERAB rīkoto semināru temati galvenokārt skar reģionālo sadarbību, kas šim reģionam ir ļoti svarīga. Latvijai ir nepieciešamas investīcijas visās tautsaimniecības nozarēs. Tādēļ īpaša uzmanība pievēršama investīciju klimatam valstī.

— Šeit ir ieradušies investori no visas pasaules, — teica Č.Franks, — Latvija un Baltija lielas cerības liek uz investīciju plūsmas aktivizēšanos un īpaši cer uz ERAB investīcijām. Tādēļ forums notiek šeit, Latvijā, un es vēlreiz gribu pateikties par iespēju šeit būt.

 

Plašāk par Biznesa forumu

— "LV" nākamajā numurā

Preses konferencē

Jau pēc ERAB pilnvarnieku ikgadējās sanāksmes beigām notika preses konference, kurā piedalījās nu jau bijušais ERAB valdes priekšsēdētājs Sauli Nīnisto, prezidenta pienākumu pildītājs Čārlzs Franks un jaunievēlētais bankas prezidents Žans Lemjērs.

Preses konferences sākumā Sauli Nīnisto deva apkopojumu pilnvarnieku sanāksmes novērtējumu:

— Šajās dienās no ERAB pilnvarniekiem mēs uzklausījām daudz vērtīgu padomu, kā virzīties uz priekšu. Tika slavēta ERAB vadība. Tika atzīmēts pagrieziens finansu situācijā no 1998. līdz 1999. gadam, kā arī finansu portfeļa pārveidošana. Kā jauna dalībvalsts tika pieņemta Mongolija, un vienbalsīgi tika ievēlēts jauns prezidents — Žans Lemjērs. Bija arī citas tēmas, es varbūt minēšu svarīgākās. Tika atzīmēta reģionālā dimensija saistībā ar pārrobežu kooperāciju un sadarbību, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšana kā galveno reformu veidotāja. Tika atzīmēta Eiropas Savienības (ES) paplašināšana un tās iespaids uz bankas darbību. Tāpat minēja atšķirības, kas izveidojušās starp visattīstītākajām valstīm pārejas periodā un mazāk attīstītajām valstīm. Tika uzsvērts, ka banka ir izpildījusi visus mandāta uzdevumus, ka tiek ievērota tirgus ekonomika, demokrātijas un daudzpartiju sistēmas komponenti, kas ietekmē arī ekonomisko aspektu. Pilnvarnieki arī atzīmēja, ka jāpievēršas Krievijai, bet šeit ir nepieciešama daudz augstāka līmeņa pārvalde, kas varētu nodrošināt riska samazināšanu šajā tirgū.

Kā jūs redzējāt, mums bija iespēja noturēt šo sanāksmi brīnišķīgā vietā — Rīgā. Visas telpas ir perfekti izveidotas mūsu darbībai. Es gribētu pateikties Valsts prezidentei, premjerministram, Zīles kungam par viņu devumu šās sanāksmes organizēšanā. Visi pilnvarnieki arī izteica pateicību bankas prezidenta pienākumu pildītājam Čārlzam Frankam par viņa nenovērtējamo darbu ERAB. Pilnvarnieki arī izteica prieku par jaunā prezidenta ievēlēšanu un vēlēja viņam daudz laimes darbā. Un visbeidzot — mēs kā pilnvarnieki esam izplānojuši satikties 2001. gadā Londonā.

Č.Franks:

— Paldies Nīnisto kungam! Man nav daudz ko papildināt. Uzsvēršu tikai dažus papildjautājumus. Pilnvarnieku sanāksmei, protams, paralēli notika arī Biznesa forums, kas ir ārkārtīgi svarīgs šādās sanāksmēs. Es domāju, ka šeit bija laba apmeklētība, bija interesanti semināri, diskusijas, un ļoti saturīgs viedokļu apmaiņas veids. Mēs esam ļoti apmierināti ar visu pasākuma norisi, ar Nīnisto kunga vadību. Gribētu pateikties viņam par šo vadību arī pagājušā gada laikā. Sveicam arī jauno valdes priekšsēdētāju — Fabiusa kungu, finansu ministru no Francijas!

ERAB pasākumos Latvijā piedalījās apmēram 2600–2700 dalībnieku, un apmēram 1100–1200 no tiem bija dalībnieki, kas maksāja par savu piedalīšanos šeit. Mēs, protams, brīnišķīgi izbaudījām laiku šajā lieliskajā pilsētā.

Domāju, ka no perioda, kuru apēnoja Krievijas un visa reģiona krīze, un arī Bosnijas krīze šeit būtu jāmin, mēs pārejam uz citu periodu. Mēs esam daudz optimistiskāki, jo šis reģions ir atkopies no krīzes un arī ERAB ir uzlabojusi savu finansiālo stāvokli.

— Situācija Krievijā, jaunā valdība — kā jūs varētu komentēt perspektīvas? Ko Putina kungs darīs ekonomiskajā sfērā? Kā banka vērtē notikumu attīstību Krievijā?

Č.Franks:

— Es domāju, ka mūs apmierina apliecinājums turpināt ekonomiskās reformas Krievijā, un tas mūs iedrošina. Un arī jaunais valsts premjerministrs ir visai labi pazīstams, mēs esam daudz runājuši par parāda jautājumu ar viņu, viņš ir pietiekami atklāts cilvēks, un mums ir izveidojušās labas darba attiecības. Jaunais ekonomikas un tirdzniecības ministrs arī tiek augstu vērtēts finansu pasaulē, un arī viņš atbalsta ekonomiskās reformas. Jaunais finansu ministrs arī mums ir pazīstams. Viņš katrā ziņā saprot ekonomikas un finansu jautājumus. Un saprot arī ERAB lomu šo jautājumu risināšanā. Viņš bija mūsu pilnvarnieks, tā ka mēs jūtamies visai labi. Tātad — mēs visai pozitīvi skatāmies uz šo situāciju, uz jauno valdību. Esam uzaicinājuši Krievijas valdības cilvēkus uz Londonu, lai tiekoties varētu detalizētāk pārrunāt ekonomiskās problēmas un programmas, kādas varētu būt. Tad mums varētu izveidoties precīzāks viedoklis attiecībā uz Krieviju. Taču es domāju, ka Krievijas rīcība un programma būs saprātīga.

— Skatoties uz dažādiem ERAB attīstības scenārijiem— vai nav parādījusies tāda tendence, ka ERAB veidojas jauna loma, jaunas funkcijas — uzraudzības funkcijas šajā reģionā, kurā Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un Pasaules banka (PB) nespēj iedziļināties visās detaļās? Vai ir notikusi šāda veida evolūcija ERAB lomā?

Č.Franks:

— Domāju, ka ERAB ir veiksmīga institūcija, bet, protams, nākamajos desmit gados mums būs jauni izaicinājumi un problēmas. Bet mēs gūstam spēku no tā, ka aizdodam naudu projektiem. Mēs neaizdodam naudu tur, kur mēs nespējam izvērtēt projekta rezultātus. Mēs, protams, esam arī komerciāli orientēta organizācija. Un šīs mūsu stiprās puses dod mums augstāku uzticamības līmeni. Tagad mēs jau piederam 61 valstij, iekļaujot tās valstis, kurās mēs veicam savu darbību. Es domāju, ka šī kombinācija starp uzņēmējdarbību un sabiedriski politisko struktūru ir ļoti efektīva. Mēs, protams, investējam kopā ar privātajiem uzņēmējiem, un tāpēc arī valdības mums pievērš uzmanību. Mēs negribam būt PB vai SVF, kas investējot diktē savus noteikumus. Mēs aplūkojam projektus, un, ja tie šķiet pozitīvi, tad mēs aizdodam naudu. Tas ir mūsu spēks, tā ir mūsu stiprā puse. Mēs pievēršamies projektiem, kas varbūt paši ļauj attīstīt pāreju un arī demonstrē pozitīvos rezultātus. Mums nav tādu nosacījumu kā citām organizācijām.

— Vai nebūtu interesants eksperiments liberalizēt baņķierus? Varbūt viņus vajadzētu atbrīvot no politiskā sloga, kas nāk no PB un SVF?

Č.Franks:

— Es nezinu īsti, par kādiem politikāņiem jūs runājat, bet, ja runājam par biznesa un sabiedrības kombināciju,— ja te izņemtu ārā kādu elementu, tad visa sistēma nedarbotos.

— Vai tas būtu ļoti nepieklājīgi, ja es jautātu jaunajam bankas prezidentam Lemjēra kungam, kādas ir viņa pārdomas, uzņemoties šo ļoti svarīgo darbu? Droši vien, šāds jautājums nav man vienīgam.

S.Nīnisto:

— Domāju, ka jums būs jāapmierinās ar mūsu abu — manis un Franka kunga — atbildēm. Mēs cenšamies jums pastāstīt par šīs tikšanās rezultātiem, par projektiem un bankas rezultātiem līdz šim.

— Bet viens no svarīgākajiem šīs tikšanās rezultātiem ir Lemjēra kunga nozīmēšana amatā. Un viņš tepat sēž! Vai tiešām jaunais prezidents nevarētu teikt dažus vārdus?

S.Nīnisto:

— Jā, bet preses konferences noslēgumā. Beigās.

— Bet kādēļ lai viņš nerunātu tagad, ja visi žurnālisti to vēlas?

Ž.Lemjērs:

— Tad jau laikam viss manā ziņā. Jums ir ļoti tiešs jautājumu uzdošanas veids. Preses konferencei ir perfekta darba kārtība, un man bija paredzēts diskusijai pievienoties vēlāk. Bet, ja jūs vēlaties, lai es pateiktu dažus vārdus, tad, lūdzu, ļaujiet vispirms man pateikt dažus vārdus franču valodā, jo tā ir mana dzimtā valoda. Man ir vieglāk runāt savu valodu, lai izpaustu savas emocijas šodien. Pēc tam atgriezīšos pie angļu valodas.

Es gribētu uzsvērt, cik aizkustināts jūtos šajā pēcpusdienā. Jo par mani tika balsots vienbalsīgi. Es domāju, ka tas parāda milzīgu uzticību laikā, kad banka ir nobriedusi. Tā ir solīda, stabila iestāde, un šobrīd tai ir risināmas ļoti svarīgas problēmas katrā valstī. Mani tiešām dziļi aizkustināja lielā uzticība man.

Atkal pārejot uz angļu valodu, es gribu Čārlzam Frankam izteikt atzinību un pateicību par iespēju strādāt ar viņu. Banka viņam ir daudz parādā, viņš ir daudz paveicis visos savos amatos banka, un es domāju, ka pasaule viņam ir daudz parādā. Un es arī šodien esmu viņam parādā un arī nākotnē būšu viņam parādā. Čārlz, paldies par tavu darbību! Bet tīri personīgā plāksnē — paldies par pozitīvo attieksmi, es to novērtēju.

Es zinu, ka jums ir daudz jautājumu un jūs gribētu, lai es stāstītu, kādos virzienos es darbošos. Bet tie, kas mani pazīst, zina, ka man nepatīk iedomība. Man patīk fakti un lēmumi. Bet visvairāk man patīk strādāt komandā. Un no manas puses tā būtu liela iedomība — runāt par to, kādai jābūt bankas politikai. Nīnisto kungs ir iesniedzis savu ziņojumu, Franka kungs ir daudz stāstījis. Es tikai piebildīšu divas vai trīs lietas.

Vispirms — par Horsta Kēlera darbību. Viņš veica milzīgu darbu pēc Krievijas krīzes, un to es saku tāpēc, ka institūcija auga, veidojās un stiprinājās krīzes laikā. Krīze bankai bija svarīga divu iemeslu pēc. Pirmais — šī krīze parādīja, ka banka ir stabila, ja spēj tā reaģēt. Otrais — šī krīze deva iespēju bankas vadībai, darbiniekiem izstrādāt jaunus bankas darbības virzienus. Es zinu šos darbības virzienus, apstiprinu tos, un piekrītu tiem. Mums šobrīd nevajag uzsākt diskusiju. Mums šobrīd ir jādarbojas un jādara un jādod tas, kas katrai reģiona valstij ir nepieciešams.

Mana otrā piezīme ir par bankas stiprumu, spēcīgumu. Pirmais bankas stipruma aspekts ir pilnvarnieki. Jūs šodien esat sekojuši visam. Es esmu uzzinājis ļoti daudz. Bija jūtams spēcīgs atbalsts, bija jautājumi, uz kuriem ir jāatbild, un tas parāda, ka šī institūcija ir dzīva. Tā ir ļoti spēcīga institūcija ar stipru apņemšanos no ieinteresētajām pusēm. Mums uz visiem šiem jautājumiem būs jāatrod atbilde, cik vien tas labi iespējams. Tas būs bankas vadības darbs.

Trešais moments, ko gribēju atzīmēt, ir tie cilvēki, kas strādā šajā iestādē. Viņi ir ārkārtīgi labi savā darbā un zina, kā viss ir jādara. Šie cilvēki tiek cienīti un respektēti. Mans darbs būs dot viņiem iespēju un nodrošināt, lai viņi varētu savas zināšanas nodot pasaules austrumu daļa.

Ceturtais moments, ko es gribētu uzsvērt,— kāda ir ERAB loma dažādu institūciju kontekstā. Tādu jautājumu šeit uzdeva. Tas ir pats svarīgākais jautājums. Mums šo jautājumu vajadzēs izskatīt, un to mēs noteikti darīsim nākamgad. Pavisam vienkārši — es gribētu teikt, ko min, kad runā par saikni starp ERAB un citām finansu institūcijām. Tas ir interesants jautājums — kādas ir attiecības starp ERAB un Āzijas attīstības banku un PB. Mana visdziļākā pārliecība ir, ka sadarbība un konkrētība ir labāks ceļš nekā negodīga un nederīga konkurence. Visi resursi ir ierobežoti — finansu un cilvēku resursi. Un vislabākais būtu apkopot visas šīs institūcijas. Mans darbs daļēji būs pārvaldīt nepārtraukto labas sadarbības procesu starp visām šīm institūcijām. Es gribu jums visiem, visiem ERAB darbiniekiem pateikt, ka es ticu šīs institūcijas apņēmībai turpināt pārejas procesu, virzīt augšupeju, manīt sociālo attieksmi. Un es arī ticu, ka ERAB savā darbībā būs caurskatāma institūcija. Tā ir mana dziļākā pārliecība, ka bankas vadībai ir jāizskaidro darbības politiskās nostādnes, ir jāsaņem padoms un kritika un jāveido normāls, regulārs kontakts. Iespējams, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kāds man būs, ir — veikt pasākumus, lai uzlabotu darbības caurskatāmību un atbildību šajā ļoti veiksmīgajā bankā.

Es ļoti lepojos ar to, ka esmu ievēlēts par šīs bankas prezidentu. Paldies!

— Vai jūs varētu vairāk pastāstīt par reģionālajiem projektiem— kā šādu virzienu maiņu uztver privātais sektors, un arī par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?

Č.Franks:

— Domāju, ka pilnvarnieki visi atbalstīja reģionālās sadarbības tēmu, un šķiet, ka privātais sektors arī. Mēs reģionus definējam diezgan plaši. Un ieguldītājus interesē tirgus apmēri. Ja tirgus ir šaurs, ja tajā ir pārāk daudz barjeru, ja infrastruktūra nav pietiekami laba, lai veicinātu tirgus integrāciju, tad investori nenāks šajā tirgū. Tā ir vispārēja likumsakarība, ka privātais sektors atbalsta pūles pārveidot Viduseiropas un Austrumeiropas valstu infrastruktūru, lai notiktu plašāka tirdzniecība gan reģiona iekšienē, gan ārpus reģiona. Jo tas noteikti dod vairāk priekšrocību nekā tas, ja visa sistēma ir organizēta pēc padomju laika principiem.

— J ūs teicāt, ka ERAB aplūko katru projektu atsevišķi. Bet mums ir grūti saprast, ko banka tieši cer. Mums tiešām ir prieks, ka pasākums Latvijā ir noticis, un mēs gribētu zināt, cik daudz naudas banka gatavojas investēt Latvijā — to noteikti grib zināt Latvijas iedzīvotāji.

Č.Franks:

— Mēs esam ieguldījuši apmēram 250 miljonu eiro — tāda ir mūsu apņemšanās. Un ikgadējā programma ir apmēram 50 miljoni eiro. Es ceru, ka tāds pats ieguldījumu līmenis saglabāsies arī nākotnē. Ar katru gadu ieguldījumu līmenis svārstīsies atkarībā no individuālajiem projektiem.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 22.maijā, preses konferencē: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas jaunais prezidents Žans Lemjērs, bijušais ERAB valdes priekšsēdētājs Sauli Nīnisto un bijušais ERAB prezidenta pienākumu izpildītājs Čārlzs Franks

Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa semināra "Par reģionālo sadarbību Ziemeļeiropā" ERAB konferences ietvaros atklāšanā 2000.gada 21.maijā Rīgas Latviešu biedrības namā

Cienījamie viesi, ekselences, dāmas un kungi!

Man ir prieks vadīt šo semināru, piedalīties tajā. Reģionālā sadarbība Ziemeļeiropā ir būtiska visām tās valstīm, ieskaitot Latviju. Mums ir sena reģionālās sadarbības vēsture, kalpojot par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem.

Šī ERAB sanāksme Rīgā iedibinās labu pamatu esošo sadarbības pasākumu nostiprināšanai un dos iedvesmu jaunu iedibināšanai. Tiem, kuri nāk no valstīm ārpus šī reģiona, sanāksme piedāvās vērtīgu ieskatu dzīvei Baltijas jūras krastā — reģionā, ko žurnāls "The Economist" ir nosaucis par pašu dinamiskāko izaugsmes ziņā Eiropā.

Reģionālā integrācija

Šis seminārs galveno uzmanību veltīs reģionālajai sadarbībai starp valstīm Baltijas jūras krastos, kā arī ar Ukrainu. Mūsu apspriedes mērķis būs noteikt tās jomas, kurās reģionālo sadarbību paplašināt, un atrast veidus, kā to darīt.

Pēdējo desmit gadu laikā pārejas ekonomikas valstis Ziemeļeiropā ir atvērušās pasaulei. Šī atvēršanās ir bijis labs piemērs globalizācijas un tirgus reformu procesiem, kā arī reģionālajai integrācijai , kas būs svarīga reģiona nākotnei un pārejas procesa ilgstošiem panākumiem.

Ziemeļeiropas pārejas ekonomikas valstīm ir iespēja izmantot reģionālās integrācijas priekšrocības, kas jau ir devušas palielinātas investīcijas, lielāku tirdzniecības apjomu un labāku dzīves līmeni. Visām iesaistītajām pusēm reģionālā integrācija piedāvā reālas un jaunas iespējas. Man nav šaubu, ka mēs atrodamies jaunas ekonomiskās izaugsmes un labklājības ēras sākumā. Tā dos labumu gan Austrumiem, gan Rietumiem ar nosacījumu, ka mēs turpināsim savu attīstību.

Saskaņota reģionālā pieeja būs svarīga, lai potenciālās iespējas pārvērstu tālākās investīcijās un reģiona izaugsmē. Šis dinamiskais reģions var kļūt pat vēl dinamiskāks vidēji ilgā laika posmā, caurmēra izaugsmes rādītāji Polijā un Baltijas valstīs ir novērtēti no 4 līdz 5 procentiem. Turpinot progresu strukturālajā reformā, Krievijai un Ukrainai vajadzētu pieredzēt būtisku izaugsmi.

Potenciālās reģiona iniciatīvas

Baltijas jūras reģionā to sektoru skaitā, kas visvairāk var iegūt no reģionālās sadarbības, ir: enerģija, transports, dabas resursi, vide un kodoldrošība, finansu pakalpojumi, pārrobežu tirdzniecība un investīcijas.

Enerģijas sektorā būs nepieciešama cieša sadarbība, lai attīstītu produktīvas savstarpējās saites elektrības tirgus reģionā. Latvija un Igaunija jau ir sākušas nopietnas sarunas par savu energosistēmu integrāciju. Šis ir svarīgs solis pareizajā virzienā.

Reģiona transporta infrastruktūrai nepieciešama tālāka attīstība un investīcijas. Baltijas jūras reģiona valstu vadītājiem jāvienojas par kopīgām prioritātēm un stratēģiju, lai īstenotu izšķiroši svarīgas investīcijas reģionā. Tajā pašā laikā tādi sastrēgumu radītāji reģionālajā sadarbībā kā lēnā robežšķērsošana, apgrūtinošās muitas procedūras rada lielas darījumu izmaksas un ir jāpārvar. Infrastruktūru pēc iespējas vajadzētu komercializēt, lai ļautu privātajiem līdzekļiem papildināt valsts resursus.

Dabas resursu sektorā viens no mērķiem ir nodrošināt tādu resursu kā naftas un gāzes reģionālo pieejamību. Galvenais pārbaudījums ir izveidot izmaksu ziņā izdevīgus veidus, lai transportētu šādus resursus no Ziemeļrietumkrievijas uz tirgiem Baltijas jūras reģionā un aiz tā.

Lai uzlabotu vidi un kodoldrošību reģionā, mums jāuzkopj vides "karstie punkti" visapkārt Baltijas jūrai un jāizveido kopīga pieeja pārrobežu piesārņojuma un kodoldrošības jautājumos. Daudzas iniciatīvas jau ir iesāktas, un galvenais pārbaudījums ir atbalstīt jau esošo lēmumu īstenošanu. Šajā sakarībā mēs apsveicam Lietuvas lēmumu līdz 2005.gadam slēgt Ignalīnas atomelektrostacijas pirmo bloku.

Veicinot integrāciju finansu pakalpojumu sektorā, mums vajadzētu koncentrēties uz pārrobežu sadarbību un konsolidāciju, lielāku konkurenci un finansu instrumentu dažādošanu. Vajadzētu veicināt banku apvienošanu un pārņemšanu, tāpat kā reģionālo apdrošināšanas un pensiju tirgus attīstību un reģionālo akciju tirgus nodibināšanu.

Vēl vienam mērķim vajadzētu būt — veicināt pārrobežu tirdzniecību un investīcijas reģionā.

 

Latvijas perspektīvas

sadarbībai Ziemeļeiropā

Tagad es vēlētos runāt par Latvijas perspektīvām reģionālajā sadarbībā. Integrācija Eiropas Savienībā un Baltijas jūras sadarbība ir savstarpēji veicinoši procesi. Reģionālā sadarbība dod savu ieguldījumu visa Eiropas kontinenta nostiprināšanā:

— palielinot Eiropas Savienības iesaisti Ziemeļeiropā,

— veicinot ES un NATO paplašināšanos,

— sekmējot reģiona ekonomisko attīstību.

Jauna prezidenta ievēlēšana Krievijā dod cerības, ka Krievijas spēja rīkoties kā stabilam partnerim tiks palielināta. Tomēr saglabājas nopietnas bažas par Krievijas spējām nostiprināt trauslo ekonomiku un saliedēt demokrātisko tradīciju un draudzīgu kaimiņattiecību īstenošanu.

Attiecības, kuras Maskava izvēlas uzturēt ar Baltijas valstīm, būs lakmusa papīrs, kas parādīs tās attieksmi pret brīvību vispār. Mēs ceram, ka savstarpējās sapratnes gars ņems virsroku, tā kā tas ir visu iesaistīto pušu interesēs. Līdzdalība reģionālajos procesos vairo indivīdiem, organizācijām, iestādēm un valdībām tik ļoti nepieciešamo pašpaļāvību.

Latvija ir atbalstījusi ES Ziemeļu dimensijas iniciatīvu kopš tās rašanās brīža, jo tā pamatojas uz reālu savstarpējo nepieciešamību mūsu reģionā.

Latvija vērtē Ziemeļu dimensijas iniciatīvu kā līdzekli, lai iegūtu sadarbības augļus no pozitīvas savstarpējās nepieciešamības starp Baltijas jūras reģionu, ES un Krieviju līdz ar ilgtermiņa attīstības perspektīvām.

Latvija vēlas redzēt saskaņotu, savstarpēji veicinošu sadarbību, kā arī aktīvu, uz vienādām tiesībām pamatotu visu partneru līdzdalību reģionālajā sadarbībā. Labāka reģionālo iniciatīvu saskaņošana un apstākļu radīšana projektu īstenošanai reģionālā augsnē pastiprinās ES Ziemeļu dimensijas iniciatīvas vērtību.

Latvijas ieguldījums reģionālajā sadarbībā un attīstībā

Latvija ir devusi savu ieguldījumu, piedāvājot konkrētus projektus un idejas Ziemeļu dimensijas ietvaros. Mēs esam gatavi piedalīties Ziemeļu dimensijas rīcības plāna turpmākajā īstenošanā un reģionālās ekonomiskās sadarbības prioritāšu noteikšanā.

Ņemot vērā Krievijas ekonomiskā potenciāla ilgtermiņa stratēģisko svarīgumu reģionālā, Eiropas un pasaules mērogā, Latvijas kā tranzīta valsts transporta un enerģijas infrastruktūra ir īpaši svarīga.

Latvijas transporta un enerģijas tīkli ir saistīti ar Austrumiem un Rietumiem

— caur ražīgām, neaizsalstošām ostām;

— labi attīstītu ceļu un dzelzceļu tīklu;

— naftas un gāzes vadiem;

— caur lielas pazemes gāzes krātuvi Inčukalnā;

— modernu energosistēmu.

Saistībā ar gāzes krātuvi Latvija varētu darboties kā dabasgāzes piegādes sezonas regulētāja tad, ja tiek veidota kopīga Krievijas un Eiropas gāzes transportēšanas sistēma.

Jauna naftas vada būvēšana no Krievijas uz Ventspils ostu būtu no ekonomiskā viedokļa vislabāk pamatotais un no ekoloģiskā viedokļa visdrošākais risinājums. Kopīga pieeja, kas ietver sadarbību visā reģionā, varētu padarīt lēmumu pieņemšanu racionālāku. Ekonomiski nav racionāli domāt par preču transportēšanu caur ostām, kas ziemā aizsalst, ja ir pieejamas tādas jau esošās ostas kā Ventspils un Liepāja.

Es gribētu pieskarties vēl dažiem citiem sektoriem ar lielu attīstības potenciālu — informācijas tehnoloģijas, mežsaimniecība, finansu tirgus, tūrisms un daudzi citi.

Sadarbība starp Ziemeļu dimensijas dalībvalstīm, starptautiskajām finansu organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm vedīs uz racionālāku resursu un katras valsts potenciāla izmantošanu, pamatojoties uz godīgu konkurenci un ekonomiskajām iespējām.

 

Latvija stingri atbalsta privāto ieguldītāju un starptautisko finansu organizāciju līdzdalību, kas parāda spējas nest labumu reģionālajai sadarbībai un pārrobežu projektiem.

Ziemeļu dimensija ir izvirzījusi konkrētus projektus un iniciatīvas, un vistuvākajā laikā tām sekos vēl daudzas citas. Šiem projektiem ir nepieciešami jauni finansiālie resursi un to radoša vadība. ERAB un citas finansu organizācijas var uzņemties vadību šādu projektu līdzfinansēšanai.

Mēs ar nepacietību gaidām ERAB turpmākos ieguldījumus reģionāli svarīgos projektos un ceram, ka ERAB arī turpmāk būs aktīva loma Baltijas jūras reģiona attīstības veicināšanā.

Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna ERAB gadskārtējā sanāksmē muzejā "Arsenāls" 2000. gada 21. maijā

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Pilnvarnieku valdes priekšsēdētāja kungs! Godātie premjerministri! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks sveikt jūs atjaunotajā "Arsenālā" šajā Rīgai un Latvijai svarīgajā vēsturiskajā brīdī. Es lepojos ar to, ka ERAB pirmā gadskārtējā sanāksme jaunajā gadsimtā un jaunajā gadu tūkstotī notiek šeit, Latvijas galvaspilsētā, un priecājos, ka uz šo pasākumu ir ieradušās tik cienījamas viesu delegācijas.

Esmu gandarīta arī par masu mediju izrādīto interesi un lielo žurnālistu skaitu šovakar. Esmu pārliecināta, ka jūs savaldzinās mūsu brīnišķīgā pilsēta un Latvijas tautas siltā viesmīlība.

Latvija un tās tuvākie kaimiņi Igaunija un Lietuva kopš neatkarības atgūšanas ir daudz sasnieguši. ERAB izvēle savu gadskārtējo tikšanos rīkot Rīgā ir uzskatāma par atzinības zīmi triju Baltijas valstu milzīgajiem sasniegumiem.

Latvija un tās kaimiņi ir dinamiskas valstis ar strauji augošu ekonomiku.

Mēs esam veiksmīgi pārdzīvojuši vairāku ārējo faktoru, tajā skaitā 1998. gada Krievijas finansu krīzes, negatīvo ietekmi. Mēs esam savu tirdzniecību lielākoties pārorientējuši uz mūsu rietumu kaimiņiem un izveidojuši lielisku klimatu ārvalstu investoriem. Es ļoti lepojos ar Latvijas lielāko bagātību – strādīgajiem, augsti izglītotajiem un augsti kvalificētajiem cilvēkiem.

Latvija ir saņēmusi plašu starptautisku atzinību par demokrātisko tradīciju stiprināšanu un par taisnīga pilsonības likuma īstenošanu. Latvija ir sasniegusi briedumu un ir gatava skatīties acīs savai sāpīgajai okupācijas vēsturei. Latvija ir parādījusi drosmi izpētīt un panākt taisnību attiecībā uz visām pagātnes netaisnībām, lai arī kurš tās būtu veicis.

Es gribētu izteikt īpašu pateicību ERAB par neatslābstošo ticību Latvijas attīstības potenciālam un par tās nenovērtējamo ieguldījumu stabilas izaugsmes un stabilitātes veicināšanā visā Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā. Kopīgiem spēkiem mēs esam sasnieguši apsveicamus rezultātus un Rīgā kopīgi strādāsim, lai nodrošinātu veiksmīgu attīstību nākotnē.

Es vēlu sanāksmes dalībniekiem ražīgu un veiksmīgu diskusiju nedēļu. Lai jūsu diskusijas vairo profesionālos kontaktus, dod jaunus draugus un jaunus radošus risinājumus nākotnes izaicinājumiem un iespējām!

Uz veselību un panākumiem!