Piektdien, 19. maijā, ievadot ERAB pilnvarnieku gada sanāksmi, Rīgā sākās Latvijas valdības rīkotā Baltijas biznesa konference
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Veiksmīgi izmantojot to, ka, sagaidot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku gada sanāksmi, Rīgai, Latvijai un visam Baltijas reģionam vismaz uz pāris dienām pievērsta īpaša finansu pasaules uzmanība, Latvijas valdība sadarbībā ar SIA "Birojs 2000" ir organizējusi Baltijas biznesa konferenci. Tās gandrīz 600 apmeklētāji no 29 pasaules valstīm lielākoties ir arī ERAB biznesa foruma dalībnieki.
Konferences pirmajā darba dienā, 19. maijā, Latvijas Universitātē notika Baltijas reģiona izaugsmei un investīciju klimata uzlabošanai veltīta plenārsēde, kā arī vairākām atsevišķām tautsaimniecības nozarēm — enerģētikai, komunikācijām, finansēm, transportam un rūpniecībai — veltītas diskusijas. Vakar, 22. maijā, bija paredzēta visu triju Baltijas valstu lielāko investīciju projektu prezentācija, kā arī interesentu iepazīšanās braucieni uz Liepājas un Ventspils ostām.
Atklājot Baltijas biznesa konferences pirmo plenārsēdi, piektdien, 19. maijā, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš raksturoja Latvijas ekonomisko situāciju un par optimistiskām atzina valsts attīstības perspektīvas. Tieši pēdējos gados Latvijas pierādītā spēja veiksmīgi transformēt savu ekonomiku un nodrošināt tās stabilitāti pat pasaules finansu sistēmas svārstību laikā, pēc Ministru prezidenta domām, bija iemesls tam, kādēļ Latvija tika izvēlēta par norises vietu ERAB forumam.
Aicinot investorus ieguldīt līdzekļus Latvijā, A. Bērziņš atzina: — Ar smagu, bet saliedētu komandas darbu Latvija var rādīt pasaulei brīnumus. Nesen tas hokejā notika Pēterburgā. Kādēļ lai līdzīgs pozitīvs pārsteigums nebūtu iespējams valsts tautsaimniecībā? ( "LV" publicē Ministru prezidenta uzrunu pilnībā. )
Līdzīgu pozitīvu attieksmi pret investīciju un komercdarbības iespējām Baltijas reģionā pauda arī ERAB prezidenta pienākumu izpildītājs Čārlzs Franks ( Charles Frank ) . Kā viņš atzina, mazām valstīm ar maziem kapitāla tirgiem to attīstības veicināšanai ārvalstu palīdzība ir ļoti būtiska. Ar šo investīciju palīdzību pirmkārt būtu jāattīsta Baltijas valstu infrastruktūra, jārisina pašlaik aktuālās vides aizsardzības problēmas, jānodrošina reģionālā sadarbība enerģētikas sektorā un transportā. Tādējādi, pēc Č. Franka domām, "tas, kas šobrīd Baltijā vēl ir mazs un neievērojams, ar laiku un ārvalstu investoru palīdzību varētu kļūt par pamatu ievērojamai visa reģiona attīstībai". ERAB prezidenta vietas izpildītājs bija pārliecināts, ka Baltijas biznesa forums un ar ERAB sanāksmi saistītie notikumi šī reģiona valstīm, nostādot tās investoru acu priekšā "rampas ugunīs", nesīs pozitīvu efektu un lielākā daļa Rīgas viesu dosies prom ar jaunām idejām un iecerēm naudas ieguldīšanai Baltijā.
Arī Eiropas Investīciju bankas (EIB) prezidents Filips Meistats ( Philippe Maystadt ) apliecināja cieņu Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu desmit gados sasniegtajam un izteica cerību, ka papildus augstajam šo valstu kredītreitingam šo dienu finansu forumi veicinās jaunas investīcijas reģionā. F. Maistads raksturoja arī sevis vadītās Eiropas Investīciju bankas (kas ir viena no ERAB akcionārēm) līdzšinējo darbību Baltijas reģionā. Kopš pārejas posma sākuma EIB trijās Baltijas valstīs un Polijā dažādos projektos ieguldījusi 3,5 miljardus eiro no kopējās 11 miljardus eiro lielās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs ieguldītās summas.
EIB savu darbību Baltijas reģionā nolēmusi turpmāk vērst plašumā, palielinot investīcijas līdz 4 miljardiem eiro gadā, turklāt papildinot tās ar tehnisko palīdzību, kā arī atbalstu cilvēku resursu attīstībā.
Galvenās EIB nākotnes projektu jomas acīmredzot būs atbalsts kapitāla tirgus attīstībai, veselības aprūpes un izglītības sistēmas reformām, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai.
Turklāt nākotnē iecerēts reformēt arī pašas EIB darbības principus — projektu finansēšanā vairs atsevišķi neizdalīt palīdzību ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, bet gan — gluži otrādi — veicināt to sadarbību.
Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Loijola de Palacio del Valle–Lersundi ( Loyola de Palacio del Valle–Lersundi ) , analizējot Baltijas reģiona iespējamo integrāciju Eiropas Savienībā, atzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas progresu savu tiesību sistēmu saskaņošanā ar Eiropas Savienības "acquis communautaire" principiem. Taču tagad, kā atzina EK amatpersona, sekos varbūt pat vēl svarīgāks posms — lai Baltijas valstis kļūtu ārvalstu investoriem patiesi pievilcīgas, būtu jānodrošina arī šīs likumdošanas ievērošana.
Arī, pēc L. de Palacio del Valles–Lersundi kundzes domām, būtiskākās sfēras, uz kuru attīstību vajadzētu koncentrēties Baltijas reģiona valstīm un kurās būtu jāpiesaista visvairāk investīciju, ir visai Austrumeiropai problemātiskās nozares.
Viena no tām — transporta infrastruktūras sakārtošana atbilstoši ES prasībām. Baltijai jāiekļaujas 1994. gadā Krētas konferencē izstrādātajā koncepcijā par visu Eiropu savienojošu transporta koridoru programmu "9+1" un atbilstoši tai jāpabeidz "Via Baltica" projekta izstrāde. Šim nolūkam daudz aktīvāk būtu jāizmanto ES kandidātvalstīm domātās palīdzības programmas ISPA līdzekļi.
Izveidojot kopēju iekšējo enerģijas tirgu, Baltijas valstis varētu pārbaudīt savu energouzņēmumu konkurētspēju liberālas konkurences apstākļos, tādējādi gatavojoties otras svarīgākās problēmas risināšanai — kandidātvalstu konkurētspējai brīvajā Eiropas Savienības enerģijas tirgū. Tādēļ arī šajā jomā, pēc EK ierēdnes domām, būtu jānodrošina efektīva ārvalstu investoru līdzekļu piesaiste.
Latvijas Bankas prezidents Einars Repše raksturoja Latvijas ekonomikas izaugsmes un stabilitātes pamatnosacījumus — lai veiksmīgi varētu eksistēt un attīstīties tik maza un atvērta tipa ekonomika, kāda ir Latvija, ir jādarbojas no izpildvaras neatkarīgai centrālajai bankai un tai jāīsteno divi pamatprincipi — stingra monetārā un antiinflācijas politika. Ja valdība un parlaments to atbalsta ar līdzvērtīgu fiskālo politiku, valstij ir cerības uz ārvalstu investoru piesaisti un izaugsmi. Šīs pamatpatiesības pozitīvi pierādījās, Latvijai salīdzinoši veiksmīgi pārdzīvojot Krievijas un Āzijas finansu krīzes. Turklāt jau līdz šī gada beigām kopbudžeta deficītu iecerēts samazināt līdz divu procentu līmenim, bet 2001. gadam valdība paredzējusi sagatavot bezdeficīta budžeta projektu. Tieši šiem apstākļiem, pēc E.Repšes domām, būtu jāpadara Latvija pievilcīga ārvalstu investoru acīs.
Dažādu amatpersonu veiktajai Baltijas reģiona kā naudas ieguldīšanai izdevīgas vietas reklāmai sekoja praktiķu viedokļi. Ar iespējamajiem nākotnes investoriem pieredzē dalījās šeit jau strādājošu uzņēmumu pārstāvji.
Olavs Fjells ( Olav Fjell )
, Norvēģijas uzņēmuma "Statoil" prezidents, secināja, ka pārstāv pēc "Latvenergo" otro lielāko nodokļu maksātāju Baltijas valstīs — "Statoil" filiāļu tīklu.Atzīstot, ka Polijā un Baltijas valstīs veiktās investīcijas 120 miljonu ASV dolāru apjomā bijušas veiksmīgas (Latvijā, Lietuvā un Igaunijā "Statoil" izveidojis 92 degvielas uzpildes stacijas un divus naftas produktu uzpildes terminālus un gadā apgroza 200 miljonu latu), O. Fjells tomēr atzīmēja arī grūtības, ar kurām šajā procesā nācies saskarties, par galveno ārvalstu investoru problēmu nosaucot neētisku un neprofesionālu valsts pārvaldes administrāciju un ar šo faktoru cieši saistīto nodokļu nemaksāšanas un melnā tirgus problēmu.
Tādēļ par tuvākās nākotnes uzdevumiem Baltijas valstīm, cenšoties piesaistīt jaunus ieguldījumus to ekonomikā, "Statoil" prezidents nosauca ierēdņu izglītošanu un korupcijas ierobežošanu, dažādu licenču un atļauju saņemšanas vienkāršošanu, vienotu un stingru kvalitātes standartu ieviešanu, kā arī kandidātvalstu likumdošanas saskaņošanu ar ES noteiktajām normām.
Jērans Kolerts ( Göran Collert ),
Zviedrijas bankas "Swedbank" direktoru padomes priekšsēdētājs, atzina, ka ar sevis izveidoto "Hansabank" un tās filiāļu tīklu visā Baltijā šī Zviedrijas kredītiestāde jau pašlaik gatavojas tuvajai nākotnei — brīdim, kad arī Baltijas valstis būs ES locekles, to finansu struktūrām būs jākonkurē Eiropas finansu tirgū un tātad jāspēj sniegt pakalpojumus ārpus savas valsts un arī reģiona robežām.Arī J. Kolerts par galveno investīciju piesaistes nosacījumu Baltijā atzina administratīvu reformu, kas atvieglotu uzņēmējdarbību. Vienlaikus uzsverot, ka nepieciešamie cilvēku resursi — labi apmācīts un lēts darbaspēks — šeit jau ir atrodami.
Arī Dīters Maseks ( Dieter Massek ), ASV kompānijas IBM viceprezidents, nosauca priekšnoteikumus investīcijām augsto tehnoloģiju attīstībā — izglītots darbaspēks, labvēlīga nodokļu politika un attīstīta infrastruktūra. Gadījumā, ja visi šie apstākļi tiktu nodrošināti, D. Maseks saskata lielas iespējas vēl vairāk paplašināt IBM darbību Baltijā.
Vācijas uzņēmuma "Siemens" reģionālās stratēģijas vadītājs Ginters Gosmans ( Gönter Gösmann ) , pārstāvot uzņēmumu, kas Baltijas valstīs , ieskaitot rūpnīcu Klaipēdā, nodarbina vairāk nekā 2000 cilvēku, īpaši uzsvēra transporta un enerģētikas infrastruktūras attīstīšanas nepieciešamību. Lai tik sazarotam uzņēmumam, kāds ir "Siemens", būtu iespējams nodrošināt dažādās vietās izvietoto filiāļu sadarbību.
Lielbritānijā bāzētās kredītreitingu aģentūras "Standard &Poor`s" rīkotājdirektors Džordžs Dalass ( George Dallas ) raksturoja jaunākos šī uzņēmuma izstrādātos Viduseiropas un Austrumeiropas valstu kredītreitingus — rādītājus, pēc kuriem bieži vadās kapitāla īpašnieki, lemjot par investīciju veikšanu kādā valstī. Baltijas reģionu viņš atzina par stabilu un finansu ieguldīšanai labvēlīgu, tam par apstiprinājumu minēdams faktu, ka triju Baltijas valstu kredītreitingi nav kritušies pat smagās Krievijas krīzes laikā.
Kā zināms, Igaunija pašlaik novērtēta ar Baltijas valstu vidū augstāko novērtējumu "BBB+", Latvijai piešķirts "BBB" vērtējums, bet Lietuvai "BBB–" reitings. Visaugstākais iespējamais aģentūras "Standard & Poor’s" kredītreitings ir "AAA" (Tā pašlaik novērtētas ASV, Francijas, Vācijas un Lielbritānijas ekonomikas), bet viszemākais šajā skalā — "D" novērtējums. Baltijas valstu "BBB" kategorijas vērtējumi tuvojas trīs veiksmīgāko ES kandidātvalstu vērtējumam (Slovēnija "A"; Čehija "A–"; Ungārija "BBB+"). Par apstākli, kas šo triju valstu ekonomikām, aģentūras vērtējumā, acīmredzot tomēr nekad neļaus pacelties līdz pašai skalas virsotnei, Dž.Dalass atzina to nelielo izmēru un tātad vieglo ievainojamību. Savukārt par dzinuli investoru pieplūdumam Baltijā varētu kļūt blakus esošās Krievijas ekonomiskās situācijas stabilizācija. Taču, kā secināja "Standard & Poor’s" pārstāvis, pasaules ekonomiskajām aprindām vēl nav skaidrs, vai jaunā šīs valsts prezidenta Vladimira Putina "faktors" Krievijas ekonomikas attīstībā būs rakstāms ar plusa vai mīnusa zīmi.
Savu viedokli par investīciju vidi Baltijā un daļēji arī atbildes uz lielāko investoru izvirzītajiem jautājumiem Baltijas biznesa konferences plenārsēdes noslēgumā izteica arī amatpersonas, kas tieši vada šo triju tautsaimniecību attīstību.
Sīms Kallass (Siim Kallas),
Igaunijas finansu ministrs, pamatoti lepojās ar valsts sasniegumiem ārvalstu investīciju piesaistē — saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda datiem, ar 1005 ASV dolāriem uz vienu valsts iedzīvotāju šī valsts ES kandidātu vidū ieguldītā ārvalstu kapitāla ziņā ierindojas otrajā vietā tūlīt aiz Ungārijas — apsteidzot pat Čehiju.Šī Igaunijas panākuma pamatā — pastāvīga uz investīciju piesaisti vērsta politika, kuru nav ietekmējušas arī valdību maiņas, kā arī līdz pat šī gada 1. janvārim uz valsts robežām piemērotais muitas nulles tarifs. Atšķirībā no citām pārejas ekonomikas valstīm Igaunijā ārvalstniekiem nav ierobežojumu iegādāties īpašumā zemi. Veiksmīgi, ātri un bez īpašas cīņas dažādu politisko spēku vidū norisinājusies arī privatizācija.
Pēdējās pozitīvās reformas skārušas nodokļu sistēmu. Grozot likumu par uzņēmuma ienākuma nodokli, Igaunijas parlaments noteicis, ka šis nodoklis netiek iekasēts, bet paliek uzņēmuma rīcībā ar nosacījumu, ka tas tiek investēts uzņēmuma attīstībā.
Šobrīd valdības svarīgākais uzdevums, pēc S. Kallasa domām, ir turpināt tirgus ekonomikas vides attīstīšanu, brīvās konkurences principu nostiprināšanu likumdošanā, kā arī sociālās aizsardzības sistēmas reformu — jau nākamgad Igaunijā paredzēts izveidot fondēto pensiju sistēmu.
Arī Valentins Milaknis (Valentinas Milaknis ), Lietuvas ekonomikas ministrs, raksturoja savas valsts ekonomikas attīstību — atzīmējot gan Krievijas krīzes smago triecienu, gan šī gada pirmajā ceturksnī panākto atgūšanos — iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 4,5 procentiem.
Beidzot plaša privatizācija Lietuvā sākusies arī banku sektorā. Notiek lielākā valsts energouzņēmuma sadalīšana, lai arī tā atsevišķas daļas varētu nodot privatizācijai.
Par Lietuvas nākotni V. Milaknis secināja — tā varētu būt ekonomiska Austrumu un Rietumu starpnieka darbība.
Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis par Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatu nosauca divus pamatprincipus — stingru makroekonomiku un fiskālo disciplīnu. Tieši šie apstākļi ļāvuši valstij salīdzinoši mierīgi pārdzīvot Krievijas un Āzijas tirgu finansiālo krīzi un pašlaik ierindoties veiksmīgāko ES kandidātvalstu vidū — tur, kur Latvija, pēc ekonomikas ministra domām, jau sen bija pelnījusi atrasties.
Svarīgākie tuvākās nākotnes uzdevumi, kuru realizācija varētu labvēlīgi ietekmēt investīciju vidi Latvijā, pēc A. Kalvīša atzinuma: viena gada laikā pabeigt lielo uzņēmumu privatizāciju;
biznesa vides uzlabošana, kas panākama, valdībai konsultējoties ar ārvalstu investoru padomi, sakārtojot likumdošanu, realizējot šī gada sākumā Ministru kabinetā apstiprināto programmu uzņēmējdarbības apstākļu uzlabošanai; nodrošināt jaunpieņemtā Komerclikuma spēkā stāšanos; veicināt Baltijas valstu reģionālo sadarbību enerģētikas, transporta, kapitāla tirgus un citās jomās.
Diskusijas noslēgumā, apkopojot visu triju Baltijas valstu pārstāvju teikto, "Nordik Investment Bank" prezidents Jons Sigurdsons (Jon Sigurdsson ) secināja — gan veiksmīgas fiskālās, gan monetārās politikas rezultātā Latvija, Lietuva un Igaunija desmit pārveides gados sasniegušas ievērojamu ekonomikas stabilitāti un ir ļoti tuvu Māstrihtas kritēriju izpildei. Tomēr izaugsmes turpinājumam nepieciešamas jaunas ārvalstu investīcijas, kuras pirmām kārtām būtu jāiegulda sociālajā sfērā — veselības aprūpes, izglītības un tiesību sistēmas reformās.
Kaut arī līdzšinējie sasniegumi vērtējami ļoti atzinīgi, tomēr, pēc J.Sigurdsona domām, īstais pārbaudes laiks šīm trim valstīm vēl ir priekšā — pēc tam, kad beigsies privatizācijas process, šīm tautsaimniecībām būs jādemonstrē spēja radīt jaunas vērtības.
Seminārā "Finansu pakalpojumi"
Finansu pakalpojumi, finansu serviss, finansu tirgus pārveidošanās un konsolidēšanās, Baltijas jūras reģiona un Eiropas valstu finansu tirgus attīstība, investoru un jauno tehnoloģiju loma finansu procesos. Tie ir jautājumi, ko semināra gaitā visādās variācijās centās noskaidrot daudzas gurdas finansu pasaules galvas. "Finansu pakalpojumi", protams, bija visvairāk apmeklētā sēde — netraucēja darbu nedz tas, ka bija jāienes papildu krēsli, nedz pērkona grāvieni, kas gan dažu brīdi darbu paralizēja, ļaujot izrauties nevilšiem pārsteiguma izsaucieniem.
Lai arī kādu valsti vai dzimumu runātāji pārstāvētu, lielās līnijās visi bija vienisprātis. Vispirmām kārtām jau par to, ka notiek strauja finansu tirgus globalizācija, ko varētu uzskatīt par fenomenu, un finansu uzņēmumu konsolidācija ir reāli dzīves fakti. Lokāla finansu kompāniju saplūšana vienas valsts ietvaros notiek tikai starp maziem uzņēmumiem. Universālas bankas ar ļoti lielu pakalpojumu spektru ir klasiska lieta Eiropā, un arī Baltijas valstīm gaidāma šāda nākotne. Un ir interesanti vērot, kā strauji veidojas finansu tirgus, kā pārvietojas privātie līdzekļi, kā veidojas jauni pakalpojumi un iespējas, piemēram, investīciju fondi un pensiju fondi.
Globālās tendences pašlaik liek savā starpā konkurēt gan finansu pakalpojumu sniedzējiem, gan arī jauno informācijas tehnoloģiju kompānijām. Informācija šobrīd skrien ātrāk un ātrāk, teica Zviedrijas holdingsabiedrības "SEB Baltic Holding" rīkotājdirektors Mats Kjaers, un attālumi pasaulē sarūk mazāki un mazāki. Un tieši informācijas tehnoloģiju attīstību var uzskatīt par pasaules industrijas trešo revolūciju. Tā ar katru dienu ieņem aizvien nozīmīgāku vietu ikvienā dzīves situācijā un ekonomikas sfērā. Tādēļ īpaša uzmanība pievēršama investēšanai informācijas tehnoloģijās un ar tām saistītajos pakalpojumos.
Baltijas valstīs pēdējo desmit gadu laikā banku skaits ir dubultojies no 23 bankām 1992. gadā līdz 44 bankām 2000. gadā, un Latvijā tagad ir 22 no tām. Tas ir ļoti daudz, tādēļ jāveido starpbanku sadarbība, starpbanku norēķinu sistēmas, jāpalētina pakalpojumu izmaksas, jāpalielina banku likviditāte un jāievieš jauni klientus interesējoši pakalpojumi. Un nav jābaidās no globalizācijas procesiem, bet gan jāiepazīst tie un jāliek tiem darboties savā labā.
"Baltijas tranzīta bankas" prezidents Zenons Olbriss Baltijas valstu finansu sfēras nākotni redz, izveidojot vienotu banku sistēmas loku ap Baltijas jūru. Līdzīgi jāveido arī loks ap Kaspijas jūru un Melno jūru. Baltija var būt lieliska vieta, kur sākt loku veidošanu, ceļa sākums investoriem.