Ministru prezidents:

— atklājot Baltijas biznesa konferenci

Runa Baltijas biznesa konferencē Rīgā 2000. gada 19. maijā

Ekselences, dāmas un kungi!

Priecājos jūs sveikt Rīgā. Es apsveicu jūs, jo kā Baltijas biznesa konferences dalībnieki jūs turpināt tradīciju, kas aizsākusies pirms vairāk nekā 800 gadiem.

Šī pati pilsēta, kas šodien ir Latvijas Republikas galvaspilsēta, gadsimtiem ilgi ir bijusi dažādu darījumu cilvēku tikšanās vieta. Kādreiz viņus sauca par vikingiem. Vēlāk tie bija Hanzas līgas tirgotāji. Šodien tie ir ERAB ikgadējās sanāksmes dalībnieki. Apģērbs, valodas un paradumi mainās gadu gaitā, bet nolūks braukšanai uz Rīgu vienmēr palicis tas pats — veikt darījumus.

Par laimi, darījumu veikšanas veids šajā reģionā gadu gaitā ir mainījies. Ja par pilsētas svarīgumu var spriest pēc tā, cik reizes to ieņēmuši svešinieki, tad Rīga neapšaubāmi ir svarīga pilsēta. Skaidrs, ka te vienmēr bijis kaut kas, ko citi gribējuši iegūt.

Šodien mēs atrodamies reģiona pašā centrā — tas ir reģions, kas gatavojas cita veida iebrukumam — baņķieru, investoru un uzņēmēju iebrukumam. Viņi nāk, lai celtu, nevis lai spridzinātu. Lai attīstītu, nevis sagrautu. Lai gūtu peļņu, nevis karotu. Šāda veida iebrukumu mēs Latvijā sagaidām atplestām rokām.

Daudzus pārsteidzis investīciju apjoms, kas pēdējo desmit gadu laikā ieplūdis tāda izmēra valstī, kāda ir Latvija. Bet, vērīgāk ielūkojoties mūsu vēsturē, tam nepavisam nevajadzētu būt pārsteigumam.

Piemēram, četrpadsmitajā un piecpadsmitajā gadsimtā Rīga bija atvērta, dažādu kultūru pilsēta. Tā bija Baltijas jūras reģiona tirdzniecības centrs un savulaik Zviedrijas Karalistes lielākā pilsēta. Kad zviedru valdīšanas laiku aizstāja krievu valdīšanas laiks, Rīga turpināja augt, un pirms Otrā pasaules kara Rīga bija lielākā rūpnieciskā pilsēta cariskajā Krievijā (aiz Maskavas un Sanktpēterburgas).

Šodien Rīga atrodas dinamiskā un atkal apvienotā Baltijas jūras reģiona pašā sirdī. Tas ir reģions, kas iegūst pats savu seju kopējā Eiropas ekonomiskajā telpā.

Tieši tādēļ man ir tik liels prieks jūs visus šodien te redzēt. Ne tikai tādēļ, ka jūsu klātbūtne pievērš starptautiskās sabiedrības uzmanību Rīgai un Latvijai. Svarīgāk ir tas, ka Rīgas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir ideāla, lai izmantotu visa Baltijas jūras reģiona piedāvātās biznesa iespējas.

Viduseiropas un Austrumeiropas valstu, Baltijas valstu un NVS pieredze ir pierādījusi, ka pāreja no centralizētas plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku ne vienmēr ir viegls process. Nedz arī ātrs process. Tas ir bijis sarežģīts process, kam raksturīgi apvērsumi un dažkārt smaga sociālā spriedze.

Tomēr mēs zinām, ka nav citas alternatīvas. Lai cik grūtas būtu ekonomiskās un sociālās reformas, to novilcināšana galu galā liks maksāt daudz augstāku cenu.

Mēs Latvijā zinām, ka uzplaukumu un panākumus var panākt tikai ar smagu darbu, sadarbību un kopēju rīcību. Pavisam nesen Latvija guva milzīgus panākumus citā Baltijas jūras pilsētā —Sanktpēterburgā. Ja jūs sekojāt nupat notikušā pasaules čempionāta hokejā norisei, tad jūs zināt, ka Latvijas komanda pārsteidza daudzus ekspertus.

Mēs esam apņēmības pilni strādāt tikpat smagi, sadarboties un veikt kopējus pasākumus, lai padarītu Latviju par biznesa un ekonomiskās darbības līderi Baltijas jūras reģionā un Eiropā.

Uzskatām, ka tieši tādēļ notiek šī konference: lai novērtētu reģionālās sadarbības iespējas; vērotu un analizētu uz tirgus ekonomiku vērsto reformu virzību; lai iepazīstinātu ar lielākajiem investīciju projektiem, tādējādi iegūstot konkurētspējīgus finansu resursus.

Ļaujiet man teikt dažus vārdus arī par vispārējo politisko, sociālo un ekonomisko situāciju Latvijā un prognozētajām ekonomiskās attīstības tendencēm tuvākajos gados.

Galvenais ārpolitikas uzdevums Latvijai ir stiprināt mūsu valstisko neatkarību un nodrošināt tās neatgriezeniskumu. Šis mērķis sasniedzams, integrējoties Eiropas un transatlantiskajās drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās, piedaloties Eiropas politikas veidošanas procesā un veicinot stabilitāti un drošību kontinentā, un aktīvi iesaistoties globālajos politiskajos procesos.

Latvija ir Baltijas valsts, bet ne tikai. Latvija jau ir iemācījusies domāt un strādāt visa Baltijas jūras reģiona robežās, bet arī tas vēl nav viss. Latvija ir Eiropas valsts, un mums Eiropas un reģionālā integrācija ir būtiska politiska, ekonomiska un cilvēciska vērtība.

Latvijas svarīgākie iekšpolitiskie mērķi ir nacionālā saskaņa, visu iedzīvotāju augstāks labklājības līmenis un mūsu valstī dzīvojošo etnisko minoritāšu tiesību ievērošana.

Mēs atzīstam, ka vēl daudz kas veicams, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret mūsu biznesa partneriem, un ka mums jāturpina veikt stingri pasākumi, lai izskaustu birokrātiju un korupcijas iespējas. Piemēram, mēs esam izveidojuši Ārvalstu investoru padomi, kas sniedz valdībai konsultācijas, kā samazināt investīciju ierobežojumus. 1997.gadā kopā ar Pasaules banku mēs izstrādājām labas vadīšanas programmu, lai pēc iespējas samazinātu korupcijas ietekmi uz biznesa darbību. Lai sasniegtu šos mērķus, mums jāturpina stiprināt sava parlamentārā demokrātija. Jānodrošina iekšējā stabilitāte un jāsaglabā ekonomisko reformu kurss.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija sekmīgi ir īstenojusi pasākumus pilnīgai pārejai uz modernu tirgus ekonomiku. Samērā īsā laikā uzbūvēts stingrs tirgus ekonomikas pamats un radīti labi makroekonomiskie priekšnosacījumi ekonomiskajai izaugsmei (zema inflācija 3–3,5% gadā, neliels valsts parāda apjoms 12–14% no IKP, stabila valūta, reāla maksājumu bilance utt.)

Krievijas finansiālā krīze 1998.gadā negatīvi ietekmēja visas reģiona valstis, tajā skaitā arī Latviju. Mēs piedzīvojām lejupslīdi, kas savukārt atspoguļojās dažu makroekonomikas rādītāju dinamikā. Līdzīgi procesi notika arī pārējās Baltijas valstīs.

Bet zināmā mērā tā bija laime nelaimē. Pēdējo gadu laikā Latvija ir spējusi paātrināt savas ekonomikas pārorientēšanu tā, ka šodien gandrīz 60% no kopējās ārējās tirdzniecības notiek ar ES valstīm. Žēl, ka tirdzniecība ar mūsu kaimiņvalsti Krieviju samazinājusies līdz nieka septiņiem procentiem no visa tirdzniecības apjoma. Mēs gribētu, lai šis skaitlis būtu trīs reizes lielāks. Šī situācija neatspoguļo mūsu reģiona tirdzniecības potenciālu, kurā Krievijai varētu būt būtiska loma.

Neskatoties uz visu minēto, Latvija pagājušajā gadā bija pirmā Baltijas valsts, kas kļuva par Pasaules tirdzniecības organizācijas pilntiesīgu dalībnieci. Dalība PTO paver iespējas vislielākās labvēlības valsts statusā izvērst sadarbību ar 135 PTO dalībvalstīm. Latvijai tie nav tikai tukši vārdi. Latvijas pašreizējā ārējās tirdzniecības un investīciju struktūra parāda, ka mēs neierobežojam savas darījumu saiknes tikai ar dažām izvēlētām kaimiņvalstīm. Mūsu filozofija, politika un mērķis ir aktīvi iesaistīties un atvērt sevi pasaulei.

Tagad ekonomikas lejupslīde jau šķiet tikai pagātnes rēgs. IKP un citi ekonomiskie rādītāji uzlabojas. Arī pārējās Baltijas valstīs attīstības iespējas šķiet labas.

Latvijā šī optimisma pamatā ir fakts, ka tiešās ārējās investīcijas mūsu valstī pēdējo gadu laikā ir palielinājušās strauji. Runājot par investīciju apjomu uz vienu iedzīvotāju Latvijā, jāatzīmē, ka mēs esam pietuvinājušies to Viduseiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstu līmenim, kuras ir vadošās valstis ārvalstu investīciju piesaistīšanā. Atbilstoši ERAB novērtējumam Latvija pēc investīciju apjoma uz vienu iedzīvotāju 1999.gadā bija ceturtajā vietā šo valstu grupā.

Vēl viena iepriecinoša mūsu prognozētās attīstības iezīme ir mūsu privatizācijas programmas sasniegumi. Privatizācija ir gandrīz pabeigta, palikuši tikai daži lielākie komunālo pakalpojumu uzņēmumi. Šobrīd privātā sektora devums pievienotās vērtības ziņā lauksaimniecības, ražošanas, celtniecības un tirdzniecības sektoros pārsniedz 90 procentus.

Turpmākajos gados sagaidāmais lielais ārvalstu investīciju pieplūdums paredzams lielo valsts uzņēmumu privatizācijas rezultātā. Tagad mēs esam vairāk pārliecināti nekā jebkad agrāk, ka valdība būs spējīga nodrošināt stabilu un biznesa darbībai draudzīgu vidi. Mēs zinām, ka tas ir izšķirošais faktors, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas.

Uzskatām, ka investoru uzticību vairo fakts, ka Latvijas kredītreitingi saskaņā ar neatkarīgu starptautisku aģentūru "Standard & Poor’s", "Moody’s" un "Fitch IBCA" novērtējumu ir starp augstākajiem kredītreitingiem Viduseiropā un Austrumeiropā. Pat neraugoties uz Krievijas krīzes kaitīgo ietekmi, kredītreitingu aģentūras nav mainījušas savu vērtējumu attiecībā uz Latviju.

Tajā pašā laikā mēs nesēžam rokas salikuši un negaidām, ka investori vienkārši ieplūdīs mūsu valstī no ārienes. Latvija aktīvi piedalās liela mēroga gāzes un naftas tranzīta koridora attīstības projektos, Ziemeļrietumu, Viduseiropas un Austrumeiropas elektroenerģijas sistēmas konsolidēšanā. Trīs Baltijas valstis cenšas izveidot vienotu elektroenerģijas tirgu. Pirms dažām dienām Latvijas un Igaunijas valdības pieņēma lēmumu izpētīt Latvijas un Igaunijas energouzņēmumu — "Latvenergo" un "Eesti Energia" — apvienošanas iespējas. Vēl citi projekti ir Baltijas aplis, Ziemeļu dimensija, Ziemeļu gāzes sistēma, "Norex" un pārējie.

Es ceru, ka tālākie priekšlasījumi un diskusijas šajā biznesa konferencē ļaus mums izvērtēt Baltijas jūras reģiona lomu un nozīmi globālās ekonomiskās attīstības kontekstā un novērtēt investīciju apstākļus un perspektīvas Baltijas valstīs.

Vēlreiz gribu pateikties jums par klātbūtni šajā gandrīz 800 gadus jaunajā pilsētā Rīgā. Esmu pārliecināts, ka tradīcijas, kas šajā pilsētā tika iedibinātas pēdējās tūkstošgades laikā, plauks un attīstīsies nākamajā tūkstošgadē.

Novēlu jums veiksmīgu un gandarījuma pilnu darbu šajā konferencē!

Materiālus par finansistu lielsanāksmi Rīgā sagatavoja: "LV" nozaru redaktores DINA GAILĪTE un RUTA BIERANDE