Lietuvas eksportā Latvija ir pirmajā vietā

Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus preses konferencē Latvijas un Lietuvas žurnālistiem Rīgā 20. maijā

— Pirms pusgada Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs atzina, ka politiskajos jautājumos Baltijas valstīm ir lieliska sapratne. Vai to pašu var teikt par ekonomiskajām attiecībām?

— Neapšaubāmi. Pēc šā gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, Latvija ir Lietuvas vislielākais tirdzniecības partneris un mūsu eksportā ieņem pirmo vietu. Ja šāda tendence turpināsies augu gadu, tas būs lielisks panākums. Pērnā gada rādītāji liecina, ka Latvija mūsu ražojumu eksportā bija otrajā vietā. Tātad šajā laukā tas tik tiešām ir teicams labu savstarpējo politisko un ekonomisko attiecību paraugs visos līmeņos.

— Jūsu vizītes programmā ietilpa arī tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu. Par ko jūs runājāt?

— Sastapos ar jūsu Ministru prezidentu šorīt, tās bija pirmās mūsu oficiālās sarunas. Esmu iepriecināts par šo tikšanos. Uzaicināju Andri Bērziņu apmeklēt Lietuvu, kad vien tas viņam būtu iespējams, vienalga — oficiālā vai neoficiālā vizītē. Domāju, ka mums jānostiprina ne tikai starpvalstu attiecības, bet arī personiskie kontakti, tas arvien ļoti pozitīvi ietekmē arī attiecības starp valstīm.

Apspriedām veselu virkni jautājumu, tostarp par mūsu integrāciju Eiropas Savienībā, integrāciju NATO. Mūsu uzskati pilnībā saskan. Dalījāmies priekšstatos, kā varētu attīstīties Eiropas Savienības paplašināšanās, kur varētu rasties problēmas gan mūsu valstīm, gan Eiropas Savienībai kopumā. Runājot par integrāciju NATO, uzskatām, ka jāintensificē mūsu kopīgie pūliņi, mēģinot pārliecināt NATO valstu vadītājus un NATO vadību, ka 2002. gadā noteikti jānotiek organizācijas paplašināšanai un tai tādā vai citādā veidā jāietver arī Baltijas valstis. Par to vakar tika runāts arī konferencē Viļņā. Uzskatu, ka mums ir labs sākums NATO paplašināšanas nākamajai kārtai.

Apspriedām mūsu starpvalstu attiecības, dažādus tautsaimnieciskos projektus, mūsu robežšķērsošanas punktu caurlaides spēju palielināšanas iespējas un modernizāciju, ņemot vērā, ka tā būs Eiropas Savienības iekšējā robeža un ieguldīt lielus līdzekļus šajā laukā nebūtu mērķtiecīgi.

"Latvijas Vēstnesis": — Aizvadītajā nedēļā Latvijas Saeima un Lietuvas Seims pieņēma lēmumu turpmāk 22. septembri atzīmēt kā Baltu vienības dienu. Vai jau ir kādi noteikti plāni, kā šīs atceres dienas svinības notiks Lietuvā?

— Pagaidām man vēl nav zināms par konkrētiem plāniem, bet domāju, ka tā būs laba iespēja ik reizi atcerēties un atgādināt par baltu vienotību, kas ir ļoti būtisks faktors gan Baltijā, gan visā Eiropā. Tas ir faktors, kas nodrošina ļoti stingru pamatu stabilitātei visā Eiropā.

— Katra valsts tautsaimniecības attīstībai izraugās kādas prioritāras nozares. Kādas tās ir Lietuvai? Otrs jautājums — kāds ekonomikas sektors jūsu valstī varētu sniegt ļoti būtisku pievienotās vērtības pieaugumu?

— Uz šiem jautājumiem grūti atbildēt dažos vārdos. Runājot par pašreizējo stāvokli, mēs redzam, kur esam pietiekami stipri, tā ir vieglā rūpniecība, tekstilijas, mēbeļu ražošana utt. Bet, ja gribam ielūkoties nākotnē — gan Eiropas, gan visas pasaules nākotnē...

Esmu pārliecināts, ka mums, visām trim Baltijas valstīm, ir jāattīsta tautsaimniecība, kas bāzēta uz informātikas, datoru tehnoloģijām, programmnodrošinājumu. Domāju, ir pamats, lai mēs to attīstītu, — mums ir tradīcijas, mūsu cilvēkiem ir kompetence šajā jomā, lai attīstība varētu notik ļoti strauji, izmantojot pašreizējo infrastruktūru, arī internetu utt. Uzskatu, ka tā ir visa Baltijas reģiona nākotne, datortehnoloģiju ražošanā mēs varam būt pirmie visā Eiropā.

— Cik gadu vajadzīgs, lai šīs nozares mums kļūtu prioritāras?

— Jāatceras, ka pirms desmit gadiem es ar izbrīnu vēroju pirmo faksa aparātu. Tas tika uzstādīts kustības "Sajūdis" galvenajā mītnē un bija atvests no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur to mums uzdāvināja draugi. Es skatījos uz šo aparātu kā uz brīnumu. Turklāt es pats taču biju fiziķis, arī mūsu vēstnieks Latvijā ir fiziķis... Un tāpēc par nākamajiem desmit gadiem varam pārliecinoši teikt: pasaulē pārvērtības notiks tik straujos tempos, tādā ātrumā, ka runāt par kaut kādiem noteiktiem termiņiem vienkārši nav jēgas.

— Vai jūs gatavojaties ražot datorus vai arī tos tikai samontēt?

— Nedomāju, ka galvenais ir ražot vai no daļām montēt datorus. Svarīgākais ir likt lietā datorus kā būtisku sadaļu tautsaimniecības attīstībā, attīstīt infrastruktūru, galvenais ir programmnodrošinājums. Tas ir daudz svarīgāk par tā saukto dzelžu salikšanu.

— Jūsu vizītes programmā bija iekļauts arī Rīgas Centrāltirgus apmeklējums. Ko tur ieraudzījāt? Varbūt arī kontrabandu no Lietuvas?

— Bija patīkami redzēt, kā tirgojas ar Šauļu gurķiem, ar Lietuvas tomātiem. Jūsu tirgus ir lielisks, mums Viļņā tāda nav. Īpaši tas attiecas uz kases aparātiem, mums tā vēl ir nākotne, kam daudzi diezgan stipri pretojas, iebilstot pret civilizētas finansu kārtības ieviešanu.

Rīgas tirgū ir daudz preču un daudz pircēju. Tā ir vislabākā iespēja paša acīm redzēt, kā dzīvo Rīga un kā dzīvo Latvijas iedzīvotāji. Vēroju tirgu ar tādu kā skaudību, salīdzinot ar mūsējiem, tas ir pakāpi augstāk gan ar savu infrastruktūru, gan apkalpošanas kultūru.

Esmu pārliecināts, ka mums, visām trim Baltijas valstīm, ir jāattīsta tautsaimniecība, kas bāzēta uz informātikas, datoru tehnoloģijām, programmnodrošinājumu. Domāju, ir pamats, lai mēs to attīstītu, — mums ir tradīcijas, mūsu cilvēkiem ir kompetence šajā jomā, lai attīstība varētu notik ļoti strauji, izmantojot pašreizējo infrastruktūru, arī internetu utt. Uzskatu, ka tā ir visa Baltijas reģiona nākotne, datortehnoloģiju ražošanā mēs varam būt pirmie visā Eiropā.

— Cik gadu vajadzīgs, lai šīs nozares mums kļūtu prioritāras?

— Jāatceras, ka pirms desmit gadiem es ar izbrīnu vēroju pirmo faksa aparātu. Tas tika uzstādīts kustības "Sajūdis" galvenajā mītnē un bija atvests no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur to mums uzdāvināja draugi. Es skatījos uz šo aparātu kā uz brīnumu. Turklāt es pats taču biju fiziķis, arī mūsu vēstnieks Latvijā ir fiziķis... Un tāpēc par nākamajiem desmit gadiem varam pārliecinoši teikt: pasaulē pārvērtības notiks tik straujos tempos, tādā ātrumā, ka runāt par kaut kādiem noteiktiem termiņiem vienkārši nav jēgas.

— Vai jūs gatavojaties ražot datorus vai arī tos tikai samontēt?

— Nedomāju, ka galvenais ir ražot vai no daļām montēt datorus. Svarīgākais ir likt lietā datorus kā būtisku sadaļu tautsaimniecības attīstībā, attīstīt infrastruktūru, galvenais ir programmnodrošinājums. Tas ir svarīgāk par tā saukto dzelžu salikšanu.

— Jūsu vizītes programmā bija iekļauts arī Rīgas Centrāltirgus apmeklējums. Ko tur ieraudzījāt? Varbūt arī kontrabandu no Lietuvas?

— Bija patīkami redzēt, kā tirgojas ar Šauļu gurķiem, ar Lietuvas tomātiem. Jūsu tirgus ir lielisks, mums Viļņā tāda nav. Īpaši tas attiecas uz kases aparātiem, mums tā vēl ir nākotne, kam daudzi diezgan stipri pretojas, iebilstot pret civilizētas finansu kārtības ieviešanu.

Rīgas tirgū ir daudz preču un daudz pircēju. Tā ir vislabākā iespēja paša acīm redzēt, kā dzīvo Rīga un kā dzīvo Latvijas iedzīvotāji. Vēroju tirgu ar tādu kā skaudību, salīdzinot ar mūsējiem, tas ir pakāpi augstāk gan ar savu infrastruktūru, gan apkalpošanas kultūru.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Andrjus Kubiļus preses konferencē

Intervijā Lietuvas radio            Foto: Vilhelms Mihailovskis — "Latvijas Vēstnesim"a

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Foto: Vilhelms Mihailovskis — "Latvijas Vēstnesim"