Par valdības prioritātēm ES un NATO

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš:

Domāju, ka neatkarīgi no galīgā politisko spēku izkārtojuma starp pozīciju un opozīciju sekmīga integrācijas procesa ES un NATO noslēgšanai ir nepieciešama to politisko spēku vienotība, kuri atbalsta eiropeiskās un transatlantiskās vērtības, uzskata, ka šīs ārpolitikas jomas ir prioritāras un klasiskās parlamentārās cīņas nedrīkstētu vājināt Latvijas kā valsts pozīcijas ES un NATO integrācijas jomā. Runa ir par nepieciešamību nodrošināt zināmu ārpolitisko vienprātību, kas patlaban ir nepieciešamāka vairāk nekā jebkad. Zīmīga šajā sakarībā ir Valsts prezidentes vēlme pirmajā sarunu raundā ar Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem pārliecināties par šo partiju attieksmi pret pieminētajām ārpolitiskajām prioritātēm.

Tikai šādā veidā ir iespējams nodrošināt gan maksimāli sekmīgu integrācijas ES un NATO noslēgumu, gan sabiedrības plašu atbalstu.

NATO paplašināšanas jautājumā Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu tiek uzskatītas par veiksmīgākajām kandidātvalstīm uzaicinājuma saņemšanai. Prognozējamais uzaicinājums Prāgā š.g. novembrī ir vērtējams kā sākums pilnai integrācijai aliansē. Paredzams, ka decembrī-janvārī notiks sarunas ar NATO par mūsu dalības nosacījumiem tajā un šo sarunu satura rezultāts būs pievienošanās protokola parakstīšanā nākamā gada pavasarī.

Pēc tam gaidāma aptuveni gadu ilga ratifikācija visu dalībvalstu un visbeidzot Latvijas parlamentā. Pozitīva procesa gadījumā mēs varam rēķināties kļūt par alianses pilntiesīgu dalībvalsti 2004.gada pavasarī.

No Latvijas šajā laikā tiek gaidīta iesākto darbu turpināšana, kā arī lielākas uzmanības pievēršana tādiem jautājumiem kā korupcijas apkarošana un drošības pārbaudes attiecībā uz personālu, kam būs pieeja alianses slepenajai informācijai. Abi šie jautājumi ir izšķiroši un būtiski, jo vienā gadījumā runa ir par tiesiskas valsts funkcionēšanas pamatiem, otrā -par Latvijas spēju atbildīgi uztvert alianses informācijas aizsardzības jautājumus, tādējādi nodrošinot alianses partneru pilnīgu uzticību mūsu atbildīgajām struktūrām.

Principiāli lēmumi būs nepieciešami gan saistībā ar dalību starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, gan pasākumos, kuri vērsti pret starptautiskā terorisma izaicinājumiem, gan piedaloties jauno NATO uzdevumu formulēšanā.

Ar ES situācija ir pietiekami sarežģīta. No vienas puses, ir jūtama ES un kandidātvalstu politiskā vēlme izmantot šo window of oportunity, no otras, nevaram nepamanīt dažās ES dalībvalstīs pieaugoši negatīvo noskaņojumu pret paplašināšanu.

Mums ir priekšā iestāšanās sarunu noslēgumu fāze. Gaidāms, ka jautājumos par paplašināšanas finansiālo ietvaru un lauksaimniecību iespējamā vienošanās ar ES tiks sasniegta īsi pirms Kopenhāgenas galotņu tikšanās. Jebkurā gadījumā Latvijas līdzšinējā politika šajās sarunu sadaļās ir bijusi vērsta uz maksimāli labvēlīgu rezultātu sasniegšanu, taču lēmumu par gala kompromisiem būs jāpieņem jaunajai Latvijas valdībai.

Kompromisam vajadzētu būt tādam, kas vairākumam valsts iedzīvotāju dotu pārliecību, ka mūsu dalība ES ir valsts un tās iedzīvotāju interesēs un ļautu nākošā gada referendumā balsot par Latvijas dalību šajā organizācijā.

Arī attiecībā uz ES 2004.gads ir reālais laiks, kad Latvija iegūs pilnu statusu šajā organizācijā un valsts iedzīvotāji piedalīsies Eiroparlamenta vēlēšanās.

Jāsecina, ka tuvākajā pusotrā gadā darāmā ir daudz. Nozīmīga visupirms būs jaunās Saeimas un deputātu darbība gan saistībā ar likumdošanu kvalitatīvi jaunā valsts starptautisko saistību līmenī, gan piedaloties politikas skaidrošanā valsts iedzīvotājiem - it īpaši gaidot referendumu par dalību ES. Svarīga loma šajā periodā būs starpparlamentāro sadarbības grupu un Latvijas partiju darbam ar partneriem NATO un ES dalībvalstīs.

Tuvākajos mēnešos ir nepieciešams veikt būtiskas pārmaiņas valsts pārvaldes jomā, lai nodrošinātu valsts spēju darboties šajās organizācijās pilnvērtīgi no tā brīža, kad būsim parakstījuši pievienošanās līgumus. Pārkārtojumi objektīvi skars virknes ministriju kompetenci un atbildību, lēmumu pieņemšanu valdības līmenī, koordināciju par Latvijas pozīciju izstrādi dažādām ES un NATO struktūrām, mūsu diplomātisko misiju darbību. Šiem pārkārtojumiem jākļūst par absolūto valdības darba prioritāti.

“DIENA”; pēc M. Riekstiņa raksta “Izšķirošais laiks Latvijas ārpolitikā”