Mācīties zināt, mācīties būt, mācīties kopā dzīvot

Piektdien, 31.oktobrī, pirmo reizi tika pasniegtas Sabiedrības vienotības balvas

Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktoram Nilam Muižniekam (attēlā pa kreisi) un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas direktoram Arkādijam Fleišmanam (attēlā pa labi) Sabiedrības vienotības balvu pasniedz Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētāja Ramona Umblija

Balvu nodibinājis Sabiedrības integrācijas fonds, kas šajās dienās atzīmēja savu pirmo gadskārtu. Tās mērķis ir veicināt cieņpilnu attiecību veidošanos, celt savstarpējas sapratnes prestižu un sekmēt sabiedrības integrācijas ideju aktualizēšanu sabiedrībā. Fonda sekretariāta direktors Nils Sakss šo ieceri motivēja tā: “Cilvēks tiecas uz ideālu. Tas ir ceļš, kas nekad nebeidzas. Arī vienota sabiedrība ir gandrīz nesasniedzams ideāls. Tāpēc jo augstu jāvērtē to cilvēku un organizāciju darbs, kas cenšas mazināt sašķeltību sabiedrībā un stiprināt vienotību. Mēs vēlētos, lai šis darbs tiktu novērtēts un sabiedrība uzzinātu par tā veicējiem.”

Fonda padome izteica pateicību visiem, kas piedalījušies fonda izsludinātajā balvas pretendentu izvirzīšanā. No saņemtajiem piecdesmit pieteikumiem fonda padomes locekļi ar lielāko balsu skaitu atbalstīja deviņas kandidatūras. Atzinīgi tika vērtēta Latgales priekšpilsētas dienas aprūpes centra “Rūpju bērns” sadarbība ar ģimenēm, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām, Itas Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas aktivitātes harmonisku starpnacionālo attiecību veidošanā, mazākumtautību skolu organizēšanā, tautas diplomātijā un citās nozarēs, Ventspils 3.vidusskolas direktores, pilsētas domes nepilsoņu jautājumu padomes priekšsēdētājas Veras Šengelijas sadarbība ar dažādām organizācijām, biedrībām un firmām nepilsoņu naturalizācijas sekmēšanā, iniciatīvu visu iedzīvotāju slāņu saskaņas stiprināšanā, dažādu tautību bērnu iesaistīšanā mākslas festivālā “Zelta sietiņš”, bilingvālu un multilingvālu mācību ieviešanā un Latvijas mazākumtautību interešu pārstāvībā starptautiskās konferencēs, Jelgavas rajona Kalnciema pilsētas domes priekšsēdētājas Aijas Tračumas neatlaidīgais izskaidrošanas un informēšanas darbs, kas palīdzējis sekmēt nelatviešu integrēšanos sabiedrībā, kultūras darbinieku Kristīnes Briedes un Karla Bjoršmaka iniciatīva Liepājas Karostas kultūras un informācijas centra izveidē un vairāku nozīmīgu sabiedrības saliedēšanas projektu īstenošanā, Daugavpils rajona kultūras inspektores un Tautas izglītības un kultūras centra vadītājas Ināras Mukānes panākumi vērienīgu novada kultūrpolitikas programmu izstrādāšanā un piesātinātas kultūras telpas veidošanā un Līvānu sabiedriskā fonda “Baltā māja” direktores Irīnas Kulitānes rūpes par invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, bezdarbniekiem un jauniešiem, visu viņas rosīgo darbību sociālajā jomā, kas ir nozīmīgs ne vien Līvānu novadam un Preiļu rajonam, bet arī Latgales reģionam kopumā.

Šie septiņi finālisti tika sveikti ar ziediem un piemiņas veltēm.

Ievadot apbalvošanas ceremoniju, fonda padomes priekšsēdētāja Ramona Umblija atskatījās uz pirmo fonda darbības gadu, augstu novērtējot sabiedrības atsaucību. Visu vakaru ar saviem priekšnesumiem greznoja maestro Normunds Šnē un viņa vadītā ansambļa “Rīgas kamermūziķi” mākslinieki.

Pirmie Sabiedrības vienotības balvas laureāti ir Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors Nils Muižnieks un Krāslavas Varavīksnes vidusskola. Katrs laureāts saņēma mākslinieka Gunāra Lūša daiļi izveidoto apliecinājumu par balvas piešķiršanu un balvā — 2000 latu (pēc nodokļu samaksāšanas).

Nila Muižnieka kandidatūras pieteikuma vēstulēs uzsvērts, ka viņš “kopš iesaistīšanās integrācijas jautājumu risināšanā 90. gadu sākumā un viņa vadītais centrs ar savu darbību ir padziļinājis starpetnisko dialogu un ietekmējis valsts politiku integrācijas jomā saprātīga risinājuma virzienā”, nav baidījies diskutēt “par sabiedrībā nepopulārām idejām un aizstāvēt starptautiskās cilvēktiesību normas”, allaž spējis “savest kopā dialogā puses ar šķietami nesamierināmiem viedokļiem, pretējiem uzskatiem un dziļi iesakņotiem aizspriedumiem” un vienmēr “veicinājis sapratnes veidošanos, kuras galvenais mērķis — sabiedrības vienotība — ir stāvējis augstāk par emocionālām ambīcijām, kas tik ļoti dominē ikdienā un paviršā saskarsmē”. Atzīmēts arī, ka viņa “rosinātās aktivitātes cilvēktiesību pētniecības un to īstenošanas uzraudzības jomā ir būtiski veicinājušas un attīstījušas sabiedrības izpratni par cilvēktiesību ievērošanas svarīgo lomu saliedētas sabiedrības veidošanā”.

Krāslavas Varavīksnes vidusskola kopš 1993. gada savu mācību un audzināšanas darbu organizē pēc interkulturālās izglītības modeļa un no 1996. gada piedalās UNESCO Asociēto skolu projektā. Tās darbības virziens atbilst kultūru dialoga pamatidejai: mācīties zināt, mācīties būt, mācīties dzīvot kopā. Skolas galvenie uzdevumi ir savas tautas valodas un kultūras izzināšana un saglabāšana, latviešu valodas apgūšana un latviešu kultūras iepazīšana, kā arī citu Latvijā dzīvojošo tautu kultūru iepazīšana un pašapziņas veidošana skolēnos. Skolas sekmīgo darbību multikulturālās izglītības jomā spilgti apliecināja 2001. gadā sarīkotais festivāls “Sudraba laiva”, kura tēma bija “Jaunrade pret narkotikām”. Gan pašu skolā, gan sadarbībā ar citām skolām regulāri tiek organizētas bērnu un jauniešu integrācijas nometnes. Varavīksnes vidusskolas audzēkņi piedalās projektā “Tautas tradīciju vācelīte”, sadarbībā ar nacionālajām kultūras biedrībām popularizējot latviešu tautas tradīcijas un kultūru Krāslavas pilsētā un novadā. Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs un citi pieteikuma vēstuļu autori atzīmē arī, ka “skolā valda ļoti labas savstarpējās attiecības gan starp skolotājiem, gan skolēniem, skolēni iegūst ļoti labu izglītību, ko pierāda veiksmīgie starti mācību olimpiādēs, un viņos tiek ieaudzināta tolerance un cieņa pret citādo”.

Arī šajos svētkos valdīja možs draudzības gars. Sabiedrības vienotības balvu paredzēts piešķirt ik gadus.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”