Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 18.maija Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām. Vakar Valsts prezidente, izmantojot Satversmes 71.pantā paredzētās tiesības, nosūtījusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu "Grozījumi Prokuratūras likumā" . Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli mums šis jautājums ir jāizskata tuvākajā sēdē, tātad šodien. Prezidijs ierosina iekļaut šo jautājumu pēc Prezidija ziņojumiem — pēc trešā jautājuma. Vai ir iebildumi? Paldies!

Desmit deputāti iesnieguši Prezidijā lēmuma projektu ar lūgumu to iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā — "Par deputāta Valda Birkava ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" . Vai ir iebildumi, ja iekļaujam šo lēmuma projektu darba kārtības beigās? Nav iebildumu.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz veikt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi" kā sesto darba kārtības jautājumu iekļaut Mandātu un iesniegumu komisijas informāciju "Par Andra Šķēles 7.Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu" . Kā 7.darba kārtības jautājumu Saeimas lēmuma projektu "Par Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" un kā 8.darba kārtības jautājumu — Saeimas lēmuma projektu "Par Jura Galerija Vidiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus" . Vai ir iebildumi? Iekļaujam darba kārtībā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā nodaļā "Likumprojektu izskatīšana" pirms 7.punkta alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam . "Latvijas Republikā pēdējos desmit mēnešos ir palielinājusies narkotisko vielu izplatība. Kādus pasākumus veic Iekšlietu ministrija, lai apkarotu šo negatīvo parādību?". Jautājumu nododam iekšlietu ministram.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu, kuru iesnieguši deputāti Burvis, Čevers, Salkazanovs, Baldzēns, Zvejsalnieks un citi, "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Sociāldemokrāti jau kārtējo reizi nāk ar saviem priekšlikumiem izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Šobrīd mēs esam pārliecināti, ka situācija mums ir labvēlīga, jo arī valdības partijas atzīst to, ka Satversmē būs grozījumi nepieciešami, it īpaši ņemot vērā mūsu virzību uz Eiropas Savienību. Tātad praktiski vairs nav nekādu šķēršļu, lai mēs izskatītu šo jautājumu par to, ka katram Latvijā ir pamattiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu, mājokli un tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba, invaliditātes un citos gadījumos. Sociāldemokrātu priekšlikumu būtība ir sekojoša, ka šīs pamattiesības, neapšaubāmi, ir saistāmas arī ar iztikas minimumu, jo iztikas minimums nozīmē šo pietiekamo uzturu, apģērbu, mājokli katram. Kolēģi! Šīs tiesības ir vispār atzītas, un arī Eiropas Savienības sociālajā hartā pirmās daļas 4.punktā, es piebilstu, un uzsveru — obligātajā daļā, katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir skaidri un viennozīmīgi fiksēts.

Jautājums tātad ir par to, vai mēs vēlamies šīs lietas atbalstīt, virzīt uz priekšu, vai mēs tās gribam bremzēt un tās definēt kaut kur nenoteiktā nākotnē. Sociāldemokrāti ir arī satraukti par to, kad Darba likumā, tā projektā, skaidri un gaiši ir fiksēta tēze no valdības puses, kas strīpo jautājumu par sakarību starp darba samaksu un iztikas minimumu. Mēs uzsveram, ka šī lieta ir fundamentāla, ja mēs darba samaksas jautājumos vairs neskaram lietas, kas ir saistītas kopā ar iztikas minimumu, tādā gadījumā mums zūd jebkurš objektīvs kritērijs minimālai darba algai. Nav vairs kritērija, ir vienkārši valdības administratīvs lēmums noteikt tādu vai šitādu minimumu. Tā ka principā mums tomēr vajadzētu pieturēties pie civilizētas valsts normām un lielā mērā nodrošināt šo normu tā, lai mēs varētu panākt kaut kādu pakāpenisku augšupeju tautas nabadzības apkarošanā.

Kolēģi! Es esmu pilnīgi pārliecināts, kad vārdos, it īpaši tiekoties ar vēlētājiem, visi šeit esošie frakciju deputāti atbalstīs šo lēmumu, bet šodien ir nepieciešams arī balsojums. Es atgādinu, ka šis jautājums par pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli ir jautājums par tautas dzīvotspēju, par tautas dzīvo spēku. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs domāsim un pārvarēsim šo situāciju, kāda pašreiz ir ļoti nelabvēlīga arī tautas dzīvā spēka atjaunošanā, ja mēs par šiem jautājumiem domāsim. Ja ne, tad, protams, arī tautas nākotne ir draudu ēnā, ir iznīkšanas ēnā. Es gribētu uzsvērt arī to, ka Labklājības ministrija sociālajā ziņojumā par 1999.gadu ir skaidri un gaiši apliecinājusi to, ka mēs, Latvija, un mūsu sociālās aizsardzības sistēma pamatos valstī ir izveidota un daudzās jomās tā demonstrē pasaules mēroga inovatīvus risinājumus.

Kolēģi! Lai visi šie mūsu labie paziņojumi, konstatējumi nepaliktu plika graša vērtībā, mums ir arī zināmā mērā no Saeimas puses jāizdara zināma sankcija, atbalsts, apstiprinājums šiem mūsu vārdiem. Un tāpēc es domāju, ka būtu pēdējais laiks šos principus Latvijas Republikas Satversmē ietvert. Protams, sākotnēji tas būtu ideāla variants, kas mums palīdzētu pie šiem jautājumiem nopietni piestrādāt un gūt arī rezultātus. Es gribētu atgādināt arī to, ka šī mūsu nostāja atbilst ne tikai Eiropas Savienības Sociālajai hartai, bet arī hartas papildprotokolam, atbilst Eiropas Sociālās apdrošināšanas kodeksam, Apvienoto Nāciju Organizācijas deklarācijai par sociālo progresu un attīstību un praktiski arī sabiedrības integrācijas programmai, kura ietver sociālo integrāciju.

Kolēģi! Mēs nevaram runāt par koncepcijām, kas saistītas ar nodarbinātības veicināšanu valstī, par rekomendāciju izstrādāšanu nabadzības mazināšanai, par valsts atbalstu ģimenēm, ja mēs nedomājam par pašiem elementārākajiem tautas dzīvotspējas pamatiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Laiks! Viens ir runājis par, vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 13, atturas — 43. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Čevera, Salkazanova, Baldzēna un Zvejsalnieka iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šis likumprojekts ir saistīts un bāzējās uz tām tēzēm, kuras ir valdības veidojošo frakciju (?) izstrādātajā deklarācijā, kura tika publicēta 4. maijā 2000. gadā. Ir jābūt Latvijas Republikā taisnīgiem darījumiem. Ja privatizē ar saviem sertifikātiem, tad tam, kas viņam pēc likumiem ir iedalīts, ir jāatbilst to faktiskajai vērtībai. Diemžēl šodien ir izveidojusies pavisam cita situācija, Latvijai iznāca, kā vienmēr, otrādi. Naudīgākie un manīgākie cilvēki un visdažādākie spekulanti uzpirka sertifikātus, sākot no 30 santīmiem līdz pusotram latam. Nu īsu mirkli bija kādi 3 lati to vērtība, neskatoties uz to, ka to noteiktā vērtība bija 28 lati. Tika uzpirkts ļoti liels daudzums sertifikātu, un Latvijas iedzīvotājs, tas parastais statistiskais latvietis, palika praktiski bez sertifikātiem. Un tad sākās slavenā privatizācija. Rezultāts īpašumu privatizācijā ir diemžēl bēdīgs, jo lielākā daļa īpašumu tika privatizēta par vienu ceturto daļu no to īstās vērtības. Un, ja paskatāmies un analizējam to, ko ir ieņēmis mūsu budžets no privatizācijas, tad tie ir nepilni 100 miljoni latu, bet patiesībā ir privatizētas vērtības, kas pārsniedz 3 miljardus latu. Tātad, kā redzat, viss tas, kas bija svēti iedomāts, tika pārvērsts tā, ka Latvijas iedzīvotājiem nepalika tas, ko viņi bija nopelnījuši.

Un atbilstoši jūsu deklarācijas 4. nodaļai ir jāveic izmaiņas: ja izmanto privatizācijā savus vai tuvāko radinieku sertifikātus, tad tie, protams, novērtējās par to īsto cenu. Bet, ja ir uzpirktie sertifikāti, tad to cena novērtējās iepriekšējās dienas tirgus cenas vērtībā. Tas būs taisnīgi, un kā norāda kristīgie baušļi — tev nebūs mānīt tuvākos. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 33, atturas — 41. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Zīles, Kezikas, Birznieces, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Latvijas Sarkanā Krusta likums" nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Latvijas Sarkanā Krusta likums" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 11, atturas — 39. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Izskatām likumu "Grozījumi Prokuratūras likumā" , otrreizējās caurlūkošanas jautājumu. Vakar Saeimas Prezidijs saņēma Valsts prezidentes iesniegumu: "2000. gada 11. maijā, Saeimā pieņemot likumu "Grozījumi Prokuratūras likumā", deputātiem balsojot, tika pieņemta likuma norma "ģenerālprokurora atlaišanas vai disciplinārās sodīšanas kārtība", kurā tika iekļauta atsauce uz iepriekš izskatītu un noraidītu priekšlikumu "ģenerālprokurora atlaišanas vai disciplinārās sodīšanas pamati un disciplinārsodu veidi". Lai novērstu iepriekšnorādītās juridiskās pretrunas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, nosūtu 2000. gada 11. maijā Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi Prokuratūras likumā" otrreizējai caurlūkošanai."

Mums bez debatēm šobrīd jālemj par likuma nodošanu komisijai. Saeimas Prezidijs ierosina nodot likumu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kura bija atbildīgā komisija par šī likuma izskatīšanu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai kā otrai.

Sēdes vadītājs. Kā otrai — Juridiskajai komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma "Grozījumi Prokuratūras likumā" nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Mums jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un likuma atkārtotās izskatīšanas datums. Lūdzu, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — kurš? Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu ieteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30. maijs. Un izskatīšanas datums? Acīmredzot tad 8. jūnijs. Nav iebildumu? Paldies!

Izskatām deputātu iesniegumus par atvaļinājumu piešķiršanu. Deputāts Andrejs Panteļējevs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 18. maijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, neviens neatturas. Iesniegums akceptēts.

Deputāte Vaira Paegle lūdz piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 1. jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums akceptēts.

Izskatām Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumu — "Informācija par Andra Šķēles 7. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu". Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Andra Šķēles iesniegumu par 7. Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz Ministru prezidenta amata pildīšanas laiku. Līdz ar mandāta atjaunošanu Andrim Šķēlem deputāta pilnvaras izbeidzas Oskaram Spurdziņam, kurš pildīja deputāta pienākumus uz laiku. Andra Šķēles deputāta mandāts tiek atjaunots ar šā paziņojuma brīdi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Aicinām Andri Šķēli ieņemt vietu plenārsēžu zālē.

Izskatām lēmuma projektu "Par Oskara Spurdziņa 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi deputāta Gundara Bērziņa iesniegumu par 7. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pildīšanas laiku. Nākamais sarakstā no Vidzemes vēlēšanu apgabala Tautas partijas sarakstā ir Oskars Spurdziņš. Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Par Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu". Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam jauno kolēģi un aicinām ieņemt vietu zālē!

Tālāk izskatām lēmuma projektu "Par Jura Galerija Vidiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Saeimas deputāta Vladimira Makarova iesniegumu par 7.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pildīšanas laiku. Nākamais sarakstā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir Juris Galerijs Vidiņš. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Par Jura Galerija Vidiņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu". Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jura Galerija Vidiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: "Lūdzam Saeimas sēdē izsludināt 10 minūšu pārtraukumu, lai sagatavotu deputātu balsošanas ierīces." Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pārtraukums līdz 9.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.

Izskatām lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas un "Tilts Communication" līguma izpildes un SIA "Lattelekom" tarifu politikas analīzei, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām, galaziņojuma lēmumu" . Kā referentam vārds deputātam Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Šeit es gribētu uzsvērt vienu, kas ir minēts mūsu lēmuma projektā, kuru vienbalsīgi atbalstīja visi Parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībnieki, izņemot Inkēna kungu, kurš bija ilglaicīgā komandējumā un objektīvu iemeslu dēļ nevarēja piedalīties mūsu sēdē.

Es varbūt atgādināšu galvenās šīs tēzes, un tad, protams, uzsverot arī to, ka mēs neuzskatām, ka mēs esam nemaldīgi, ka tā ir mūsu pārliecība, kas šeit ir fiksēta stingri un nelokāmi, aicināsim arī šo lēmuma projektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai papildus izvērtēšanai un, ja vajag, nelielai pielabošanai.

Tātad Parlamentārā izmeklēšanas komisija "Lattelekom" jautājumā par "Tilts Communication" un Latvijas valdības līgumu ir konstatējusi, ka šis jumta līgums, kuru noslēdza Latvijas valdība ar "Tilts Communication", nepamatoti ierobežo Latvijas Republikas suverenitāti un ir pretrunā ar tās likumiem un interesēm.

Atzīt, ka ievērojama daļa jumta līgumā paredzēto pasākumu no ārvalstu investoru puses nav izpildīti, kas Latvijas pusei nodarītu papildu zaudējumus. Ierosina valdībai panākt jumta līguma grozījumus. Valdība zināmā mērā pie tā ir uzsākusi jau savu darbu, kas noteiktu Latvijas "Lattelekom" monopolstāvokļa samazināšanu līdz desmit gadiem, kā arī Latvijas Republiku diskriminējošo normu atcelšanu. Atzīt, ka SIA "Lattelekom" kopš dibināšanas brīža ir strādājusi pretrunā ar likumu "Par telekomunikācijām", nesaņemot speciālu licenci par pakalpojumu sniegšanu. Komisija ir ierosinājusi un jau iesniegusi materiālus gan prokuratūrā, gan izvērtējusi jumta līgumu, tā pielikumu, vadības līguma sagatavošanas un pieņemšanas apstākļus, kā arī vēlāk tos iespējamos zaudējumus, kas, mūsuprāt, ir radušies šāda līguma noslēgšanas rezultātā Latvijas valsts pusei.

Arī Valsts kontrolei veikt "Lattelekom" dibināšanas vēstures un finansiālās darbības pārbaudi, lai visus punktus saliktu uz "i" un būtu skaidrība šajos jautājumos, par kuriem ir daudz diskutēts un spriests, un arī dokumenti un vērtējumi pieņemti gan Ministru kabineta ekspertu grupai, gan auditu firmām, kas ir rūpīgi pārbaudījušas, gan arī iepriekšējai Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai Saeimā.

Kolēģi! Mums viens no ierosinājumiem — arī Valsts kontrolei izvērtēt, vai privatizējamai valsts akciju sabiedrībai VEF atsavināto 18 procentu "Latvijas mobilā telefona" akciju pārdošana "Lattelekom" par cenu, kura, iespējams, ir zemāka par šo akciju tirgus vērtību, ir likumīga un atbilstoša valsts interesēm. Kā arī izskatīt iespēju vai, neatrisinot virkni jautājumu, mums nevajadzētu apturēt likumprojekta "Par telekomunikācijām" tālāku virzību Saeimā, ja mēs spējam daudzus jautājumus risināt jau šā likumprojekta izskatīšanas laikā šeit Saeimā, varbūt arī, ka tas nav obligāti.

Nākamais, mēs uzskatām, ka jebkurā gadījumā ir jāņem vērā Satiksmes ministrijas telekomunikāciju likumprojekta izstrādes darba grupas viedoklis, kurš šajā likumprojektā ir zināmā mērā piemirsts jautājumā par likumprojektu "Par telekomunikācijām" un redakcionāli tik tālu uzlabots, ka vairs nevar to īsteni atpazīt. Tas ir vēl viens moments, un arī Satiksmes ministrijā un Privatizācijas aģentūrā ir izskatīts jautājums par Direktoru padomes Latvijas puses pārstāvju atbilstību ieņemamajam amatam, arī šāds jautājums. Un arī par to, lai nepieļautu jauna monopola izveidošanos telekomunikāciju nozarē, zināmi iegrožojumi ir paredzēti, jo nekas stiprāks nevarētu būt kā monopols, kuram būtu parastais telekomunikāciju tīkls un arī mobilais telekomunikāciju tīkls.

Un, protams, mēs aicinām izvērtēt visus šos zaudējumus, kādi potenciāli ir uzskaitīti dažādu ekspertu darba grupu vērtējumos, tajā skaitā Ministru kabinetā izskatītajos, un pieņemt tos zināšanai un apstiprināt tos, tajā skaitā audita ziņojumus, kas ir visnotaļ nopietni, lai mēs varētu apkopot šos visus zaudējumu apmērus, kas piestādīti arī investoru pusei, ne tikai uzklausīt viņu iebildumus pret mums. Rezultātā arī zināmā mērā saņemt labākas pozīcijas šajā sarunā un mazāk skart Latvijas valsts budžeta intereses, nodokļu maksātāju intereses un ietaupīt naudu citām vajadzībām, un nemaksāt par to, par ko jau principā mums nemaz nav jāmaksā.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka arī mūsu galaziņojumam un arī lēmumam ir Latvijas Telekomunikāciju asociācijas stabils un viennozīmīgs atbalsts ar 17.aprīļa lēmumu un paziņojumu, un šī Telekomunikāciju asociācija, kas apvieno ekspertus un arī attiecīgus nozares uzņēmumus, uzskata, ka Saeimas komisija ir pietiekami godprātīgi un profesionāli veikusi ļoti apjomīgu darbu, ieklausījusies ekspertu viedokļos, iepriekšējo komisiju darba rezultātos un atbalsta mūsu komisijas lēmumu un ziņojumu un aicina neapstāties pusceļā un arī strādāt pie tā, lai Saeimas komisiju lēmuma izpildes kontroles mehānisms būtu un arī lai šī izpildes gaita būtu sabiedrībai redzama, skaidri saprotama, caurskatāma, un lai arī likumprojekts "Par telekomunikācijām" tiktu pilnveidots. Un arī nepieciešams ir ar likuma spēku noteikt "Lattelekom" monopoltermiņa samazināšanu līdz 2003.gadam.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka arī oponenti ir atzinuši to, ka galaziņojums ir pietiekami nopietns. Citēšu kaut vai pašu asāko oponentu Kārli Leiškalnu, kas atzina, ka ziņojums viņam patika, tas ir no stenogrammām, un tas arī ir nopietni. Un arī Panteļējeva kunga galvenais jautājums bija viņa iebildumos par to, vai mums vajadzētu šo pagātni cilāt vai necilāt.

Es domāju, ka, lai noskaidrotu situāciju un spētu virzīties uz priekšu un izteikt prognozes, bez šīs situācijas izvērtējuma nav iespējams, un tāpēc arī ir izvērtēts šis attiecīgais līguma slēgšanas apstāklis, vēlākā rīcība no starptautisko investoru puses un arī, protams, Latvijas puses un arī "Lattelekom". Tas viss dod iespēju salikt punktus uz "i" un varbūt arī vairāk neatgriezties pie šīs diskusijas. Es gribētu uzsvērt arī to, kad galaziņojumā mēs neesam, kā Panteļējeva kungs uztraucās, runājuši par kaut kādiem korupcijas faktiem, mēs esam runājuši vienīgi par tām lietām, kur Latvijas Republikai, kā arī Panteļējeva kungs pats atzinis, ir zināmi zaudējumi notikuši, aicinājuši izvērtēt kompetentas valsts institūcijas. Līdz ar to skaidri un gaiši parādījuši arī to, ka mēs uzticamies šīm institūcijām un gribam arī dzirdēt viņu viedokli šajā valstij tik nozīmīgajā jautājumā, arī, protams, sabiedrībai nopietnajā jautājumā. Protams, mēs esam arī ievērojuši priekšlikumu, ko izteica mūsu kolēģis Kārlis Leiškalns, ka varētu arī griezties valdība tiesā, tas jau būtu, protams, valdības partiju ziņā — šī griešanās tiesā, to visu var darīt. Mēs pašreiz tādu lēmuma projekta punktu neesam ierosinājuši. Katrā ziņā to visu var papildināt, ja kādam ir vēlēšanās. Es gribētu uzsvērt to, ka šis lēmuma projekts ir, manuprāt, pietiekami nopietns, to ir apstiprinājuši gan eksperti, tas ir balstīts uz analīzi, ko ir veikusi gan Ministru kabineta darba grupa, gan audita darba grupa, gan arī attiecīgi šie materiāli ir savulaik rūpīgi izvērtēti un atzīti par nopietniem Ministru kabinetā. Tā ka aicinu šo lēmuma projektu zināmā mērā atbalstīt un virzīt arī uz Tautsaimniecības komisiju vēlreiz rūpīgai ekspertīzei. (No zēles deputāts K.Leiškalns: "Ko mēs ar to darīsim?") Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pirms ķeramies pie balsošanas procedūras, es aicinu jūs, kolēģi, izņemt un ievietot atpakaļ balsošanas kartes balsošanas aparatūrā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu aicinām nodot lēmuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai". Mums vispirms ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 36, atturas — 8. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 36, atturas — 18. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Es lūgtu sameklēt dokumentu nr.1940. Kad gada sākumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniedza un Saeimā izskatīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ir radušās neskaidrības 76.pantā, kur bija paredzēta valsts robežu šķērsošana bērniem. Es domāju, ka visi deputāti ir iepazinušies arī ar alternatīvo projekta anotāciju, kurā ir paskaidrots, kāpēc ir jāmaina no jauna šis 76.pants. Un, lai šīs neskaidrības atrisinātu, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija apsprieda kopā ar izpildinstitūcijām šo robežu šķērsošanu un nolēma likt priekšā Saeimai izskatīt šos grozījumus tādā redakcijā, kāda tā jums uz šodienu ir.

Es tikai gribēju piebilst, ka pagājušajā gadā bez vēsts ir pazuduši 60 bērni, šogad četros mēnešos jau 24 bērni. Tas viss tiek darīts bērnu aizsardzībai, nekādā gadījumā nevēršas pret vecākiem. Un, lai ātrāk šie grozījumi tiktu pieņemti par valsts robežas šķērsošanu, lai tiktu gandrīz katrs gadījums noteikts Ministru kabineta noteikumos, tad es aicinu šodien Saeimā nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Geige. Es lūdzu nobalsot arī par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Saceltās ažiotāžas iespaidā Saeima steidzamības kārtā izdara grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Es vēršu jūsu uzmanību uz kādu normu, kas ierakstīta piedāvātajā projektā, proti, ka obligātās izglītības vecumu sasniedzis bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi, ja ir saņemta vecāku, viena vecāka vai aizbildņa piekrišana. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka septiņus gadus sasniedzis bērniņš šīs normas saņemšanas gadījumā ar rakstveida atļauju kabatā varēs braukt pa visu pasauli. Es saprotu tos motīvus, kādēļ Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi šos grozījumus, bet es tomēr lūgtu atbildīgo referentu, pirms mēs balsojam par šī lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, dot motivētus argumentus un paskaidrojumus, kādā veidā, pieņemot šādu normu, tiks aizsargātas mazgadīgu bērnu tiesības, kā tiks nodrošināta viņu aizsardzība, ja viņi patstāvīgi varēs braukāt pa visu Eiropu? Kā tas notiks, godāto referent? Godātie kolēģi? Pretējā gadījumā, ja mēs šodien nesaņemsim pārliecinošas atbildes, mums būs jāsniedz pēc pāris mēnešiem atbildes atkal sabiedrībai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Geige.

I.Geige (LC) . Šis teikums galvenokārt pantā radās tāpēc, lai nodrošinātu to bērnu skolas apmeklētību, kuri dzīvo pierobežas rajonos. Un tāpēc, ka mēs esam paredzējuši, ka Ministru kabineta noteikumos par katru gadījumu tiks detalizēti tas paskaidrots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

I.Geige. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai priekšlikumus grozījumiem iesniegt pusstundas laikā, lai šīsdienas sēdes laikā varētu nobalsot arī par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Tātad iesniegumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 10.15. Izskatīšanas datums šīsdienas sēdē 18.maijā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB). Labrīt, godātie deputāti! Skatāmies dokumentu 1886—a. Juridiskā komisija noteiktajā termiņā, t.i., līdz 16. maijam, nevienu priekšlikumu Saeimas Kārtības ruļļa 95. panta kārtībā, kas varētu būt iesniegts, nav saņēmusi. Līdz ar to redakcija paliek tāda pati, kā pieņemta pirmajā lasījumā, un komisija aicina atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 11, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" , otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr. 1928. Aicinu izskatīt likumprojektu pa pantiem un izskatīt attiecīgos priekšlikums. 1. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 3. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 4. — Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir līdzīgi atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 5. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bekasovs vēlas debatēt par 5. priekšlikumu? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Nav. Tiek atbalstīts komisijas viedoklis.

Dz.Ābiķis. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6. priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Bez šaubām, šī likumprojekta, tātad "Grozījumi Augstskolu likumā", uzdevums ir sakārtot problēmas, kas šobrīd valda mūsu augstākajā izglītībā, un tālāk attīstīt un precizēt situāciju, kas ir mūsu augstskolās un saistībā ar mūsu augstskolu statusu. Šim likumam ir grūts uzdevums, jo reizē faktiski jārunā gan par publisku augstskolu, tas ir, valsts dibinātu augstskolu statusu un tajā pašā laikā arī jācenšas aptvert visas problēmas, kas saistās ar privāto augstskolu, tātad dažādu privātpersonu dibinātu augstskolu situāciju. Nu, pie publiskajām, protams, pieder arī pašvaldību dibinātas augstskolas.

Un tādā ziņā šeit, absolūti nekritizējot to, kā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam, ir formulējums tieši par izglītības un šiem te zinātnes jautājumiem, tomēr no juridiskā viedokļa trešajam lasījumam būtu nepieciešams izdarīt likumā rindu precizējumu, jo nosaukt tā, kā mums ir sākotnēji bijis likumā un arī atbildīgās komisijas 6. priekšlikumā, ka augstskolas ir iestādes, šodien ar to vien ir par maz. Jo iestāde — tas ir, kā sacīt, vienkāršs nodibinājums, ko, kā saka, dibinātājs, publisko tiesību persona, tātad pašvaldība vai valsts veido vai arī privāta persona nodibina, tādā veidā nošķeļot līdzekļus un tieši tiešā saitē vadot viņus, ieceļot vadītāju un tā tālāk. Ja mēs šur tur paskatāmies, protams, šādas tendences attiecībā uz valsts organizētām augstskolām kanclera personā un tā tālāk parādās.

Tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies reālo situāciju, kāda ir šobrīd, tātad senāts, vēlētas amatpersonas, Satversmes apstiprināšana un tā tālāk, un arī, kā tas ir bijis pēc kara,... pirms kara, arī kā faktiski šo teoriju lieto un realizē valstīs Rietumeiropā, tad viennozīmīgi publiskās augstskolas ir pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts. Līdz ar to 6. pantā uz trešo lasījumu vārds "iestādes" šeit nebūtu pareizi. Vai nu mums jāizlīdzas ar daudz vispārīgāku jēdzienu "institūcijas", bet tajā pašā laikā, protams, mums ir jāprecizē arī nākamais pants, par ko es pie 7. priekšlikuma izteikšu savu viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par 6. priekšlikumu vairāk neviens debatēs runāt nevēlas. Komisijas vārdā — deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP) . Cienījamie kolēģi! Tā kā faktiski Muciņa kungam nebija tik daudz konceptuāla rakstura iebildes, kas attiecas uz izglītības procesu, bet iebildes, kas attiecas uz juridisku formulējumu, es gribu atgādināt, ka komisijas darbā regulāri piedalās Juridiskā biroja pārstāvji, bet pieļauju iespēju, ka tiešām šīs lietas vēl uz trešo lasījumu mēs varam izdiskutēt.

Un es aicinu gan Muciņa kungu personīgi, gan arī Juridisko komisiju šajā diskusijā iesaistīties un uz trešo lasījumu arī, ja būs nepieciešams, iesniegt priekšlikumus. Bet šobrīd es aicinu komisijas redakciju atbalstīt, pret ko, kā es arī sapratu no iepriekšējā runātāja, principiālas iebildes šobrīd Muciņa kungam nav.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 6. priekšlikumu? Nav. Tālāk, lūdzu.

Dz.Ābiķis. 7. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tātad attīstot tālāk šo nedaudz neprecīzo formulējumu, kas bija iepriekšējā pantā, līdz ar to 4. pantā komisija ir nonākusi zināmā pretrunā, jo vai nu ir iestāde ar pašpārvaldes tiesībām, tas tāds grūti savienojams jēdziens, un tādēļ šeit tātad būtu jāfiksē, ko attiecīgā gan vācu tiesību teorijā, gan Latvijā lietotajā sistēmā saprot ar jēdzienu — publisko tiesību autonomas pašpārvaldes subjekti. Publiskā augstskola tātad ir jānoformulē tādā veidā. Jo, ja mēs rakstām šādu vienkāršu iestādi, tad arī rodas īpašuma jautājums. Ja jūs šodien uzmanīgi apskatīsities Augstskolu likumu, ir skaidri un gaiši pateikts, ka augstskolām ir sava atsevišķa manta. Ja ir sava atsevišķa manta, tad tā nav šinī situācijā valsts manta, tā ir publiskās iestādes — augstskolas — manta. Līdz ar to arī formulējumam ir jābūt precīzam, jo pamatā iestāžu manta nemaina savu piederību. Visu iestāžu manta Latvijā ir valsts manta. Augstskolu likumā, kas šobrīd darbojas, ir skaidri un gaiši teikts, ka augstskolām ir sava atsevišķa manta. Tādēļ arī šis te, šī ieskice — iestāde ar pašpārvaldes tiesībām — viņa trešajā lasījumā būtu rūpīgi jāslīpē, tālāk jāattīsta un trešajā lasījumā jānoformulē, ņemot vērā arī tās iestrādes, kas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tiek šobrīd diskutētas par koncepciju, kādā veidā mēs sakārtojam publisko varu Latvijā. Un es arī tiešām atsaukšos uz komisijas priekšsēdētāja Ābiķa priekšlikumu šeit kopā ar Juridisko biroju gatavot priekšlikumus, lai nebūtu tā, ka mēs vienā komisijā diskutējam un ejam uz priekšu, bet otrā komisijā šobrīd vēl iestrādājam vecos formulējumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. (TP). Jā, kā jau minēja Muciņa kungs, es pilnīgi piekrītu tam, ka vēlreiz rūpīgi šie jautājumi jāizdiskutē, gan piedaloties Juridiskajam birojam, gan Juridiskajai komisijai un, ja nepieciešams, arī tiesību speciālistiem no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes. Šobrīd aicinu atbalstīt un atstāt šo diskusiju atklātu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 8. — atbildīgās komisijas priekšlikum, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, vai deputāts Jakovs Pliners vēlas debatēt par 8. priekšlikumu? Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Mēs, frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti, uzskatām, ka otrajam lasījumam iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā" tik radikāli atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā, ka tas būtībā ir pilnīgi jauns likumprojekts. Faktiski šis likumprojekts stipri stingri ierobežo augstskolu autonomiju, kas pirmajā lasījumā pieņemtajā variantā nebija paredzēts. No vienas puses, 4.pantā augstskolu autonomijā paredzēts, ka augstskolai ir tiesības patstāvīgi noteikt studiju programmu saturu un formas. Bet, no otras puses, šīs tiesības faktiski anulē 8.priekšlikums, kas paredz papildināt 5.pantu "Augstskolu uzdevumi" ar jaunu teikumu: "Augstskolu dibinātāji nosaka augstskolai īstenojamos uzdevumus un piešķir finansu līdzekļus to īstenošanai", un tāpēc es lūdzu 8.priekšlikumu likt uz balsošanu un balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēt neviens nevēlas par šo priekšlikumu. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

Dz.Ābiķis. (TP). Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tapa ļoti ciešā sadarbībā gan ar Augstākās izglītības padomes, gan ar augstskolu rektoriem, un principā par šo jautājumu iebildes nebija ne no vienas institūcijas puses. Tā ka es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu!

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 12, atturas — 11. Priekšlikums tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 9. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 10. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 11. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 12. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 13. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 14. — atbildīgās komisijas priekšlikums,ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 15. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 16. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts precizētā komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 17. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 18. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 20. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts precizētā komisijas redakcijā...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Kas iestrādāta 104.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 22. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 23. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 24. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 25. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 26. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 28. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 29. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 29. priekšlikumu. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc mūsu frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu domām, 29.priekšlikums nav pieņemams, tas paredz papildināt likumu ar jaunu 17.prim pantu, "kancleri". Nu faktiski kanclers, tas ir bijušais finansu saimnieciskā darba prorektors. Tas ir izpilddirektors. Jā, man ir zināms, ka dažās valstīs — Rietumu valstīs — ir tāds amats universitātēs. Labi, lai tas būtu, ja mums tā patīk, lai tas būtu kanclers. Šis pants paredz, ka kancleru, kas valsts dibinātā universitātē vai universitātes tipa augstskolā īsteno finansiālo un saimniecisko darbību un ir tiesīgs rīkoties ar augstskolas finansu līdzekļiem un mantu, ieceļ amatā Izglītības un zinātnes ministrija uz astoņiem gadiem. Padomājiet! Rektoru apstiprina uz trim, četriem gadiem, Universitātes rektoru uz četriem gadiem, bet kancleru — uz astoņiem gadiem. Paredzēts arī, ka kanclers ir atbildīgs par savu darbību tieši izglītības un zinātnes ministram un ka kanclera prombūtnes gadījumā viņa pienākumus izpilda izglītības un zinātnes ministrs.

Mums sēž šeit eksministri, esošais ministrs. Padomājiet, kā jūs pildīsiet, pieņemsim, kanclera pienākumu Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, ja viņš būs atvaļinājumā, tas nozīmē, ka tur galvenajam grāmatvedim vai ekonomistam būs jābrauc pie ministra, vai otrādi — ministrs brauks uz šo Daugavpili. Mēs uzskatām, ka šis priekšlikums ir noraidāms. Mūsuprāt, nav pieņemams, ka kancleru ieceļ uz daudz ilgāku laiku, astoņiem gadiem, nekā tiek ievēlēti augstskolu rektori, es jau teicu — uz trim, četriem gadiem. Uz četriem gadiem.

Tātad iedomājieties, kancleru pieņem darbā un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija, bet šis likumprojekts neparedz visu augstskolu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijai. Gluži otrādi pārejas noteikumu 7.punkts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija kopīgi ar Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Kultūras ministriju izstrādā Ministru kabineta noteikumus "par augstskolu gada finansiālo un statistisko pārskatu. Tāpēc nav saprotams, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai tiks piešķirtas tiesības iecelt kancleru augstskolās, kas ir citu ministriju pārziņā. Nav arī saprotams, kā izglītības un zinātnes ministrs varēs izpildīt kanclera pienākumus valsts dibinātās augstskolās, kuras atrodas ārpus Rīgas, un vispār, ticiet man, ja mēs šo priekšlikumu tagad, ja jūs šo priekšlikumu apstiprināsiet, augstskolās būs divvaldība. Faktiski kanclers... Nu tur ir atrunāts, ka viņš it kā, viņam sava darbība jāsaskaņo ar senātu, bet tomēr viņš ir patstāvīga figūra, un ja viņi nesaskaņos, un tas ir pilnīgi iespējams, savu darbību, rektors, kurš atbild kopumā par augstskolas darbību, un kanclers virzīs savu politiku, rektoram būs ļoti grūti atbildēt kopumā par universitātes darbību, faktiski gandrīz nav iespējams ietekmēt kanclera darbību. Tātad, padomājiet, ko mēs darām. Vai mums rektori pateiks par to paldies? Un attiecīgi es lūdzu likt uz balsošanu un aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Es domāju, ka vēl būs daudz jādomā, kad mēs gatavosim likumprojektu trešajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu dažus vārdus pateikt nevis par šī priekšlikuma burtu, bet par šī priekšlikuma garu. Laikam nav noliedzams, ka augstskolas kā jebkuras mācību iestādes pamatuzdevums ir īstenot izglītības programmas, izglītot. Un viss pārējais — gan finansu līdzekļu plānošana, gan arī to taupīšana — ir pakļaujams šim pamatuzdevumam. Taču tikpat skaidrs ir arī tas, ka tas, pie kura reāli ir nauda, tas arī ir faktiskais noteicējs jebkurā iestādē, tajā skaitā arī augstskolā. Bez tam augstskolu līdzekļus lielā mērā veido arī pašu nopelnītie līdzekļi. Latvijas Universitātei tie ir ap 50%. Nenoliedzami ir tas, ka valsts līdzekļu izlietošana ir jāuzrauga, par to, manuprāt, laikam nebūtu vērts diskutēt, un nav arī vērts laikam diskutēt, kā šo uzraugu sauks, pilnīgi pieņemams ir arī šis nosaukums — kanclers. Taču, skatoties tālāk, es, piemēram, nevaru noticēt tam, ka atbildība ministrijas ieceltam ierēdnim ir jau objektīvi lielāka, nekā rektora darbā pieņemtam. Un visa šī labojuma rezultātā, vai mēs to gribam vai negribam atzīt, bet rektora tiesības un reizē arī atbildība tiek pazemināta. Labākā gadījumā augstskolā izveidojas divvaldība, sliktākā gadījumā tas ir faktiski šī ieceltā kanclera diktāts. Un tāpēc es uzskatu, ka pie šī punkta tomēr trešajam lasījumam ir jāpiestrādā un šī atbildība starp rektoru, starp senātu un kancleru ir jāpārskata un jāsabalansē, lai tas nebūtu vis pēc kāda labāka vai sliktāka ārzemju parauga, bet lai tas atbilstu tai situācijai, kāda ir mūsu augstskolās, un mūsu reālajām vajadzībām un reālajai situācijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir ļoti labi saprotams, ka pēdējos astoņos deviņos mēnešos Latvijā tik vien bija dzirdams, ka iecelt, nozīmēt. Jūs ziniet, tā slavenā gudrība par gubernatora iecelšanu novados, citiem no Rīgas augstumiem maziem un lieliem vadoņiem, kurus iecelt gandrīz vai līdz pagastam jau gribējām, tad kur paliek mūsu vēlēšanas, kur paliek demokrātija? Tagad parādās atkal jauns amats. Nu par cik augstākās mācību iestādes, it sevišķi universitāti, nevarējām sagraut ar visām rekonstrukcijām, pievienošanu, savienošanu un citu, tad tagad mēs ievedam kancleru. Kas tad tas ir — kanclers? Nu tā ir sliktu lietu atkārtošanās. Nu, vai nu komisārs tas būs, vai partijas organizācijas sekretārs. Bija kādreiz tādi amati, kuri neko nedarīja, ne par ko viņi neatbildēja, sevišķi par mācību ciklu, toties, kā saka, rīkojās tā, kā viņiem bija saprotams vai kāds viņiem bija licis rīkoties. It sevišķi uztrauc tas, ka tik tiešām augstākās mācību iestādēs izveidosies divvaldības. Tad ko darīs rektors, ja būs tas kanclers? Kurš no viņiem būs noteicošais? Noteicošais būs, protams, tas, kuram būs finansiālie slēdži viņa rokās. Tātad tas būs kanclers. Un ko tad darīs senāts? Un kāpēc mums atkal jāieved jauna institūcija ar labi apmaksātu amatu, noteikti pirmā kategorija, apmaksāšanas līdzekļi. Jūs saprotiet, kādi tad ir tie augstāko mācību iestāžu finansiālie līdzekļi, lai vēl uzturētu vienu mākslīgi radītu institūciju — kanclers, un viņam vēl būs kādi pieci seši amati, kur arī saņems ne mazāk kā 200—300 latu mēnesī. Tātad augstākām mācību iestādēm atkal vajadzēs savilkt siksnu. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Mums jau bija vēl tāda parādība kā padomnieki un visdažādākie ierēdņi, kurus iecēla Latvijas uzņēmumos. Un ziniet, kas notika ar uzņēmumiem? Uzņēmumi aizgāja līdz bankrotam. Kādu nes atbildību tie padomnieki un visi pārējie liekēži, kuri saņem algas tajā pašā laikā, kad šo uzņēmumu strādnieki algas nesaņēma, viņi nenesa nekādu atbildību, uzņēmumi bankrotēja, ar to tas viss beidzās. Tātad ir jauna parādība, ka arī mūsu augstākām mācību iestādēm būs ļoti, ļoti lielas problēmas. Un tagad laiks — astoņi gadi, nu varbūt vajadzēja piecpadsmit vai divdesmit gadus, lai līdz kapa malai nopelna to algu un iekš viena miera dzīvo. Un es arī saprotu to, ka tas, kas sastādīja šīs izmaiņas, tas sagatavoja ļoti siltus krēslus saviem draugiem vai nu, kā saka, vajadzīgiem cilvēkiem. Tāpēc 17.pantu atbalstīt nevar un ir jāatstāj tā, kā tas bija. Rektori, senāts tika ar visu to galā, un, ja jau Izglītības ministrija nevar kontrolēt, kā izlieto savus finansu līdzekļus, tad tāpēc ir jānozīmē ministrijā audits vai revīzijas komisija, un nevajag nekādus kanclerus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu oponēt godātā deputāta Plinera teiktajam, kā izglītības ministrs varēs iecelt kanclerus citu ministriju pakļautībā esošajās mācību iestādēs. Tad ir jāsaka uzreiz, ka 17.prim panta pirmā daļa nosaka, ka kanclera institūcija jeb kanclera amats būs universitātes tipa mācību iestādēs un universitātēs, tas ir, lielajās augstskolās. Dažus vārdus par kanclera institūciju.

Tas nebūt nav nekas jauns un atbilst vispārējām pārvaldes tendencēm Eiropā. Šādas institūcijas ir Latvijas augstskolu partneraugstskolās ne tikai Vācijā, Brēmenē un Hanoverā, bet arī Somijā, Helsinku un Tamperes universitātē. Otrkārt, atbilst tām tendencēm, kas notiek Latvijas lielo augstskolu, universitāšu attīstībā šodien. Proti, lielo fakultāšu un ar tām integrēto pētniecisko struktūru institūtu daudzveidība, kura ir izveidojusies šobrīd. Tātad finansu plūsmas un saimnieciskās vadības pārvalde tajās efektīvi iespējama, tikai izveidojot tām atbilstošu profesionālas vadības sistēmu, kanclera institūciju. Piedāvātā likuma redakcijā 17.prim pantā norādīts, ka kanclera institūcija veidota universitāšu tipa lielo augstskolu saimnieciskās, finansiālās darbības vadībai, tātad atbilstoši iepriekš minētajām pārmaiņām jau pašās augstskolās. Augstskolu likuma iepriekšējā redakcija, 4.pants noteic, ka augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp augstskolu akadēmisko personālu un augstskolu vadību. To paredz arī jaunākās Eiropas deklarācijas. Piemēram, Erfurtes deklarācija, kura ir pieņemta 1998.gadā par kvalitatīvas vadības sistēmas izveidošanu augstskolu pārvaldē. Latvijā praksē šīs normas nav īstenojušās, nav varas un atbildības sadales, kas noved pie finansu disciplīnas pārkāpumiem augstskolu darbībā. Ieviešot kancleru kā profesionāli sagatavotu kvalitatīvas vadības speciālista institūciju, tiktu novērsta potenciāla iespēja veidoties tādiem pārkāpumiem, kuru dēļ jāpielieto Augstskolu likuma 10.pants, Satversmes apturēšana, vai 11.pants — likvidācijas normas. Piemērs mums ir Rīgas Aviācijas universitāte. Ja ir konkrēts atbildīgais kanclers, tad no viņa var prasīt atbildību, var sodīt konkrēti vainīgo, netraumējot augstskolas akadēmisko dzīvi un negraujot rektora prestižu. Likuma jaunā redakcija paredz ievērojami lielu kanclera un universitātes akadēmisko lēmējinstitūciju saistību, un tas noteikts 17.panta četros apakšpunktos no deviņiem. Tāpat kanclers savā darbībā ir atbildīgs arī universitātes senātam, kas atkal noteikts 17.panta divos apakšpunktos, tāpat saistīts ar atbildību universitātes Satversmei. Kanclera darbības galvenā jēga ir izteikta 17.panta 4.apakšpunktā, tātad nodrošina finansējumu augstskolas profesionālai nepārtrauktai darbībai, nodrošina finansu disciplīnas ievērošanu, tātad valsts kā augstskolu dibinātājas atbildības par budžeta līdzekļu racionālu un mērķtiecīgu izlietojumu izpildi.

Līdzšinējā prakse, Latvijas Universitātes Satversmes 5. un 11. pants, ka Latvijas Universitātes kanclers savā darbībā ir pakļauts rektoram, būtiski sašaurina augstskolu autonomiju akadēmiskās brīvības īstenošanas aspektā, jo koleģiālām un mainīgām sastāvā vēlētām institūcijām kā Senāts ir gandrīz neiespējami uzņemties konkrētu atbildību par finansu vai saimnieciskās lietās agrāk pieļautiem pārkāpumiem. Arī rektors kā izcilākais akadēmiskās saimes pārstāvis nevar būt tikpat izcils saimnieciskās un finansu darbības vadītājs. Rektora atbildības pastiprināšana par katru saimnieciskās dabas jautājumu mazina viņa ietekmi uz akadēmiskās dzīves organizācijas un pārvaldes jautājumu sekmīgu risināšanu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Esta. Tātad vai nu ieviešam kanclera institūciju augstskolu stabilai atbildīgai attīstībai, vai turpinām kā līdz šim. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man ir zināmas bažas par šo priekšlikumu. Pirmām kārtām tas skar dažus konkrētus priekšlikumus. Piemēram, 6. daļa, šā panta 6. daļa, ka kanclera prombūtnes gadījumā viņa pienākumus pilda izglītības un zinātnes ministrs.

Cik var saprast, tomēr kancleram ir paraksta tiesības attiecībā uz diezgan svarīgiem dokumentiem, un katrs cilvēks var saslimt, var būt, protams, arī zināmas brīvdienas vai komandējumi, un ko tādā gadījumā, piemēram, no Daugavpils būtu jāved katrs papīrs uz Rīgu, lai ministrs to paraksta? Īsti skaidrs tas nav.

8. daļas beigas. Arī īsti nav skaidrs, kāpēc kanclers ir atbildīgs par sava amata pienākumu pildīšanas laikā veikto finansiālo un saimniecisko darbību vēl trīs gadus pēc darba līguma termiņa izbeigšanās. Ko tas īsti nozīmē? Ja tur bija kaut kādas problēmas ar mantu un tā tālāk, tad pēc trim gadiem ir noilgums, un neko vairāk vairs nevar izdarīt šajā gadījumā. Tas arī īsti nav skaidrs.

9. daļa. Tas ir, protams, ļoti labi, ka arī augstskolas senāts var ierosināt pirmstermiņa darba līguma izbeigšanos, ja tam ir likumīgs pamats. Kāds likumīgs pamats? Likums par to neko nesaka. Tātad tas ir deklarēts, bet īsti nav skaidrs, par ko ir runa.

Un, godīgi sakot, ir bažas arī par visu šo principu. Jo, cik var saprast, tad doma ir šāda, lai kanclers savā ziņā spēlētu tādu valsts pilnvarnieka lomu. Un mēs zinām, ka ir ļoti daudz pretrunu, ir ļoti daudz problēmu ar šo jautājumu, kā valsts piedalās to uzņēmumu un iestāžu vadīšanā un kontrolē, kas pieder valstij. Un tas ir ļoti labi, ka parādījās tas Valsts aģentūru likums, arī ir saistīts ar šo lietu, bet šis lēmums, manuprāt, nu diez vai ir veiksmīgs šajā jautājumā, un diez vai šis kanclers, kas ir valsts pilnvarnieks, uz šādu normu bāzes var efektīvi strādāt. Jo, redziet, augstskolas, tas ir diezgan trausls mehānisms, un mums visu laiku notiek kaut kāda transformācija un tā tālāk. Nu varbūt saudzēsim mūsu universitātes un neieviesīsim tik sasteigti tik radikālus grozījumus.

Protams, var būt arī doma, ka tas ir saistīts un šis priekšlikums ir saistīts ar tīri mantiskiem jautājumiem. Kā mēs zinām, dažām augstskolām pieder diezgan labas mantas. Un varbūt, ka šī priekšlikuma autori vienkārši negrib ļaut universitātei un citām augstskolām pašām rīkoties ar savu mantu un grib kontrolēt un varbūt kaut kādā veidā izmantot šādas iespējas. Ja tā tas nav, nu, protams, ir diezgan bezcerīgi cīnīties pret to, ja mantiskās intereses ir iesaistītas. Nu bet man tomēr negribas domāt, ka šeit kārtējo reizi varbūt ir kādas aizdomas par kaut kādiem līdzīgiem apsvērumiem.

Tā ka, manuprāt, šis priekšlikums ir sasteigts un es aicinu to neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Es arī noklausījos argumentus, kuri bija minēti par labu kanclera ieviešanai, bet mani absolūti tie nepārliecina. Es domāju, ka vienkārši ir jāpasaka ļoti precīzi, ka mēs augstākās izglītības jomā šodien vēlamies balsot par to, lai mēs turpinātu centralizētas valsts modeli, un šeit ļoti precīzi tātad šis jautājums tiek arī iestrādāts, vai arī mēs paliekam pie pietiekami normālām, demokrātiskām normām un pie valsts decentralizētām normām, to skaitā arī augstākajā izglītībā. Mums pie šīs centralizācijas ir vienkārši ļoti konkrēti jāpasaka: mēs neuzticamies mūsu augstskolu, universitāšu rektoriem, neuzticamies tai autonomijai, ko mēs viņiem atvēlējām, un pārņemam šo augstskolu vadību pa tiešo, norīkojot tur tos cilvēkus, kurus uzskatām par mums uzticamiem. Un varam arī faktiski iet nākamo soli — rektorus, tādu jēdzienu kā rektoru nosaukumu nomainīt un atstāt un aizvietot ar jēdzienu — prorektori mācību darbā.

Lūk, šī ļoti konkrēta izvēle. Un pie šīs izvēles, kur es pateicu pietiekami konkrēti un tieši, mums arī ir jāpasaka, par kuru modeli mēs iestājamies. Es domāju, ka mums ir jāiestājas par valsts decentralizētu attīstību, par augstskolu autonomiju, par uzticību tiem rektoriem, kas ir, un tāds arī būtu balsojums. Iesaku balsot pret tādu kancleru ieviešanu ar tādu funkcionālo pienākumu nodrošinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP) . Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bojāra kungs! Varbūt, ja jūsu vadītā konservu rūpnīcā savā laikā būtu bijis šāds kanclers, varbūt jūsu vadītais uzņēmums nebūtu bankrotējis un darbinieki nebūtu palikuši bez uztura ģimenē.

Un, otrkārt, gribu atgādināt arī politiķiem, ka Satversmes tiesa nupat atzina par pamatotu Rīgas Aviācijas universitātes likvidāciju, jo tik tiešām galvenais iemesls, kāpēc šī universitāte tika likvidēta, bija rupji finansu pārkāpumi. Ja tur būtu bijusi ciešāka uzraudzība no valsts puses, iespējams, ka joprojām šī augstskola pastāvētu.

Bet es zināmā mērā piekrītu Zvejsalnieka kungam un atsevišķiem kolēģiem, ka vēl rūpīgi ir jāpiestrādā pie funkciju sadales starp kancleru un augstskolu. Tomēr gribu atgādināt, ka komisija maksimāli centās rast kompromisu starp Izglītības un zinātnes ministriju, tātad valsts institūciju, un augstskolu, lai šis autonomijas princips saglabātos. Šeit ir norādīts, ka kanclera amata kandidatūra saskaņojama ar augstskolas senātu, ka kanclers ir tiesīgs rīkoties ar augstskolas finansēm un mantu augstskolas Satversmē noteiktajā kārtībā, ka kanclers amata pienākumu pildīšanas laikā ir atbildīgs par savu darbību augstskolas senātam, ka kanclera atbrīvošanu no amata pirms darba līguma termiņa izbeigšanās var ierosināt arī augstskolas senāts, ja tam ir likumīgs pamats. Bet es tiešām pieļauju iespēju, un ne tikai pieļauju iespēju, bet arī apgalvoju, ka, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, mēs vēlreiz ļoti rūpīgi uzklausīsim augstskolu rektoru domas, Augstākās izglītības padomes domas, kura šobrīd nepārprotami atbalsta šāda kanclera amata nepieciešamību, un ka mēs, rūpīgi piestrādājot pie redakcijas, saglabājot principā pilnībā augstskolu autonomiju, tomēr nodrošināsim arī to, lai turpmāk mūsu augstskolas līdzīgi Rīgas Aviācijas universitātei nebankrotētu.

Aicinu tomēr balsot un atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 27, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu tūlīt uz komisijas sēdi! Būtu vēlama arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētāja klātbūtne. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (TP). Lūdzu uzmanību! Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs uz ļoti īsu sēdi. Jāizskata viens neatliekams jautājums tūdaļ, pārtraukuma sākumā, Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskajā komisijā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Silva Golde, Jēkabs Sproģis, Juris Dalbiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Oskars Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā". Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 31. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 32. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 33. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Runājot par 21.panta 33.priekšlikuma saturu, tas ir zināmā mērā jāsaista ar nākamajiem pantiem — 22. un arī ar koledžas pantu — 25. Bet šeit jārunā par tādām principiālām juridiskām problēmām. No vienas puses, ja mēs precīzi noskaidrojam, kas tad ir augstskola, tātad juridiska persona ar savu atsevišķu mantu un tā tālāk, tad paceļas jautājums, cik tālu likumdevējs var piekrist, ka tiek veidota tāda ķēde. Teiksim, viena institūcija dibina nākamo, nākamā vēl dibina nākamo un tā tālāk. Tas no juridiskā viedokļa jāanalizē no diviem aspektiem. Pirmais aspekts — no pārvaldes viedokļa. Teiksim, cik tālu tas var tikt producēts. Es domāju, ka ne vairāk kā vienu pakāpi. Tātad augstskola var nodibināt vienu ar sevi saistītu institūciju. Otrs jautājums ir saistīts ar īpašumtiesībām. Īpašums tātad augstskolai, vismaz publisko institūciju dibinātajām augstskolām tātad tas ir publiskais īpašums, tas ir kopīgs īpašums, un līdz ar to šī dibinātā iestāde, kas veidojas, tā nevar veidot tādu juridisku personu, kurai būtu sava manta. Tā paliek augstskolas kopīgā manta. Šis aspekts būtu jāatspoguļo likumā pirmām kārtām.

Attiecībā par uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Šī tēze, kas šeit ierakstīta likumā, ir apšaubāma. Pirmām kārtām, skatoties jau to caur to nākamo labojumu prizmu, kas runā par bezpeļņas dažādām šīm te institūcijām, saskaņā ar mūsu pieņemto Komerclikumu šī virzība tātad tiek koriģēta, šeit mums jārēķinās ar to, kas ir attiecīgi šīm vajadzībām nošķirts īpašums, un diez vai publiskā īpašuma tālāka dalīšana un nošķiršana par privāto īpašumu būtu jānodod augstskolai. Kopā ar augstskolu attiecīgi īpašnieki, šinī gadījumā pašvaldība vai valsts, var dibināt reizē kādas kalpojošas institūcijas, kaut vai komercsabiedrību formā, tā ir šī dibinātāju problēma, bet ne tā, ka ar likumu mēs nododam šīs tiesības dibināt vēl un vēl, un vēl, un tā ķēde veidojas tik tālu, un rodas problēma ar publisko īpašumu. Publiskais īpašums nevar tikt ar šādu vienkāršu pauzi — vilcienu pārvērsts par privāto īpašumu, kurš var tikt pārdots, atsavināts, ieķīlāts, var bankrotēt un tā tālāk. Šo situāciju tādā veidā nepieciešams uz trešo lasījumu precizēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP) . Aicinu kolēģus balsot par un uz trešo lasījumu Juridisko komisiju un Muciņa kungu iesaistīties tālākā šā likumprojekta pilnveidošanā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret komisijas viedokli par 33.priekšlikumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 34. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 35. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad pie šā panta arī līdzīga rakstura piezīmes. Pirmām kārtām jānošķir uzņēmuma dibināšana, kas ir privāto tiesību subjekts un attiecīgi jārunā par to, ka, protams, augstskolas var un vajag viņām dibināt dažādas zinātniskas vai mācību iestādes. Bet tas viss ir faktiski pēc būtības, precizējot 21.pantu, sakārtojams tā, kā es jau debatēs teicu pie iepriekšējiem priekšlikumiem. Tas pats attiecas arī uz 37.priekšlikumu par šīm te koledžām. Juridiski nepieciešams precīzi noteikt īpašumtiesības un arī juridiskās personas statusa saturu. Jo tikai uzrakstīt, ka juridiskā persona, ar to vien ir par maz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es katrā gadījumā gribu atbalstīt Muciņa kungu, jo reāli vesela rinda juridisku lietu šajā likumā par augstskolām rada būtiskas problēmas valsts pārvaldes sistēmā. Un, ja runā par 22.pantu, šeit ir rakstīts: "Augstskolas dibina valsts bezpeļņas uzņēmums ".

Mēs tikko pieņēmām Komerclikumu. Komerclikums neparedz šādu institūtu dibināšanu, šādu uzņēmējsabiedrības formu kā valsts bezpeļņas uzņēmums. Nevar vienā reizē balsot par vienu likumu un otrā, šinī gadījumā, atkāpties no tā, kas jau iepriekš ir nobalsots Komerclikumā. Šādas uzņēmējdarbības formas Latvijas likumdošana neparedz.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Aicinu atbalstīt komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot? Nav iebildumu. Atbalstām 35.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 36. — atbildīgās... Es atvainojos! Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 37. — komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 38. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 39. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 40.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 41.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi atbalstīts arī 43. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 44.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 45. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 46. — deputāta Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 47. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 48. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 49. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 50.Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 51.priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 52. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 53. priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 54. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 55. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 56.priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 57. priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 58. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 59. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 60. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 61. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 62. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 63. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

Dz.Ābiķis. 64. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 65. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas debatēt par 65.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Izgudrot amatus jau vajag, bet vai tie vienmēr ir vajadzīgi? Nu ko nozīmē viesis docents, viesis profesors, viesis lektors? Es domāju, ka docents, profesors un lektors — tīri labi skan tie vārdi, un bez tā viesis. Viesis paliek viesis, un viņam nav nekādas atbildības, un attiecīgi arī zobošanās būs no studentiem. Tāpēc es domāju, ka tos nosaukumus svaigus... Un cienījamajam Ābiķa kungam nevajag izplatīt melojošus apvainojumus, jums nav nekādu pierādījumu par to, ko jūs pateicāt.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi par komisijas slēdzienu par 65.priekšlikumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. (TP).66. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 67. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 68. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 69.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 70. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 71. — Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 72. — deputāta Zvejsalnieka priekšlikums, daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 73. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 74. — deputāta Osvalda Zvejsalnieka priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 75. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 76. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 77.priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 78. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 79. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 80. — deputāta Zvejsalnieka priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Ir iebildumi.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, (Starpsauciens: "Balsot!") debatēs neviens runāt nevēlas, bet deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 80. — deputāta Osvalda Zvejsalnieka priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 21, atturas — 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 81. — deputāta Zvejsalnieka priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 82. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 83. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 84. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 85. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 86. — deputāta Osvalda Zvejsalnieka priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Razminovičs vēlas debatēt par šo priekšlikumu? (No zāles deputāts A.Razminovičs: "Jā, dažus vārdus vēlos pateikt.") Lūdzu! Atklājam debates par 86.priekšlikumu. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Aicinu neatbalstīt 86.priekšlikumu, jo pēc būtības jūs atšķirat un izlasāt, ka studējošo studiju izmaksas ir paredzētas augstskolas personālam, nevis sabiedriskās organizācijas finansēšanai. Studentu pašpārvalde pēc būtības ir sabiedriska organizācija, kas spēj un var pati nodrošināt finansiālos līdzekļus, ar kuriem viņa var strādāt. Kā spilgtu piemēru šajā sakarā es varu minēt Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kurai, pat droši varu teikt, varētu rasties pat nelielas problēmas, ja šāds finansējums tiktu piedāvāts, piedāvāts no parlamenta puses, kas manā skatījumā arī daļēji šo te studentu pašpārvalžu organizāciju radītu tādu kā birokrātu organizāciju, nevis studentus pārstāvošu organizāciju. Aicinu parlamentu balsot pret!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP) . Es šobrīd kā deputāts varu piebilst, ka vecā redakcija, ka augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību, manuprāt, ir pietiekama. Kā deputāts es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 86. — deputāta Zvejsalnieka priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 28, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 87. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 88. — deputāta Zvejsalnieka priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 89. — deputāta Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 90. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 91. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 91.priekšlikumu. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs, frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti, uzskatām par nepamatotu augstskolu tiesību un autonomijas ierobežojumu, šo 91.priekšlikumu, kas paredz 55.pantu — studiju programmas papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: akadēmiskās izglītības studiju programmas paredzamas ne mazāk kā 250 pilnu laiku studējošiem.

Jāatzīmē, ka studiju programmu ar šādu studējošo skaitu Latvijā ir ne tik daudz, jau tāpēc vien šis priekšlikums, mūsuprāt, ir bezjēdzīgs. Tiesa, turpmāk ir minēts, ka studiju programmas, kuras ir paredzētas mazāk kā 250 pilnu laiku studējošiem, var tikt īstenotas, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums. Tātad lielajam vairumam pašreizējo programmu būs jāsaņem šis atzinums, rezultātā šī procedūra pārvērtīsies par tukšu formalitāti, tāpēc arī nav saprotams, kāpēc likumā paredzēti nevajadzīgi birokrātiski sarežģījumi. Kā agrāk, tā arī šodien mēs paši radīsim grūtības, pēc tam paši ar šīm grūtībām cīnīsimies. Iedomājieties, piemēram, cienījamais Ābiķa kungs, pēc šī likuma normas nekad nevarētu iegūt augstāko akadēmisko izglītību tieši tāpēc, ka ģeogrāfijas pasniedzēji, ģeogrāfijas skolotāji, nu, mums gadā varbūt vajag 25, varbūt 42, bet nekādā gadījumā un nekad 250, un es lūdzu balsošanu un aicinu jūs balsot pret.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai deputāts Māris Vītols vēlējās runāt debatēs? Lūdzu! Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Cienījamie deputāti! Es arī aicinātu tad rūpīgi iepazīties ar visu otrās daļas redakciju kopumā un arī redzēt tos galvenos principus, kādi šajā otrās daļas redakcijā ir paredzēti. Šobrīd jūsu zināšanai Latvijā ir vairāk nekā 460 studiju programmas, kas ir akreditētas. Tas ir ļoti liels skaits, ja mēs skatāmies visas, gan valsts dibinātās, gan privātās, gan juridisko personu akreditētās augstskolas kopumā. Un tas liecina par ļoti lielu studiju prgrammu sadrumstalotību, kas nespēj nodrošināt attiecīgās studiju programmas ar nepieciešamo skaitu profesoriem, mācību spēkiem un attiecīgu kapacitāti katrā konkrētā augstskolā. Visu citu valstu augstskolu likumi paredz vienāda vai otrāda veida regulējumus, kas nosaka šādus kritērijus studiju programmu akreditēšanai, un šeit ir runa par to, ka visi studējošie konkrētās studiju programmās sākot ar bakalauriem, maģistrantiem un doktorantiem, tiek kopā skaitīti šī kritērija izpildīšanā. Domāju, ka arī tā diskusija, kas ir bijusi saistībā ar atsevišķām mazākām studiju programmām, ir risināma un arī ir piesaistīti šie cilvēki šajā diskusijā tad, kad par to notika konkrētas jau sarunas Augstākās izglītības padomē. Tādēļ arī otrajā daļā šajā redakcijā ir paredzēts, ka ir nepieciešams attiecīgais Augstākās izglītības padomes atzinums pie šīs studiju programmu akreditēšanas. Tā ka es lūdzu atbalstīt šo 91.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP) . Cienījamie kolēģi! Šis tiešām ir nopietns jautājums, par ko arī tika sabiedrībā, sabiedrības saziņas līdzekļos daudz diskutēts. Jo sākotnēji izskanējusī informācija, ka turpmāk akadēmiskās izglītības studiju programmas būs paredzamas dzelžaini ne mazāk kā 250 pilnu laiku studējošiem un ka obligāti būs jābūt vismaz pieciem profesoriem, ka tik tiešām, ja šādā te veidā tiktu likumprojekts, tiktu likums pieņemts, skaidrs, ka tas izraisītu ļoti pamatotu un lielu sašutumu augstskolu sabiedrības vidū. Tāpēc arī komisija ļoti rūpīgi izskatīja ļoti daudzu augstskolu pasniedzēju atsauksmes par šo iecerēto normu un nonāca pie secinājuma, ka tā tas nebūs tomēr un ka varēs piedalīties mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, un arī ka izglītību programmas būs paredzētas mazāk nekā 250 pilnu laiku studējošiem. Vienīgi šis jautājums būs jāsaskaņo ar demokrātiski ievēlēto, mūsu pašu ievēlēto Augstāko izglītības padomi. Jo tik tiešām dažādi eksperti atzīst, ka mūsu studiju programmas ir pārāk sadrumstalotas. Bet vēlreiz es atkārtoju — ne ģeogrāfiem, kā jūs, Plinera kungs, te minējāt manus kolēģus, ne valodu speciālistiem, ne citiem nebūs jāuztraucas, un būs iespējams īstenot arī šīs te programmas ar mazāku studentu skaitu un arī mazāku profesoru skaitu. Tā ka es uzskatu, ka mēs esam komisijā atraduši pilnīgi saprātīgu kompromisu, kas apmierinās visas ieinteresētās puses. Un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 91. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 25, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis. 92. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 93. — deputāta Spurdziņa priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Precizētā redakcijā ir atbalstīts 94. — deputāta Spurdziņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 95. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 96. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 97. — deputāta Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir atbalstīts arī 98.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 99.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 100. — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 101. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi atbalstīts arī 102.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 103. — deputāta Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 104. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 105. — deputāta Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 106.priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 107.priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 108.priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 109.priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 110. — deputāta Spurdziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 111. priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi 112. priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 113. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 16. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Sakot paldies par gandrīz nedalīto atbalstu, es ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 29.maijam.

Sēdes vadītājs. 29.maijs. Iebildumu nav.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu parakstītu iesniegumu: "Lūdzam pārbalsot lēmuma projekta ar dokumenta numuru 1920 nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo balsojuma izdrukā neparādās deputātes Aijas Barčas balsojums, kura balsoja par sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas Kārtības ruļļa 142.pantu".

Par to, kā lieta tālāk virzāma, vēlas runāt deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu ieslēgt mikrofonu viņai.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi, kas ir parakstījuši šo lūgumu pārbalsot. Protams, jūs varat sniegt šādus lūgumus, jo tiešām tādu iespēju paredz Kārtības rullis. Es tikai gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ja to cilvēku starpā, kas balsos par, tāpat kā iepriekšējā balsojumā figurēs tādi pilsoņi kā deputāts Jānis Urbanovičs, kas jau kopš rīta nav redzēts zālē, tad arī mēs varam iesniegt tādu pašu iesniegumu par pārbalsošanu. Tas bija par to, kā lieta tālāk virzāma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājumu tālāk lemsim demokrātiskā ceļā. Vispirms mums jābalso par to, vai izskatīt šo iesniegumu. Viens var runāt par, viens — pret. Pret pieteicies runāt deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Un Lagzdiņš mani aicināja savaldīties. Un ja uz to aicina antikorupcijas tēvs, tad es kļūstu savaldīgs. Naudu man nevajag, Lagzdiņa kungs.

Ja mēs runājam par pašu iesniegumu, īstenībā jau varētu nerunāt, bet es tā nedaudz gribētu aicināt balsot pret, jo, ja kāds ir nepareizi nospiedis pogu, tad parlamenta prakse to pieņem zināšanai, ieraksta vēsturē — nepareizi nospieda un viss. Un mazbērniem var teikt, es tam "Telekom"neļāvu uzvarēt, vienkārši roka paslīdēja.

Ja mēs runājam par situāciju vispār, tad es pateikšu, tā situācija ir tāda. Nu apmēram jūs aizejat uz tirgu, kas ir ar "Telekom" līgumu, vai uz tirgu, vai uz autoveikalu, nopērciet mašīnu, un pēc kādiem četriem gadiem, vai pat ātrāk, pēc četriem mēnešiem, šajā gadījumā, uzziniet, ka nedaudz ir pārmaksāti kādi 300 lati no 30 tūkstošiem latu. Un ko dara tādi tā kā mēs līdzīgā situācijā? Paņem rungu un sadauza šo mašīnu lupatu lēveros. "Ak tu skāde, es pārmaksāju 300 latu." Nu nav vairs ne 30 tūkstošu, ne 300 latu. Ar mani pašu arī notiek līdzīgi. Vakar es pēc gada cīņas dabūju tādu rozā kupolu lampai. Veikals man nedeva. Es piedraudēju ar Patērētāju... (Starpsauciens: "Runā par lietu!") Tas ir par lietu, Dobeļa kungs! (Starpsauciens: "Anekdotes vakarā!") Tabūna kungs, jūs esat pats viena vesela anekdote. Un esiet jau šeit no rīta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu iztiksim bez dialoga ar zāli.

K.Leiškalns. Tas nav dialogs ar zāli, bet atbilde uz starpsaucienu no zāles un starpsaucienu no tribīnes. Bet tagad es turpināšu. Un es nopērku tagad vakar to lustru. Lustrai to kupolu dabūju, 11 lati 99 santīmi. Braucu mājās, pa ceļam nopirku vēl maizi, 3 pudeles alusw, ko es vakarā pie televizora Tabūnam par godu izdzeru, un, kāpjot ārā no mašīnas, man tā lustra atsitas pret mašīnas durvīm un saplīst. Nu ko būtu darījis normāls cilvēks? Izmetis miskastē tos saplīsušos lūžņus, neko. Ko dara nenormāls latvietis? Viņš paņem un ar tām lustras atliekām izsit garāžai abus logus. Patiesībā visu laiku mēs gribam rīkoties līdzīgi. Pie kam acīmredzot šī rīkošanās līdzīgi nav nemaz tik nevainīga. Jo valdības deklarācijā ir ierakstīts skaidri un gaiši: "Lattelekom" 51 valstij piederošais procents, akciju procents, šogad ir jānodod privatizācijai. Es nezinu, kādā veidā. Un acīmredzot kāds grib pirkt. Un, ja kāds grib pirkt, tad vienīgais, kas ir jāizdara, jāpazemina preces cena. Tātad kāds šajā pasaulē ir gudrs, šajā valstī, šajā sabiedrībā ir gudrs Un viņš grib pazemināt "Lattelekom" akcijas cenu. Vai viņam pārējie jāuzpērk? Nu varbūt daži labi gudrie jā. Bet muļķi jau nav jāuzpērk. Viņi tāpat izsitīs garāžā logu, sadauzīs paši savu mašīnu, stāvēs pie sasistas siles tā kā zvejnieka sieva un brīnīsies, kas ir noticis. Nekas jau nav noticis. Kārtējo reizi ir pamodies revolūcijas gars. Muižas dedzināja, caru nošāva, nu tagad izdauzīs "Telekom" logus. Nu dauziet! Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret.

Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu norādīt to, ka šis balsojums ir pietiekami nozīmīgs, un arī uzsvērt to, ka ne jau velti te viedokļi bija diezgan tuvu Saeimas deputātiem. Un uzsvērt, ka Leiškalna kunga bažas par to, ka kādam tur roka paslīdējusi un no par vai pret nobalsoja, tas nenotiks šoreiz. Bet vienkārši tas balsojums netika fiksēts. Diemžēl gadās arī tā. Tas ir viens, ko es gribēju norādīt.

Un otrs, ko es gribēju pateikt. Man liekas, jāatzīst ir viens, ka šis komisijas lēmuma projekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kuru vada Kārlis Leiškalns. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Kārļa Leiškalna kompetence arī šeit noderēs, un nevajadzētu baidīties no viņa ekspertīzes. Un es domāju, ka attiecīgi Leiškalna kungs šinī gadījumā varbūt arī izsaka sev neuzticību vai komisijai, bet es domāju, ka atbalstīsim Tautsaimniecības komisijas spēju lemt par šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai izskatīt 7 deputātu priekšlikumu — pārbalsot lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 40, atturas — 9. Priekšlikums netiks izskatīts.

Ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā .

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noteiktajā termiņā nav saņēmusi priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi bērnu tiesību aizsardzības likumā" otrajā lasījumā, kas atzīts par steidzamu. Lūdzam iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti ir iesnieguši iesniegumus par lēmuma projektiem "Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā", "Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā", "Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā", "Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā", "Par deputāta Māra Sprindžuka atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas", "Par deputāta Māra Sprindžuka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā" , "Par deputāta Jāņa Estas atsaukšanu no Juridiskās komisijas", "Par deputāta Jāņa Estas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā", "Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā", "Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā", "Par deputāta Roberta Jurdža apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi" un "Par deputāta Jāņa Gaiļa apstiprināšanu par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvi", kā arī "Par deputāta Arņa Razminoviča ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā", "Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā" , un Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projekts "Par Helmuta Čibuļa 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" . Un ir priekšlikums iekļaut šos lēmuma projektus darba kārtības beigās. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" , trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu akceptēt šo projektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 10, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (TP). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1924. Uz trešo lasījumu ir saņemti 32 priekšlikumi, un 1. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums attiecībā uz 49. pantu, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! 1998. gadā 6. Saeima pieņēma jauno Krimināllikumu, kurš stājās spēkā ar pagājušā gada 1. aprīli. Diemžēl jāatzīmē, ka acīmredzot šī Krimināllikuma pieņemšana bija sasteigta, tāpēc ka diemžēl šajā Krimināllikumā, jaunajā Krimināllikumā ir iestrādāta dubultā soda politika jeb, citiem vārdiem sakot, arī dubultā morāle.

Arī uzklausot jauno ģenerālprokuroru Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā arī frakcijā, Maizīša kungs atzīmēja, ka nav pieļaujama situācija, ka Krimināllikumā eksistē dubultā soda politika vai dubultā morāle. Faktiski galvenais diskusiju objekts, par kuru mums šodien būtu jārunā un kur būtu jāmēģina labot situāciju, ir par 49. pantu, par kuru ir šis te mans pirmais priekšlikums, un par 55. pantu.

Ko nosaka 49. Krimināllikuma pants? Vieglāku sodu noteikšanu nekā likumā paredzētais sods. Ko tas nozīmē? Diemžēl jau vairāk nekā gadu darbojas jaunais Krimināllikums, un, izmantojot šī panta īpatnības, advokātiem ir iespēja panākt, ka par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem noziedznieki, tajā skaitā arī recidīvisti, nesaņem pat nosacītu sodu, un var minēt konkrētu piemēru. Pēdējā laikā sabiedrība tiek aicināta aktīvāk cīnīties ar narkotiku izplatīšanu mūsu valstī, tajā skaitā arī skolās. Konkrēts piemērs. Pagājušajā gadā jau pēc šī Krimināllikuma stāšanās spēkā pie kriminālatbildības par narkotiku izplatīšanu tika saukts bijušais recidīvists, nu jau nelaiķis Berlina kungs. No juridiskā viedokļa lieta ir ļoti tīra. Krimināllieta tiek nosūtīta uz tiesu, tiesa pieņem ļoti unikālu lēmumu — kā rezultātā par likuma pārkāpumu, kur minimālais sods ir 8 gadi, Berlina kungs saņēma 3 gadus nosacīti. Policija šo kungu recidīvistu aiztur pēc mēneša vēlreiz. No juridiskā viedokļa atkal lieta ir tīra, ir pierādījumi, ir lietiskā bāze. Diemžēl, otrreiz izskatot šo lietu, tiesa arī pieņem lēmumu piespriest 5 gadus nosacīti. Nu ko, tad nākamais soda veids acīmredzot jau būtu piespriest mūža ieslodzījumu nosacīti.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu jūs rūpīgi izanalizēt radušos situāciju un arī ar likuma palīdzību cīnīties ar organizēto noziedzību. Un uzreiz gribu iebilst saviem iespējamajiem oponentiem, kuri varētu iebilst, ka likuma bardzība nenosaka arī efektīvu cīņu ar noziedzību. Tā diemžēl nav. Vai paldies Dievam, tā nav. Es varu minēt ļoti daudz piemēru, ka, tieši pateicoties likuma bargumam, noziedzības līmenis vienā vai otrā jomā samazinās.

Es vēlreiz aicinu rūpīgi apsvērt manu priekšlikumu un to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Šņepsts.

J.Šņepsts (TP) . Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst uzmanību, ka komisija vadījās no principa, ka īstenībā sodus nosaka tiesa, ne jau advokāti. Advokāti šinī ziņā var tikai aizstāvēt apsūdzēto. Un, motivējot soda mīkstināšanu, tiesa attiecīgi izdara ierakstu, kas pamato šo motivāciju. Tāpēc es aicinātu atbalstīt komisijas atzinumu, respektīvi, šo priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 25, atturas — 31. Priekšlikums noraidīts.

J.Šņepsts. 2. priekšlikums ir deputāta Ādamsona priekšlikums attiecībā uz 50. panta pirmo daļu. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi, man žēl, ka jūs noraidījāt iepriekšējo priekšlikumu. Šī priekšlikuma būtība, kuru es esmu iesniedzis ir sekojoša. Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, saskaitot piespriestos sodus. Diemžēl šobrīd šī prakse, kura it kā daļēji ir iestrādāta Krimināllikumā, mums arī nestrādā. Ko tas nozīmē? Tagad aktuāls ir jautājums par jau notiesāto Pēterkopa kungu... kurš tika tiesāts 1996. gadā, es atvainojos, par Pētersona kungu, kurš tika notiesāts 1996. gadā.

Viņam tika inkriminētas un pierādītas 12 epizodes nepilngadīgo puišeļu pavedināšanā un izvarošanā. Sods maksimālais, ko viņš saņēma, — 8 gadi. Piemērojot Amnestijas likumu, sods tika uz pusi samazināts līdz četriem gadiem, bet diemžēl netiek ņemts vērā tas, ka 12 bērniem dzīve tika sakropļota.

Nākamais. Tuvākajā laikā Latgales Daugavpils apgabaltiesa izskatīs aizdomās turamā Verbicka krimināllietu, kurš tiek apsūdzēts pederastijā. Kopumā viņam ir pierādītas 52 epizodes. Respektīvi, 52 reizes viņš ir izvarojis nepilngadīgus jauniešus. Maksimālais sods, ko pašreiz Krimināllikums paredz un acīmredzot kurš varētu arī tikt piespriests, tie būtu 6 — 8 gadi. Mēs atkal daudz diskutējam no šīs tribīnes, ka jācīnās ar noziedzību, ka noziedzniekiem jāatrodas cietumā, bet reāli ar likuma spēku mēs to negribam darīt. Es aicinu kolēģus vēlreiz pārdomāt par radušos situāciju un tomēr atbalstīt manus priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (TP). Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 23, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Šņepsts. 3.priekšlikums ir deputāta Ādamsona priekšlikums attiecībā uz 50.pantu, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Ādamsons nevēlas debatēt. Vai uzturat balsojumu? (No zāles deputāts J.Ādamsons: "Jā!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 22, atturas — 33. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Šņepsts. 4. — deputāta Ādamsona priekšlikums, arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai nepieciešams balsot? (No zāles deputāts J.Ādamsons: "Jā!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 27, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Šņepsts. 5. priekšlikums ir deputāta Ādamsona priekšlikums attiecībā uz 51. pantu. Komisija to ir noraidījusi. Es tikai komisijas vārdā gribu teikt, ka te uzreiz veidojas tā pretruna, ka vienā gadījumā deputāts Ādamsons ierosina, ka kopējais laiks nedrīkst pārsniegt 40 gadus, tajā pašā laikā 2.priekšlikumā šis laiks varēja arī būt kaut vai 100 gadi nosauktajā viņa epizodē. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 28, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Šņepsts. 6. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 27, atturas — 31. Priekšlikums noraidīts.

J.Šņepsts. 7. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, arī nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 26, atturas — 29. Priekšlikums noraidīts.

J.Šņepsts. 8. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums attiecībā uz 86.pantu, arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 24, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Šņepsts. 9. priekšlikums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Šņepsts. 10. — arī ir Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Šņepsts. Noraidīts ir arī 11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. 12.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Šņepsts. Tālāk 13. ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts 14. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14.priekšlikumu.

J.Šņepsts. 15. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir ņēmusi vērā savā 16.priekšlikumā, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šņepsts. 17. ir deputātes Soldatjonokas priekšlikums attiecībā uz 160.pantu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Šņepsts. 18. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. 19. — deputāta Ādamsona priekšlikums. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šņepsts. 20. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Šņepsts. 21. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums attiecībā uz panta papildinājumu, un guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Šņepsts. Līdzīgi ir arī ar 22. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. 23. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums par 175.panta ceturto daļu, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šņepsts. Tāpat noraidīts arī 24. priekšlikums par 176.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. 25.priekšlikums par 177.panta trešo daļu ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. Līdzīgs ir arī 26.priekšlikums par 179.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Šņepsts. Noraidīts ir arī 27.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. Tāpat arī 28.priekšlikums attiecībā uz 245.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Šņepsts. 29. priekšlikums — parlamentārā sekretāra Dalbiņa priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

J.Šņepsts. 30.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šņepsts. Līdzīgi ir 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildujmu.

J.Šņepsts. Tālāk 32.— Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Jā, tikai mums bija jāpiemin, ka 30. — 32. priekšlikums bija papildu dokumentā ar numuru 1924–a. Nav iebildumu kolēģiem? Paldies!

J.Šņepsts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu komisijas vārdā balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Valsts aģentūru likums" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 1664. "Valsts aģentūru likums". Likumprojekts tika izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā kā atbildīgajā komisijā un akceptēts šodien izskatīšanai pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir izskatīts arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un Juridiskajā komisijā. Visas trīs komisijas lūdz akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts tika nodots arī Juridiskajai komisijai kā otrajai komisijai, kura arī iepazinās un izanalizēja šo likumprojektu un kopumā atzina, ka tas būtu atbalstāms pirmajā lasījumā.

Likumprojekts, protams, ir mērķēts uz to, lai sakārtotu situāciju valstī ar valsts funkcijām, kuras nevar nosaukt par tiešām valsts pārvaldes funkcijām. Tās šeit ir mēģināts 4.pantā definēt, mēģinot kaut kā konkrēti tās aprakstīt, taču tiesību teorijā šīs funkcijas mēs pazīstam kā publisko pakalpojumu sniegšanas funkcijas, kādām vajadzībām arī faktiski aģentūras vai autonomas valsts vai publiskās iestādes saskaņā ar valsts tiesību teoriju tiek radītas un kā tās arī funkcionē, jo pārvaldes vajadzībām mēs dibinām valsts pārvaldes iestādes vai attiecīgi plašākā nozīmē valsts varas iestādes. Šeit ir runa tātad par vienkāršām un publiskām iestādēm, valsts iestādēm, tātad līdz ar to, apkopojot 4.pantā teikto, var teikt, ka tās tiek radītas, lai sniegtu publiskos pakalpojumus plašā nozīmē. Un šeit ir īpatnība, ka pakalpojums netiek sniegts saskaņā ar civilo līgumu, uz civillikumu balstīto līgumu ar brīvu nolīgšanu, bet šis pakalpojums tiek publiski determinēts. Līdz ar to, protams, ir visi šie te atvieglojumi, kas ir šajā likumā paredzēti, tātad tiek regulēta tikai no augšas direktora alga, tiek noteikti vispārēji mērķi, un tajā pašā laikā direktoram, vadībai tātad ir plaša iespēja attiecīgus rezultātus sasniegt šādā iestādē. Nav arī paredzēts, ka šai iestādē būtu jādarbojas civildienestam. Šādi principi būtu atbalstāmi, un tajā pašā laikā tie nošķir precīzi šī tipa iestādes no pārvaldes iestādēm, kur viss notiek nedaudz savādāk, tātad gan civildienests funkcionējis vairāk vai mazāk, gan arī tiek daudz sīkāk noteikts finansējums un tā tālāk. Taču, kopumā atbalstot šo likumprojektu, tomēr būtu nepieciešams uz otro lasījumu likumprojektā veikt veselu rindu precizējumu, jo, tikai ņemot vērā šādus precizējumus, arī Juridiskā komisija piekrita atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Šādas iestādes darbības joma faktiski ir jāpaplašina, jo šādas publiskās iestādes, kuras sniedz attiecīgos pakalpojumus, ir nepieciešamas ne tikai valsts institūcijām, bet arī pašvaldībām. Arī pašvaldībām ir jāatšķir tātad pašvaldību pārvaldes institūcijas no šādām vienkāršām pašvaldību institūcijām, kuras sniedz attiecīgus pakalpojumus. Tātad nav tikai jārunā par valsts aģentūrām, bet jārunā par publiskām aģentūrām, tātad ka arī tādas pašas aģentūras ir tiesības veidot pašvaldībām, un tajā pašā laikā tātad tiek noteiktas precīzi šo pašvaldību un aģentūru attiecības, tāpat kā šeit precīzi ir aprakstītas ministrijas un šīs valsts iestādes attiecības. Es domāju, ka šis likums ir papildināms attiecīgi ar tādu nodaļu, bet vispārīgie noteikumi būtu paplašināmi ne tikai par valsts, bet jārunā ir par publiskajām iestādēm. Un šādas iestādes, aģentūras arī varētu būt attiecīgi citu publisko institūciju, ne tikai valsts, pašvaldības, bet arī citu publisko institūciju pakļautībā.

Iepriekš mēs izskatījām šeit likumprojektu par augstskolām, tātad tieši šādas attiecīgas aģentūras attiecīgi var darboties zem augstskolām, ja tās ir publisko tiesību attiecīgas institūcijas, jo šī publiskā vara izpaužas ne tikai valstī un ne tikai pašvaldībām, bet arī pēc cita principa organizētām pašpārvaldes institūcijām, kur teritoriāli tās ir pašvaldību, bet ir arī citu publisko funkciju veicošas institūcijas. Tādā veidā šis likums būtu precizējams, un, izmantojot iestrādes šajā likumā, pareizi sakārtots un tā tālāk, tas tādā veidā aptvertu ne tikai valsts problēmas, bet arī citu publisko tiesību subjektu problēmas, izmantojot šos principus, kas šeit ir iestrādāti šajā likumā attiecībā starp valsti un šo aģentūru. Un tādā veidā mēs varētu sakārtot veselu rindu institūciju mūsu valstī un pateikt, ka neviena šāda tipa institūcija līdz ar to nepaliek bez regulēšanas, jo mums ir nepieciešams sakārtot ne tikai valsts iestādes, bet arī šīs pašvaldību un citu publisko tiesību subjektu iestādes. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Tieši šo iemeslu dēļ likums ir jāpapildina, un jāprecizē daudzas lietas arī tālāk, spriežot par jautājumu, kas ir saistīts ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu, komisija piedāvās diezgan pagaru iesniegšanas termiņu. Bet tagad lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts aģentūru likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

P.Salkazanovs. Komisija piedāvā priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Man bija par komisijām, kam nodot vēl, — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītājs. Mēs izskatām pirmajā lasījumā, tā ka vilciens šoreiz ir aizgājis, 10.jūnijs. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (TP). Izskatāmā dokumenta nr.1913. Otrajam lasījumam ir saņemts tikai viens priekšlikums, kas ir izstrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijā, pēc būtības tiek izņemts viens vārds. Tāpēc šis priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu, un arī aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Šņepsts. Līdz ar to aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Šņepsts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 22.maijs.

Sēdes vadītājs. 22.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"". Šo likumprojektu ir ierosinājusi Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija. Mēs visi ļoti labi atceramies, ka nesen mēs tātad pieņēmām grozījumus šajā likumā, un bija tieši šim pantam — 7.pantam — vairāki varianti. Un bija arī citas komisijas sagatavojušas savus variantus un Juridiskā komisija, bet tātad netika pieņemta Juridiskās komisijas redakcija un tika nobalsots citas komisijas redakcijas variants. Un līdz ar to šobrīd mums ir radušās zināmas problēmas šajā likumā, jo ir izveidojušās likumā zināmas iekšējas pretrunas vai faktiski parādījušies baltie plankumi. Baltie plankumi sevī satur tādu problēmu, ka šobrīd likumprojekta 7.pantam, kurš faktiski vienīgais tiek piedāvāts jaunajā redakcijā un runā par nepilsoņa statusa atņemšanu, nav tagad piedāvātie 1.un 2.apakšpunkts, kādos gadījumos vēl var atņemt nepilsoņa statusu. Tātad, ja tas neatbilst kādam no šā likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem un ja šis nepilsonis pieder pie kādas no šī likuma 1.panta trešajā daļā minētajām personu kategorijām. Tātad 1.pantā ir noteiktas personas, kuras attiecīgi nevar būt nepilsoņa statusa saņēmēji, bet līdz ar to ir pazudis likumā mehānisms, kādā veidā šo problēmu atrisināt. Tagad 7.pants savā redakcijā, ko piedāvāja Pilsonības likuma izpildes komisija un arī attiecīgi Juridiskā komisija, atbalsta pirmajā lasījumā, sakārto šīs lietas. Bez tam arī, protams, ir strīds par to, kādā kārtībā, procesuālā kārtībā, ir jāatņem šis statuss. Tātad vai mums ir jāiet tādā pašā līmenī, kā tiek atņemta pilsonība. Pilsonība, es uzskatu personīgi, ir ļoti stingra personas sasaiste ar attiecīgo valsti. Tā ir daudz praksē un juridiskajā teorijā regulēta un sakārtota, un šeit pilnīgi loģiski, ka šāds statuss tiek atņemts ar tiesas nolēmumu.

Tajā pašā laikā šis nepilsoņa statuss ir diezgan tāda jauna konstrukcija. Tā ir pārejas perioda situācija. Tā atspoguļo to situāciju, kas ir mūsu valstī. Pasaulē diez vai ir zināma šāda te situācija, kur faktiski ir pēc būtības bezvalstnieks, taču ar zināmām sociālām un pat politiskām garantijām. Taču šī saikne ar valsti nav tik cieša kā pilsonības gadījumā, līdz ar to šeit pilnīgi starptautiskajiem dokumentiem atbilstoša ir parastā kārtība, kad šāds statuss tiek anulēts ar administratīvu aktu, un, ja kāds vēlas sūdzēties, viņš šo administratīvo aktu pārsūdz tiesā tādā veidā, kā šeit iepriekš tika atzīmēts, tiek pieņemts demokrātisks lēmums.

Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā! Mēs esam apsprieduši arī ar citām komisijām šo jautājumu. Deputāti ir gatavi strādāt pie priekšlikumiem otrajam lasījumam. Iespējams, ka par kaut ko būtu jādiskutē, lai atrastu kompromisu. Taču kā pamatu to būtu nepieciešams pieņemt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šodien mums būs jābalso par nesen pieņemtā tā saucamā nepilsoņu likuma kārtējo grozīšanu. Mūsuprāt, šis solis nav atbalstāms, jo tas neatbilst likumdošanas loģikai. Kāda ir normāla likuma grozīšanas prakse? Tad, kad likums ir pieņemts, sākas tā īstenošanas posms. Un īstenošanas gaitā pakāpeniski uzkrājas informācija par likuma trūkumiem un nepilnībām, kuri neatbilst sabiedrības interesēm vai kavē pilnvērtīgu likuma darbību. Tā arī bija ar tā saucamo nepilsoņu likumu. Šis likums bija pieņemts 1994.gada pavasarī. Un četru gadu laikā gan Saeima, gan Valsts cilvēktiesību birojs, gan nevalstiesiskās organizācijas saņēma daudz sūdzību par likuma nepilnībām, kuras provocē ierēdņu patvaļu, īpaši nepilsoņu statusa atņemšanas gadījumos. Un tīri loģiski, galu galā pienāca brīdis, kad attiecīgās normas tika grozītas, un pēc nopietnas diskusijas ar Saeimas vairākuma atbalstu pavisam nesen marta mēnesī likuma grozījumi tika pieņemti. Tagad acīmredzami būtu lietderīgi atļaut likumam pastrādāt kādu laiku, lai uzkrātu jaunu pieredzi un saņemtu atsauksmes no iedzīvotājiem un no valsts institūcijām. Ir saprotams, ka divu nedēļu laikā nekādas lietderīgas informācijas par likuma izpildi pēc marta grozījumiem mēs neesam saņēmuši. Ar to es aicinu šobrīd atturēties no daudzcietušā likuma sasteigtas grozīšanas. Atļausim tam kādu laiku pastrādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Par šo problēmu mēs esam ļoti daudz šajā zālē debatējuši. Pirmkārt, trešajā lasījumā pirms diviem mēnešiem, grozot tā saucamo nepilsoņu likumu, mēs pieļāvām rupju juridisku kļūdu. Likuma 1.pants izsmeļoši uzskaita visus tos apstākļus, kuriem pastāvot persona nevar kļūt par nepilsoni, iegūt nepilsoņa statusu. Loģika prasa, ka normā, kas uzskaita tos gadījumus, kādos ir atņemams nepilsoņa statuss, ietver visus tos gadījumus, kas ir bijuši šķēršļi, lai iegūtu nepilsoņa tātad statusu, proti, 1.pantā. Diemžēl tas priekšlikums, kas tika nobalsots trešajā lasījumā pirms diviem mēnešiem, šā gada martā, ietver tikai dažus šos nosacījumus. Tad jautājums ir sekojošs — kādēļ vienām personām, kuras pārkāpušas rupji likumu, šīm personām statuss netiek atņemts, bet savukārt citām personām šis statuss var tikt atņemts? Tieši šī iemesla dēļ, lai juridiski sakārtotu un precizētu likumu, lai nebūtu iekšējās pretrunas, Pilsonības likuma izpildes komisija, kuras tiešā kompetencē ir pārraudzīt šā likuma izpildes tātad likumību un taisnīgumu, nevar pieļaut pretrunīgu likumu atstāšanu spēkā. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu balsot par šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC) . Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, Lagzdiņa kungs šeit vispusīgi arī kā komisijas pārstāvis, kura izstrādāja šo likumprojektu, raksturoja šos te momentus, kas liek mums pieņemt šobrīd šo likumu pirmajā lasījumā, un faktiski nevis gaidīt, kā Mitrofanova kungs teica, kādus rezultātus, bet tik tiešām nepieļaut nepareizus rezultātus, pielabot tās juridiskās neprecizitātes, jo atcerieties arī, kāds bija vēl viens uzdevums šim iepriekšējam likumam, kad mēs grozījumus pieņēmām.

Tur bija tiešām viens ne visai demokrātisks princips, kas saistīts bija ar nepilsoņu pasēm, kur nepilsoņu pasu neizņemšana automātiski anulēja šī nepilsoņa statusu, šādu nedemokrātisku, ne visai precīzu normu mēs nevarējām pieļaut, un tādēļ arī bija šī situācija, ka likums tika pieņemts un izsludināts, bet šobrīd, es domāju, vēl neviens vai arī šis mirklis, kas ir starp šī likuma iepriekšējo grozījumu izsludināšanu un šo te pieņemšanu un izsludināšanu, es domāju, nekādas problēmas nevar rasties, un visi jautājumi var tikt risināti parastā kārtībā tad, kad šis likums būs pieņemts un izsludināts. Es arī aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 14, atturas — 14. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. 25.maijs.

Sēdes vadītājs. 25.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (TP). Darba dokuments nr.1923. Saņemti seši priekšlikumi. 1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums attiecībā uz 1.panta redakciju, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. 2. priekšlikums ir arī atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz 9.pantu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Šņepsts. 3. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Viens no valdības, jau jaunās valdības deklarācijas punktiem ir sekojošs, ka valdība darīs visu, lai koordinētu valsts un pašvaldības policijas darbu, kā arī gala rezultātā panāktu to apvienošanos. Šis priekšlikums faktiski, kuru es esmu piedāvājis likuma grozījumos likumā "Par policiju", jau agrāk bija iekļauts šajā likumā. Un ko tas nozīmē? Es atļaušos arī vēlreiz to nocitēt. Ka pašvaldības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ir iekļauta attiecīgās pašvaldības sastāvā. Darba organizācijas jautājumos pašvaldības policija sadarbojas ar valsts policiju. Ja mēs neatbalstām šo te priekšlikumu, tas nozīmē, ka pašvaldības policija darbojas ārpus likuma. Nav normāla reglamentējoša akta, juridisku aktu, kuri nosaka viņu darbību. Līdz šim, vismaz līdz 1998.gadam, bija sistēma, ka arī pašvaldības policija atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Kolēģi, ja mēs gribam sakārtot valsti, tad mums jāatgriežas pie šīs te sistēmas. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (TP) . Es aicinātu jūsu uzmanībai 15. panta nobalsoto redakciju pirmajā lasījumā, spēkā esošo redakciju, kur viennozīmīgi ir pateikts, ka pašvaldības policija ir valsts policijas sastāvā. Un tāpēc es aicinātu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 4, atturas — 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šņepsts. 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz 15. pantu, kas paredz papildinājumu ar 4. daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. Nākamais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Šņepsts. Līdzīgs ir 6. priekšlikums, ko ir izstrādājusi atbildīgā komisija un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Šņepsts. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Šņepsts. Aicinātu priekšlikumus iesniegšanas termiņu noteikt 22. maiju!

Sēdes vadītājs. Būtu priekšlikums: tā kā būtu nepieciešamas 5 dienas, — 23. maiju, ja jums nav iebildumu. Nav iebildumu.

Tāpat arī likumprojektam "Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" 23. maijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" tika izstrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un motivācija, kāpēc mēs šādu likumprojektu izstrādājām, bija saistīta ar problēmām, kuras mēs mēģinājām risināt, lai atgrieztu Latvijā mūsu automašīnu tirgu no Lietuvas, pamatā šī jautājuma dēļ. Šobrīd ir radusies situācija, ka mūsu uzņēmējiem zināmas problēmas rada fiziskās personas vai, pareizāk sakot, uzņēmēji paši rada šīs problēmas, lai nebūtu jāmaksā nodoklis vai lai šis nodoklis būtu jāsamaksā samazinātā apjomā. Automašīnas, kuras ir paredzēts realizēt Latvijā, ieved nevis uz uzņēmuma vārda, bet uz fizisko personu vārda. Un likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" ir noteikts, ka fiziskās personas, ievedot automašīnas, par pirmajiem 300 latiem var nodokli, pievienotās vērtības nodokli, nemaksāt. Mūsuprāt, un arī konsultējoties ar speciālistiem, tika secināts, ka parasti šo 300 latu robežu, šo normu attiecina uz tādām plaša patēriņa precēm, kas varētu būt pārtikas produkti, varbūt apģērbs, personīgās lietošanas preces, bet uz tādām precēm, kas ir ilgtermiņa lietošanas, parasti šādu normu nepiemēro.

Un līdz ar to mēs jums piedāvājam atbalstīt pirmajā lasījumā grozījumus, kas saka, ka likuma 37. panta noteikumi neattiecas uz fizisko personu ievedamajiem individuālajiem transporta līdzekļiem, kurus paredzēts izlaist brīvam apgrozījumam. Jeb vienkārši, tautas valodā runājot, nodoklis jāsāk maksāt no pirmā lata, nevis no summas, kas ir samazināta par 300 latiem. Lūdzu tātad atbalstu balsojot!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Vispirms mums jābalso par steidzamību.

A.Poča. Jā, protams. Es atvainojos, pirmām kārtām komisija lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 22. maijam un otrais lasījums — 25. maijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šī vienošanās starp trim Baltijas valstīm nepieciešama, lai palielinātu tiesiskās aizsardzības telpu lieciniekiem un cietušajiem, un katrā ziņā šī vienošanās paver labas iespējas cīņā pret organizēto noziedzību trijās Baltijas valstīs. Ārlietu komisija, atbildīgā komisija atbalstīja šī likumprojekta virzību un aicina atbalstīt to arī šeit Saeimā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam...

G.Krasts. 25. maijs.

Sēdes vadītājs. 25. maijs. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par izglītības kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Varu jūs informēt, ka otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi otrajā lasījumā un aicina jūs to darīt arī šodien šeit.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Valda Birkava ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" , otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Geige. Lūdzu!

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Noteiktajā laikā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā neviens priekšlikums nebija ienācis, un tādēļ es lūgtu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts — "Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā" . Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Māra Sprindžuka atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas" . Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 2, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Māra Sprindžuka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Estas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā" . Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Estas atsaukšanu no Juridiskās komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā" . Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Roberta Jurdža apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgu pārstāvi" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Gaiļa apstiprināšanu par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvi" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Helmuta Čibuļa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 1957. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi deputāta Ata Slaktera iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr pilda ministra pienākumus. Attiecīgā Zemgales vēlēšanu apgabalā nākamais kandidāts ir Dainis Dzērvītis, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts attiecīgajā sarakstā ir Māris Lipkins, kurš arī ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Seko kandidāts Helmuts Čibulis, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus, un līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Apstiprināt Helmuta Čibuļa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Apsveicam jauno kolēģi un lūdzam ieņemt vietu sēžu zālē. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā divus lēmuma projektus: lēmuma projektu "Par deputāta Helmuta Čibuļa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" un lēmuma projektu "Par deputāta Helmuta Čibuļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā" . Vai ir iebildumi, ja mēs izskatām šos lēmuma projektus. Nav.

Lūdzu izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Helmuta Čibuļa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Helmuta Čibuļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā" . Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Arņa Razminoviča ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā notiks 12.30, tas ir, tūlīt, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Komisijas sēde notiks tūlīt pat, pēc sēdes beigām, Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti, komisijas sēde tūlīt pēc sēdes beigām Pilsonības likuma izpildes komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Imants Burvis, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Vanda Kezika, Pēteris Apinis, Normunds Rudevičs, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Silva Golde, Jēkabs Sproģis, Juris Dalbiņš, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Kudums, Oskars Grīgs, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.