Vakar, 4. novembrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Muitas procedūras — ievešana uz laiku — izpildes kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā piemērojama muitas procedūra — ievešana uz laiku — ar pilnu vai daļēju atbrīvojumu no muitas maksājumiem, nepiemērojot precēm tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī nosaka gadījumus, kuros ievešana uz laiku pieļaujama, iesniedzot galvojumu par muitas procedūras izpildi.

Pilns atbrīvojums no muitas maksājumiem ir muitas maksājumu neiekasēšana par precēm, kuras ievedamas uz laiku un par kurām muitas maksājumi būtu jāveic, ja tās izlaistu brīvam apgrozījumam.

Daļējs atbrīvojums no muitas maksājumiem ir daļēja muitas maksājumu iekasēšana par precēm, kuras ievedamas uz laiku un par kurām muitas maksājumi būtu jāveic, ja tās izlaistu brīvam apgrozījumam.

Ievešanu uz laiku piemēro ārvalstu precēm (izņemot šajos noteikumos noteiktos gadījumus), kuras ievestas tieši no ārvalstīm vai kurām piemērots cits Muitas likumā paredzēts muitas režīms vai pagaidu uzglabāšana.

Ievešanu uz laiku piemēro, iesniedzot galvojumu par iespējamā muitas parāda segšanu, izņemot šajos noteikumos noteiktos gadījumus.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors nosaka teritoriālās muitas iestādes, kuras ir tiesīgas izsniegt atļauju vienkāršotā kārtībā, un teritoriālās muitas iestādes, kuras ir tiesīgas pieņemt ATA karnetes, lai pieteiktu preces ievešanai uz laiku. Šo muitas iestāžu sarakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Akceptēti noteikumi “Preču deklarēšanas un vienkāršotās muitošanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā piemērojama vienkāršotā muitošana, preču deklarēšanas veidus, to piemērošanas kārtību, muitas deklarācijas — vienotā administratīvā dokumenta — veidlapas paraugu, kā arī vienkāršotās un prioritārās muitošanas kārtību precēm, kas paredzētas stihiskas nelaimes, avārijas vai katastrofas seku likvidēšanai. 

Noteikumos noteikto kārtību, kas piemērojama visām muitas procedūrām, piemēro arī preču atpakaļizvešanai. 

Akceptēti noteikumi “Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi”, kuri nosaka telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību.

Telekomunikāciju līniju (publisko un privāto telekomunikāciju tīklu kabeļu un gaisa vadu līnijas, to skaitā radiotranslācijas un kabeļtelevīzijas tīklu kabeļi un vadi, kuri ieguldīti zemē, iekšējos un teritoriālajos ūdeņos vai kabeļu kanalizācijā, kā arī piestiprināti pie ēkām, būvēm vai stabiem), kabeļu kanalizācijas (kabeļu aku un cauruļu komplekss telekomunikāciju kabeļu izvietošanai zem zemes, tiltu un ceļu pārvadu konstrukcijās), ēku, torņu un antenu mastu (stacionāra būve, kas paredzēta radiokomunikāciju līdzekļu novietošanai) būvprojektēšana tiek veikta atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”.

Telekomunikāciju līnijās, torņos un antenu mastos drīkst uzstādīt iekārtas un materiālus, kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegts atbilstības apliecinājums. Sabiedrības veselības aģentūras dienesti tehniskajos noteikumos nosaka konkrētas prasības.

Uz radiotelekomunikāciju antenu uzstādīšanu neattiecas būvniecību regulējošie normatīvie akti, ja antenas netiek stiprinātas pie ēku un būvju nesošajām konstrukcijām un netiek mainīta slodze uz tām.

Taksofonu kabīņu (specializēta kabīne, īslaicīgas lietošanas būve vai mazēka lauku apvidū sabiedrisko taksofonu novietošanai) un konteinertipa komutācijas un telekomunikāciju līniju pārraides iekārtu vai mobilo radiotelekomunikāciju bāzes staciju (īslaicīgas lietošanas būve vai mazēka lauku apvidū mobilo telekomunikāciju aparatūras novietošanai) būvprojektēšanu un būvdarbus veic Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā kārtībā īslaicīgas lietošanas būvēm un mazēkām lauku apvidū.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 113.punktu Satiksmes ministrija deleģē telekomunikāciju tīklu un iekārtu būvju būvatļauju izsniegšanas tiesības būvvaldei, kuras teritorijā atrodas attiecīgais būvobjekts.

Telekomunikāciju būvdarbu izpildītājs garantē ceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas atjaunošanu sākotnējā stāvoklī. Ceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas īpašniekiem nav tiesību pieprasīt veikt citus papildu darbus un palielināt darba apjomu.

Šo noteikumu izpildes kontrole notiek saskaņā ar Būvniecības likumu. Telekomunikāciju tīklu ierīkošanu un būvniecību veic, ievērojot šo noteikumu pielikumos noteiktās tehniskās normas.

Akceptēti “Noteikumi par kravu pieņemšanu pārvadāšanai”, kuri reglamentē sūtījumu veidus, kārtību, kādā nosaka kravas vietu skaitu un masu, pieņem pārvadāšanai atsevišķus kravu veidus, kā arī transporta, dzelzceļa un aizsardzības marķēšanas noteikumus, prasības attiecībā uz taru un iesaiņojumu, kurā kravu pieņem pārvadāšanai, maršrutā vai vagonu grupā pārvadājamu kravu pieņemšanas noteikumus, pārvadātāja iznomāto un privāto vagonu pieņemšanas pārvadāšanai noteikumus, vagonu padošanas iekraušanai un novākšanas noteikumus, pārvadāšanai nododamās kravas iekraušanas noteikumus un kravu pieņemšanas pārvadāšanai īpašus noteikumus.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumos Nr. 28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā””. Grozījums paredz, ka Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība un to uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuru pamatkapitālu veido tikai Latvijas Neredzīgo biedrības vai Latvijas Nedzirdīgo savienības ieguldījumi, tiek atbrīvoti no valsts nodevas par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību””.

Likumprojekts paredz 4.panta otrajā daļā noteiktās pilnvarnieka funkcijas nodot institūcijai, kas privatizē vai atsavina kapitāla daļas (kapitāla daļu turētājam), un noteikt, ka likumā minētās darbības, kuras veic Privatizācijas aģentūra, pēc Privatizācijas aģentūras funkciju nodošanas veic citas institūcijas.

Likuma pieņemšana novērsīs likuma “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību” neatbilstību likumam “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un likumam “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu”, kuri nosaka valsts civildienesta ierēdņu amatus, kurus var ieņemt profesionālā militārā dienesta karavīrs, ierēdņa amata pienākumu izpildes kārtību, disciplinārsodīšanas kārtību un Militārā dienesta likumā karavīram noteikto pabalstu, piemaksu un kompensāciju izmaksas kārtību.

Karavīru var iecelt šādos ierēdņa amatos: ministrijā — departamenta direktora vietnieks, nodaļas vadītājs un viņa vietnieks, valsts sekretāra padomnieks, vecākais referents un vecākais inspektors, Aizsardzības ministrijas pārstāvis starptautiskajā organizācijā un Aizsardzības ministrijas padomnieks; ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs — iestādes vadītāja vietnieks (tikai Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs), departamenta direktora vietnieks, daļas vadītājs un viņa vietnieks, sektora vadītājs un viņa vietnieks, vecākais referents, vecākais inspektors un vecākais eksperts.

Noteikts, ka karavīrs saņem ierēdnim paredzēto mēnešalgu, piemaksu par papildu pienākumu pildīšanu un amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, kā arī prēmiju, bet nesaņem ierēdnim paredzētos pabalstus un kompensācijas.

Karavīrs saņem piemaksu par dienesta pakāpi un izdienu, uzturdevu vai tās kompensāciju naudā, kā arī citas kompensācijas saskaņā ar Ministru kabineta noteikto karavīru atalgojuma sistēmu un citiem normatīvajiem aktiem.

Ierēdņa amata pienākumu pildīšanas laiku ieskaita karavīra izdienas stāžā, un to ņem vērā, piešķirot izdienas pensiju un kārtējo dienesta pakāpi. Uz karavīru, kurš ieņem ierēdņa amatu, attiecas arī citas Militārā dienesta likumā noteiktās sociālās un ar aktīvo dienestu saistītās garantijas un karavīru apgāde.

Noteikts, ka karavīru ierēdņa amatā uz laiku līdz trijiem gadiem, nerīkojot konkursu, ieceļ valsts pārvaldes iestādes vadītājs.

Akceptēti “Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi”, kuri nosaka Latvijas Republikas pierobežas režīmu un pierobežas joslas režīmu.

Pierobežas režīms un pierobežas joslas režīms ir: tādu pasākumu komplekss, kas vērsts pret fizisko personu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem, kā arī pret fizisko personu rīcībā esošo preču un citu priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus Ministru kabineta noteiktajām valsts robežas šķērsošanas vietām; kārtība, kas ietver valsts robežas drošības interesēs noteiktus personu pienākumus un tiesības.

Pierobežas režīmu un pierobežas joslas režīmu nosaka, lai radītu Latvijas Republikas valsts robežas apsardzībai nepieciešamos apstākļus.

Pierobežas režīms ir spēkā šādās pierobežas administratīvajās teritorijās un teritoriālajās vienībās gar Latvijas Republikas valsts sauszemes robežu: Aizkraukles rajonā — Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastā; Alūksnes rajonā — Apē, Apes lauku teritorijā un Gaujienas, Jaunlaicenes, Liepnas, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes un Ziemera pagastā; Balvu rajonā — Viļakā un Baltinavas, Briežuciema, Medņevas, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastā; Bauskas rajonā — Brunavas, Ceraukstes, Gailīšu, Īslīces, Rundāles, Skaistkalnes un Svitenes pagastā; Daugavpils rajonā — Ilūkstē, Subatē, Subates lauku teritorijā un Bebrenes, Demenes, Eglaines, Kalkūnes, Laucesas, Medumu, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes un Vecsalienas pagastā; Dobeles rajonā — Aucē, Auces lauku teritorijā un Augstkalnes, Bēnes, Bukaišu, Ukru un Vītiņu pagastā; Jelgavas rajonā —Elejas, Lielplatones, Sesavas un Vilces pagastā; Jēkabpils rajonā — Aknīstē, Aknīstes lauku teritorijā un Elkšņu, Gārsenes un Rites pagastā; Krāslavas rajonā — Krāslavas novada Krāslavas pilsētā un Krāslavas pagastā un Asūnes, Bērziņu, Indras, Kalniešu, Kaplavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Svariņu un Šķaunes pagastā; Liepājas rajonā — Priekulē un Bārtas, Dunikas, Embūtes, Gramzdas, Kalētu, Priekules, Rucavas, Vaiņodes un Virgas pagastā; Limbažu rajonā — Ainažos un Ainažu lauku teritorijā, Staicelē un Staiceles lauku teritorijā; Ludzas rajonā — Kārsavā, Zilupē, Ciblas novada Ciblas un Līdumnieku pagastā un Blontu, Briģu, Goliševas, Istras, Lauderu, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Nirzas, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas un Zaļesjes pagastā; Rēzeknes rajonā — Nautrēnu pagastā; Saldus rajonā — Ezeres, Jaunauces, Kursīšu, Nīgrandes, Pampāļu, Rubas, Vadakstes un Zaņas pagastā; Valkas rajonā — Valkā un Ērģemes, Kārķu, Valkas un Zvārtavas pagastā; Valmieras rajonā — Rūjienā un Ipiķu, Ķoņu, Lodes, Naukšēnu, Ramatas un Vilpulkas pagastā.

Pierobežu dabā iezīmē ar norādījuma zīmēm. Pierobežas joslas režīms nosaka personu un transportlīdzekļu iebraukšanas, uzturēšanās un izbraukšanas kārtību, kā arī darbu veikšanas kārtību un kultūras, sporta un citu sabiedrisko pasākumu norises kārtību pierobežas joslā.

Pierobežas joslas režīmu veido vispārīgā kārtība un papildu kārtība. Pierobežas joslas režīma vispārīgā kārtība ir spēkā pierobežas joslā — gar visu valsts sauszemes robežu.

Pierobežas joslas režīma papildu kārtība ir spēkā pierobežas joslā gar Latvijas Republikas — Krievijas Federācijas valsts robežu un Latvijas Republikas — Baltkrievijas Republikas valsts robežu.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments