Arī 100 priekšstāvji skaita savus darbus

“Latvijas Vēstnesis” jautā 7. Saeimas deputātiem

Rudens allaž mūsu zemē bijis ražas laiks, kas pilda klētis, apcirkņus un pagrabus. Tagad, kad sanāk 8. Saeima, ir vēl iespēja ieklausīties, kā pašu paveikto izvērtē iepriekšējie 100 tautas priekšstāvji 7. Saeimā. “Latvijas Vēstnesis” visiem šiem valsts augstākajiem likumlēmējiem lūdza atbildēt uz trim jautājumiem.

 

1.Kāds ir tieši jūsu ievērojamākais sasniegums 7. Saeimas darbā?

2.

Ko no savām iecerēm nav izdevies īstenot un kāpēc?

3.

Kura jūsu uzstāšanās Saeimas tribīnē vēl arvien šķiet visspilgtākā un vajadzīgākā?

Silva Golde

1. Domāju, ka tie ir pieņemtie likumi izglītības jomā. Mums ir izdevies izstrādāt un pieņemt pilnīgi jaunu Vispārējās izglītības likumu un Profesionālās izglītības likumu. Var uzskatīt, ka gandrīz no jauna radīts ir pārstrādātais Augstskolu likums. Ceru, ka šodien (31. oktobrī) mēs pieņemsim Izglītības inovācijas fonda likumu. Tas, manuprāt, ir ļoti vērtīgs pienesums izglītības sistēmai, jo tas kā karsts kartupelis ticis mētāts vairākās Saeimās. Šis likums ir līdzīgs Kultūrkapitāla fonda likumam. Tas paredz, ka izglītības sistēmai būs iespējams izmantot jauninājumu ieviešanai fonda apvienotos finansu piešķīrumus no valsts budžeta un ziedotājiem. Mēs esam iestrādājuši likumā arī to, ka no šī fonda varēs piešķirt mūža stipendijas izciliem izglītības darbiniekiem.

Mans kā izglītības darba praktiķes personiskais ieguldījums šo likumu izskatīšanas gaitā ir bijis visai nozīmīgs. Ir izdevies atvieglot izglītības iestādēm dažas tādas lietas, kas prasīja daudzu papīru rakstīšanu.

Pirmo reizi Saeimā ir pieņemta izglītības attīstības koncepcija turpmākiem četriem gadiem. Šāda stratēģiska dokumenta līdz šim neatkarīgā Latvijas valstī nav bijis. Katrs ministrs nāca ar savu redzējumu. Šoruden mēs pieņēmām vidēja termiņa izglītības attīstības koncepciju, kurā ir iekļauti arī nepieciešamā finansējuma aprēķini.

2.

Šajā Saeimā, sakārtojot izglītības sistēmu, mums bija jāstrādā tādā kā ugunsdzēsības režīmā, jo skolotāju algas kopš neatkarības atgūšanas nebija paaugstinātas, studiju kredīti nebija pieejami, lai gan lielākā daļa jau studēja maksas studiju grupās, daudzas skolu ēkas bija kritiskā stāvoklī. Darba apjoms bija milzīgs. Man pašai sāp sirds par to, ka mēs neesam spējuši paaugstināt akadēmiskā personāla, izņemot profesūras, darba samaksu. Tas ir pirmais neatliekami risināmais jautājums – akadēmiskā personāla darba atalgojuma palielināšana.

Pie tās lielās finansu slodzes, kas vispār ir izglītības sektoram, to mums vēl nav izdevies paveikt. Soli pa solītim mēs esam virzījušies uz priekšu, sākot ar vispārējās izglītības lauciņu, bet akadēmiskā personāla atjaunošanas programmas īstenošana vēl ir priekšā.

Nākamajai Saeimai noteikti būtu jāpieņem Pieaugušo izglītības likums. Mūžizglītība šobrīd ir aktuāla visā pasaulē. Likuma projekts jau ir sagatavots. Protams, tas prasīs arī papildu finansējumu, bet es domāju, ka 8. Saeimas sākumā pie šī jautājuma ir jāķeras un likums ir jāpieņem.

3.

Jautājumi, par kuriem esmu iestājusies no Saeimas tribīnes, ir bijuši visi vienlīdz nozīmīgi. Īpaši kādu izcelt es negribētu.

Jevgenija Stalidzāne

1. Pirmkārt, 7. Saeimā strādājot, esmu apmierināta ar savu darbu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, jo tur mēs izskatījām daudz ļoti svarīgu likumu, piemēram, par civildienestu, par aģentūrām, par valsts iekārtu un citus.

Tomēr vissvarīgākais man šķiet, ka, strādājot Saeimā, man izdevās noorganizēt to, lai notiktu gatavošanās referendumam par grozījumiem Enerģētikas likumā, par 20. panta 1. daļu. Es gatavoju šā likuma panta tekstu, saskaņoju to ar juristiem, arodbiedrībām. Ja es nebūtu strādājusi Saeimā, man nebūtu izdevies organizēt otro daļu — tad, kad bija jāapvienojas vairākām partijām. Minētie grozījumi tika pieņemti ar 309 tūkstošiem vēlētāju balsu. Lai nebūtu jārīko referendums, Saeima pieņēma grozījumus. Ar to esmu visvairāk apmierināta.

2.

Es uzskatu, ka bija jāatsvaidzina likums par sabiedriskajām organizācijām, arī par arodbiedrībām. Es to ierosināju, bet, tā kā Brīvo arodbiedrību savienība tam īsti nepiekrita, neizdevās iekustināt šā likumprojekta pārskatīšanu.

3.

Man pašai svarīgākās šķita tās uzstāšanās, kas saistītas ar enerģētiku. Tomēr visspilgtāk atmiņā palikusi mana pirmā uzstāšanās, kad, nezinot kas un kā notiek Saeimā, ļoti ticēju tam, ka mēs, visi simt deputāti, esam ļoti nozīmīgi un katrs savā vietā.

Miroslavs Mitrofanovs

1. Par vienu no nozīmīgākajiem sava darba sasniegumiem es vērtēju panākto nepilsoņu tiesību aizstāvībā. Kopā ar PCTVL frakciju un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas atbalstu izdevās ierobežot ierēdņu patvaļu nepilsoņu jautājumos, kas saistīti ar statusa anulēšanu un apdraudētām tiesībām uz likumīgu darbu, valsts noteiktiem pabalstiem, ārstēšanos. Mans priekšlikums, kuru pēc ilgiem strīdiem īstenoja likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, bija saglabāt esošās tiesības, kamēr lieta atrodas tiesvedības procesā. Jāpiezīmē, ka šāds priekšlikums tika virzīts, balstoties uz negatīvu pieredzi Daugavpilī. Toreiz līdzīgā situācijā cilvēks izdarīja pašnāvību.

Uzskatu, ka aktīvi piedalījos Valsts valodas likuma apspriešanā. Tomēr šī diskusija notika nevis tiešā ceļā, bet ar masu saziņas līdzekļu starpniecību. Vērtīgi ir tas, ka panācām atsevišķu ierobežojumu atcelšanu.

Kā veiksmīgu var minēt piedalīšanos Sabiedrības integrācijas fonda likuma izstrādē. Ņemot vērā, ka šajā situācijā nebija politiska rakstura strīdu, vairāk nekā puse mūsu frakcijas izvirzīto priekšlikumu tika pieņemti.

Varu lepoties ar ieguldīto darbu “Alternatīvā dienesta” izstrādes likumā. Šajā likumā ietverts arī mans priekšlikums par vienlīdzīgām tiesībām uz atvieglojumiem alternatīvajā dienestā esošajām personām.

Kopā ar Borisu Cileviču veiksmīgi strādājām pie Personu apliecinošu dokumentulikuma, un mums izdevās atcelt obligāto ierakstu par tautību personas identifikācijas dokumentos. Pēc mūsu priekšlikuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā šobrīd ir iespējams norādīt savu vārdu un uzvārdu oriģinālajā formā.

Arī Seksuālās unreproduktīvās veselības likumāir iekļauts mans priekšlikums, kas saistīts ar topošā bērna dzīvības saglabāšanu, nododot to pēc piedzimšanas valsts aprūpē.

Uzskatu, ka ļoti nozīmīgs bija darbs arī ārpus Saeimas un Latvijas likumdošanas aktu pilnveidošanas un izstrādes. Biju Latvijas Saeimas pārstāvis Eiropas Parlamentu delegācijā, un vairākkārt vajadzēja uzstāties šajās tikšanās reizēs.

2.

Aktīvi piedalījos mēģinājumos grozīt Vispārējās izglītības likuma normas un sagatavoju vairāk nekā 50 dažādu priekšlikumu. Tie bija saistīti ar pāreju uz pilnīgu izglītības ieguvi valsts valodā pēc 2004.gada. Diemžēl neviens no tiem netika pieņemts.

Biju to divdesmit deputātu vidū, kas pirmie parakstīja pieteikumu Satversmes tiesai nepilsoņu pensiju jautājumā, kur pastāv atšķirība starp pilsoņiem un nepilsoņiem darba stāža atzīšanā. Šī lieta tiesā tika zaudēta, turklāt lieta tika skatīta slēgtā sēdē.

3.

Uzstājoties ar runu likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” grozījumu sakarā, pašam sev par pārsteigumu izdevās pārliecināt Saeimas vairākumu nepilsoņu aizstāvības labā pret ierēdņu patvaļu.

Apspriežot Valsts valodas likumu 2.lasījumā, izteicu pārliecību, ka man nav pieņemams termins – krievu valoda kā svešvaloda Latvijā. Jo šajā zemē ir dzimuši un dzīvojuši mani senči. Šajā uzstāšanās reizē es pat atļāvos no Saeimas tribīnes pateikt atsevišķus vārdus krievu valodā un netiku par to nosodīts.

Ērika Zommere

1. Būdama profesionāla izglītības darbiniece, 7. Saeimā kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem sev izvirzīju strādāt šajā jomā. Tomēr liktenīgi sakrita, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā es darbojos tikai dažus mēnešus pašā sākumā. Tā kā komisijā bija ļoti daudz pārstāvju no mūsu frakcijas, es turpināju darbu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tomēr aizvien turpināju sekot līdzi tām lietām, kas notiek izglītībā.

Kā nozīmīgu veikumu es vērtēju Izglītības inovācijas fonda likuma pieņemšanu. Par to tika diskutēts jau 6. Saeimā, bet pieņemts šis likums tiek tikai tagad (31. oktobrī – red.). Tas ir ļoti būtiski — atbalstīt pedagogu tālākizglītošanos, dažādu radošu projektu īstenošanu, grāmatu un metodisko materiālu izstrādāšanu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo nekad izglītībā netiks nodrošināta kvalitāte, ja nesāksim ar pedagogiem. Tikpat svarīgs ir arī Pieaugušo izglītības likums. Diemžēl to mēs nepaspējām pieņemt.

Vairākkārt ir veikti grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Arī šodien tiek veikti grozījumi likumā, kas paredz, ka skolēnam, kas pamatizglītības iestādi beidz ar nesekmīgām atzīmēm trijos un vairāk mācību priekšmetos, tiek izsniegta tikai liecība. Vidusskolās tas pats attiecas uz nesekmību divos mācību priekšmetos.

Kā nozīmīgu sasniegumu vērtēju arī to, ka tika pieņemta Izglītības attīstības koncepcija turpmākajiem četriem gadiem.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kurā es darbojos, arī ir izskatīti daudzi ļoti būtiski jautājumi, piemēram, grozījumi Radio un televīzijas likumā, ar konkordātu saistītie grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Repatriācijas likumā un citos.

2.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Seiksta kungs ir nolēmis piedāvāt savu palīdzību nākamajam komisijas vadītājam, lai pārrunātu, kādi darbi jāturpina. Piemēram, jāturpina grozījumu izskatīšana Radio un televīzijas likumā, likumos par politiski represētās personas noteikšanu, par svētku un atceres dienām. Pie mums joprojām gandrīz vai katra sabiedriska organizācija sniedz priekšlikumus par svētku un atceres dienu noteikšanu. Ministru kabinetam ir jāizstrādā noteikumi, jo — visu cieņu ikvienai profesijai — ir jābūt noteiktai sistēmai.

3.

Esmu galvenokārt runājusi par izglītības lietām, bet, kad Saeimā pieņēma Reproduktīvās veselības likumu, es kā sieviete un pedagoģe izteicu savu viedokli, kam nepiekrita Vidiņa kungs. Pirmo reizi manā praksē izveidojās tāda diskusija.

Esmu par korektu uzstāšanos, nekad nenolaižos līdz personīgu apvainojumu līmenim un cienu visus tos cilvēkus, kas to prot. Prieks, ka šajā Saeimā lielākā daļa to prata.

Leons Bojārs

1. 7.Saeimā LSDSP frakcija strādāja labi. Mūsu frakcija izvirzīja un pārliecināja Saeimas deputātus balsot par Vairu Vīķi-Freibergu Valsts prezidenta amatam.

No privatizējamo objektu saraksta ir panākta “Latvenergo” un “Saulesdārza” izslēgšana.

Ekskluzīvās jūras teritorijas 600 km2 atstāšana LR jurisdikcijā.

LR pensiju likumdošanas daļēja sakārtošana. Bērnu pabalstu palielināšana. Bērnu seksuālās vardarbības tīkla daļēja likvidācija.

Dotācija LR zemniekiem 3% apmērā no valsts budžeta.

Sporta halles celtniecības nepieļaušana 400 miljonu ASV dolāru vērtībā.

2.

Gigantiskā ķīmiskā kombināta celtniecības apturēšana pie Daugavas (celulozes kombināta), kura notekūdeņi saindētu Daugavas ūdeni. Piesārņojuma dēļ zivis nebūtu iespējams lietot uzturā. Kūrorts “Rīgas jūrmala” paliks nepopulārs.

Latvijas zemes iztirgošanas aizliegšana ārzemniekiem. Lauksaimniecības attīstība, lai Latvija būtu spējīga sevi apgādāt ar pārtikas produktiem. Lopkopības attīstība. Bioetanola ražošanas attīstība Latvijā.

Latvijas mežu saglabāšana valsts īpašumā un to saudzīga izmantošana.

Jaunu darba vietu (50 000) radīšana Latvijā — radioelektronikas, vieglās rūpniecības, pārtikas rūpniecības, metālapstrādes un koksnes pārstrādes nozarēs. LR iedzīvotāju labklājības līmeņa celšana. Invalīdu aprūpes sakārtošana.

Bezmaksas izglītība augstskolās — 60% apmērā.

LR valsts budžeta pareiza sadale un pilnīga caurskatāmība izlietojumā.

LR iedzīvotāju medicīniskās aprūpes reanimācija.

“Latvijas kuģniecību” atstāt valsts īpašumā.

Nodokļu sistēmas sakārtošana un to samazināšana.

Ēnu ekonomikas apkarošana.

3.

To vērtē radioklausītāji, un, ja ir pozitīvas atsauksmes, tad uzrunas ir izdevušās.

Māris Sprindžuks

1. Deputāta darbu es nevaru vērtēt atrauti no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumu veikšanas, jo abus amatus sāku pildīt gandrīz vienlaikus. Līdz ar to savu lielāko devumu saskatu zemkopības sektora interešu aizstāvībā, veidojot likumus, kas sekmētu nozares attīstību. Liela daļa darba bija jāveltī iepriekšējā periodā radīto likumu sakārtošanai.

Pēc manas ierosmes tika veiktas izmaiņas ar zemi saistītajā likumdošanā, jautājumos par zemes pārdošanu ārzemniekiem. Es iniciēju likumu kopu, kas plašāk definēja valsts politiku attiecībā uz lauksaimnieciski izmantojamo zemi un tiem pasākumiem, kas būtu jāveic valstij, lai veicinātu zemes izmantošanu, apstrādi. Nedaudz striktāk tika definēti arī darījumi ar zemi, nosakot gan pārdevēja, gan pircēja tiesības un atbildību. Tādējādi daļēji tika lauzts liberālisms, kas ir bijis pirmajos desmit zemes reformas gados, kad zemi vienkārši atgūst kā īpašumu, bet nav nekādu saistību par to turpmāk, un zeme vienkārši aiziet postā.

Pēc manas iniciatīvas tika izveidots vienotais Pārtikas un veterinārais dienests. Es vadīju šo projektu, un tas izgāja cauri Saeimai sekmīgi. Tas arī ir pozitīvs pasākums, par ko pašam ir prieks.

2.

Neizdevās pabeigt zemes jautājumu sakārtošanu. Man izdevās uzsākt šo lietu sakārtošanu, bet faktiski tas jau ir nākamās valdības un Saeimas jautājums, kā viņi tās virzīs tālāk. Var teikt, ka Latvija šobrīd ir ieguvusi ļoti daudz zemes īpašnieku, bet diezgan maz saimnieku. Valstij, manuprāt, vēl ir daudz darāmā, lai uzņēmīgus cilvēkus motivētu apsaimniekot zemi. Es nerunāju tikai par lauksaimniecību, bet arī par citām lietām laukos. Tur vēl ir daudz darāmā. Neatrodoties šajā postenī, vairs nevarēšu veidot likumdošanu, bet, darbojoties nozarē, tik un tā turpināšu veicināt nozīmīgu ideju īstenošanu. Amats jau nav tas, kas nosaka, vai tu kaut ko dari vai nedari.

3.

Pirmā nāk prātā diskusija par to, vai jāpārdod zeme ārzemniekiem vai ne. Faktiski es nostājos pret Saeimā dominējošo uzskatu, ka ārzemnieks ir vainojams pie tā, ka latviešu zemes īpašnieki pārdod zemi par lētu cenu un ka vaina ir likuma liberālismā, kas atļauj ārzemniekam šo zemi pirkt. Man nācās spert ne pārāk populāro soli, sakot, ka ārzemnieks tiek izvēlēts par grēkāzi, bet patiesībā problēma ir cita — mūsu pašu nesakārtotība. Īpašuma tiesību atjaunošana nedod automātiskas tiesības jaunajiem īpašniekiem nelikties ne zinis par zemi, pat nenostiprinot īpašumu zemesgrāmatā. Faktiski valstij galvenā problēma nav, kam pieder zeme, primārs ir jautājums: vai ir nosacījumi, kas motivē zemi apstrādāt, kas motivē veikt uzņēmējdarbību laukos. Ja ārzemnieks nāk un iegulda savu naudu Latvijas laukos, kur ārkārtīgi vajadzīgi līdzekļi, ja viņš veido kaut kādu ekonomisku struktūru — tas ir slikti vai labi? Vai tas kādam kaut ko atņem, vai mums pietrūkst pašiem zemes?

Šī uzstāšanās reize radīja pagriezienu sabiedriskajā domā, un jautājums par ārzemniekiem ar to arī tika izsmelts. Protams, ir sabiedrības daļa, kas aizvien teiks: mana zeme, tēvutēvu asinīm slacīta, nedrīkst to pārdot. Es to saprotu un respektēju, bet Saeimā nedrīkst valdīt emocijas, tai jābūt arī saimnieciski orientētai, jāizvērtē visi problēmas aspekti. Resursi ir tādēļ, lai tos saimnieciski izmantotu. Šiem resursiem jānonāk pie saimnieka. Labi, ja tas ir latvietis, bet, ja kopā ar ārzemniekiem mēs veidojam sabiedrību, kas var labāk izmantot resursus, tas ir vienīgi pašas sabiedrības labā.

Marika Līdaka, Zaida Kalniņa, Jānis Ūdris, “LV” nozaru redaktori; Foto: A.F.I.