“Lēmumi jāpieņem konstruktīvā gaisotnē”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 4.novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10.Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Studijā kā allaž pirmdienās — Rīgas mērs Gundars Bojārs. Par šīs nedēļas galveno notikumu, ja tā var teikt, domes aktivitāšu sakarā kļūs Maskavas mēra Lužkova vizīte. Vai darba kārtība jau ir līdz galam zināma, vai ir kādas izmaiņas?

Gundars Bojārs: — Salīdzinājumā ar iepriekš saskaņoto darba kārtību izmaiņu praktiski nav, tās ir nebūtiskas. Galvenie notikumi ir Maskavas kultūras centra apmeklējums, Rīgas vagonu rūpnīcas apmeklējums. Sagatavota arī rinda dokumentu, ko varbūt varētu noslēgt šīs vizītes laikā. Osta un iespēja pārkraut Maskavas pilsētai domātās kravas Rīgas brīvostā. Līdzi Lužkova kungam no Maskavas dodas 40 vadošie Maskavas uzņēmēji, kuriem ir sagatavotas tikšanās ar iespējamiem sadarbības partneriem Latvijā. Kā jau iepriekš tika deklarēts, vizīte, arī visas iepriekšējās, ir vērstas uz vienu mērķi — uz praktiskās sadarbības nostiprināšanu.

— Vai jums ir zināms oficiāli paredzēto tikšanos plāns? Vai daudz ir tādu, kas vēlas tikties, un kā tiek saskaņots šo tikšanos grafiks?

G.Bojārs: — Šīs tikšanās pārsvarā ir saskaņotas. No Latvijas piedalās dažādu nozaru asociāciju pārstāvji, vadošie baņķieri, vadošie uzņēmēji dažādās jomās — tā, lai viņiem būtu pretī attiecīgās nozares partneri.

— Arī valsts oficiālās amatpersonas ir gribējušas tikties ar Lužkova kungu.

G.Bojārs: — Šobrīd situācija mainās, un rīt ir pirmā jaunievēlētās Saeimas sēde, līdz ar to arī valdība drīz vien mainīsies. Mēs saskaņojam ar pašreizējās valdības pārstāvjiem iespējamās tikšanās, taču bez šaubām būtu vērts pārrunāt varbūtību — tikties ar plānojamiem jaunās valdības vadītājiem, tas arī tiks darīts.

— Vai ir kas konkrēts, konstruktīvs, ko no šīs tikšanās gaidāt jūs pats?

Gundars Bojārs: — Ir daudz konstruktīvu lietu, kaut vai, piemēram, Rīgas vagonu rūpnīcas apmeklējums. Man ir prieks, ka rūpnīca, ar ko mēs bijām slaveni ilgus, ilgus gadus un kas faktiski bija bankrotējusi, ir atsākusi savu darbu un spējusi, arī ne bez Rīgas domes atbalsta, ieinteresēt ar savu produkciju kaimiņvalstis, konkrēti — Krieviju.

— Pēc Giļmana kunga vēstules radusies gandrīz vai ažiotāža par Dudajeva gatves pārdēvēšanu, talkā lūdzot pat Lužkova kungu. Vai vispār šis jautājums tiks apspriests ar Lužkova kungu?

G.Bojārs: — Mēs ar Lužkova kungu jau pirmās tikšanās laikā vienojāmies, ka no mūsu attiecībām tiek izslēgta jebkāda politizācija. Runājot par Giļmana kungu, manuprāt, šī ir augstākā mērā nekorekta rīcība, jo viņš šo jautājumu nebija apspriedis pat ar mani, bet mēģina izmantot kaimiņvalsts galvaspilsētas amatpersonu, lai izdarītu uz mani spiedienu. Šantāža visur pasaulē skaitās viens no netīrākajiem nozieguma paveidiem, un es, atklāti sakot, negaidīju no sava kolēģa, jo Giļmana kungs ir arī domes deputāts, tik nekorektu rīcību. Jāsaka, ka nekāda šantāža Rīgas domē un pakļaušanās tai netiks pieļauta.

— Varbūt ir nepieciešams izvērtēt īpašā domes sēdē šo jautājumu, jo galu galā tam visam ir tīri politiska motivācija?

G.Bojārs: — Dome ir saimnieciska struktūrvienība, un šis jautājums, protams, tā kā tas ir iesniegts, ir jāskata attiecīgajās komitejās. Iespējams, arī domes sēdē, ja komitejas par to nobalsos. Ir jāiziet konkrēta procedūra. Man ir savs viedoklis, ko es paudu jau pagājušoreiz. Džoharam Dudajevam šķiet nav īpašu nopelnu Latvijas neatkarības labā, mums ir savi varoņi, kuri būtu jāatzīmē. Bet iela ar šādu nosaukumu Rīgā ir, un viena daļa iedzīvotāju grib lemt par šī nosaukuma maiņu, tāpēc tas tiks arī skatīts domes sēdē. Taču nekādā ziņā ne tādā gaisotnē, bet mierīgā konstruktīvā gaisotnē. Mums jāredz arī priekšlikumi, tātad kādā vārdā to pārdēvēt. Es saņemu veselu rindu vēstuļu un telefona zvanu sekretariātā ar ļoti krasiem viedokļiem — kā uz vienu, tā uz otru pusi.

— Vai var uzskatīt par nopietnām domstarpības domes koalīcijā saistībā ar PCTVL vēlmi steidzināt gatves nosaukuma maiņu līdz Maskavas mēra vizītei, vai tā ir kārtējā preses pīle?

G.Bojārs: — Tas nekādā ziņā netiks darīts, procedūra tiks ievērota, un nekādas steigas šinī jautājumā nav. Ja mēs esam spējuši piecus gadus dzīvot, vairāk nekā piecus gadus, ar šādu ielu, tad jau spēsim izturēt vēl, lai arī kā tas kādam nepatiktu.

— Kaut gan vairāki kreiso spēku apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” pārstāvji iepriekš bija skeptiski noskaņoti pret visu PCTVL partiju apvienošanos, tā varētu notikt jau ziemā, un šonedēļ sāksies kopīgas programmas izstrāde. Kā vērtējat šo spēku vēl lielāku konsolidāciju?

G.Bojārs: — Līdz šim gan vairāki PCTVL līderi pauduši viedokli, ka šāda iespēja būtu pārsteidzīga un pāragra. Es gan neredzu, kā tas varētu šobrīd ietekmēt darbu Rīgas domē.

— Par Barklaja de Tolli pieminekļa novietošanu tā vēsturiskajā vietā Esplanādē un par pieminekļa atrašanos centrā notikusi pēc pieminekļa atjaunotāja uzņēmēja Jevgeņija Gomberga pasūtījuma veiktā SKDS aptauja. Arī domes speciālajā atsauksmju grāmatā krājas paraksti. Aktīvu diskusiju par pieminekli var lasīt arī domes mājaslapā. Kas īsti notiks ar šo pieminekli?

G.Bojārs: — Šobrīd ir spēkā lēmums, ka līdz 31. decembrim piemineklis tiks eksponēts un apkopots šīs sabiedriskās apspriedes iznākums. Pēc 31.decembra šo jautājumu skatīs pieminekļu padome, attīstības komiteja, lai lemtu par šī pieminekļa likteni. Es vēlreiz varu paust savu viedokli, ka mums ir iniciatori, kas cenšas izvietot svešu valstu pieminekļus, ieviest ar citām valstīm saistītus ielu nosaukumus un dažādus citus ārvalstu simbolus, bet diemžēl ļoti pietrūkst iniciatīvas savu varoņu atzīmēšanai. Es kā pozitīvu piemēru gribētu minēt Grūtupa kungu un viņa iniciatīvu, ko arī esmu atbalstījis, proti, izveidot Konstantīna Čakstes pieminekli Rīgā.

— Ja nemaldos, Dolgopolova kungs ir parakstījis pavēli par algu pielikumu tieši pieminekļu padomei, kas pēc būtības ir konsultatīva institūcija. Kādēļ?

G.Bojārs: — Es jau sākumā biju pret to, ka šai padomei būtu jāsaņem atalgojums, izņemot, protams, sekretariāta tehniskos darbiniekus. Mans viedoklis bija, ka šajā padomē jāstrādā cilvēkiem, tā teikt, sabiedriskā kārtā, lai padarītu mūsu pilsētu skaistāku, bagātāku ar dažādām mākslas vērtībām, arī atzīmētu izcilas personības. Diemžēl tas ir izveidojies citādi, un arī jāsaka, ka darba apjoms pieminekļu padomei ir krietni pieaudzis. Līdz ar to deputāti nolēma, ka šāds algas pielikums būtu nepieciešams.

— Kāda ir jūsu attieksme pret diezgan plaši apspriesto Dāvja kunga vēlmi ierīkot tenisa kortus pie Māras dīķa?

G.Bojārs: — Mums Rīgā gandrīz visi parki ir publiskas vietas, ir viens ļoti uzskatāms piemērs — Vērmaņdārzs, kas parāda, ka šāda veida objekta nodošana privātā apsaimniekošanā neattaisnojas. Es uzskatu, ka visiem parkiem, arī šim konkrētajam parkam, ir jāpaliek publiski pieejamiem. Uzskatu, ka es nevarētu atbalstīt jebkādu privātu slēgta veida objektu atrašanos šajā vietā, līdz ar to es būtu pret šo tenisa kortu izvietošanu Uzvaras parkā.

— Līguma laušana ar Vērmaņdārza pašreizējiem apsaimniekotājiem jau diezgan ilgi tiek apspriesta. Vai tas notiks drīzumā?

G.Bojārs: — Es paredzu, ka ap šī gada beigām mēs varētu nonākt pie kāda abpusēji izdevīga kompromisa, jo apvainojumi un pretenzijas vienai pusei pret otru ir pietiekami, arī finansiāli. Es ceru, ka mēs varēsim vienoties par kādu nulles variantu un tuvāko mēnešu laikā šo lietu atrisināt.

— Diezgan daudz presē un citos medijos tiek runāts par Pilsuma un Lasmaņa vizīti uz Franciju, lai izpētītu ātrgaitas tramvaja darbību Parīzē un Lionā.

G.Bojārs: — Diemžēl man ļoti daudz laika paiet, komentējot šajos raidījumos “Dienas” izgudrojumus. Prezidija lēmuma projekts, kas netika izskatīts, bija nedaudz neprecīzi sastādīts, jo šo braucienu neapmaksā uzņēmums “Sistra”. Tas ir Francijas valdības apmaksāts sadarbības projekts. Francijas valdība nozīmēja šo kompāniju par, tā teikt, Francijas interešu pārstāvi šajā lietā. Līdz ar to šo braucienu apmaksā Francijas valdība, un es neredzu šeit kaut kāda veida interešu konfliktu.

— “Diena” arī apgalvo, ka, lemjot par “Baltic Kristina”, jūs pats esat nonācis interešu konfliktā, jo jūs ar Rīgas jūras līniju padomes priekšsēdi Spriševska kungu esat biznesa partneri “Astramar” Liepājā. Vai tas ir vai nav interešu konflikts, jūsuprāt?

G.Bojārs: — Juristi šo jautājumu ir pētījuši jau pietiekami sen un nav atklājuši nekādas interešu konflikta pazīmes. Spriševska kungs, tāpat kā es, nepiedalās “Astramar Liepāja” darbībā. Mēs esam tikai akcionāri, un man ar likumu ir aizliegts aktīvi piedalīties šajā darbībā. Interešu konflikta nav. Ja par interešu konfliktu uzskata to, ka Spriševska kungs ir ieguldījis šajā projektā pāri par miljonu ASV dolāru savu no nodokļiem brīvo līdzekļu, nu, es nezinu, par ko tad vēl var runāt. Viņš ir riskējis ar saviem līdzekļiem, un, kad viņam ir cerība sagaidīt peļņu, neviens vēl īsti nevar pateikt.

— Ja nemaldos, šonedēļ varētu noslēgties “Baltic Kristina” ārējie remontdarbi Rīgas kuģubūvētavā, tas nozīmē, ka pavisam drīz varētu sākties reisi.

G.Bojārs: — Jā, pirmais reiss ir plānots decembra sākumā, pēc provizoriskiem datiem, 14.decembrī. Jāveic vēl vairāki iekšējie darbi, arī tā sauktās Makgregor durvis ir jāierīko. To prasa Stokholmas konvencija. 14.decembrī “Baltic Kristina” varētu doties pirmajā reisā uz Stokholmu.

— Viens no tematiem, kas ieinteresējis daudzus, ir autobusu parku “Tālava” un “Imanta” reorganizācija, apvienojot tos. Kāds īsti ir šīs reorganizācijas mērķis, izdevīgums un paredzamā efektivitāte, protams, pasažieru interesēs?

G.Bojārs: — Viens no ilgtermiņa uzdevumiem ir arī apvienot šos autobusu parkus ar Tramvaju un trolejbusu pārvaldi, vismaz holdinga veidā. Tātad mēs nevaram pieļaut, lai autobusu parks “Tālava” konkurētu ar autobusu parku “Imanta”. Rīgas pilsētai ir nepieciešama vienota koordinēta pasažieru satiksme, un šis ir tikai projekta aizsākums. Mērķis ir izveidot vienoto holdingu, pāriet uz vienotu biļeti. Viss tiek darīts pasažieru ērtības labā.

— Šonedēļ varētu tikt parakstīts līgums par hokeja halles celtniecību 2006.gada spēlēm. Lipmana kungs ļoti bieži savos izteikumos šī līguma kavēšanā vaino domi. Vai tas tā ir vai nav?

G.Bojārs: — Jā, man rada ļoti lielu neizpratni Lipmana kunga izteikumi, piemēram, piektdien avīzē “Teļegraf”, Rīgas dome jau vairākkārt ir pieņēmusi tādus lēmumus, ko no mums ir lūgusi Latvijas Hokeja federācija par zemesgabala rezervāciju. Diemžēl, risinot, es negribētu tās nosaukt par intrigām, jautājumus, kas saistīti ar šīs hokeja halles celtniecību, Latvijas Hokeja federācija ir parādījusi bezzobainību. Manuprāt, ja šis jautājums vēl ilgāk vilksies, mēs riskējam pazaudēt šo čempionātā, un tad Rīgas domei, ja šis jautājums netiek risināts, acīmredzot pašai būtu jāizsludina konkurss par hokeja halles celtniecību.

— Diezgan skandaloza aizvadītajā nedēļā bija Saeimas pēdējā sēde ar neskaitāmo ienākumu nodokļu atlaižu došanu, neskaitāmiem galvojumiem par ļoti lielām summām. Kā tas varētu ietekmēt nākamajā gadā pašvaldības darbu.

G.Bojārs: — Jā, es biju diezgan lielā šokā, uzzinot par šiem lēmumiem. Milzīgos apjomos tiek atlaisti nodokļi dažādiem uzņēmumiem. Jāsaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiešā veidā ietekmē pašvaldības budžetu, jo tas ir apmēram divas trešdaļas no kopējiem pašvaldības ienākumiem. Saeima kārtējo reizi, tā teikt, uz atvadām ir rīkojusies ārkārtīgi nekorekti, pat nemēģinot noskaidrot, kādā veidā pašvaldības no tā cietīs, un nepiedāvājot risinājumus, kā dzēst šāda veida lēmumu sekas. Mēs katram gadam sastādām ienākumu prognozes. Mums ir iekasēšanas plāni, mēs precīzi pildām un bieži vien arī pārpildām šo nodokļu iekasēšanu, bet šāda veida Saeimas lēmumi var nopietni apdraudēt mūsu ieņēmumus. Es aicinu nākošo Saeimu atturēties no līdzīgiem lēmumiem bez konsultācijām, vismaz ar Pašvaldību savienību.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā