Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Repatriācijas likumā

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma preambulu šādā redakcijā:

“Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši (līvi) par minoritāti jau kļuvuši.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē.”

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.”

3. Izteikt 3.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesības ieceļot Latvijā kopā ar repatriantu ir šādiem viņa ģimenes locekļiem:”.

4. Papildināt 5.panta 7.punktu pēc vārdiem “repatriācijas vajadzībām” ar vārdiem “tajā skaitā repatriantu integrācijai”.

5. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas repatriācijas un izceļošanas jautājumos

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde):

1) veic repatriantu uzskaiti;

2) informē repatriantus par dokumentiem, kas nepieciešami repatrianta statusa iegūšanai, un to iesniegšanas kārtību;

3) informē repatriantus par viņu sociālajām tiesībām un garantijām;

4) izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

5) pieņem lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

6) pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš nav Latvijas pilsonis, un viņa ģimenes locekļiem, kā arī lēmumu par šīs atļaujas anulēšanu;

7) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus;

8) veic to personu uzskaiti, kuras vēlas izceļot un kuras izceļo no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem lēmumu par to, ka nav šķēršļu personas izceļošanai no valsts.”

6. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā un 20.pantā vārdus “Repatriācijas centrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “Pārvalde” (attiecīgā locījumā).

7. Izteikt 8.pantu, III nodaļas nosaukumu un 9.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Pašvaldības pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā

(1) Pašvaldība iesaistās ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā savā administratīvajā teritorijā, kā arī pēc Pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par iespējām nodrošināt repatriantu ar pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu.

(2) Pašvaldība sniedz repatriantam palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

(3) Pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā var piešķirt repatriantam lietošanā zemes gabalu dzīvojamās mājas celtniecībai, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir brīvs zemes gabals.

III nodaļa
Repatriācijas kartība

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Latvijas pilsonis, kurš vēlas repatriēties, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) pases kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45 mm);

4) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(2) Persona, kura vēlas repatriēties un dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dokumentu, kas apliecina personas latvisko vai lībisko izcelsmi;

3) dzimšanas apliecības kopiju;

4) divas fotokartītes (35x45 mm);

5) ārvalstu pilsonis — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

6) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

7) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

8) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(3) Repatrianta ģimenes loceklis, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā kopā ar repatriantu, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45 mm);

4) ārvalstu pilsonis — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

5) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

6) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

7) dokumentu, kas apliecina laulību vai radniecību ar repatriantu;

8) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs, kura tos nosūta Pārvaldei, vai personiski Pārvaldei, ja šī persona likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(5) Iesniedzamie dokumenti (izziņas, apliecinājumi, dokumentu kopijas) ir derīgi trīs mēnešus no to izdošanas dienas. Iesniedzot dokumenta kopiju, jāuzrāda tā oriģināls.

(6) Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

(7) Ārvalstīs izdotie dokumenti legalizējami, ja vien Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.”

8. Papildināt likumu ar 9.¹ un 9.² pantu šādā redakcijā:

“9.¹ pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Pārvalde 90 dienu laikā pēc visu šā likuma 9.panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas:

1) pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu;

2) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis;

3) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatrianta ģimenes loceklim, kurš, ievērojot šā likuma 9.2 panta pirmajā daļā noteikto, vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu un ir iesniedzis pieteikumu.

(2) Lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu un lēmums par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ir spēkā sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas. Pārvalde var pagarināt lēmuma spēkā esamību uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, ja repatriants var pierādīt, ka ieceļošana sešu mēnešu laikā nav īstenojama attaisnojošu iemeslu dēļ.

(3) Personai, kurai piešķirts repatrianta statuss, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu.

 9.² pants. Uzturēšanās atļaujas izsniegšana

(1) Repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu (Pārvaldes pieņemtā lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu spēkā esamības laikā), pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatrianta ģimenes loceklim, kurš neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu, ieceļojot Latvijas Republikā, ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Uzturēšanās atļauju izsniedz un reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņem bez maksas, izņemot gadījumu, kad persona izceļojusi no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija.”

9. Izteikt 11. un 12.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Pārvaldes lēmuma pārsūdzēšana

(1) Personai ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad Pārvalde pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt tai repatrianta statusu, apstrīdēt to Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks iesniegumu izskata 30 dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(3) Lēmuma pārsūdzēšana tiesā nerada tiesības personai, kura nav Latvijas pilsonis, uzturēties Latvijas Republikā.

 12.pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Persona zaudē repatrianta statusu vai arī repatrianta ģimenes loceklim tiek anulēta uzturēšanās atļauja, ja Pārvaldei kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona, kura nav Latvijas pilsonis, bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Pārvaldei vai persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtne bijusi nepieciešama attaisnojošu iemeslu dēļ;

4) persona izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, tad, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, viņam vienlaikus anulē arī uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļaujas anulē arī repatrianta ģimenes locekļiem.

(3) Pārvalde par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo attiecīgajai personai.

(4) Persona Pārvaldes pieņemto lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu var apstrīdēt, ievērojot šā likuma 11.pantā noteikto kārtību.”

10. Izslēgt 13.pantu.

11. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā atbilstoši šā likuma 8.panta noteikumiem.”

12. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.”

13. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

(1) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, ir tiesības uz materiālo palīdzību. Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā terora, atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

(2) Ja persona šā likuma 12.pantā minēto iemeslu dēļ zaudē repatrianta statusu piecu gadu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, tā atmaksā Repatriācijas fondam no tā līdzekļiem saņemto materiālo palīdzību.

(3) Ja persona neatmaksā saņemto materiālo palīdzību, tā zaudē tiesības ieceļot Latvijas Republikā līdz brīdim, kad tiks pilnībā atmaksāta saņemtā materiālā palīdzība.”

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Pieteikumi par repatrianta statusa piešķiršanu, uzturēšanās atļaujas un materiālās palīdzības saņemšanu, kā arī pieteikumi palīdzības saņemšanai sociālo jautājumu risināšanā, kuri iesniegti līdz 2002.gada 1.novembrim un par kuriem nav pieņemts lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 24.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 6.novembrī