Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā

Izdarīt Hipotekāro ķīlu zīmju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 21.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 1.panta 1.punktā vārdus “publiskās apgrozības”.

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Ķīlu zīmju emisija un apgrozība notiek saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”, šo likumu, kā arī saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem aktiem, kas izdoti Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā paredzētajos gadījumos.”

3. Izteikt 5.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) tā ir iesniegusi Finansu un kapitāla tirgus komisijai bankas padomes apstiprinātos ieķīlājamā nekustamā īpašuma vērtēšanas un ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldīšanas noteikumus.”

4. 6.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ja ķīlu zīmes dzēš pirms apgrozības termiņa beigām, ķīlu zīmju turētājiem izmaksā ķīlu zīmju nominālvērtību kopā ar procentu ienākumiem, kas uzkrāti līdz pirmstermiņa izpirkuma datumam;”;

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ja banka ieguvusi savā īpašumā pašas bankas emitētās ķīlu zīmes, tai ir tiesības dzēst šīs ķīlu zīmes pirms apgrozības termiņa beigām.”

5. 9.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm pēc to kopējās nominālvērtības vienmēr jābūt segtām ar hipotēkām un citiem šajā likumā noteiktajiem aktīviem, ievērojot šādus noteikumus:

1) ķīlu zīmju segumam izmantojamo aktīvu apjomam jābūt lielākam par kopējo apgrozībā esošo ķīlu zīmju nominālvērtības apjomu vismaz par 10 procentiem no ķīlu zīmju segumā iekļauto svērto aktīvu kopsummas;

2) ķīlu zīmju segumā iekļauto aktīvu valūta un apgrozībā esošo ķīlu zīmju valūta var atšķirties tikai tad, ja emitents veic nepieciešamos pasākumus valūtas riska novēršanai;

3) hipotēku vietā ķīlu zīmju segumam pilnīgi vai daļēji var izmantot aizdevumus ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem;

4) nolūkā mazināt vai novērst finansu zaudējumu risku emitents ķīlu zīmju segumam var izmantot seguma aktīvu riska mazināšanas līgumus, kas nodrošināti ar ķīlu zīmju segumā iekļautajiem aktīviem.

(2) Kopējiem procentu ienākumiem no ķīlu zīmju segumā iekļautajiem aktīviem jāpārsniedz kopējie procentu izdevumi par ķīlu zīmēm.

(3) Ķīlu zīmju segumā hipotēkas, aizdevumus ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem un procentu ienākumus no aizdevumiem var aizvietot ar aizstājējsegumu, nepārsniedzot 20 procentus no apgrozībā esošo ķīlu zīmju nominālvērtību kopsummas kopā ar procentu izdevumiem.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Apgrozībā esošo ķīlu zīmju dzēšanas un procentu maksājumiem (atbilstoši emisijas noteikumiem) vienmēr jābūt segtiem ar lielākas vērtības hipotekāro aizdevumu dzēšanas un procentu maksājumiem (atbilstoši aizdevuma līgumiem), seguma aktīvu riska mazināšanas līgumu maksājumiem un aizstājējsegumu.”

6. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “citas bankas” ar vārdiem “cita kreditora” un vārdu “bankām” — ar vārdu “pusēm”.

7. 13.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ķīlu zīmju seguma reģistra aktīvus un to augļus, kas kalpo par nodrošinājumu apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm, no seguma reģistra atļauts izņemt tikai tādā apjomā, lai ar atlikušajiem aktīviem nodrošinātu šā likuma 9.panta piektās daļas nosacījuma izpildi.”;

izslēgt trešo daļu.

8. Papildināt 17.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “ieķīlātā īpašuma” ar vārdiem “ēku un būvju vai to daļu”.

9. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Apdrošināšanas polise, kurā banka ir norādīta kā izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja (labuma guvēja), atrodas glabāšanā bankā visā aizdevuma līguma darbības laikā.”

10. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apturēt ķīlu zīmju emisiju, ja:

1) banka neatbilst šā likuma 5.panta nosacījumiem;

2) pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas novērtējuma, banka nenodrošina šā likuma 9.panta piektās daļas nosacījuma izpildi;

3) netiek pildīti Finansu un kapitāla tirgus komisijai iesniegtie ieķīlājamā nekustamā īpašuma vērtēšanas un ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldīšanas noteikumi.

(2) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par ķīlu zīmju emisijas apturēšanu:

1) tā norāda šāda lēmuma pieņemšanas iemeslu un nosaka laiku konstatēto trūkumu novēršanai;

2) tai ir tiesības pilnīgi vai daļēji apturēt bankas darbību un noteikt bankas aktīvus, kas jāiekļauj ķīlu zīmju seguma reģistrā šajā likumā noteiktajā apjomā, ja lēmuma pieņemšanas pamats bija ķīlu zīmju seguma nepietiekamība, kuru banka Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā nenovērsa.”

11. Papildināt likumu ar VI nodaļu šādā redakcijā:

“VI nodaļa
Ķīlu zīmju emitenta maksātnespēja un bankrots

24.pants. (1) Iestājoties ķīlu zīmju emitenta maksātnespējai, kā arī citos ķīlu zīmju emisijas tiesību zaudēšanas gadījumos aizliegts ar ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldīšanas noteikumos paredzētajiem lēmumiem grozīt ķīlu zīmju seguma reģistra sastāvu un visi ienākumi no ķīlu zīmju seguma reģistra aktīviem jāuzkrāj tā sastāvā neatkarīgi no šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktās normas.

(2) Naudas uzkrājumus, kas tiek veidoti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atļauts izmantot tikai šādiem mērķiem, nepieļaujot citādu ķīlu zīmju seguma reģistra aktīvu izmantošanu:

1) izmaksām ķīlu zīmju turētājiem, ja iestājies procentu izmaksas vai ķīlu zīmju dzēšanas termiņš;

2) paša emitenta emitēto ķīlu zīmju pirkšanai ar sekojošu to dzēšanu publiskajā vērtspapīru tirgū par cenu, kas nepārsniedz ķīlu zīmju nominālvērtību, ja ar atlikušajiem ķīlu zīmju seguma reģistra aktīviem ir izveidots pietiekams nodrošinājums apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm;

3) izmaksām saskaņā ar noslēgtajiem seguma aktīvu riska mazināšanas līgumiem, ja līgumslēdzēja puse ir izpildījusi šāda līguma nosacījumus.

25.pants. Ja saistības uz ķīlu zīmju pamata un ķīlu zīmju seguma reģistru pārņem cita banka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 56. un 161.pantu, tad šī banka kompensē likvidācijas procesā esošajai bankai, kas ir ķīlu zīmju sākotnējais emitents, to faktiski izveidotā ķīlu zīmju seguma daļu, kura pārsniedz šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto minimāli nepieciešamo seguma apjomu.

26.pants. (1) Ja banka, kas pārņēmusi likvidējamās bankas ķīlu zīmju saistības saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, pamatojoties uz pārņemtā ķīlu zīmju seguma reģistru, nespēj apliecināt nepieciešamo ķīlu zīmju nodrošinājumu atbilstoši šā likuma 9.panta piektās daļas un 11.panta otrās daļas prasībām, Finansu un kapitāla tirgus komisija iesniedz tiesā pieteikumu par ķīlu zīmju seguma reģistra maksātnespēju.

(2) Ķīlu zīmju seguma reģistra maksātnespējas un bankrota process pielīdzināms kredītiestāžu maksātnespējas un bankrota procesam, kuru regulē Kredītiestāžu likuma un Civilprocesa likuma normas.

(3) Tiesas ieceltais ķīlu zīmju seguma reģistra administrators vada maksātnespējas un bankrota procesu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām.

(4) Visiem ķīlu zīmju turētājiem maksātnespējas un bankrota procesā ir vienādas prasījuma tiesības. Tās veido ķīlu zīmju nominālvērtība un līdz maksātnespējas izsludināšanas dienai uzkrātie procentu ienākumi. Konkursā piedalās viss ķīlu zīmju seguma reģistra apjoms, izņemot atlīdzību par administratora darbu.”

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 24.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 6.novembrī