Par sarunām ar Eiropas Savienību lauksaimniecības jomā

Ārpus pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu aktivitātēm Latvija piedalās arī citos būtiskos procesos. Lauksaimniecības jomā tās noteikti ir dinamiskās sarunas ar Eiropas Savienību par mūsu lauksaimniekiem izdevīgiem nosacījumiem.

“Mūsu nostāja: ja neesam sadzirdēti un saprasti pirmajos sarunu piegājienos, neieciklēties, neapvainoties un nesēdēt kaktā,” saka Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. “Ir jāklauvē atkal un atkal un jāskaidro mūsu pozīcija.”

Kas ir panākts? Ir uzklausīti Latvijas argumenti jēlcukura jomā, un esam saņēmuši piedāvājumu noteikt cukura kvotu 66 500 tonnas, kas faktiski ir lielāka nekā nacionālā kvota.

Ir jāsakārto un vēl pārliecinošāk jāpasniedz informācija par tieši pārdotā piena kvotas pamatojumu. Lai panāktu ES izpratni, sākumposmā sarežģījumus radīja arī apstāklis, ka Latvijas statistikas datos ar tieši pārdota piena jēdzienu tika saprasta cita veida produkcija, nekā bija realitātē.

Pašlaik ES piedāvātais skaitlis tieši pārdotajam pienam ir četras reizes zemāks, nekā Latvija ir gatava pierādīt. Cerības vieš tas, ka ES jau ir izpratusi un akceptējusi Krievijas krīzes ietekmi piena tirgū.

Šā argumenta izgaismošanā nopelni ir gan Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas, gan zemkopības ministra Ata Slaktera aktivitātēm, gan arī Latvijas lauksaimnieku sarunai ar ES lauksaimniecības komisāru Franci Fišleru Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā rīkotajā noslēguma konferencē “Mūsdienu Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi”. Turklāt ES lauksaimniecības komisārs piena ražošanas attīstībai uzskatāmi varēja izsekot Jelgavas rajona Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecībā “Mežacīruļi”. Šajā saimniecībā sasniegtais piena ražošanas līmenis ir reāls apliecinājums tam, ka Latvija spēs pildīt pieprasītās piena kvotas.

Būtisks sarunu gaitas panākums arī ir piedāvātais investīciju atbalsts. Tas paredz labākus noteikumus nekā pašlaik īstenotā SAPARD programma – no ES un Latvijas līdzekļiem projekti tiks apmaksāti līdz pat 65% apmērā (maksājot jaunajiem zemniekiem mazāk labvēlīgās teritorijās).

Pašlaik Latvija strauji tuvojas lauksaimniecības sarunu ar ES maratonam. Jāturpina gatavot tā gaitai būtiska informācija un jāizsver, no kurām prasībām neatkāpsimies nekādā gadījumā un kuras nupat minēto vārdā varam atļauties mazliet mīkstināt.

Šis sarunu maratona posms Zemkopības ministrijas komandai prasīs vēl regulārāku un ciešāku sadarbību un viedokļu saskaņošanu ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi nekā līdz šim.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa