Francijai jauns vēstnieks

Vakar, 5. novembrī, Valsts prezidentei savu akreditācijas vēstuli iesniedza Francijas Republikas vēstnieks Mišels Fušē

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 5.novembrī, Rīgas pilī: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Mišels Fušē

Vakar, 5. novembrī, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Mišels Fušē. Savā akreditācijas runā viņš uzsvēra, ka Francija vienmēr ir izpratusi Latvijas suverenitātes centienus un apsveic Latvijas atgriešanos Eiropas demokrātisko valstu saimē.

Vēstnieks pauda Francijas atbalstu Latvijas centieniem integrēties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās kā nozīmīgu mūsu valstu divpusējo kontaktu aspektu minot arī sadarbību drošības jomā. Savu runu Francijas vēstnieks beidza latviski ar vārdiem: “Augsti godātā prezidentes kundze, es priecājos, ka varēšu strādāt Latvijā. Jūsu valsts mani patiesi interesē. Gan es, gan mana sieva Nikola to vēlamies iepazīt un arī iepazīstināt ar Latviju citus cilvēkus Francijā. Paldies, ka ļaujat man pildīt savu misiju Latvijā!”

Valsts prezidente

savā atbildes uzrunā Francijas vēstniekam teica:

“Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu darbs vēstnieka amatā Latvijā aizsākas ne tikai abu valstu attiecību, bet arī visa kontinenta vēsturē nozīmīgā laikā — mēs, Eiropas tautas, šodien stāvam uz radikālu pārvērtību sliekšņa. Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās mums visiem sniedz jaunus un spēcīgus izaicinājumus rītdienas vienotajai Eiropai — tās bagātās daudzveidības saglabāšana, labklājības nodrošināšana un drošības nostiprināšana.

Latvijas Valsts prezidente Rīgas pilī, sveicot Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Mišelu Fušē un viņa kundzi Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijas un Francijas attiecības jau no pašiem Latvijas valstiskuma pirmsākumiem, beidzoties Pirmajam pasaules karam, ir bijušas balstītas uz kopīgām vērtībām, savstarpēju uzticību, atbalstu un ieinteresētību. Gan starpkaru posmā, gan tagad, pēc neatkarības atjaunošanas, Latvija ir saņēmusi no Francijas ievērojamu atbalstu. 1921.gadā tieši Francija aicināja pārējās Eiropas valstis atzīt de iure jauno Latvijas valsti. Latvijas tauta ir pateicīga Francijai, ka tā neatzina padomju varas okupāciju un Latvijas inkorporāciju PSRS, tādējādi nodrošinot to, ka pēc 1991.gada Latvija varēja savas attiecības ar Rietumu pasauli atjaunot, nevis dibināt no jauna.

Latvijas un Francijas attiecības attīstās ar kopīgu mērķi veidot vienotu, ekonomiski un politiski stabilu Eiropas nākotni. Līdz ar perspektīvu nākotnē kļūt par partnerēm Eiropas un transatlantiskajās organizācijās mūsu valstu divpusējās attiecības neapšaubāmi kļūst arvien ciešākas un iegūst īpašu virzību. Dziļi iesakņojusies eiropeiska nācija, cilvēktiesību hartas iniciatore, ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle Francija vienmēr ir mācējusi izmantot savu ietekmi svarīgu lēmumu pieņemšanā. Šodien, gatavojoties jaunajai politiskajai realitātei, mēs kā nekad novērtējam Francijas atbalstu mūsu ārpolitisko mērķu sasniegšanā un Francijas pūles šo Eiropu vienojošo konstrukciju veidot tā, lai kontinentā garantētu stabilitāti un uzplaukumu.

Spēcīgus impulsus mūsu valstu dialogā ir devušas abpusējās augstā līmeņa vizītes, kas jūtami sekmējušas ieinteresētību gan Latvijā, gan Francijā piešķirt mūsu sadarbībai dinamiku. Gan Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka vizīte Latvijā Baltijas valstu neatkarības atgūšanas desmitajā gadskārtā 2001. gadā, gan manas vizītes Francijā 2000. un 2002. gadā apliecina ciešos kontaktus un draudzību, kas saista abas valstis.

Mišels Fušē dzimis 1946.gadā. 1986. gadā Sorbonnas universitātē ieguvis filoloģijas un humanitāro zinātņu doktora grādu. No 1994. līdz 2002. gadam bijis Lionas universitātes un Natolinas Eiropas koledžas profesors Polijā. Bijis “Lyonnaise de Banque” prezidenta padomnieks, Viduseiropas un Austrumeiropas attīstības programmas direktors un Eiropas Komisijas konsultants. Sarakstījis arī vairākas grāmatas. Kopš 1998. gada strādājis ārlietu ministra birojā par ministra padomnieku, kopš 1999. gada bijis Ārlietu ministrijas Analīzes un prognozēšanas centra direktors. Precējies ar Nikolu Žanēnu, Lionas universitātes profesori. Ģimenē ir četri bērni.

Pirms mēneša, viesojoties Parīzē, man bija liels gods uzstāties Francijas Senātā. Uzruna Francijas Senātā ir privilēģija ne tikai Latvijai, bet visām ES kandidātvalstīm, visām nācijām, kam vēsture tagad dod iespēju atgriezties Eiropas civilizācijā. Tiekoties ar Francijas Republikas prezidentu, Francijas Senāta prezidentu un citām augstām amatpersonām, guvu pārliecību, ka Francija redz Latviju kā nopietnu un cienīgu partneri Eiropas apvienošanas projekta īstenošanā.

Mūsu tautas arvien labāk iepazīst viena otru caur kultūru. Kultūra un māksla ir civilizācijas augstākie sasniegumi, kas pārdzīvo sava laika impērijas, režīmus, politiķus. Eiropas tautu identitāšu kopums ir tas, kas veido Eiropas tēlu, un dažādība ir Eiropas spēks. Latvija novērtē atbalstu Latvijas kultūras sezonas rīkošanai Francijā 2005. gadā, kas dos nozīmīgu ieguldījumu Eiropas kultūru bagātības iepazīšanā.

Prioritārs uzdevums būtu arī mūsu attiecību stiprināšana ar abpusēji izdevīgiem ekonomiskās sadarbības projektiem. Sakārtotā likumdošana Latvijā, abu valstu starpā noslēgtie līgumi, kā arī Francijas investoru ieinteresētība ļaus aktivizēt mūsu valstu ekonomisko sadarbību.

Jūsu ekselence! Man bija prieks ar jums iepazīties Parīzē pirms mēneša manas darba vizītes laikā. Esmu pārliecināta, ka šeit Jūs iepazīsit Latvijas tautas brīvības mīlestību, cieņu pret tēvzemes tradīcijām un atbildību par savas valsts un sava kontinenta nākotni. Latvijai ir gan savas prasmes, gan talanti, gan idejas, ko piedāvāt saviem kaimiņiem un sadarbības partneriem Eiropā. Mēs ticam, ka integrēta Eiropa būs droša Eiropa. Latvija ir lepna, ka var šodien piedalīties jaunas, vienotas Eiropas veidošanā.

Jūsu ekselence! Gribu izteikt gandarījumu par Francijas vēstniecības Latvijā veiksmīgo un aktīvo darbību. Novēlu arī jums sekmes šī iesāktā darba turpināšanā un vēlu jums panākumus, veicinot ciešāku draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm! Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Francijas draudzīgu attiecību pieredze un kopīgās nākotnes perspektīvas Eiropas Savienības un NATO ietvaros sniedz mums vienreizēju iespēju kļūt par vēl uzticamākiem sabiedrotajiem.”

Pēc akreditācijas

ceremonijas, abām pusēm pārrunājot tālākās sadarbības virzienus, īpaša nozīme tika piešķirta perspektīvai, ko radīs Latvijas un Francijas partnerība Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, kā arī tika uzsvērts kultūras sakaru būtiskums, tuvinot abu valstu iedzīvotājus. “Eiropas tautu identitāšu kopums ir tas, kas veido Eiropas tēlu, un dažādība ir Eiropas spēks. Latvija novērtē atbalstu Latvijas kultūras sezonas rīkošanai Francijā 2005. gadā, kas dos nozīmīgu ieguldījumu Eiropas kultūru bagātības iepazīšanā,” teica Latvijas Valsts prezidente. Par prioritāru uzdevumu sadarbībā tika atzīta arī abpusēji izdevīgu ekonomiskās sadarbības projektu tālāka virzība.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO? Centieniem, kas visai drīz varētu beigties ar pozitīvu rezultātu. Francija ir abu šo ietekmīgo starptautisko organizāciju dalībvalsts.

— Es šajā jautājumā esmu ļoti optimistisks. Vispirms jau runājot par NATO. Šī organizācija ir ļoti nozīmīga jūsu suverenitātei un brīvībai. Kā atceraties, Francijas prezidents Žaks Širaks savas vizītes laikā Rīgā 2001. gada jūlijā uzsvēra tieši šo aspektu. Es domāju, Francijas pozīcija ir ciešs atbalsts Latvijai ne vien tāpēc, lai sekmētu jūsu valsts drošību, bet arī lai sekmētu NATO attīstību. Tādēļ es ļoti optimistiski raugos uz drīzo NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedi. Es saprotu, ka iestāšanās NATO jums ir ārkārtīgi svarīga vispirms no Latvijas drošības viedokļa. Gan lai stiprinātu savu drošību, gan vairotu mūsu visu kopējo drošību. Pēc tam nākamais solis būs ES dalībvalstu vadītāju Kopenhāgenas apspriede, un arī uz to es raugos ļoti optimistiski. Arī šis ir ļoti nozīmīgs pasākums ne vien Latvijai, bet mums visiem, jo šis mums visiem kopīgi ir ļoti nozīmīgs posms Eiropas vēsturē. Uzskatu, ka Francija jūsu valstij sniedz ļoti nozīmīgu politisku atbalstu, lai jūs varētu iestāties tajās daudzpusējās institūcijās, ko paši esat izvēlējušies.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors