Par ES paplašināšanās interneta konferenci

31. oktobrī Eiropas Savienības (ES) Informācijas centra (ESIC) interneta mājas lapā notika otrā konference “Latvija viena no 25 dalībvalstīm jau 2004. gadā?”. Diskusijā uz jautājumiem atbildēja Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītājs Latvijā Endrū Rasbašs. Konferences dalībnieku aktivitāte apliecināja šādu diskusiju turpināšanas nepieciešamību.

E. Rasbašam tika uzdoti visdažādākie jautājumi par to, kas mainīsies, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti, piemēram, kā Latvija spēs ietekmēt lēmumu pieņemšanu ES; kā mainīsies dažādi sociālpolitiskie procesi; kādas iespējas būs nepilsoņiem u.c.

Atbildot uz jautājumu par Īrijas referenduma rezultātiem, E. Rasbašs skaidroja atšķirības starp iemesliem, kāpēc balsojums pirmajā un otrajā Īrijas referendumā atšķīrās. Interesanti ir tas, ka otrajā referendumā ievērojami lielāks bija balsojošo skaits, jo tika organizēta informācijas kampaņa, izskaidrojot Īrijas iedzīvotājiem Nicas līgumu. Rasbaša kungs teica: “Mans secinājums ir tāds, ja politiķi (un ierēdņi) neiet skaidrot cilvēkiem, kas tā Eiropas Savienība ir un kāpēc tā ir viņu interesēs, tad viņi ir pelnījuši saņemt “nē” balsošanā. Kaut ko līdzīgu es šobrīd redzu arī šeit.”

Kādas būs Latvijas iespējas ietekmēt dažādus ES lēmumus un procesus? E. Rasbašs skaidro, ka Latvija būs pārstāvēta visās ES institūcijās. Piemēram, būs komisārs no Latvijas, kas būs atbildīgs par kādu no jomām, taču kā vienai no mazākajām valstīm Latvijai Eiropas Savienībā nav iespējams cerēt uz tikpat lielu ietekmi kā lielajām valstīm, proti, Vācijai vai Francijai. Lai gūtu reālu ietekmi, Latvijai ir jākoncentrējas uz svarīgākajiem jautājumiem un tad jāveido koalīcija ar citām dalībvalstīm. Tad būs sasniedzams progress šajos svarīgākajos jautājumos. Šī ir joma, kurā labāko padomu var saņemt no mazas dalībvalsts.

Kādi varētu būt pozitīvie argumenti Latvijas vēlmei iestāties Eiropas Savienībā? E. Rasbašs atbild, ka Latvijai ir vairāki iemesli: Eiropas Savienībā mazās valstis ir labāk aizsargātas kultūras ziņā un var attīstīt savu kultūru, valodu un tradīcijas. Arī politiski Latvija būs pilnvērtīga dalībniece ES lēmumu pieņemšanā. Un, ja Latvijai būs problēmas pēc iestāšanās, tā saņems atbalstu no spēcīgās ES, lai tās risinātu.

Kas notiks gadījumā, ja Latvija tomēr nobalsos pret iestāšanos ES, un vai Eiropas Savienība ir gatava tādam rezultātam? E. Rasbašs skaidro, ka līdz šim EK ir pielikusi visus spēkus, lai Latvija varētu kļūt par ES dalībvalsti, un nav iedziļinājusies jautājumā par “negatīva” balsojuma detalizētām sekām. Taču ir skaidrs, ka Latvija nepievienosies Eiropas Savienībai, ja būs “negatīvs” balsojums referendumā. Robeža starp Latviju un tās ziemeļu un dienvidu kaimiņiem kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu. Latvija nebūs tiesīga saņemt atbalstu no ES politikām un programmām, kas domātas dalībvalstīm. Juridiski attiecības starp Latviju un ES tiks regulētas ar Eiropas līgumu, kas paliks spēkā, un tirdzniecība norisināsies, balstoties uz to. Piedalīšanās ES pirmsstrukturālajās programmās zaudēs jēgu, jo Latvija vairs negatavosies iestāties Eiropas Savienībā.

E.Rasbaša atbilde uz jautājumu par izmaiņām nevalstisko organizāciju darbībā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā apliecina, ka nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir nozīmīga loma Eiropas Savienībā. Īpaši nozīmīga ir to konsultatīvā loma nozaru politiku izstrādē un valsts institūciju darbības pārraudzīšanā. Eiropas Savienībā ir nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv patērētājus, vides aizsardzību, cilvēku tiesību attīstību utt., un politiķi NVO respektē to dalībnieku skaita un darbīguma dēļ. Tāpēc arī tiek nodrošināta liela daļa finansējuma. Tāpēc NVO darbību respektē arī ierēdņi. NVO ir arī nozīmīga loma, līdzsvarojot uzņēmēju pārstāvju intereses.

Lai Latvijas NVO spētu piesaistīt lielāku finansējumu no valsts, E. Rasbašs iesaka Latvijā attīstīt stipras NVO, kas būtu spējīgas pilnīgi iesaistīties paplašināšanās procesā un nodrošināt Latvijas intereses ES. Valsts finansējumam varbūt arī būtu kāda nozīme, tomēr NVO leģitimitāte un ietekme lielā mērā ir atkarīga no NVO locekļu skaita un to gatavības darboties, gatavības ieguldīt naudu un lobēt politiķus.

Kāpēc ES pret kandidātvalstīm piemēro dubultos standartus? Piemēram, ES likumdošanas prasības tādās jomās kā finansu kontrole un audits, vide, personas datu aizsardzība u.c. nav saskaņotas virknē ES dalībvalstu, bet šīm valstīm nav uzlikti nekādi obligāti termiņi to saskaņošanai, taču kandidātvalstīm šīs prasības liek saskaņot līdz iestāšanās datumam. E. Rasbašs skaidro, ka šie pamatprincipi jeb pamatprasības, kas tiek iestrādātas direktīvās, tiek ieviestas dalībvalstu nacionālajos likumos, ņemot vērā katras valsts īpatnības, piemēram, tiesu un administratīvo sistēmu, likumdošanas sistēmu. Process ir vienāds visās esošajās un nākamajās dalībvalstīs. Dažos gadījumos (īpaši lauksaimniecības sektorā) ES darbojas ar regulu palīdzību, kas ir tieši piemērojamas dalībvalstīs. Un atkal – process ir vienāds esošajās un nākamajās dalībvalstīs.

Uz jautājumu, vai pieļauj E. Rasbašs iespēju, ka Latvijā kādreiz varētu būt otra oficiālā valoda, viņš atbild pārliecinoši — nē, jo valsts valodas jautājums ir tikai katras valsts, šajā konkrētajā gadījumā – Latvijas, kompetencē.

Vai, iestājoties ES, ir pieļaujams tik liels nepilsoņu skaits Latvijā? Uz šo jautājumu E. Rasbašs atbild: ES pieņēmusi lēmumu, ka Latvija atbilst politiskajiem kritērijiem, lai iestātos Eiropas Savienībā. Taču EK un dalībvalstis norādījušas uz lielo nepilsoņu skaitu un apņemas veikt pasākumus, lai mudinātu valdību uz maksimāli efektīvu darbību, palielinot naturalizācijas tempus. Šie procesi arī jānostiprina, nepilsoņiem skaidri pasakot, ka naturalizācija ir jāveic viņu pašu interesēs, Latvijas interesēs un visu iesaistīto pušu interesēs.

Tika uzdots arī jautājums par nepilsoņu iespējām braukt uz Krieviju un Baltkrieviju pēc Latvijas iestāšanās ES. Tāpat vai viņiem būs izdevīgāk ceļot uz Eiropas valstīm vai uz Krieviju? Endrū Rasbašs skaidro, ka nosacījumus ieceļošanai Krievijā un Baltkrievijā noteiks varas iestādes šajās valstīs. Kas attiecas uz ieceļošanu ES dalībvalstīs — pēc iestāšanās nepilsoņiem tomēr iebraukšanai daudzās valstīs vajadzēs vīzas.

E. Rasbašs skaidroja arī situāciju, kāda varētu piemeklēt mazo veikalu īpašniekus pēc Latvijas iestāšanās ES. Pirmkārt, pieaugošais konkurences spiediens no lielo veikalu puses, kuri var izmantot liela apjoma saimniekošanas priekšrocības un sniegt tās arī saviem klientiem, var apdraudēt mazo veikalu eksistenci. Šādas tendences jau ir raksturīgas Rīgai, taču mazāk izteiktas ir pārējās valsts daļās. Situācija izveidojusies, pateicoties ietekmīgu investoru ieguldījumiem lielajos veikalos. Bieži vien šīs investīcijas nāk no starptautiskiem uzņēmumiem, kas Latviju uzskata par labu valsti, kur ieguldīt investīcijas. Šie procesi turpināsies arī pēc iestāšanās ES, taču tie nav tieši saistīti ar pievienošanos ES. Otrkārt, pēc iestāšanās ES uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārtikas produktiem (veikali, kafejnīcas, apstrādes uzņēmumi, zemnieku saimniecības), būs jāievēro higiēnas prasības. Tas, protams, ir patērētāju interesēs, taču tas ietekmēs arī saimniecības izmaksas. Mazie veikali nav spējīgi veikt lielus ieguldījumus, lai atbilstu minētajiem nosacījumiem. Veikalu īpašnieki to var uzskatīt par ne pārāk derīgu lietu. Savukārt lielie veikali jau tagad spēj ievērot šīs prasības.

Vai, palīdzot savest kārtībā pamestas vecas lauku mājas un dabas ainavu, ir iespējams cerēt uz kādu finansiālu pabalstu no ES pirms un pēc iestāšanās tajā? Atbildot uz šo jautājumu, E. Rasbašs uzsver, ka EK ļoti labprāt atbalsta darbības lauku reģionos, kas nav saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu. Latvijā šāda veida palīdzību jau saņem no SAPARD līdzekļiem, un šo programmu īsteno Lauku atbalsta dienests (LDA). E. Rasbašs paredz, ka šis atbalsts ļoti nozīmīgi palielināsies pēc pievienošanās ES. Jāievēro, ka nesenajā Briseles apspriedē pieņemtie lēmumi par izmaksu ierobežošanu lauksaimniecības sektorā neattiecas uz pasākumiem, kas vērsti uz lauku reģionu attīstību. Tādējādi doma par vecu lauku māju savešanu kārtībā un ainavu saglabāšanu varētu būt interesanta, taču šim pasākumam ir jābūt kā daļai no ilgtspējīga projekta, nevis jāsaistās ar atsevišķām darbībām.

Pilnībā iepazīties ar interneta konferencē uzdotajiem jautājumiem un atbildēm var ESIC interneta mājaslapā www.eiropainfo.lv, sadaļas “Diskusijas” apakšsadaļā “Arhīvs”. Tur glabāsies arī turpmāko interneta konferenču teksti.

Interneta konferences piedāvā vienreizēju iespēju uzreiz uzzināt atbildes uz interesējošiem jautājumiem un diskutēt ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem par Eiropas Savienības jautājumiem. Lai arī diskusijās ir plānotas regulāras ārvalstu speciālistu piedalīšanās, jautājumus iespējams uzdot latviešu valodā. Šādas interneta konferences organizēs katru mēnesi.

EK delegācijas Latvijā Preses un informācijas nodaļa