• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumi Nr. 499 "Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.2002., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68103

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.500

Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis"

Vēl šajā numurā

07.11.2002., Nr. 162

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 499

Pieņemts: 04.11.2002.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.499

Rīgā 2002.gada 4.novembrī (prot. Nr.48, 10.§)

Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi

Izdoti saskaņā ar

Latvijas Republikas valsts robežas

likuma 19.panta pirmo un otro daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikas pierobežas režīmu un pierobežas joslas režīmu.

2. Pierobežas režīms un pierobežas joslas režīms ir:

2.1. tādu pasākumu komplekss, kas vērsti pret fizisko personu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem, kā arī pret fizisko personu rīcībā esošo preču un citu priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus Ministru kabineta noteiktajām valsts robežas šķērsošanas vietām;

2.2. kārtība, kas ietver valsts robežas drošības interesēs noteiktus personu pienākumus un tiesības.

3. Pierobežas režīmu un pierobežas joslas režīmu nosaka, lai radītu Latvijas Republikas valsts robežas apsardzībai nepieciešamos apstākļus.

 

II. Pierobežas režīms

4. Pierobežas režīms ir spēkā šādās pierobežas administratīvajās teritorijās un teritoriālajās vienībās gar Latvijas Republikas valsts sauszemes robežu:

4.1. Aizkraukles rajonā: Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastā;

4.2. Alūksnes rajonā: Apē, Apes lauku teritorijā un Gaujienas, Jaunlaicenes, Liepnas, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes un Ziemera pagastā;

4.3. Balvu rajonā: Viļakā un Baltinavas, Briežuciema, Medņevas, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastā;

4.4. Bauskas rajonā: Brunavas, Ceraukstes, Gailīšu, Īslīces, Rundāles, Skaistkalnes un Svitenes pagastā;

4.5. Daugavpils rajonā: Ilūkstē, Subatē, Subates lauku teritorijā un Bebrenes, Demenes, Eglaines, Kalkūnes, Laucesas, Medumu, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes un Vecsalienas pagastā;

4.6. Dobeles rajonā: Aucē, Auces lauku teritorijā un Augstkalnes, Bēnes, Bukaišu, Ukru un Vītiņu pagastā;

4.7. Jelgavas rajonā: Elejas, Lielplatones, Sesavas un Vilces pagastā;

4.8. Jēkabpils rajonā: Aknīstē, Aknīstes lauku teritorijā un Elkšņu, Gārsenes un Rites pagastā;

4.9. Krāslavas rajonā: Krāslavas novada Krāslavas pilsētā un Krāslavas pagastā un Asūnes, Bērziņu, Indras, Kalniešu, Kaplavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Svariņu un Šķaunes pagastā;

4.10. Liepājas rajonā: Priekulē un Bārtas, Dunikas, Embūtes, Gramzdas, Kalētu, Priekules, Rucavas, Vaiņodes un Virgas pagastā;

4.11. Limbažu rajonā: Ainažos un Ainažu lauku teritorijā, Staicelē un Staiceles lauku teritorijā;

4.12. Ludzas rajonā: Kārsavā, Zilupē, Ciblas novada Ciblas un Līdumnieku pagastā un Blontu, Briģu, Goliševas, Istras, Lauderu, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Nirzas, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas un Zaļesjes pagastā;

4.13. Rēzeknes rajonā: Nautrēnu pagastā;

4.14. Saldus rajonā: Ezeres, Jaunauces, Kursīšu, Nīgrandes, Pampāļu, Rubas, Vadakstes un Zaņas pagastā;

4.15. Valkas rajonā: Valkā un Ērģemes, Kārķu, Valkas un Zvārtavas pagastā;

4.16. Valmieras rajonā: Rūjienā un Ipiķu, Ķoņu, Lodes, Naukšēnu, Ramatas un Vilpulkas pagastā.

5. Pierobežu dabā iezīmē ar norādījuma zīmēm.

6. Ar Valsts robežsardzi nepieciešams saskaņot šādas darbības, kuras paredzēts veikt pierobežā:

6.1. brīvības atņemšanas iestāžu un psihoneiroloģisko ārstniecības iestāžu izvietošana;

6.2. robežkontroles un robežapsardzības objektu, kā arī robežkontroles iekārtu un tehniskā aprīkojuma fotografēšana un filmēšana.

7. Par pierobežā paredzētajiem bruņotu formējumu manevriem un mācībām nepieciešams informēt Valsts robežsardzi.

 

III. Pierobežas joslas režīms

8. Pierobežas joslas režīms nosaka personu un transportlīdzekļu iebraukšanas, uzturēšanās un izbraukšanas kārtību, kā arī darbu veikšanas kārtību un kultūras, sporta un citu sabiedrisko pasākumu norises kārtību pierobežas joslā.

9. Pierobežas joslas režīmu veido vispārīgā kārtība un papildu kārtība.

10. Pierobežas joslas režīma vispārīgā kārtība ir spēkā pierobežas joslā — gar visu valsts sauszemes robežu.

11. Pierobežas joslas režīma papildu kārtība ir spēkā pierobežas joslā gar Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas valsts robežu un Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu.

12. Pierobežas joslu dabā iezīmē ar norādījuma zīmēm un informatīvām norādēm. Informatīvo norāžu paraugus apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks.

 

IV. Pierobežas joslas režīma vispārīgā kārtība

13. Personām (izņemot šo noteikumu 14.punktā minētās amatpersonas (darbiniekus)), kuras nav deklarējušas dzīvesvietu attiecīgajā pagastā (pilsētā), kas atrodas pierobežas joslas teritorijā, no 15 gadu vecuma, uzturoties šo noteikumu 10.punktā minētajā teritorijā, jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam.

14. Valsts iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), veicot dienesta pienākumus šo noteikumu 10.punktā minētajā teritorijā, jābūt klāt dienesta apliecībai, ja tā paredzēta saskaņā ar attiecīgās iestādes darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, vai personu apliecinošam dokumentam.

15. Ar valsts robežsardzi nepieciešams saskaņot šādas darbības, kuras paredzēts veikt pierobežas joslā:

15.1. sabiedrisko pasākumu organizēšana;

15.2. būvniecība;

15.3. medības;

15.4. uzņēmumu un to filiāļu atvēršana;

15.5. meliorācijas un irigācijas darbi;

15.6. spridzināšanas un pirotehniskie darbi.

16. Šo noteikumu 15.punkts, izņemot 15.2.apakšpunktu, neattiecas uz Ainažu, Subates un Valkas pilsētas teritoriju.

17. Par pierobežas joslā paredzētajiem bruņotu formējumu manevriem un mācībām nepieciešams informēt Valsts robežsardzi.

18. Pierobežas joslā ir aizliegts:

18.1. izvietot brīvības atņemšanas iestādes un psihoneiroloģiskās ārstniecības iestādes;

18.2. lietot signālraķetes un pirotehniskos signalizācijas līdzekļus, ja to lietošana nav saistīta ar stihisku nelaimi, katastrofu vai robežapsardzības pasākumiem.

19. Lai nepieļautu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšniekiem ir tiesības pierobežas joslā slēgt lauku vai mežu ceļus, stigas, pārejas vietas un tiltus vai radīt uz tiem šķēršļus (arī uzstādīt īpašas ceļa zīmes), informējot par to attiecīgo pagastu (pilsētu) pašvaldības un zemes īpašniekus.

20. Kuģu, kuteru un citu peldlīdzekļu, kā arī ledusbraukšanas līdzekļu izmantošana, zveja, peldēšanās un citas darbības upēs, ezeros un citās ūdenstilpēs, pa kurām noteikta valsts robeža, atļauta tikai gaišajā diennakts laikā. Visi peldlīdzekļi un ledusbraukšanas līdzekļi, kas atrodas minētajās ūdenstilpēs, reģistrējami Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā. Nereģistrētu peldlīdzekļu un ledusbraukšanas līdzekļu izmantošana robežūdenstilpēs ir aizliegta.

 

V. Pierobežas joslas režīma papildu kārtība

21. Pierobežas joslas režīma papildu kārtība nosaka, ka personām, kuras ir sasniegušas 15 gadu vecumu (izņemot šo noteikumu 22.punktā minētās personas), uzturoties šo noteikumu 11.punktā minētajā teritorijā, kā arī amatpersonām (darbiniekiem) papildus personu apliecinošam dokumentam ir nepieciešama speciālā caurlaide (atļauja).

22. Speciālā caurlaide (atļauja) nav nepieciešama šādos gadījumos:

22.1. persona ir deklarējusi dzīvesvietu šo noteikumu 11.punktā minētajā teritorijā;

22.2. persona pārvietojas pa valsts autoceļiem, kas šķērso šo noteikumu 11.punktā minēto teritoriju;

22.3. šo noteikumu 14.punktā minētās amatpersonas (darbinieki) veic dienesta pienākumus.

23. Personām ir tiesības bez speciālās caurlaides (atļaujas) pārvietoties pa valsts autoceļiem, kas šķērso šo noteikumu 11.punktā minēto teritoriju, nenogriežoties no tiem.

24. Personām izsniedz šādas speciālās caurlaides (atļaujas):

24.1. pastāvīgās caurlaides (atļaujas);

24.2. terminētās caurlaides (atļaujas).

25. Pastāvīgo caurlaidi (atļauju) ir tiesīga saņemt persona, kurai šo noteikumu 11.punktā minētajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

26. Lai saņemtu pastāvīgo caurlaidi (atļauju), persona mēneša laikā pēc tam, kad tā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kas atrodas šo noteikumu 11.punktā minētajā teritorijā, iesniedz iesniegumu Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē vai Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā un uzrāda dokumentu, kas apliecina šīs personas tiesības uz minēto īpašumu.

27. Terminēto caurlaidi (atļauju) ir tiesīga saņemt persona, kurai ir nepieciešams uzturēties šo noteikumu 11.punktā minētajā teritorijā.

28. Lai saņemtu terminēto caurlaidi (atļauju), persona iesniedz iesniegumu Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē vai Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā. Iesniegumā persona norāda iemeslu, kādēļ personai ir radusies nepieciešamība uzturēties šo noteikumu 11.punktā minētajā teritorijā. Norādītā iemesla pamatotību izvērtē attiecīgā Valsts robežsardzes amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt lēmumu par speciālās caurlaides (atļaujas) izsniegšanu.

29. Speciālo caurlaidi (atļauju) izsniedz bez maksas Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē vai Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Valsts robežsardzes priekšnieks nosaka Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par speciālās caurlaides (atļaujas) izsniegšanu.

30. Valsts robežsardzes amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt lēmumu par speciālās caurlaides (atļaujas) izsniegšanu, ir tiesīga personai atteikt terminētās caurlaides (atļaujas) izsniegšanu šādos gadījumos:

30.1. persona nevar pamatot nepieciešamību uzturēties šo noteikumu 11.punktā minētajā teritorijā;

30.2. attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā Valsts robežsardze ir noteikusi pastiprinātu valsts robežas apsardzību;

30.3. attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā ir izsludināta ārkārtēja situācija;

30.4. persona ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas ir saistīts ar kontrabandu, narkotikām, ieročiem, radioaktīvajām vielām, kā arī ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu vai valsts robežas režīma pārkāpšanu.

31. Šo noteikumu 30.4.apakšpunktu nepiemēro, ja personai sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.

32. Pastāvīgā caurlaide (atļauja) ir derīga, kamēr personai šo noteikumu 11.punktā minētajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

33. Terminētā caurlaide (atļauja) ir derīga līdz tajā noteiktajam datumam.

 

VI. Noslēguma jautājumi

34. Personām, kurām šo noteikumu spēkā stāšanās dienā pieder nekustamais īpašums, kas atrodas šo noteikumu 11.punktā minētajā teritorijā, speciālā caurlaide (atļauja) jāsaņem triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

35. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumus Nr.247 “Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 116.nr.; 1997, 121.nr.).

36. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs — aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!