Svētki visai Valmierai, svētki Latvijai

Ar aizkustinošu Pūpolsvētdienas dievkalpojumu Sv.Sīmaņa

baznīcā Valmierā izskanēja Vācijas un Latvijas Kultūras dienas,

kas notika no 5. līdz 8. aprīlim

Tās bija svētku dienas pieaugušajiem un bērniem, skolai un ģimenei. Pasākumu programmā — gan dziesma, deja un teātris, gan kino un tēlotāja māksla, gan sporta sacensības, šaha turnīrs un seminārs vācu valodas skolotājiem. Starp dalībniekiem — jauniešu bigbends no Valmieras sadraudzības pilsētas Giterslo un Šauļu stīgu kvartets, Valmieras mūzikas skolas kamerorķestris un Cēsu stīgu orķestris, Madonas saksofonisti un Limbažu akordeonisti, dažādu nozaru mākslas kolektīvi un solisti no visa Vidzemes reģiona. Arī no Jaunpils un Liepājas, kur Vācijas un Latvijas Kultūras dienas notikušas agrākos gados.

Jau pirms Kultūras dienu oficiālā sākuma tika atklātas vācu gleznotāja un tēlnieka Haralda Jagodzienska izstāde “Mīlas rakstu fragmenti” un latviešu mākslinieces Aijas Zariņas glezniecības un grafikas izstāde, Berlīnes plakātu izstāde un bērnu zīmējumu izstāde par vācu un latviešu teikām un pasakām. Vidzemes Augstskolā vācu kolēģi iekārtoja izstādi par studiju iespējām Vācijā, bet Valmieras teātra plašajā foajē — pazīstamā vācu fotomākslinieka Franka Tīla darbu skati “Berlīnes mūris. Pieminekļi. Cietuma vārti”. Franks Tīls dzimis 1966.gadā netālu no Berlīnes un uzaudzis Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Savu politisko aktivitāšu dēļ īsi pirms vidusskolas beigšanas ticis arestēts un veselu gadu pavadījis cietumā. Pēc tam viņš nonācis Rietumberlīnē, kur pēc fotomākslas studijām sācis strādāt fotožurnālistikā. Melnbaltās dubultfotogrāfijas “Potsdama”, Frīdriha Engelsa sardzes pulks” un citi izstādītie fotodarbi no cikla par Berlīnes mūri tapuši 1990.gadā.

Par turpmāku sadarbību. Vācijas vēstnieks Latvijā Reinharts Krauss un Valmieras pilsētas galva Māris Kučinskis

Kopā ar Cēsu stīgu orķestri muzicē Vacijas vēstnieks Reinharts Krauss

Džeza ritmā — Giterslo ģimnāzijas bigbenda saksafonisti

Ar savu tematisko motīvu izvēli autors politisko vēsturi rāda arī kā kultūras vēsturi.

Jau pirms Kultūras dienu oficiālā sākuma tika atklātas vācu gleznotāja un tēlnieka Haralda Jagodzienska izstāde “Mīlas rakstu fragmenti” un latviešu mākslinieces Aijas Zariņas glezniecības un grafikas izstāde, Berlīnes plakātu izstāde un bērnu zīmējumu izstāde par vācu un latviešu teikām un pasakām. Vidzemes Augstskolā vācu kolēģi iekārtoja izstādi par studiju iespējām Vācijā, bet Valmieras teātra plašajā foajē — pazīstamā vācu fotomākslinieka Franka Tīla darbu skati “Berlīnes mūris. Pieminekļi. Cietuma vārti”. Franks Tīls dzimis 1966.gadā netālu no Berlīnes un uzaudzis Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Savu politisko aktivitāšu dēļ īsi pirms vidusskolas beigšanas ticis arestēts un veselu gadu pavadījis cietumā. Pēc tam viņš nonācis Rietumberlīnē, kur pēc fotomākslas studijām sācis strādāt fotožurnālistikā. Melnbaltās dubultfotogrāfijas “Potsdama”, Frīdriha Engelsa sardzes pulks” un citi izstādītie fotodarbi no cikla par Berlīnes mūri tapuši 1990.gadā. Ar savu tematisko motīvu izvēli autors politisko vēsturi rāda arī kā kultūras vēsturi.

Kultūras dienu svinīgā atklāšana notika Valmieras teātrī. Starp viesiem bija Vidzemes reģiona jaunievēlēto pašvaldību vadītāji un Giterslo apgabala landrāta pirmais vietnieks Dīters Mersmanis. Svētkus atklāja

Vācijas vēstnieks Latvijā Reinharts Krauss

Viņš savā uzrunā uzsvēra, ka šīs draudzības dienas visvairāk domātas jauniešiem: “Viņi būs tie, kas veidos Eiropas nākotni, nesīs tālāk Eiropas garu. Tieši kultūra palīdz veidot labas attiecības starp valstīm un tautām. Ir liels prieks redzēt muzicējot, dejojot un sportojot tik daudz jaunu cilvēku. Latvijas puse, it sevišķi Valmieras domes priekšsēdētājs Kučinska kungs un viņa čaklie palīgi apbrīnojami rosīgi iesaistījās šo Kultūras dienu sarīkošanā, tāpēc arī tās izskan kā draudzības svētki, kuru atbalsis būs ilgi dzirdamas. Manā izpratnē, šo festivālu raksturo tas, ka robeža starp tiem, kas ir uz skatuves, un tiem, kas sēž zālē, kļūst arvien mazāk saredzama. Darbojas visi. Mēs te neesam devēji un ņēmēji, mēs visi esam ieguvēji.”

Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Māris Kučinskis:

“Vācijas un Latvijas Kultūras dienas ir abu mūsu valstu sadarbības svētki. Tos sagatavoja kopā ar Giterslo apgabalu darītais darbs, mūsu ilgstošā sadarbība daudzās jomās, kas ir svarīgas Valmieras šodienai un nākotnei. Un šai sadarbībai ir labi augļi. Ar Vācijas atbalstu tiek realizēti tādi nozīmīgi projekti kā Vidzemes profesionālās izglītības centra un Vidzemes attīstības aģentūras izveidošana.”

Tika uzsvērts, ka saimnieciskie sakari ir abu valstu partnerattiecību mugurkauls, bet kultūras kontakti — to sirds. Pilsētas mērs sirsnīgi pateicās visam Vācijas vēstniecības darbinieku kolektīvam, pirmām kārtām pašam vēstniekam, un atklāja noslēpumu, ka Reinharts Krausa kungs mēdz arī tāpat vien dažkārt atbraukt uz Valmieru un pastaigāties pa pilsētas ielām un Gaujas krastmalu.

Kultūras dienu atklāšanas koncertā vēstnieka kungs muzicēja kopā ar Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas koledžas stīgu orķestri un Šauļu stīgu kvartetu “Credo”. Svētku programmu kuplināja Valmieras mūzikas skolas kamerorķestris un Valkas jaunie mākslinieki. Pirmo reizi Latvijā uzstājās Giterslo ģimnāzijas jauniešu džeza orķestris, kas jau pirms oficiālā svētku atklāšanas koncerta bija paguvis sniegt savu programmu Valmieras skolās un iemantot daudz draugu.

Sestdienas rītā visu Valmieru sacēla kājās ģimeņu sporta dienas sacensības, dažādās stafetes un turnīri Sporta skolas un Valmieras ģimnāzijas zālēs un basketbola hallē, bet notikumiem pārbagāto dienu vainagoja Raibais vakars Kultūras namā, kur kopā ar bērnu un jauniešu kolektīviem no Latvijas malu malām uzstājās Giterslo bigbends, Latvijas vācu kultūras biedrību apvienotais koris un vācu ģitārists Matiass Burghards.

Pūpolsvētdienas dievkalpojumu vadīja Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes mācītājs Valters Korālis un vācu mācītājs (arī mūziķis) Matiass Burghards. Draudzei tā bija priecīga diena arī tāpēc, ka pēc restaurācijas atkal savā goda vietā bija redzama altārglezna “Kristus kārdināšana”. Tā ir vienīgā vācu mākslinieka Kārļa Kristiana Fogela–Fogelšteina glezna Latvijā. Tikusi gleznota 1842.gadā pēc Valmiermuižas īpašnieka Lēvenšterna pasūtījuma. Pēc dievkalpojuma baznīcā notika vācu ērģelnieka Zigberta Gatavja koncerts. Kultūras dienas izskanēja ar klasiskās mūzikas koncertu, kurā kopā ar latviešu mūziķiem piedalījās vācu pianiste Terēze Rozenberga.

Visos sarīkojumos valdīja tāda sirsnība un publikas atsaucība bija tik liela, ka tiešām var piekrist vēstnieka kunga vērtējumam — tur nebija devēju un ņēmēju, visi bija ieguvēji.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Foto: Andris Kļaviņš