“Mūsu valstis vieno kopīgi nākotnes mērķi”

Par Valsts prezidentes valsts vizīti Šveicē — delegācijas dalībnieki:

Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents, — Latvijas masu medijiem

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Vai Latvijas eventuāli drīzā iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) būs papildu stimuls vai traucēklis mūsu valsts sadarbībai ar Šveici finanšu jomā?

I. Rimšēvičs: — Traucēklis tas nevarētu būt nekādā gadījumā. Tas varētu būt tikai papildu stimuls pakonsultēties ar cilvēkiem, kas joprojām būs ārpusē, un Šveice, kā izskatās, varētu palikt vēl vismaz desmit gadus, ja ne vēl ilgāk, ārpus ES. Bet nerēķināties ar Šveices pieredzi un zināšanām, es domāju, būtu vienkārši muļķīgi.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat abu valstu finansistu sarunas Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes laikā?

I. Rimšēvičs: — Tās bija ļoti draudzīgas sarunas. Par otro tikšanos ar Šveices baņķieriem — es domāju, abas puses tiekoties gribēja radīt viena otrai pēc iespējas pozitīvāku iespaidu par investīciju vidi attiecīgajā valstī, un Šveices baņķieri raudzījās pēc projektiem, kur viņi varētu piešķirt naudu, nevis investēt Latvijā paši kā investori. Viņus interesē konkrēti investīciju projekti, kur uzreiz varētu ieguldīt līdzekļus.

Jautājums: — Kā Valsts prezidentes valsts vizītes laikā notikušās Šveices un Latvijas finansistu apaļā galda sarunas varētu iespaidot abu valstu finansistu turpmāko sadarbību? Vai sagaidāma Šveices banku klātbūtne Latvijā?

I. Rimšēvičs: — Šveices bankas varētu investēt lielos finanšu projektos, taču atvērt savu banku filiāles tās tuvākajā nākotnē negrasās.

Šveices bankām nav arī interesanti mazi investīciju projekti. Šveice taču ir pasaules desmitā lielākā ieguldītāja ārvalstīs. Šveices bankas ir ieinteresētas lielu, peļņu nesošu finanšu projektu atbalstīšanā. Tādu, kuros investīciju apjoms ir vismaz ap pusmiljardu eiro. Tika panākta vienošanās, ka mūsu Ekonomikas ministrija izveidos konkrētu projektu sarakstu, kuros Šveices bankas varētu investēt savus finanšu līdzekļus. Mēs pārrunājām arī to, ka mazākiem projektiem Latvijā finanšu līdzekļu ir pietiekami un tos mēs varam finansēt paši. Runa ir par lielākiem projektiem, pusmiljardu vai miljardu eiro lieliem projektiem. Bet, es domāju, investoriem, kas šos projektus vadīs, jau būs savas finanses, lai finansētu šos projektus. Šeit es pirmkārt domāju celulozes kombināta projektu. Šveices bankas nenodarbojas ar kādu rekomendāciju sniegšanu. Tās drīzāk gaida, ka pie tām atnāks un teiks: “Draugi mīļie, mums ir ļoti labs projekts. Kā būtu, ja jūs mums iedotu 10 miljardus eiro?” Vai arī otrs variants, ko mēs ļoti nepārprotami saklausījām — viņi būtu gatavi investēt konkrētos vērtspapīros, proti, likvīdās investīcijās — kompāniju akcijās, kompāniju vērtspapīros. Lai viņi, ja rodas nepieciešamība, varētu arī no šī tirgus aiziet. Viņus interesē Latvijas kapitāla tirgus attīstība, kas, kā zināms, Latvijā šobrīd vēl ir bērna autiņos, gan fondu tirgus, gan arī parādu vērtspapīru tirgus.

Jautājums: — Vai Latvijas Bankas prezidents varēja ko mācīties no Šveices kolēģiem?

I. Rimšēvičs: — Mēs satikāmies kā labi kolēģi, kas šobrīd ir ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Monetārās savienības, un pārrunājām, cik labi tomēr ir pagaidām būt “laukuma malā” un pašiem noteikt savu monetāro politiku.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Latvijā reizi pa reizei izskan eiroskeptiķu arguments, ka mūsu valstij nevajadzētu stāties ES, bet, izmantojot Šveices paraugu, veidoties par lielu finanšu centru neitrālā valstī.

I. Rimšēvičs: — Es domāju, Latvija jau šobrīd zināmā mērā ir finanšu centrs. Ģeogrāfiski mēs esam ļoti izdevīgā situācijā — Baltijas valstu vidū. No idejas veidot finanšu centru kādā atsevišķā Latvijas vietā mēs esam atteikušies, jo, cik es saprotu, Latvijas valdības nostāja ir bijusi veidot visu Latviju kā zemu nodokļu teritoriju, kas vienlaikus varētu kļūt arī par finanšu centru. Un tas iet diezgan labi roku rokā ar to, kas notiek Latvijā ar labi attīstītu banku sektoru un zemiem nodokļiem.

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents valsts vizītē Šveicē

Ivars Knēts, Rīgas Tehniskās universitātes rektors, — “Latvijas Vēstneša” korespondentam

— Kā jūs vērtējat šo valsts vizīti Šveicē?

— Vizīte bija ļoti interesanta un noritēja ļoti raiti. Tā bija ārkārtīgi precīzi organizēta, nekas nekur neaizķērās. Viss bija laikus noorganizēts. Var apbrīnot mūsu Valsts prezidenti, kas divu dienu laikā uzstājās, ja nemaldos, piecas vai sešas reizes un vienmēr uzstājās ļoti interesanti, atraktīvi un ar īpašu šarmu. Es domāju, tas neapšaubāmi ļoti cēla mūsu valsts prestižu.

— Savdabīgs akcents šīs valsts vizītes izskaņā bija arī jūsu vizīte Cīrihes universitātē un Rīgas Tehniskās universitātes augstais apbalvojums šīs augstskolas rektoram.

— Vizītes programmā pavisam bija iekļautas divas Šveices augstskolas. Vispirms jau Šveices Itāļu universitāte Lugāno, un otrs svarīgs moments bija, kad trīs augstskolu rektori sveica Latvijas Valsts prezidenti pie Cīrihes universitātes durvīm, un pēc tam Vairai Vīķei-Freibergai Cīrihes universitātē bija tikšanās ar studentiem. Bet paralēli tam bija arī atsevišķs moments, kas īpaši svarīgs bija man. Mēs to arī daļēji iekļāvām valsts vizītes programmā. Tā bija tikšanās Cīrihes Tehniskajā universitātē, kur šīs universitātes rektoram Konrādam Ostervaldenam svinīgi tika pasniegts dokuments par Rīgas Tehniskās universitātes goda biedra nosaukuma piešķiršanu. Konrāds Ostervaldens ir matemātiķis, ļoti spēcīgs zinātnieks, vairāku lielu Eiropas inženieraugstskolu savienību prezidents, un pagājušajā gadā ar aktīvu viņa līdzdalību Baltijas valstu tehnisko augstskolu rektori un prorektori bija uzaicināti vizītē Šveicē.

Mani, protams, visvairāk interesēja šīs abas tehniskās augstskolas, kas ir slavenas pasaules mērogā. Sevišķi Cīrihes Tehniskā universitāte, kurai līdz šim bija divdesmit četri Nobela prēmijas laureāti, un šogad viņi dabūja divdesmit piekto Nobela prēmiju. Es domāju šīs augstskolas bijušos studentus vai mācību spēkus. Viņu vidū ir arī izcilais Alberts Einšteins, kas arī neilgu brīdi ir strādājis šajā augstskolā.

— Kāda ir abu augstskolu sadarbība?

— Tā sniedzas tālu vēsturē. Savulaik, kad pirms 140 gadiem dibināja Rīgas Politehnisko augstskolu, mēs no šīs Cīrihes Politehniskās augstskolas smēlāmies pieredzi un daudzi šīs augstskolas pasniedzēji ieradās strādāt Rīgā, jo mūsu augstskolā mācību valoda tolaik bija vācu valoda. Tolaik tas bija pozitīvi, jo tādējādi Eiropas elpa ienāca Rīgā, kas tad bija Krievijas nomale. Bet, jāteic, ļoti progresīva nomale, jo ienesa Krievijā Eiropas elpu. No Cīrihes nāk vesela plejāde slavenu profesoru. Īpaši es gribu atzīmēt Vilhelmu Rihteru, kurš ilgus gadus bija mūsu augstskolas profesors, pēc tam arī Būvniecības fakultātes vai, kā tajā laikā dēvēja, Tiltu būvniecības nodaļas dekāns, bet pēc tam, atgriezies Cīrihē, kļuva par Cīrihes Tehniskās augstskolas rektoru. Arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados daudzi mūsu augstskolas, tolaik gan Latvijas Universitātes, profesori stažējās arī Cīrihē, apguva praksi un veidoja savu nākotnes karjeru. Tātad saites ar Cīrihi mums ir ļoti ilgas un spēcīgas.

— Kāda jums šķiet šīs sadarbības nākotnes perspektīva?

— Ļoti daudz ir atkarīgs no tā, cik aktīvi būs mūsu studenti un mācību spēki. Šveices puse mums piedāvājusi desmit stipendijas, gan doktorantiem, gan maģistrantiem, gan arī akadēmiskajam personālam. Tātad mums jāatrod cilvēki, kas labi prot vācu vai angļu valodu, un ļoti daudz kas būs atkarīgs tieši no mūsu organizatoriskā darba. Viens no mūsu augstskolu sistēmas neveiksmīgajiem aspektiem ir tas, ka cilvēki nevis ņem kredītu un tikai mācās, bet daudzi jau mācību laikā strādā. Un, ja cilvēks strādā, tad viņš vairs nevar brīvi braukt projām uz trim mēnešiem. Bet mēs par to domājam, un, es ceru, jau februārī, sākot ar otro semestri, mēs vismaz divus trīs studentus aizsūtīsim uz Cīrihi. Maijā profesors Ostervaldens sola būt Rīgā un tikties ar mūsu studentiem. Tas, protams, būs priecīgs notikums mūsu augstskolai.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Finansu pakalpojumu apaļā galda diskusijā UBS “La Coupole” Cīrihē 2002. gada 31. oktobrī

Godājamais prezident Villiger! Ekselences! Cienījamie Šveices vadošo finansu institūciju pārstāvji! Dāmas un kungi!

Es pateicos jums visiem par dalību šajā forumā un priecājos, redzot, ka tik daudzi no jums vēlas uzzināt vairāk par Latvijas kā Šveices ekonomisko partneres daudzsološo potenciālu.

Es vēlos pateikties Šveices Investīciju veicināšanas organizācijai, Šveices Konfederācijas protokola daļai un Latvijas vēstniecībai Vīnē par palīdzību šīs Finansu pakalpojumu apaļā galda diskusijas organizēšanā. Šodien augstākā līmeņa vadības pārstāvji no piecām lielākajām privātajām bankām Latvijā un no vācu “Vereinsbank” Rīgā piedalās šajā pasākumā Cīrihē. Es ceru, ka gan Latvijas pārstāvjiem, gan Šveices namatēviem šis forums izrādīsies noderīgs darbam.

Šveices bankas ir pazīstamas visā pasaulē kā sinonīms augstam pakalpojumu līmenim, tradīcijām, konfidencialitātei, jaunievedumiem un darba kultūrai. Šveices ilgstošā neitralitāte, politiskā stabilitāte un stabilā valūta ir rosinājusi daudzus cilvēkus visā pasaulē uzticēt ilgā laika periodā Šveices bankām savas bagātības aizsardzību. Salīdzinājumā ar to Latvijas banku vēsture ir daudz īsāka. Tā no jauna aizsākās pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem, kad Latvija atguva savu neatkarību no Padomju Savienības.

Finansu pakalpojumu apaļā galda diskusijā Cīrihē: Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Šveices prezidents Kaspars Villigers (augšējā attēlā); Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts kopā ar savu kolēģi — Cīrihes Tehniskās universitātes rektoru, RTU goda biedru Konrādu Ostervaldenu; “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Jānis Ūdris Valsts prezidentes valsts vizītes laikā Šveicē un Šveices Valsts protokola ceremonijmeistars (apakšējos attēlos) Foto: Jānis Ūdris, “LV”

Neskatoties uz salīdzinoši neilgo pieredzi finansu pakalpojumu jomā, Latvija ir izveidojusi stabilu un drošu banku sistēmu, kas ir kļuvusi par vienu no visattīstītākajiem nacionālās ekonomikas sektoriem. Pašlaik Latvijā darbojas 22 komercbankas, kā arī “Nordea Bank Finland” filiāle un “Dresdner Bank AG” pārstāvniecība. Nav nepieciešams pasvītrot, ka to ir grūti salīdzināt ar 300 privātajām bankām Šveicē.

Tomēr Latvijas finansu sektors ir viens no stabilākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā. Šī stabilitāte ir pastāvējusi, daļēji pateicoties finansu pakalpojumu agrai liberalizācijai un vienlaikus precīzi definētu normatīvo aktu pieņemšanai, kas regulē banku un finansu operācijas. Bet šķiet, ka vissvarīgākais faktors ir bijis rezultatīvais lokālās ekspertīzes apvienojums ar ārzemju investoru know-how un resursiem daudzās Latvijas bankās un finansu institūcijās. Pazīstamas ārzemju bankas, tādas kā “Skandinavske Enskilda Banken”, “Merita NordBanken”, “Norddeutsche Landesbank”, kā arī citas bankas, dod savu ieguldījumu Latvijas finansu pakalpojumu sektora attīstībā, kas tiešā veidā sastāda aptuveni 5% (=4,7%) no Latvijas iekšzemes kopprodukta un sniedz vērtīgu ieguldījumu arī citu sektoru attīstībā. Šie rādītāji ir līdzīgi skaitļiem ASV, Francijā un Vācijā, bet ir zemāki nekā 11% no iekšzemes kopprodukta, ko veido finansu pakalpojumi Šveicē.

Dāmas un kungi!

Ļoti drīz Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis cer aizsākt jaunu vēsturisku laikmetu, pievienojoties Eiropas Savienībai un NATO aliansei. Es esmu pārliecināta, ka trīs Baltijas valstu iestāšanās ES un NATO radīs vēl labvēlīgāku finansu un investīciju vidi visā Baltijas jūras reģionā. Šis ir reģions, kurā dzīvo vairāk nekā 65 miljoni cilvēku, kurā ir lieliska infrastruktūra, vairāk nekā 75 ostas, un tas lepojas ar augsti izglītotu darbaspēku. Viena desmitā daļa no pasaules tirdzniecības , proti, 100 miljardi ASV dolāru vērtībā, gadā tiek veikta Baltijas jūras reģionā, un prognoze par tās turpmāko attīstību ir optimistiska.

Es īpaši priecājos uzrunāt šo izcilo baņķieru un investoru auditoriju laikā, kad Latvija pārliecinoši ir nostiprinājusies kā viena no visātrāk augošajām ekonomikām Eiropā. Pagājušā gada iekšzemes kopprodukta pieaugums — 7,7% vairāk nekā divreiz pārsniedz ES vidējo rādītāju, un nepārtrauktā ikgadējā pieauguma koeficients, kas pārsniedz 5%, tiks sasniegts tuvākajā nākotnē.

Latvijai ir izdevies sasniegt ļoti stabilu un ātru ekonomiskā pieauguma tempu par spīti nelabvēlīgajām pārmaiņām pasaules ekonomikā un satricinājumiem globālajos kapitāla tirgos. Stabila nacionālā valūta un zems inflācijas līmenis ir devuši nozīmīgu ieguldījumu valsts ekonomiskajā attīstībā. Latvijas nacionālā valūta lats ir bijusi stabila kopš tās ieviešanas 1994. gadā. Inflācijas pieaugums pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājies 2 līdz 3% līmenī, un ir sagaidāms, ka šogad tas būs zemāks par 3 procentiem. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES kandidātvalstīs.

Latvijas labie rādītāji lielā mērā liecina par to, ka turpina palielināties ārzemju investoru uzticība Latvijas politikai un nākotnes prespektīvām. To nesen apliecināja fakts, ka “Standard @Poor’s” piešķīra Latvijai augstāku kredītreitingu.

Laikā no 1996. gada līdz 2000.gadam ārzemju investīciju skaits Latvijā pieauga vidēji par 18% un tas bija visaugstākais pieauguma līmenis Viduseiropas valstīs. Patlaban Latvija ir starp piecām vadošajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm investīciju apjoma ziņā uz vienu iedzīvotāju, un tas sasniedz aptuveni 1000 ASV dolāru. Pagājušajā gadā Eiropas Komisija piešķīra Latvijai vislabāko kandidātvalsts statusu par tās centieniem samazināt administratīvās barjeras un vēl vairāk uzlabot biznesa klimatu valstī.

Nobeigumā vēlētos izteikt cerību, ka daudzi no jums, kas šodien šeit esat pulcējušies, būs guvuši ierosmi tuvāk iepazīt Latvijas kā daudzsološas, stabilas un uzticamas biznesa partneres milzīgo potenciālu. Latvijas galvaspilsēta Rīga veidojas par nozīmīgu Ziemeļeiropas finansu centru, daļēji pateicoties tās izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim Austrumu un Rietumu krustcelēs. Tā ir arī ļoti skaista pilsēta, un es aicinu jūs to atklāt.

Es jums visiem vēlu veiksmi!

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas