• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad jārēķina iegūstamais un pametamais. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.2002., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68148

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mūsu valstis vieno kopīgi nākotnes mērķi"

Vēl šajā numurā

07.11.2002., Nr. 162

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad jārēķina iegūstamais un pametamais

Par Latvijas iespējām pēc pievienošanās Eiropas Savienībai

Latvijas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) strauji tuvojas nobeigumam. Pēdējo nedēļu laikā atrisinājušās arī vairākas citas ar paplašināšanos saistītās problēmas – Īrijas iedzīvotāji atkārtotajā referendumā pauduši savu atbalstu Nicas līguma ratifikācijai un ES dalībvalstu valdību vadītāji vienojušies par paplašināšanās finanšu jautājumiem. Gadījumā ja iestāšanās sarunu nobeiguma fāzē neradīsies kādas nepārvaramas problēmas un Latvijas iedzīvotāji nākamgad paredzētajā referendumā atbalstīs mūsu valsts pievienošanos savienībai, jau 2004. gadā Latvija varētu kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Tādēļ arvien aktuālāks kļūst jautājums: kas mainīsies, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti?

Lai pārrunātu gaidāmās pārmaiņas Latvijā un mūsu valsts politisko un ekonomisko lomu pēc pievienošanās, pagājušajā ceturtdienā, 31. oktobrī, Eiropas Savienības Informācijas centra (ESIC) interneta mājaslapā notika jau otrā interneta konference, kuras tēma – “Latvija viena no 25 dalībvalstīm jau 2004. gadā?”. Diskusijā uz interesentu jautājumiem atbildēja Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs.

Latvijas vieta un loma ES

Vairākus konferences dalībniekus interesēja jautājums: vai Latvijas politiskā ietekme būs līdzvērtīga pašreizējām ES dalībvalstīm un kā mūsu valsts pārstāvji varēs iespaidot kopējos ES lēmumus. E. Rasbašs paskaidroja, ka paplašinātajā ES Latvija pilnībā iesaistīsies lēmumu pieņemšanas struktūrās. Viens no Latvijas ministriem būs pārstāvēts Eiropas Savienības Padomē, savukārt Eiropas Parlamentā strādās astoņi deputāti no Latvijas. Eiropas Komisijā Latviju pārstāvēs viens komisārs, Eiropas Kopienu tiesā – viens tiesnesis no Latvijas, Eiropas Revīzijas palātā – arī viens pārstāvis, kā arī pārstāvji citās institūcijas. Svarīgi ir tas, ka visās ES institūcijās latvieši iesaistīsies darbā arī kā personāls.

EK delegācijas vadītājs norādīja, ka paplašināšanās notiks, balstoties uz pašreiz pastāvošo institucionālo sistēmu, tomēr ES institūcijās tuvākajā laikā gaidāmas būtiskas pārmaiņas. Jau šobrīd institucionālā sistēma, kas sākotnēji tika izveidota sešu valstu savienībai, ir diezgan noslogota, kad iesaistītas ir 15 dalībvalstis, un tās darbība 25 valstu savienībā kļūs vēl sarežģītāka un problemātiskāka. Nicas līgums ar tajā noteiktajiem sarežģītajiem lēmumu pieņemšanas procesiem atspoguļo šo situāciju.

Lai vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procesu ES institūcijās un padarītu ES uzbūvi un darbību vieglāk pārskatāmu un saprotamu ES iedzīvotājiem, šā gada martā darbu sāka Eiropas Konvents, kurā aktīvi darbojas arī Latvijas valdības un parlamenta pārstāvji.

Kā vienai no mazākajām valstīm Latvijai Eiropas Savienībā nav iespējams cerēt uz tikpat lielu ietekmi kā lielajām valstīm - Vācijai vai Francijai. Lai Latvija varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz dalība šajās institūcijās, tai būs jāpanāk savstarpējas vienošanās ar pārējām 24 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tādējādi ievērojama loma būs labām divpusējām attiecībām, it īpaši sadarbībai ar mazām valstīm.

Daži interneta konferences dalībnieki atzina — viņi nav pārliecināti, ka referendumā par Latvijas dalību ES balsos “par”, un aicināja minēt dažus pozitīvus argumentus, kādēļ būtu jābalso par iestāšanos ES. E. Rasbašs norādīja, ka Latvijai ir vairāki iemesli: Eiropas Savienības ietvaros mazās valstis ir labāk aizsargātas kultūras ziņā un var attīstīt savu kultūru, valodu un tradīcijas, arī politiski Latvija būs pilnvērtīga dalībniece ES lēmumu pieņemšanā. Un, ja Latvijai būs problēmas pēc iestāšanās, tā saņems atbalstu no spēcīgās ES, lai tās risinātu.

Ja referenduma iznākums negatīvs

Bet, atbildot uz jautājumu par to, kas notiks gadījumā, ja Latvijas pilsoņi tomēr nobalsos pret iestāšanos ES un vai Eiropas Savienība ir gatava tādam rezultātam, E.Rasbašs atzina, ka līdz šim EK ir pielikusi visus spēkus, lai Latvija varētu kļūt par ES dalībvalsti un nav iedziļinājusies jautājumā par “nē” balsojuma detalizētām sekām. Viens gan ir skaidrs — ja būs “nē” balsojums referendumā, Latvija nepievienosies Eiropas Savienībai. Robeža starp Latviju un tās ziemeļu un dienvidu kaimiņiem kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu. Latvija nebūs tiesīga saņemt atbalstu no ES politikas un programmām, kas domātas dalībvalstīm. Piedalīšanās ES pirmsstrukturālajās programmās zaudēs jēgu, jo Latvija vairs negatavosies iestāties Eiropas Savienībā. Juridiski attiecības starp Latviju un ES tiks regulētas ar Eiropas līgumu, kas paliks spēkā, un tirdzniecība norisināsies, balstoties uz to.

E. Rasbašs pauda pārliecību, ka lielas daļas Latvijas, kā arī ES iedzīvotāju negatīvā nostāja pret ES sakņojas informācijas un izpratnes trūkumā. Par Īrijas iedzīvotāju negatīvo balsojumu pirmajā referendumā par Nicas līguma ratifikāciju EK delegācijas vadītājs kā galveno iemeslu minēja informācijas trūkumu: “Mans secinājums ir tāds: ja politiķi (un ierēdņi) neiet skaidrot cilvēkiem, kas tā Eiropas Savienība tāda ir un kāpēc tā ir viņu interesēs, tad viņi ir pelnījuši saņemt “nē” balsojumu. Kaut ko līdzīgu es šobrīd redzu arī šeit.”

Dažās jomās bez pārmaiņām

Konferences laikā atklājās arī vairākas nozares, kurās pārmaiņas pēc iestāšanās ES būs visai minimālas, jo ES likumdošana šīs jomas neregulē. Kā viena no tādām jomām ir izglītība, kas paliek pašu dalībvalstu ziņā (ar ļoti maziem izņēmumiem, piemēram, savstarpēja diplomu atzīšana ir nepieciešama, lai sekmīgi varētu darboties darbaspēka brīvā kustība – tādēļ dalībvalstīm jāvienojas par izglītības nosacījumiem, kas speciālistiem jāpilda, lai varētu strādāt atsevišķās profesijās, piemēram, ārstiem, arhitektiem).

Līdzīgi arī veselības aprūpes sistēma paliek katras dalībvalsts individuālā kompetencē. Kopēja veselības aprūpes sistēma visas Savienības līmenī nepastāv. Izmantotās pieejas ir diezgan atšķirīgas, un tās atspoguļo katras valsts tradīcijas. Tādējādi Latvijā pēc pievienošanās ES pastāvošā sistēma var saglabāties.

Iespējamās grūtības mazajiem uzņēmējiem

Konferences dalībniekus interesēja arī tas, kā mainīsies uzņēmējdarbības vide, it īpaši mazo uzņēmumu iespējas, Latvijā pēc iestāšanās ES. E. Rasbašs skaidroja, kas varētu sagaidīt mazo veikalu īpašniekus pēc Latvijas iestāšanās ES: pirmkārt, pieaugošais konkurences spiediens no lielo veikalu puses, kuri var izmantot liela apjoma saimniekošanas priekšrocības un sniegt tās arī saviem klientiem, var apdraudēt mazo veikalu eksistenci. Šādas tendences jau šobrīd ir raksturīgas Rīgai, taču mazāk izteiktas pārējās valsts daļās. Šāda situācija izveidojusies, pateicoties ietekmīgu investoru ieguldījumiem lielajos veikalos. Šīs investīcijas bieži vien nāk no starptautiskiem uzņēmumiem, kas Latviju uzskata par labu valsti, kur ieguldīt kapitālu. Šie procesi turpināsies arī pēc iestāšanās ES, taču tie nav tieši saistīti ar pievienošanos ES. Otrkārt, pēc iestāšanās ES uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārtikas produktiem (veikali, kafejnīcas, apstrādes uzņēmumi, zemnieku saimniecības), būs stingrāk jāievēro higiēnas prasības. Tas, protams, ir patērētāju interesēs, taču tas ietekmēs arī saimniecības izmaksas. Mazie veikali nav spējīgi veikt lielus ieguldījumus, lai atbilstu minētajiem nosacījumiem. Veikalu īpašnieki to var uzskatīt par ne pārāk noderīgu lietu. Savukārt lielie veikali jau šobrīd spēj ievērot šīs prasības.

Nepilsoņu problēma pēc pievienošanās ES

Atbildot uz jautājumu, vai, iestājoties ES, ir pieļaujams tik liels nepilsoņu skaits Latvijā, E. Rasbašs norādīja, ka EK pieņēmusi lēmumu, ka Latvija atbilst politiskajiem kritērijiem, lai iestātos Eiropas Savienībā. Tai pašā laikā Komisija un dalībvalstis norādījušas uz lielo nepilsoņu skaitu un apņemas veikt pasākumus, lai veicinātu maksimāli efektīvu valdības darbību, palielinot naturalizācijas tempus. Šie procesi arī jāstiprina, nepilsoņiem skaidri pasakot, ka naturalizācija ir jāveic viņu pašu interesēs, Latvijas interesēs un visu iesaistīto pušu interesēs.

Latvijas nepilsoņi pēc iestāšanās nekļūs par ES pilsoņiem. Tādējādi tiem nebūs balsstiesību pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās var piedalīties ES pilsoņi, kas dzīvo citās valstīs. Kas attiecas uz darbu atsevišķās profesijās, tas atkarīgs no katras dalībvalsts noteiktās politikas, ņemot vērā nosacījumus, ko paredz vienotā tirgus likumi. Bet attiecībā uz ieceļošanu ES dalībvalstīs pēc iestāšanās nepilsoņiem iebraukšanai daudzās valstīs tomēr vajadzēs vīzas.

Kā vēl viens iespējamais šķērslis, Latvijai iestājoties ES, diskusijas laikā izskanēja aizvien nenoslēgtais Latvijas un Krievijas robežlīgums. Tomēr E. Rasbašs pauda pārliecību, ka šī situācija nevarētu aizkavēt Latvijas iestāšanos ES, un izteica cerību, ka robežlīgums ar Krieviju tiks drīzumā ratificēts un stāsies spēkā pirms Latvijas iestāšanās ES. Nebūtu pieļaujams, ka robežlīguma noslēgšanas procedūras varētu apturēt vai aizkavēt Latvijas iestāšanos ES.

Pirmā interneta diskusija ESIC mājaslapā noritēja 25. septembrī, kad uz jautājumiem par ES kopējo lauksaimniecības politikas attīstību un tās ietekmi Latvijā atbildēja EK delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs un Zemkopības ministrijas Integrācijas ES un ārējo sakaru departamenta direktors Mārtiņš Roze (skat. “LV” Nr. 139 27.09.2002. “Domu apmaiņā par iespējām mūsu laukiem” – red.).

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!