• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izpilddirektoriem rūp viss - arī vide. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.04.2001., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6817

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

10.04.2001., Nr. 57

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Izpilddirektoriem rūp viss — arī vide

Trešdien, 4.aprīlī, notika Latvijas pašvaldību izpilddirektoru

sanāksme, kas šoreiz bija veltīta vides aizsardzības jautājumiem

Taču šoreiz sanāksmes pirmajās minūtēs vārds tika dots īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam, kas 31 izpilddirektoram pasniedza atzinības rakstus par ieguldījumu vietējās demokrātijas attīstībā. Atzinības rakstus saņēma Rīgas pilsētas domes izpilddirektors Andris Grīnbergs, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona izpilddirektors Jānis Aveniņš, Rīgas pilsētas Latgales un Zemgales priekšpilsētu izpilddirektori Guntis Grīnbergs un Jānis Kosītis, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona izpilddirektors Romelds Podskočijs un viņa vietnieks Andris Liepiņš. Atzinības raksti piešķirti arī diviem pilsētu domju izpilddirektoriem: Daugavpils pilsētas domes izpilddirektoram Rišardam Drabam un Jelgavas pilsētas domes izpilddirektoram Jurim Strodam. Pārējos atzinības rakstus saņēma rajonu padomju izpilddirektori – Guntis Libeks (Aizkraukles rajona padome), Gunta Ļuļe (Alūksnes rajona padome), Andris Kazinovskis (Balvu rajona padome), Dagnija Ludrika (Bauskas rajona padome), Māris Niklass (Cēsu rajona padome), Vitālijs Aizbalts (Daugavpils rajona padome), Gatis Miezītis (Dobeles rajona padome), Izrēna Škutāne (Jelgavas rajona padome), Jānis Subatiņš (Jēkabpils rajona padome), Gunārs Upenieks (Krāslavas rajona padome), Vaira Brūdere (Kuldīgas rajona padome), Indulis Ozoliņš (Liepājas rajona padome), Juris Žūriņš (Limbažu rajona padome), Jevgēnijs Slišāns (Ludzas rajona padome), Ruta Klodāne (Madonas rajona padome), Aina Pastore (Preiļu rajona padome), Valērijs Zvīdriņš (Rēzeknes rajona padome), Ilgonis Šteinbergs (Rīgas rajona padome), Ina Behmane un Zigurds Zabludovskis (Saldus rajona padome), Agris Jaunkļaviņš (Tukuma rajona padome), Kārlis Albergs (Valkas rajona padome), Dainis Valdmanis (Ventspils rajona padome).

Sanāksmes otrajā daļā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs, ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris, Vides valsts inspekcijas priekšniece Anda Bušmane, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja direktors Jānis Avotiņš un citi vides aizsardzības speciālisti. V. Makarovs runāja par valsts politiku vides aizsardzības nodrošināšanā un finansēšanā, atzīmējot, ka tieši izpilddirektori nodrošina aizsākto darbu turpināšanos arī pēc jaunās domes vai padomes ievēlēšanas. Ministrs vērsa izpilddirektoru uzmanību uz vides aizsardzības politikas stratēģiskajiem mērķiem — vides kvalitātes saglabāšanu, reģionu attīstības veicināšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu, piesārņojuma samazināšanu, dabas resursu racionālu izmantošanu. Valsts investīciju programma palīdz šos mērķus īstenot, tās ietvaros iespējams īstenot ūdenssaimniecības attīstības projektus, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektus, tūrisma attīstības projektus un citus projektus vides sakārtošanai. Projektu finansu avoti vispirms jau ir pašas pašvaldības, jo liela daļa projektu ir pašvaldību kompetencē.

Var arī ņemt aizņēmumus, saņemt valsts dotācijas no valsts budžeta, saņemt dāvinājumus no starptautiskiem fondiem un citām valstīm. “Diemžēl uz valsts piešķirto atbalstu pašvaldības ne vienmēr var paļauties, tāpēc lielu atbalstu sniedz starptautiskās finansu institūcijas, kaut arī finansējums reti kad pārsniedz 50 procentus no nepieciešamā līdzfinansējuma,” atzina ministrs. Projektu sagatavošanā traucē arī minimālās projekta izmaksas, kam vajadzētu būt vismaz 5 miljoniem eiro, lai pieprasītu līdzfinansējumu, piemēram, no Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālajiem fondiem. Šodienas Latvijas pašvaldību kapacitāte nav pietiekama, jo lielākajā daļā Latvijas pašvaldību ir ap tūkstotis iedzīvotāju un salīdzinoši neliels budžets, turklāt arī projektu sagatavošana ir visai sarežģīts process, atzina ministrs. Ir arī veiksmīgu projektu piemēri, kas akceptēti Briselē un finansējumu saņems 2001.gada otrajā pusē, — Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekts, Ventspils un Jelgavas ūdenssaimniecības attīstības projekti. Pašvaldības nodrošinājušas līdzfinansējumu no sava budžeta, kas arī veicināja ātrāku finansējuma saņemšanu. Ministrs informēja arī par nākotnē izskatāmajiem projektiem, kas, iespējams, saņems finansējumu 2002.gadā ne tikai ISPA, bet arī LIFE, “Phare” programmu ietvaros. Paralēli šim uzdevumam jādomā par vides aizsardzības likumdošanas sakārtošanu saskaņā ar ES direktīvu prasībām. Runājot par pašvaldību iesaistīšanos projektos, ministrs atzīmēja, ka mazās pašvaldības bieži vien domā par finansējumu, kad krīze jau ir iestājusies. Šīm pašvaldībām ministrija piedāvās iespēju rūpīgi izpētīt nepieciešamās investīcijas , lai sakārtotu vides aizsardzības sistēmu nākamajiem 15 – 20 gadiem. Ministrijas politika vērsta uz lielo pilsētu sakārtošanu atbilstoši vides standartiem līdz 2008.gadam un mazo pašvaldību sakārtošanu līdz 2015. gadam. Tomēr, lai pilnībā nodrošinātu ES prasības vides sektorā, Latvijai būtu jāiegulda 1,4 miljardi eiro, kas Latvijai nozīmē ļoti daudz, tāpēc ļoti svarīgs būs pārējo valdības locekļu atbalsts.

R. Bebris informēja par nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām vides aizsardzības sektorā, Latvijai integrējoties ES. Nodalītas vairākas jomas, kurās nepieciešami grozījumi gan Ministru kabineta noteikumu līmenī, gan augstāka juridiska spēka normatīvos aktos. R. Bebris informēja, ka grozījumi jāizdara gan gaisa kvalitātes aizsardzības prasībās, gan dabas resursu aizsardzības prasībās, gan atkritumu apsaimniekošanā, gan rūpniecisko piesārņojumu un trokšņus regulējošajā likumdošanā, gan citās jomās. Sarunas un likumdošanas saskaņošana ar ES institūcijām ir sarežģīts process, atzina ministrs, jo nereti vienā nacionālajā likumā ietveramās normas jāpārņem no vairāk nekā desmit ES likumdošanas aktiem.

Vides valsts inspekcijas priekšniece A. Bušmane sanāksmē runāja par vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildes kontroli. Vides aizsardzības kontroles uzdevumi ir sekot līdzi vides kvalitātei un pārmaiņām, ko tajā izraisa saimnieciskā vai cita veida darbība, pārraudzīt noteikto vides aizsardzības normatīvu un standartu ievērošanu, kā arī atveseļošanas programmu izpildi un normatīvo aktu ievērošanu. Vides valsts inspekcija ir tikai viena no institūcijām, kas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā veic kontroles funkcijas. Vides normatīvo aktu ievērošanas kontroli īsteno 259 vides valsts inspektori. Piemēram, 2000. gadā reģionālajās pārvaldēs veikts vairāk nekā 20 tūkstoš vides normatīvo aktu ievērošanas pārbaužu, ar administratīvo sodu sodīti vairāk nekā 2 tūkstoši personu, vairākas lietas nodotas izskatīšanai prokuratūrā. A. Bušmane uzsvēra, ka vides aizsardzības jautājumos nozīmīga loma ir gan vietējā, gan reģionālā līmeņa pašvaldībām. Pašvaldību tiesības un pienākumus vides aizsardzībā nosaka vairāki normatīvie akti: likuma “Par vides aizsardzību” 10., 14., 17.2., un 17.5. pants, kā arī likuma “Par pašvaldībām” 15. pants, bet pienākumu īstenošanā, sadarbojoties pašvaldībām un inspekcijām, rodami vairāki pozitīvi piemēri. Viņa atzīmēja, ka jāuzlabo sadarbība Aizsargjoslu likuma prasību izpildē par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

J. Avotiņš runāja par ietekmes uz vidi novērtējuma projektiem, pieredzi un ieteikumiem. Pēc šo jomu regulējošo normatīvo aktu skaidrojuma viņš atzina, ka pašvaldībās galvenā problēma ir darbs ar sabiedrību un informācijas sniegšana iedzīvotājiem. Sabiedrība ir jāiesaista lēmuma sagatavošanā un pieņemšanā, lai pēdējā brīdī nerastos pretestība tāpēc, ka līdz tam nekas nav skaidrots. Bieži vien netiekot pietiekami rūpīgi izvērtēta to objektu iespējamā atrašanās vieta, kuru izvietošanai nepieciešams ietekmes novērtējums, sākot jau ar kāda objekta izvietošanai piešķirto vietu teritorijā, kas stiepjas pāri pašas pašvaldības robežai, un beidzot ar gadījumu, kad zeme pieder kādam privātīpašniekam, kurš novērtēšanas laikā maina savu viedokli un nedod piekrišanu objekta novietošanai uz viņa zemes. Tāpēc ir svarīgi jau no projekta īstenošanas sākuma būt godīgiem gan pret sevi, gan citiem, izvērtējot kāda projekta īstenošanu tieši savas pašvaldības teritorijā, nobeigumā atzina J. Avotiņš.

Kristīne Valdniece, “LV” pašvaldību lietu redaktore

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!