Ministru kabineta noteikumi Nr.506

Rīgā 2002.gada 4.novembrī (prot. Nr.48 5.§)

Noteikumi par kravu pieņemšanu pārvadāšanai pa dzelzceļu

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājumu likuma 33.panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem nosaka:

1.1. sūtījumu veidus;

1.2. kārtību, kādā nosaka kravas vietu skaitu un kravas masu;

1.3. kārtību, kādā pieņem pārvadāšanai atsevišķu veidu kravas;

1.4. transporta, dzelzceļa un aizsardzības marķējumu;

1.5. prasības attiecībā uz taru un iesaiņojumu, kurā kravu pieņem pārvadāšanai;

1.6. maršrutā vai vagonu grupā pārvadājamu kravu pieņemšanas nosacījumus;

1.7. pieņemšanas nosacījumus pārvadātāja iznomāto un privāto vagonu pārvadāšanai;

1.8. vagonu padošanas iekraušanai un novākšanas nosacījumus;

1.9. pārvadāšanai nododamās kravas iekraušanu;

1.10. īpašus nosacījumus kravu pieņemšanai pārvadāšanai.

2. Pārvadātājs atver staciju attiecīgās kravas operācijas veikšanai pēc saskaņošanas ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, kā arī paziņo infrastruktūras pārvaldītājam, ja staciju slēdz attiecīgās kravas operācijas veikšanai.

3. Pārvadātājs kravas pārvadāšanai pieņem stacijās, kas atvērtas attiecīgu kravas operāciju veikšanai. Nosūtītājs kravas adresē uz stacijām, kas atvērtas attiecīgu kravas operāciju veikšanai.

4. Pārtikas un veterinārais dienests pēc tā pārvadātāja lūguma, kurš nodrošina starptautiskajos līgumos paredzētās informācijas sniegšanu ārvalstu dzelzceļiem, informē par veterinārajai kontrolei pakļauto kravu pārvadājumu aizliegumiem vai ierobežojumiem un to atcelšanu, arī par noteiktu kravu pārvadāšanas aizliegumiem vai ierobežojumiem, kādi ir spēkā attiecīgā gada 1.janvārī.

5. Pirms pārvadātāja pakalpojumu izmantošanas kravas nosūtītājs reģistrējas pie pārvadātāja, lai saņemtu nosūtītāja/saņēmēja kodu. Fiziskajām personām, kuras nosūta personīgās mantas, nav jāreģistrējas.

6. Kārtību, kādā nosūtītājs iesniedz pārvadātājam pieteikumu par kravas pārvadājumiem un pārvadātāja vagonu (konteineru) padošanu, kā arī kravas pārvadājuma plāna izpildes un tās uzskaites kārtību nosaka pārvadātājs. Par kravas pārvadājuma plānā paredzēto saistību neizpildi attiecībā uz kravas pārvadāšanu pārvadātāja vagonos un konteineros un no pievedceļiem nododamo tukšu un piekrautu privātkonteineru pārvadāšanu pārvadātāja vagonos nosūtītājs maksā pārvadātājam vai pārvadātājs maksā nosūtītājam (atkarībā no tā, kurš nav izpildījis saistības) līgumsodu pārvadātāja dzelzceļa tarifos noteiktajā apmērā.

7. Nosūtītājs kravas pārvadāšanai iesniedz stacijās (koplietošanas vietās un koplietošanai neparedzētās vietās) un pievedceļos.

8. Kravas vagonos (izņemot sīksūtījumu iekraušanu vagonos koplietošanas vietās) un konteineros iekrauj nosūtītājs. Nosūtītājs ir atbildīgs par nepareizas iekraušanas sekām.

9. Staciju koplietošanas vietās sīksūtījumus un konteinerus no automašīnām izkrauj un vagonos iekrauj pārvadātājs, bet vietās, kas nav paredzētas koplietošanai, – nosūtītājs.

10. Nosūtītājs plombē vagonus un konteinerus, kurus tas ir piekrāvis. Pārvadātājs pieņem piekrautos vagonus un konteinerus pārvadāšanai, ārēji apskatot to stāvokli, pārbaudot lūku un durvju stāvokli, savijumu, plombu (slēgplombu) darbderīgumu, esību un uzstādīšanas pareizību, kā arī uz plombām (slēgplombām) esošo zīmju atbilstību pavadzīmē norādītajām ziņām. Pārvadātājs nepārbauda kravas vietu skaitu, kravas masu un stāvokli. Ja saskaņā ar dzelzceļa kravu pārvadāšanas noteikumiem kravu pārvadā vagonos bez plombām, pārvadātājs vagonus pieņem, ārēji apskatot vagonu stāvokli, pārbaudot lūku un durvju stāvokli, savijumu esību, uzstādīšanas pareizību un darbderīgumu. Pārvadātājs nepārbauda kravas vietu skaitu, kravas masu un stāvokli. Plombas (slēgplombas) uz konteineriem, kurus nosūtītājs vagonos iekrāvis pievedceļā, pārvadātājs pārbauda atbilstoši dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumiem.

11. Vaļējos vagonos nosūtītāja iekrautās kravas, kuras pārvadā, norādot kravas vietu skaitu, pārvadātājs pieņem bez kravas masas pārbaudes, ārēji apskatot tikai redzamo kravas vietu (to daļu) stāvokli, un:

11.1. ja iespējams (atkarībā no kravas rakstura un izvietojuma vagonā), pārbauda kravas vietu skaitu;

11.2. ja vagonā nav iespējams saskaitīt kravas vietas, pārbauda aizsardzības marķējumu vai stiprinājumu, kurš nepieļauj izņemt no vagona atsevišķas kravas vietas, nesabojājot stiprinājumu;

11.3. ja piekrautā vagonā nav iespējams saskaitīt kravas vietas un nav aizsardzības marķējuma vai stiprinājuma, kurš nepieļauj izņemt no vagona atsevišķas kravas vietas, nesabojājot stiprinājumu, kravas vietu skaitu nepārbauda.

12. Kravas, kuras pārvadā sakrautā vai sabērtā veidā vaļējos vagonos, pārvadātājs pieņem pārvadāšanai, pārbaudot kravas virsmas vienmērīgumu vai simetriskumu attiecībā pret vagona simetrijas garenplakni un šķērsplakni, kā arī pārbauda, vai kravā nav iedobju.

13. Ja kravu, kuru pārvadā tarā, iesaiņojumā vai bez tā, stacijas koplietošanas vietā iekrauj ar pārvadātāja līdzekļiem, pārvadātājs kravu pārvadāšanai vagonsūtījumos pieņem, pārbaudot kravas vietu skaitu, ko pavadzīmē norādījis nosūtītājs, un ārēji apskatot taras, iesaiņojuma vai neiesaiņotās kravas stāvokli.

14. Nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņu pavadībā pārvadājamās kravas pārvadātājs pieņem pārvadāšanai bez kravas vietu skaita, masas, stāvokļa un plombu esības pārbaudes. Vagonus, kuros kravas pārvadā nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņa pavadībā, ievieto vienā vilciena sastāvā un vienā grupā.

15. Tukšus privātos vagonus un konteinerus, tukšus pārvadātāja iznomātus vagonus pārvadātājs pārvadāšanai pieņem, ārēji apskatot to stāvokli un pārliecinoties, ka durvis, lūkas un borti ir aizvērti.

16. Nav atļauts pieņemt pārvadāšanai vienā vagonā vai konteinerā (neatkarīgi no tā, vai noformēta viena vai vairākas pavadzīmes) šādas kravas:

16.1. kravas, kas ātri bojājas (turpmāk – ātrbojīgas kravas), kopā ar citām ātrbojīgām kravām, ja tām ir dažādi pārvadāšanas nosacījumi un dažāds apkalpošanas veids, kā arī ja pārvadāšana vienā vagonā vai konteinerā ietekmē to kvalitāti;

16.2. ātrbojīgas kravas kopā ar citām kravām, kas nav ātrbojīgas, ja pārvadāšanas laikā ātrbojīgām kravām nepieciešams ievērot temperatūras režīmu vai tās īpaši apkalpojamas;

16.3. bīstamās kravas kopā ar citām kravām, ja to iekraušana vienā vagonā nav atļauta noteikumos par bīstamo kravu pārvadāšanu;

16.4. nosūtītāja iekrautās kravas kopā ar pārvadātāja iekrautām kravām;

16.5. sakrautā vai sabērtā veidā pārvadājamas kravas kopā ar citām kravām;

16.6. kravas, kuras savu īpašību dēļ var izraisīt citu kravu bojājumus vai bojāšanos;

16.7. kravas, kuras pārvadāt vienā vagonā aizliedzis pārvadātājs.

17. Kārtību, kādā kravas pieņem pārvadāšanai, izmantojot pārvadātāja apmaiņas plakanos paliktņus vai apmaiņas kastu paliktņus, nosaka pārvadātājs.

18. Pēc pārvadātāja pieprasījuma nosūtītājs sniedz pārvadāšanai nepieciešamo informāciju par kravu.

19. Pārvadātājs ir tiesīgs pārbaudīt kravas kvalitāti, taras stāvokli un atbilstību standartam vai tehniskajiem noteikumiem, krāvuma pareizību, kā arī sūtījuma atbilstību pavadzīmē norādītajām ziņām. Pārvadātājs veic pārbaudi, piedaloties nosūtītājam. Nosūtītājs atver vagonu, konteineru vai atsevišķas kravas vietas un pēc pārbaudes iesaiņo atvērtās kravas vietas un plombē vagonu vai konteineru.

20. Pēc kravas pieņemšanas pārvadāšanai pārvadātājs veic kravas pārbaudi tikai tādā gadījumā, ja nepieciešams pārliecināties, ka ir nodrošināta kravas saglabāšana un kustības drošība. Ja sūtījums neatbilst pavadzīmē norādītajām ziņām par kravu, izdevumus, kas saistīti ar pārbaudi, kuru veic pārvadātājs vai viņa klātbūtnē kompetentas valsts institūcijas, pārvadātājam sedz nosūtītājs vai saņēmējs (atkarībā no tā, kurš maksā par pārvadājumu).

21. Nosūtītājs saskaņo ar saņēmēju kravas iekraušanas grafiku un maksimālo diennaktī piekraujamo vagonu skaitu atkarībā no saņēmēja iespējām izkraut vagonus. Nosūtītājs un saņēmējs ir atbildīgi par iespējamām sekām, ja viņu vainas dēļ netiek ievērots saskaņotais grafiks vai piekraujamo vagonu skaits.

22. Pēc kompetentu valsts institūciju pieprasījuma to amatpersonu klātbūtnē pārvadātājs atver vagonu, konteineru vai autotraktoru tehniku, lai veiktu muitas, veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma vai cita veida kontroli. Pēc pārbaudes pabeigšanas pārvadātājs pārbaudītāju klātbūtnē plombē vagonu, konteineru vai autotraktoru tehniku.

23. Vagona, konteinera vai autotraktoru tehnikas atvēršanas faktu (nevis kravas masu, vietu skaitu un stāvokli) apliecina ar pārvadātāja sastādīto atvēršanas aktu vai ar ierakstu pavadzīmes ailē “Pārvadātāja atzīmes”. Atvēršanas aktā vai attiecīgajā pavadzīmes ailē norāda noņemto un pēc pārbaudes uzlikto plombu (slēgplombu) skaitu un zīmes uz tām. Ierakstu attiecīgajā pavadzīmes ailē paraksta personas, kas veikušas pārbaudi. Atvēršanas aktu apliecina ar pārvadātāja kalendāro spiedogu un paraksta pārvadātājs un personas, kas veikušas pārbaudi.

24. Pārvadātājs vienu atvēršanas akta eksemplāru pievieno pavadzīmei un izsniedz saņēmējam kopā ar pavadzīmi. Pārvadātājs pārbaudē noņemtās plombas (slēgplombas) kopā ar atvēršanas aktu glabā stacijā, kurā tās noņemtas.

25. Pēc atvēršanas uzliktās plombas (vai visas plombas, ja kontrole veikta vairākkārt) pielīdzina nosūtītāja vai pārvadātāja plombām, kas bija uzliktas nosūtīšanas stacijā.

26. Ja konstatē, ka vagons piekrauts, pārsniedzot tā kravnesību, kravas pārpalikumu pārkrauj citā vagonā un iekšzemes pārvadājumos nosūta uz galastaciju, noformējot papildsūtījuma pavadzīmi. Eksporta un tranzīta pārvadājumos pēc kravas pārpalikuma pārkraušanas pārvadātājs ar to rīkojas atbilstoši nosūtītāja un muitas norādījumiem. Importa pārvadājumos pēc muitas kontrolē esošās kravas pārkraušanas pārvadātājs ar to rīkojas atbilstoši nosūtītāja vai saņēmēja un muitas norādījumiem.

27. Izdevumu apmēru par kravas iekraušanas pārkāpumu novēršanu pārvadātājs nosaka atsevišķi katram sūtījumam un apstiprina ar attiecīgiem dokumentiem, kurus pievieno pavadzīmei. Izdevumu summu ietur no saņēmēja galastacijā, bet importa, eksporta un tranzīta pārvadājumos – no nosūtītāja vai saņēmēja pārvadātāja noteiktajā kārtībā.

28. Ja pēc kravas pieņemšanas rodas šķēršļi kravas pārvadāšanai, pārvadātājs nekavējoties saskaņā ar darba tehnoloģiju par to paziņo nosūtītājam ar nosūtīšanas stacijas starpniecību un pieprasa tā norādījumus turpmākai rīcībai ar kravu. Nosūtītājs savus norādījumus paziņo pārvadātājam nosūtīšanas stacijā un iesniedz kvīti par kravas pieņemšanu. Kvītī pārvadātājs ieraksta no nosūtītāja saņemtos norādījumus. Nosūtītājs sedz izdevumus, kas saistīti ar viņa informēšanu un norādījumu izpildes nodrošināšanu, izņemot gadījumus, ja šķēršļi kravas pārvadāšanai radušies pārvadātāja vainas dēļ.

29. Pārvadātājs nosaka kārtību, kādā nosūtītājs un saņēmējs norēķinās par pārvadājumu maksu, līgumsodu, maksu par papildu operācijām un citiem ar pārvadājumiem saistītiem pakalpojumiem.

30. Papildu nosacījumus par attiecīgo kravu, vagonu, konteineru un uz savām asīm pārvadājamā ritošā sastāva pieņemšanu pārvadāšanai reglamentē dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumi, noteikumi par cisternās un bunkura pusvagonos ielieto kravu pārvadāšanu un noteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu.

2. Sūtījumu veidi

31. Kravas pieņem pārvadāšanai un pārvadā vagonsūtījumos, sīksūtījumos, konteinersūtījumos, grupas sūtījumos vai maršruta sūtījumos.

32. Vagonsūtījums ir krava, kuru piesaka pārvadāšanai, noformējot vienu pavadzīmi, un kuras pārvadāšanai tās apjoma, masas, kravas veida dēļ vai pēc nosūtītāja vēlēšanās nepieciešams atsevišķs vagons vai nepieciešams savienot sakabinājumā divus un vairāk vagonus.

33. Sīksūtījums ir krava, kuru piesaka pārvadāšanai, noformējot vienu pavadzīmi, un kuras pārvadāšanai tās apjoma, masas vai veida dēļ nav nepieciešams atsevišķs vagons.

34. Konteinersūtījums ir tukšs lieltonnāžas vai vidējas tonnāžas konteiners, kuru piesaka pārvadāšanai, noformējot vienu pavadzīmi, vai krava, kuru piesaka pārvadāšanai lieltonnāžas vai vidējas tonnāžas konteinerā, noformējot vienu pavadzīmi.

35. Grupas sūtījums ir krava, kuru piesaka pārvadāšanai, noformējot vienu pavadzīmi, un kuras pārvadāšanai tās apjoma vai masas dēļ nepieciešami divi vai vairāk vagoni (izņemot sakabinājumus), bet mazāk vagonu nekā maršrutā.

36. Maršruta sūtījums ir krava, kura pieteikta pārvadāšanai, noformējot vienu pavadzīmi, un kuras pārvadāšanai tās apjoma vai masas dēļ nepieciešams noteikta svara un garuma vilciena sastāvs.

37. Nav pieļaujams vienā vagonā pārvadāt:

37.1. vairākus vagonsūtījumus kopā;

37.2. sīksūtījumus kopā ar cita veida sūtījumiem;

37.3. konteinersūtījumus kopā ar cita veida sūtījumiem.

3. Kārtība, kādā nosaka kravas vietu skaitu un kravas masu

38. Pārvadāšanai iesniedzamo kravas vietu skaitu nosaka nosūtītājs un norāda to pavadzīmē.

39. Pārvadātājs ir tiesīgs pieprasīt nosūtītājam pirms iesniegšanas pārvadāšanai gabalkravas vai sīkas kravas apvienot lielākās kravas vietās sasienot, iesaiņojot vai paketējot.

40. Vagonā vai konteinerā iekrautās kravas kopējo masu (bruto) nosaka, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem:

40.1. sverot uz svariem;

40.2. summējot katras iesaiņotās kravas un gabalkravas vietas marķējumā norādīto masu (pēc trafareta);

40.3. aprēķinot pēc standartmasas (pēc standarta);

40.4. aprēķinot (atsevišķām kravām);

40.5. mērot (atsevišķām kravām);

40.6. nosacīti (pārvadājot mājas iedzīves lietas vagonsūtījumos vai konteinersūtījumos).

41. Tarā iesaiņotu kravas un gabalkravas masu nosaka pirms to iesniegšanas pārvadāšanai. Vienlaikus uz katras kravas vietas norāda kravas bruto un neto masu.

42. Kravas vietām, kurām ir standartmasa, kravas masu var nenorādīt uz katras kravas vietas, izņemot gadījumus, ja standartos paredzēts kravas bruto un neto masu norādīt uz katras kravas vietas.

43. Nosūtītājs par maksu var noteikt kravas masu, izmantojot pārvadātāja svarus, ar kuriem pārvadātājs nosver vagonus. Attiecīgajā pavadzīmes ailē nosūtītājs norāda, ka kravas masu noteicis nosūtītājs.

44. Cisternās ielietas pārvadājamas kravas masu nosaka, sverot vai mērot cisternas katlā ielietās kravas augstumu un nosakot ielietās kravas tilpumu pēc dzelzceļa cisternu kalibrēšanas tabulām, kurās norādīts, kāds attiecīgā tipa cisternā ielietās kravas tilpums atbilst cisternas katlā ielietās kravas augstumam. Ja kravas masu nosaka mērot, nosūtītājs izmēra cisternas katlā ielietās kravas augstumu un temperatūru un nosaka kravas blīvumu izmērītajā temperatūrā.

45. Bunkura pusvagonos ielietās pārvadājamās kravas masu nosaka, izmantojot aprēķināšanas paņēmienu.

46. Etilspirta (vīna spirta) masu nosaka saskaņā ar noteikumiem par cisternās un bunkura pusvagonos ielieto kravu pārvadāšanu.

47. Ja, kravu pārvadājot, izmanto noņemamās ierīces, stiprināšanas vai siltināšanas materiālus, to masu pavadzīmē norādāmajā vagona taras masā neiekļauj.

48. Nosūtītājs nosaka nepieciešamību pirms iekraušanas pārsvērt vagona taras masu.

4. Kārtība, kādā pieņem pārvadāšanai atsevišķu veidu kravas

4.1. Augu izcelsmes kravu pieņemšana nosūtīšanas stacijā

49. Augu izcelsmes kravas iekšzemes satiksmē pieņem pārvadāšanai bez fitosanitārā sertifikāta.

50. Valsts augu aizsardzības dienests pēc tā pārvadātāja lūguma, kurš nodrošina starptautiskajos līgumos paredzētās informācijas sniegšanu ārvalstu dzelzceļiem, informē par augu izcelsmes kravu pārvadājumu aizliegumiem vai ierobežojumiem un to atcelšanu, arī par noteiktu kravu pārvadāšanas aizliegumiem vai ierobežojumiem, kādi ir spēkā attiecīgā gada 1.janvārī.

51. Ja ārpus valsts nosūta kravas, kas fitosanitārajai kontrolei pakļautas tranzītvalstī un saņēmējvalstī, nosūtītājs par katru vagonu, konteineru un sīksūtījumu pievieno pavadzīmei fitosanitāro sertifikātu.

52. Pavadzīmē norādītajiem datiem par kravas pārvadājuma galapunktu un saņēmēju jāatbilst attiecīgajiem datiem fitosanitārajā sertifikātā.

53. Fitosanitārais sertifikāts iesniegšanai iekraušanas stacijā derīgs sertifikātā norādītajā termiņā, bet, ja termiņš nav norādīts, – divas nedēļas, skaitot no izdošanas dienas. Kravas pieņemšana pārvadāšanai aptur fitosanitārā sertifikāta derīguma termiņa tecējumu līdz kravas izsniegšanai.

4.2. Tranzīta un importa kravu pieņemšana pārvadāšanai no ārvalstu dzelzceļiem un tranzīta un eksporta  kravu nodošana ārvalstu dzelzceļiem

54. Pieņemot nodošanas stacijā no ārvalstu dzelzceļiem tranzīta un importa kravas vai nododot nodošanas stacijā ārvalstu dzelzceļiem tranzīta un eksporta kravas, pārvadātājs iesniedz muitas iestādē pavadzīmes kopā ar pievienotajiem pavaddokumentiem.

55. Pavadzīmes par kravām, kas pakļautas veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma vai nepārtikas preču drošuma kontrolei, pārvadātāja pārstāvis pirms iesniegšanas muitas iestādē kopā ar pievienotajiem pavaddokumentiem nodod Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārajai robežinspekcijai, ja pārvadātājs nav vienojies ar Valsts ieņēmumu dienestu par citu kārtību.

56. Pēc muitas iestādes vai Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas amatpersonu pieprasījuma pārvadātājs uzrāda kravas apskatei un kontrolei.

57. Muitas, veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma vai nepārtikas preču drošuma kontroles operācijas veic stacijas darba tehnoloģiskajā procesā noteiktajā termiņā.

58. Par kravas paraugu ņemšanu analīžu un ekspertīzes veikšanai kompetenta valsts institūcija, piedaloties muitas un pārvadātāja pārstāvim, noformē dokumentu, kurā norāda paņemto kravas paraugu daudzumu. Vienu dokumenta eksemplāru pievieno pavadzīmei, otru izsniedz pārvadātājam nodošanas stacijā, kurā ņemts kravas paraugs.

59. Muitas iestāde ne vēlāk kā četras stundas no vilciena pienākšanas brīža ieejas nodošanas stacijā informē pārvadātāju par katra no ārvalstu dzelzceļa pienākušā vilciena sastāvā esošā kravas sūtījuma (vagona) muitošanas pabeigšanu vai likumīgiem šķēršļiem pieņemt no ārvalstu dzelzceļa attiecīgo kravas sūtījumu (vagonu). Ja pēc kravas pieņemšanas muitas iestāde nolemj kravu aizturēt, tā ne vēlāk kā 24 stundu laikā no kravas aizturēšanas brīža dod norādījumus pārvadātājam par rīcību ar aizturēto kravu.

60. Ja Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija, pārbaudot veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma vai nepārtikas preču drošuma kontrolei pakļautās kravas, ieejas nodošanas stacijā konstatē, ka kravu ievest valstī aizliegts vai krava ir inficēta, Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas amatpersona ne vēlāk kā četras stundas no vilciena pienākšanas brīža informē pārvadātāju par rīcību ar kravu.

61. Pārbaudot tranzīta, importa un eksporta kravas masu nodošanas stacijā, kravas masu uzskata par atbilstošu pavadzīmē norādītajiem datiem, ja:

61.1. starpība starp nosūtīšanas stacijā noteikto kravas masu un ceļā noteikto kravas masu nepārsniedz:

61.1.1. kravas masas dabīgā zuduma normas un maksimālās novirzes absolūto lielumu, nosakot kravas masu (summā), – ja konstatēts kravas masas iztrūkums;

61.1.2. maksimālās novirzes absolūto lielumu, nosakot kravas masu, – ja konstatēts kravas masas pārpalikums;

61.2. nav pārsniegtas stikla vai cita veida tarā (iesaiņojumā), kurai tās fizisko īpašību dēļ var rasties bojājumi vai plīsumi, safasētās produkcijas zuduma (saplīšanas) normas.

62. Pārbaudot kravu, kuru vagonos pārvadā sabērtā, sakrautā vai ielietā veidā maršruta vai grupas sūtījumos, kravas masas atbilstību pavadzīmē norādītajiem datiem nosaka, salīdzinot faktisko kravas masu ar pavadzīmē norādīto summāro kravas masu visos vagonos, kas noformēti ar vienu pavadzīmi.

4.3. Transportpaketēs pārvadājamu kravu pieņemšana pārvadāšanai

63. Tarā iesaiņotās kravas un gabalkravas var iesniegt pārvadāšanai transportpaketēs (paketētā veidā), ja kravu izmēri un īpašības ļauj tās saformēt transportpaketēs.

64. Transportpakete ir uz paliktņiem vai bez tiem apvienojot palielināta kravas vieta, kas saformēta no tarā vai iesaiņojumā esošām kravas vietām (piemēram, kastes, maisi, mucas) vai no kravas vietām, kurām nav taras vai iesaiņojuma (piemēram, dēļi, gulšņi, caurules, lietņi), kas cita ar citu sastiprinātas ar universāliem, speciāliem, vienreiz lietojamiem vai vairākkārt lietojamiem paketēšanas līdzekļiem vai pārvadāšanas ierīcēm.

65. Nosūtītājs pārvadāšanai nododamās transportpaketes formē tādā veidā, lai pārvadāšanas un glabāšanas procesā nodrošinātu:

65.1. mehanizētas iekraušanas un izkraušanas iespēju;

65.2. paketes viengabalainību (stāvokli, kurā tiek nodrošināta pārvadājamās kravas saglabātība);

65.3. iekraušanā un izkraušanā nodarbināto drošību;

65.4. pakešu izmēru kārtnību vagonu, konteineru izmēriem, bet, pārvadājot vaļējā ritošajā sastāvā, – iekļaušanos kraušanas gabarītā;

65.5. stabilitāti, bet, ja nepieciešams, iespēju paketes nostiprināt pret garennobīdi un šķērsnobīdi pārvadāšanas laikā;

65.6. vilcienu kustības drošību.

66. Paketēšanas līdzekļiem un pārvadāšanas ierīcēm jāatbilst to tehnisko noteikumu vai normatīvo aktu prasībām.

67. Nosūtītājs pārvadāšanai nododamās transportpaketes formē, izmantojot tādus paketēšanas līdzekļus, kuru īpašnieki nodrošinājuši to pārbaudi un remontu normatīvajos aktos vai paketēšanas līdzekļu ekspluatācijas tehniskajos noteikumos paredzētajā kārtībā un termiņos.

68. Pirms izvēlēto paketēšanas līdzekļu vai pārvadāšanas ierīču izmantošanas nosūtītājs saskaņo ar pārvadātāju to piemērotību pārvadāšanai konkrētā veida ritošajā sastāvā.

69. Kravu paketēšanai izmanto nosūtītājam vai saņēmējam piederošus paketēšanas līdzekļus un pārvadāšanas ierīces, kuras pieņem un izsniedz kopā ar kravu.

70. Kravu paketēšanai var izmantot pārvadātājam piederošus vairākkārt lietojamus paketēšanas līdzekļus vai pārvadāšanas ierīces. To izmantošanas kārtību nosaka pārvadātājs.

71. Kravu paketēšanu (pakešu parametri, kravu izvietošanas un nostiprināšanas paņēmieni) veic nosūtītājs pirms kravas iesniegšanas pārvadāšanai atbilstoši kravu standartiem vai tehniskajiem noteikumiem. Kravu nav atļauts stiprināt uz vairākkārt lietojamiem paliktņiem ar naglām, skavām un līdzīgiem priekšmetiem, kuri var sabojāt kravu vai paliktni.

72. Katrā paketē liek tikai vienam saņēmējam vienā galastacijā adresētu viendabīgu kravu vienādā iesaiņojumā vai bez tā.

73. Nosūtītājs uz transportpaketes norāda paketē esošo kravas vienību skaitu, ziņas par transportpakešu krāvuma maksimāli iespējamo kārtu skaitu (augstumā) vagonos un noliktavās (“Kraut ne vairāk kā _____ kārtās”).

74. Līdzekļiem, ar kuriem kravas stiprina transportpaketēs, nepieciešamas kontrolpazīmes, kas liecina, ka transportpakete nav bojāta: plomba ar nosūtītāja nosaukumu, slēdzenē sastiprināta kontrollente, rūkošā plēve. Nosūtītājs pēc saskaņošanas ar pārvadātāju var izmantot citas kontrolpazīmes, kas liecina, ka transportpaketes nav bojātas. Visām transportpaketēm vienā sūtījumā izmanto vienādas krāsas, faktūras, materiāla un izpildījuma kontrollentes.

75. Paketēšanas līdzekļi un kontrolpazīmes uz paketes nedrīkst pieļaut iespēju izņemt no paketes atsevišķas kravas vietas, nesabojājot kontrolpazīmes.

76. Nosūtītājs ir atbildīgs par pareizu paketēšanas līdzekļu vai transportpaketes formēšanas paņēmiena izvēli, kā arī transportpaketes konstrukcijas, paketēšanas līdzekļu un paketes viengabalainības kontrolpazīmju drošumu.

77. Iesniedzot pārvadāšanai kravas, kuras pārvadā transportpaketēs, nosūtītājs pavadzīmes ailē “Kravas nosaukums un kods” zem kravas nosaukuma norāda “Transportpakete”. Ja pārvadāšanai iesniegta krava, kura saformēta transportpaketēs, izmantojot pārvadātāja vairākkārt izmantojamus paketēšanas līdzekļus vai pārvadāšanas ierīces, norāda arī to tipu un skaitu, bet attiecīgajā pavadzīmes ailē, – kravas masu paketēs, pārvadātāja paketēšanas līdzekļu vai pārvadāšanas ierīču masu un kopējo sūtījuma bruto masu.

78. Segtajā vai izotermiskajā vagonā pārvadājamas transportpaketes masa nedrīkst pārsniegt tonnu. Ja transportpaketes masa pārsniedz tonnu, nosūtītājs iepriekš saskaņo ar pārvadātāju un saņēmēju transportpaketes masu.

79. Vaļējos vagonos pārvadājamas transportpaketes masu nosūtītājs saskaņo ar saņēmēju.

80. Segtajos un izotermiskajos vagonos starp durvīm transportpaketes izvieto tā, lai tās varētu mehanizēti izkraut pa jebkurām vagona durvīm.

81. Pārvadātājs transportpaketēs pārvadājamu kravu, ko paredzēts iekraut ar pārvadātāja līdzekļiem, pieņem pārvadāšanai, ārēji apskatot transportpaketes un nepārbaudot kravas vietu skaitu un masu transportpaketēs. Transportpaketi uzskata par atsevišķu kravas vietu.

82. Nosūtītājam vai saņēmējam piederošus vairākkārt izmantojamos paketēšanas līdzekļus uzskata par kravu un pieņem pārvadāšanai, noformējot pavadzīmi.

4.4. Autotraktoru tehnikas pieņemšana pārvadāšanai

83. Autotraktoru tehnika ir vieglie, speciālie un kravas automobiļi, autobusi, trolejbusi, tramvaji, traktori, ekskavatori un cita riteņu vai kāpurķēžu pašgaitas tehnika, kā arī tās virsbūves.

84. Nosūtītājs pirms autotraktoru tehnikas nodošanas pārvadāšanai:

84.1. pārbauda bremžu sistēmas darbaspējas un pēc iekraušanas nobremzē mašīnu un izlej ūdeni;

84.2. nobloķē ar fiksatoriem un nostiprina visas kustīgās un grozāmās daļas tādā veidā, kas nepieļauj to pārvietošanos un pagriešanos;

84.3. noņem un iesaiņo viegli noņemamās daļas un mezglus;

84.4. noņem un iesaiņo vai aizsargā ar izturīgu materiālu visas plīstošās daļas (arī stiklus), aizsargā motorus un akumulatorus, pie kuriem var brīvi piekļūt;

84.5. noslēdz ar sprūdiem un atslēgām vai aprīko ar papildu slēgierīcēm kabīņu, salonu, segto virsbūvju durvis, motoru pārsegus, bagāžas un citus nodalījumus un tos noplombē.

85. Autotraktoru tehnikas plombēšanai izmanto plombas, kuru veidu, izmēru un zīmes uz tām nosaka nosūtītājs un kuras nav iespējams noņemt, tās nesabojājot. Plombu uzliek tā, lai nepieļautu iespēju iekļūt kabīnē, salonā un citos nodalījumos, nesabojājot plombas. Plombas nedrīkst bojāt autotraktoru tehnikas krāsoto virsmu.

86. Autotraktoru tehniku var nodot pārvadāšanai bez plīstošo daļu aizsargāšanas ar izturīgu materiālu, ja atbildību par iespējamiem plīsumiem un visām sekām, kas saistītas ar plīstošo daļu neaizsargāšanu, uzņemas nosūtītājs. Šādā gadījumā pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” nosūtītājs izdara ierakstu “Pārvadājums bez plīstošo daļu aizsardzības”. Nosūtītājs un saņēmējs savstarpēji (bez pārvadātāja piedalīšanās) risina jautājumu par zaudējumu atlīdzību kravas daļu plīsuma dēļ un sekām, kas saistītas ar plīstošo daļu neaizsargāšanu.

87. Pārvadātājs nosaka, kāda autotraktoru tehnika pārvadājama nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņu pavadībā, kā arī pavadīšanas nosacījumus.

88. Pārvadātājs ir tiesīgs pieprasīt, lai nosūtītājs izstrādā un saskaņo ar pārvadātāju kārtību, kādā nosūtītājs pārvadāšanai sagatavo atsevišķu veidu autotraktoru tehniku.

89. Segtā ritošajā sastāvā, konteineros vai nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņu pavadībā pārvadājamai autotraktoru tehnikai drīkst nedemontēt viegli noņemamas daļas un mezglus, neaizsargāt ar izturīgiem materiāliem plīstošās daļas, kā arī neplombēt kabīnes, salonus un citus nodalījumus.

90. Ja autotraktoru tehniku konstrukcijas īpatnību dēļ nevar iekraut komplektētā veidā, to daļēji izjauc.

91. Nododot pārvadāšanai tehnoloģiski nenokomplektētu autotraktoru tehniku, pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” nosūtītājs norāda trūkstošo daļu un mezglu sarakstu par katru autotraktoru tehnikas vienību. Ja minētās ziņas pavadzīmes ailē nav iespējams ierakstīt, nosūtītājs izdara ierakstu “Noņemto (trūkstošo) daļu saraksts pievienots” un pievieno pavadzīmei atsevišķu sarakstu ar pavadzīmes numuru, nosūtītāja parakstu un zīmogu. Sarakstā pārvadātājs iespiež spiedogu, kurā norādīts datums.

92. To mašīnu atslēgas, kuras pieņem pārvadāšanai vaļējā ritošajā sastāvā, noformējot ar vienu pavadzīmi, ievieto īpašā planšetē ar iedalījumiem, kuru numuri atbilst mašīnu numuriem. Planšeti noliek vienas mašīnas salonā, kabīnē vai bagāžas nodalījumā. Šīs mašīnas atslēgu nosūtītājs iesaiņo, apzīmogo un stingri piestiprina pavadzīmei, un izdara par to ierakstu pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes”, norādot arī mašīnas numuru.

93. Autotraktoru tehnikas piederumus, kurus uz pārvadājuma laiku novieto kabīnē, salonā, bagāžas nodalījumā vai segtā virsbūvē, iesaiņo. Kastes ar lielgabarīta daļām un mezgliem, ja tās izmēru dēļ nav iespējams novietot kabīnē, salonā, bagāžas nodalījumā vai segtā virsbūvē, var izvietot ārpus autotraktoru tehnikas uz vagona grīdas iespējami grūtāk pieejamā vietā. Kastes apmalo ar metāla lenti un piestiprina vagona grīdai. Katrā kastē ievieto tās satura sarakstu. Pavadzīmē norāda to kastu skaitu, kuras izvietotas ārpus autotraktoru tehnikas.

94. Nododot autotraktoru tehniku pārvadāšanai vaļējā ritošajā sastāvā maršrutos vai vagonu grupās, komplektējošos izstrādājumus, instrumentus un piederumus attiecīgā iesaiņojumā var iekraut segtajā vagonā un pārvadāt kopā ar visu autotraktoru tehnikas partiju. Šajā gadījumā pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” nosūtītājs norāda “Instrumenti, komplektējošās detaļas un mezgli nav ielikti”.

95. Katrai autotraktoru tehnikas vienībai nosūtītājs sastāda sarakstu trijos eksemplāros, kurā norāda degvielas tvertnē pieļaujamā daudzumā iepildītās degvielas (autotraktoru tehnikai ar kravnesību līdz 5 t degvielas daudzums tvertnēs nedrīkst pārsniegt 10 l, ar kravnesību virs 5 t – 15 l) nosaukumu, autotraktoru tehnikai uzlikto plombu skaitu, plombu uzlikšanas vietas un zīmes uz tām, kastu skaitu ar rezerves daļām, viegli noņemamām daļām un instrumentiem, kastu atrašanās vietas, noņemto daļu sarakstu. Ja maršruta sūtījumos instrumentus un komplektējošās daļas nosūta atsevišķi segtā vagonā, nosūtītājs sarakstā izdara ierakstu “Instrumenti, komplektējošās daļas un mezgli nav ielikti”.

96. Saraksta vienu eksemplāru pievieno pavadzīmei, otru ievieto kabīnē vai salonā vai piestiprina kabīnes iekšpusē pie priekšējā stikla, trešais paliek pārvadātājam nosūtīšanas stacijā. Ja nepieciešams, sarakstam pievieno stropēšanas shēmu autotraktoru tehnikas izkraušanai, izmantojot kravu celšanas mehānismus.

97. Vaļējā ritošajā sastāvā bez pavadoņa pārvadājamu autotraktoru tehniku pārvadāšanai pieņem, pārbaudot iekraušanas un nostiprināšanas pareizību, saraksta esību, uz vagona grīdas izvietoto kastu ar detaļām un mezgliem skaitu, nosūtītāja plombu un uz tām esošo zīmju esību un atbilstību sarakstam un ārēji pārliecinoties, ka autotraktoru tehnika nav bojāta. Pārvadātājs nepārbauda autotraktoru tehnikas komplektāciju, nosūtītāja noplombētās kabīnes, salona un citu nodalījumu saturu.

98. Pieņemot autotraktoru tehniku pārvadāšanai segtā ritošajā sastāvā vai konteinerā, pārvadātājs pārbauda vagona vai konteinera plombu (slēgplombu) esību, plombu (slēgplombu) stāvokli un uz tām esošo zīmju atbilstību pavadzīmē norādītajām.

99. Tukšus privātos un pārvadātāja iznomātos speciālos vieglo automobiļu pārvadāšanas vagonus pēc izkraušanas pārvadātājs pārvadāšanai pieņem ar nosūtītāja plombām, nepārbaudot vagonu komplektāciju. Pārvadātājam piederošos speciālos vieglo automobiļu pārvadāšanas vagonus pārvadātājs pēc izkraušanas pieņem, pārbaudot to komplektāciju, un plombē.

100. Kārtību, kādā pieņem pārvadāšanai intermodālās transporta vienības – autovilcienus, noņemamās automobiļu virsbūves, puspiekabes un piekabes, nosaka pārvadātājs.

4.5. Kokmateriālu kravu un malkas pieņemšana pārvadāšanai

101. Kokmateriālu kravas un malku nosūtītājs pārvadāšanai iesniedz šādā kārtībā:

101.1. ja pārvadā režģu konteineros vai paketēs, pavadzīmē norāda režģu konteineru vai pakešu skaitu;

101.2. ja pārvadājot izmanto augšējo sašaurināto gabarīta kontūras daļu, pavadzīmē norāda pamatgrēdu skaitu un augstumu un augšējā sašaurinātajā gabarīta kontūras daļā (“cepurē”) izvietoto grēdu skaitu;

101.3. pārvadājot kokmateriālu kravas un malku segtajos vagonos, pavadzīmē norāda grēdu skaitu;

101.4. citos gadījumos pavadzīmē norāda grēdu skaitu un augstumu.

102. Grēdu augstumu mēra:

102.1. ja iekrauj vienu grēdu, – abos grēdas galos;

102.2. ja iekrauj vairākas grēdas cieši citu citai blakus, – malējo grēdu ārējos galos (pavadzīmē norāda grēdu skaitu un malējo grēdu augstumu to galos);

102.3. ja iekraujot izmanto vertikālo norobežojumu (pusvagonā gar sānu bortiem un pusvagona galos vertikāli novietoti kokmateriāli), – vertikālā norobežojuma augstumu virs pusvagona borta augšējā līmeņa;

102.4. ja iekraujot izmanto vertikālo norobežojumu divās vai vairākās kārtās, – vertikālā norobežojuma pēdējās iekšējās kārtas augstumu virs pusvagona borta augšējā līmeņa. Pavadzīmē norāda vertikālā norobežojuma kārtu skaitu un vertikālā norobežojuma pēdējās iekšējās kārtas augstumu virs pusvagona borta augšējā līmeņa.

5. Transporta, dzelzceļa un aizsardzības marķējums

103. Uz pārvadāšanai iesniedzamās kravas nepieciešams:

103.1. transporta marķējums – uz tarā iesaiņotās kravas un gabalkravas katras kravas vietas;

103.2. dzelzceļa marķējums – uz katras sīksūtījumā pārvadājamās kravas vietas;

103.3. aizsardzības marķējums – uz vaļējos vagonos iekrautām kravām.

104. Transporta marķējums sastāv no grafiskiem simboliem un informatīviem uzrakstiem. Transporta marķējumu iezīmē nosūtītājs.

105. Grafiskie simboli ir attēli, kas norāda paņēmienu, kā rīkoties ar kravu. Grafisko simbolu attēli, nozīme, iezīmēšanas vieta un izmēri noteikti standartā LVS EN ISO 780:1999. Grafisko simbolu norādes nepieciešamību nosaka standarti vai cita produkcijas normatīvi tehniskā dokumentācija. Ja paņēmiens, kā rīkoties ar kravu, nav izsakāms ar grafiskiem simboliem, var izmantot brīdinājuma uzrakstus “Atvērt šeit”, “Uzmanīgi” vai “Augša”. Nosūtītājs smagumcentra grafisko simbolu uzkrāso ar nenomazgājamu krāsu uz kravas vietām tām kravām, kuras pārsniedz kraušanas gabarītu, uz kravas vietām, kuru bruto masa vienā kravas vietā pārsniedz 3 t, uz iekārtām, mašīnām un citām kravām, kuru augstums neiesaiņotā veidā pārsniedz 1 m, kā arī uz tādās kastēs iesaiņotām kravām, kuru augstums pārsniedz 1 m.

106. Informatīvie uzraksti ietver:

106.1. kravas vietas bruto un neto masu kilogramos;

106.2. kravas vietas izmērus centimetros (garums, platums un augstums vai diametrs un augstums). Kravas vietas izmērus nenorāda, ja garums, platums un augstums vai diametrs un augstums nepārsniedz 1 m;

106.3. vietas numuru daļskaitļa veidā: skaitītājā – kravas vietu skaits sūtījumā, saucējā – vietas kārtas numurs sūtījumā. Vietu numurus norāda uz katras kravas vietas, ja:

106.3.1. pārvadā dažādu veidu vai dažādu šķiru (šķirņu) kravas viena tipa tarā;

106.3.2. pārvadā viendabīgas kravas dažādu tipu tarā;

106.3.3. nav pieļaujama šķiru (šķirņu) sajaukšanās viendabīgu kravu sūtījumā;

106.3.4. pārvadā iekārtu komplektus;

106.3.5. pārvadāšanas laikā krava ceļā pārkraujama;

106.3.6. kravas pārvadā vienā vagonā sīksūtījumos;

106.4. nosūtītāja, saņēmēja, nosūtīšanas stacijas un nosūtīšanas dzelzceļa, galastacijas un galapunkta dzelzceļa nosaukumu (ja kravu pārvadā eksportā, norāda jebkurā gadījumā, ja kravu pārvadā iekšzemes satiksmē – pēc nosūtītāja ieskatiem).

107. Pārvadājot kravas transportpaketēs, uz katras transportpaketes norāda informatīvos uzrakstus un, ja nepieciešams, grafiskos simbolus vai brīdinājuma uzrakstus. Kravas vietu skaita un kārtas numura vietā skaitītājā norāda kopējo pakešu skaitu sūtījumā, saucējā – kravas vietu skaitu paketē, iekavās – paketes kārtas numuru. Informatīvos uzrakstus (izņemot kravas bruto un neto masu) nenorāda uz atsevišķām kravas vietām, kuras apvienotas paketē.

108. Informatīvos uzrakstus iezīmē tieši uz taras vai papīra, kartona, finiera, metāla un citām birkām. Papīra un kartona birkas, kā arī birkas no kokšķiedru plates nav atļauts izmantot, pārvadājot kravu vaļējos vagonos. Neiesaiņotām kravām marķējumu pieļaujams iezīmēt tieši uz kravas, ja tas neietekmē kravas kvalitāti.

109. Nododot pārvadāšanai viendabīgas kravas vagonsūtījumos, informatīvos uzrakstus (izņemot neto un bruto masu) iezīmē ne mazāk kā uz desmit kravas vietām. Šajā gadījumā marķētās kravas vietas novieto:

109.1. segtajos vagonos – piecas vietas pie katrām durvīm ar marķējumu uz ārpusi;

109.2. vaļējos vagonos – krāvuma augšējā kārtā piecas vietas pie platformas vai pusvagona katra garenborta ar marķējumu uz ārpusi. Ja krava iekrauta vienā līmenī ar bortiem vai zemāk par bortu līmeni, marķētās vietas novieto ar marķējumu uz augšu.

110. Ja kravas nodod pārvadāšanai konteineros, informatīvos uzrakstus (izņemot bruto un neto masu) drīkst neiezīmēt.

111. Ja kravas nodod pārvadāšanai sabērtā, sakrautā vai ielietā veidā bez taras, transporta marķējumu neiezīmē.

112. Dzelzceļa marķējumu uz katras sīksūtījumos pārvadājamās kravas vietas iezīmē daļskaitļa veidā: skaitītājā – kārtas numurs atbilstoši pārvadājamo kravu pieņemšanas pārvadāšanai žurnālam un aiz domuzīmes – vietu skaits sūtījumā, saucējā – nosūtīšanas stacijas kods.

113. Dzelzceļa marķējumu iezīmē:

113.1. pārvadātājs – pieņemot pārvadāšanai kravas sīksūtījumos koplietošanas vietās;

113.2. nosūtītājs – iekraujot kravas sīksūtījumos pievedceļos. Nosūtītājs pirms kravas iekraušanas vagonā saņem no pārvadātāja dzelzceļa marķējumam nepieciešamās ziņas.

114. Aizsardzības marķējumu vaļējos vagonos pārvadājamām kokmateriālu kravām un malkai nosūtītājs norāda šādi:

114.1. ja kokmateriālu kravu iekrauj pusvagonos virs bortu līmeņa un platformās, liekot statņus, marķējumu iezīmē uz grēdu malējiem galiem (kas izvietoti pie platformas gala bortiem vai pusvagona gala durvīm) T burta veidā, kura horizontālā daļa ne mazāk kā 5 cm platumā aptver grēdas augšējo rindu visā tās platumā, bet vertikālo daļu arī 5 cm platumā iezīmē no augšas uz leju grēdas vidū ne mazāk kā 50 cm garumā;

114.2. ja kokmateriālu kravas un malku iekrauj pusvagonā līdz bortu augšējam līmenim vai virs bortu līmeņa, izmantojot vertikālo norobežojumu, marķējumu iezīmē uz katras grēdas augšējās virsmas ar divām diagonālām līnijām (X burta veidā), kuru platums ir ne mazāks par 5 cm.

115. Aizsardzības marķējumu neiezīmē kokmateriālu kravām un malkai, kura iekrauta segtajos vagonos, vaļējos vagonos paketēs, režģu konteineros, kā arī ja izmanto augšējo sašaurināto kraušanas gabarīta kontūras daļu (“cepuri”).

116. Ja vaļējos vagonos iekrauj kravas, kuras pieņem pārvadāšanai, norādot pavadzīmē vietu skaitu, nosūtītājs aizsardzības marķējumu iezīmē tikai gadījumos, ja nav iespējams vizuāli saskaitīt vietu skaitu piekrautā vagonā, bet uzstādītais stiprinājums ļauj izņemt atsevišķas vietas, to nesabojājot.

117. Aizsardzības marķējumu neiezīmē kravām, kuras pieņem pārvadāšanai vaļējos vagonos sabērtā veidā vai nenorādot pavadzīmē vietu skaitu (sakrautā veidā). Šajos gadījumos kravas virsmai jābūt izlīdzinātai vai simetriskai attiecībā pret vagona simetrijas garenplakni un šķērsplakni un bez iedobēm.

118. Nosūtītājs aizsardzības marķējumu iezīmē tā, lai, izņemot kaut vienu kravas vietu, ir redzams, ka aizsardzības marķējums ir bojāts.

119. Marķējumam jābūt skaidri saredzamam un salasāmam. Marķēšanā izmantojamām lakām un krāsām jābūt ūdensizturīgām, ātri žūstošām, gaismas izturīgām, stabilām pret zemas temperatūras iedarbību, izturīgām pret dilšanu un izsmērēšanos. Nav pieļaujams izmantot materiālus, kuri ietekmē iesaiņotās kravas kvalitāti.

120. Transporta marķējumu neiezīmē, ja tieši tāds marķējums jau iezīmēts uz kravas, kura pārvadāta ar citiem transporta veidiem.

121. Transporta taras marķējuma saturu, kārtību un veidus, kādā nosūtītājs to iezīmē, nosaka standarti.

122. Nosūtītājs ir atbildīgs par kravu marķējuma pareizību un par sekām, ko var radīt kravu marķējumā nepareizi, nepilnīgi vai neprecīzi norādītas ziņas.

6. Prasības attiecībā uz taru un iesaiņojumu, kurā kravu pieņem pārvadāšanai

123. Kravas, kurām nepieciešama tara vai iesaiņojums, lai pārvadāšanas laikā aizsargātu tās no zudumiem, bojājumiem, bojāšanās vai kvalitātes pazemināšanās, lai pasargātu no bojājumiem vagonus vai citas kravas, kā arī pasargātu no kaitējuma nodarīšanas cilvēkiem un videi, pārvadāšanai iesniedz tarā vai iesaiņojumā, kas nodrošina attiecīgo prasību ievērošanu un atbilst standartiem vai tehniskajiem noteikumiem. Nosūtītājs ir atbildīgs par sekām, ko var radīt neiesaiņota krava, krava bez taras vai taras (iesaiņojuma) neapmierinošais stāvoklis.

124. Kravas, kuras pārvadā tarā (iesaiņojumā) un kā gabalkravas, no ostām vai muitas noliktavām pārvadāšanai iesniedz tarā (iesaiņojumā), kurā tās pienākušas no ārvalstīm, ja tara (iesaiņojums) nodrošina kravas un vagona saglabātību pārvadāšanas laikā un nepieļauj kaitējuma nodarīšanu cilvēkiem un videi.

125. Nosūtītājs pēc pārvadātāja pieprasījuma uzrāda iekraujamās kravas, taras vai iesaiņojuma standartu vai tehniskos noteikumus. Kravas, kuru tarai vai iesaiņojumam standarti vai tehniskie noteikumi nav noteikti, pārvadāšanai iesniedz nebojātā tarā (iesaiņojumā), kura nodrošina kravu pilnīgu saglabātību pārvadāšanas laikā. Par taras (iesaiņojuma) kvalitāti ir atbildīgs nosūtītājs.

126. Pārvadātājs taru vai iesaiņojumu ārēji apskata tikai tad, ja iekraušanu veic pārvadātājs, kā arī, pieņemot pārvadāšanai kravas, kuras nosūtītājs iekrāvis vaļējos vagonos, ja kravas izvietojums vagonā ļauj taru vai iesaiņojumu apskatīt.

127. Ja kravas, kurām saskaņā ar standartiem vai tehniskajiem noteikumiem jābūt iesaiņotām, pārvadāšanai iesniedz bez taras (iesaiņojuma), bojātā tarā (iesaiņojumā) vai tarā (iesaiņojumā), kas neatbilst kravas īpašībām, pārvadātājs var atteikties šādas kravas pieņemt pārvadāšanai, ja ārējā apskatē var noteikt, ka nav nodrošināta kravu saglabāšana un kustības drošība, tara (iesaiņojums) vai iesaiņojums neatbilst standartiem vai tehniskajiem noteikumiem vai ir bojāta. Ja pārvadātājs atsakās pieņemt pārvadāšanai kravu, viņš pēc nosūtītāja pieprasījuma sastāda par to vispārējā parauga aktu.

7. Maršrutā vai vagonu grupā pārvadājamu kravu pieņemšana

128. Maršruta masai un garumam jāatbilst normatīviem, kuri noteikti vilcienu kustības grafikā pa maršruta kustības iecirkņiem.

129. Nosūtītāja maršrutos kravas pieņem pārvadāšanai saskaņā ar pārvadātāja noteikto maršrutu organizēšanas plānu.

130. Nosūtītāja maršrutus nosūtītājs formē no vagoniem, kas adresēti vienai izkraušanas vai maršruta izkliedes stacijai.

131. Maršrutu organizē tā, lai maršruta pārstrāde (pārformēšana) nenotiktu vismaz vienā nosūtīšanas dzelzceļa tehniskajā stacijā, kas paredzēta kravas vilcienu formēšanas plānā.

132. Atkarībā no vagonu galastacijas nosūtītāja maršruti ir:

132.1. tiešie – ja vagoni adresēti uz vienu galastaciju vienam vai vairākiem saņēmējiem (katram saņēmējam adresētajiem vagoniem vilciena sastāvā jāatrodas atsevišķā grupā);

132.2. ejošie uz viena izkraušanas iecirkņa stacijām, komplektējot vagonus grupās atbilstoši galastacijām;

132.3. ejošie uz izkliedi (izformējami izkraušanas rajonam tuvākajā tehniskajā stacijā).

133. Nosūtītāja maršrutu paveids ir loka maršruti, kuru sastāvus pēc izkraušanas neizformē, bet nosūta atpakaļ iekraušanai.

134. Maršrutu formēšanas plānu un kārtību, kādā iesniedz un izpilda pieteikumus par kravu pārvadāšanu maršrutos, nosaka pārvadātājs.

135. Maršrutus var organizēt, komplektējot vagonus, kuros iekrautas vienādas kravas, vai vagonus, kuros iekrautas dažādas kravas.

136. Nosūtītājs maršrutu formē pievedceļā vai, pamatojoties uz līgumu ar pārvadātāju, stacijā.

137. Kārtību, kādā organizē, formē, pieņem un pārvadā cita veida maršrutus, nosaka pārvadātājs.

138. Nosūtītājs saņem no saņēmēja apstiprinājumu, ka saņēmējs var pieņemt izkraušanai maršrutus vai vagonu grupas. Saņēmējs un nosūtītājs ir atbildīgi par sekām, ja nosūtītie vagoni aizturēti ceļā vai galastacijā viņu vainas dēļ.

139. Pieņemot kravu pārvadāšanai nosūtītāja tiešajos maršrutos, noformē vienu pavadzīmi, ja:

139.1. kravas ir vienādas;

139.2. kravas iekrauj un izkrauj pievedceļos;

139.3. kravas pārvadāšanai pieņem vienā nosūtīšanas stacijā no viena nosūtītāja;

139.4. kravas adresē uz vienu galastaciju vienam saņēmējam;

139.5. maršruta masa un garums ceļā nesamazinās.

140. Ja nosūtītāja maršrutu kustības virzienā vilciena svara norma samazināma atbilstoši vilcienu kustības grafika normatīviem, maršrutus organizē no kodola (vagoni, kurus maršruta sastāvā pārvadā līdz galastacijai), kas atbilst mazākajai vilciena svara normai vai garumam šajā virzienā, un no piekabināmās vagonu grupas, kuru maršruta sastāvā pārvadā līdz vilciena svara maiņas stacijai.

141. Formējot maršrutu no kodola un piekabināmās vagonu grupas, ar vienu pavadzīmi noformē tikai maršruta kodolu, kuru pārvadā uz vienu izkraušanas staciju.

142. Ar vienu pavadzīmi noformētu vagonu grupu pieņem pārvadāšanai atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti tiešajiem nosūtītāja maršrutiem, kurus pārvadā, noformējot vienu pavadzīmi. Pārvadātājs var ierobežot tādu vagonu skaitu grupā, kurus pārvadā, noformējot vienu pavadzīmi.

143. Nododot kravu pārvadāšanai nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņu pavadībā, vienu pavadzīmi var noformēt vagonu grupai, kuru pavada nosūtītāja pavadoņi, kas norīkoti tieši šīs vagonu grupas pavadīšanai.

144. Nododot ātrbojīgās kravas vai konteinerus pārvadāšanai maršrutā vai vagonu grupā, pavadzīmi noformē katram vagonam, kurā iekrautas ātrbojīgās kravas, vai katram konteineram.

145. Ar vienu pavadzīmi noformētus vagonus pārvadā vienā vilciena sastāvā un vienā vagonu grupā.

8. Pārvadātāja iznomāto un privāto vagonu pieņemšana pārvadāšanai

146. Pārvadātāja iznomātos vagonus (turpmāk – iznomātie vagoni) un privātos vagonus pārvadāšanai pieņem, ja tie atbilst vagonu lietošanas noteikumu prasībām.

147. Uz vagoniem jābūt noteiktajām zīmēm, krāsojumam un uzrakstiem, uzrakstiem ar vagona īpašnieka vai nomnieka nosaukumu, vagona pieraksta stacijas un dzelzceļa nosaukumu. Vagonus bez attiecīgām zīmēm, krāsojuma un uzrakstiem pārvadāšanai nepieņem.

148. Pirms iznomāta vagona vai privāta vagona piekraušanas nosūtītājs to piesaka pārvadātājam tehniskās apkopes veikšanai.

149. Nosūtītājs privāto vagonu var izmantot tikai to kravu pārvadāšanai, kurām tas paredzēts saskaņā ar kursēšanas atļauju un pieraksta nosacījumiem. Privāto vagonu kursēšanas un pieraksta kārtību nosaka pārvadātājs.

150. Nosūtītājs iznomāto vagonu var izmantot tikai to kravu pārvadāšanai, kurām tas paredzēts saskaņā ar nomas līgumu.

151. Iznomātos vagonus var pieteikt pārvadāšanai vagona nomnieks, privātos vagonus – vagona īpašnieks. Ja iznomāta vagona vai privāta vagona nosūtītājs ir cita persona, tā iesniedz pārvadātājam vagona īpašnieka vai nomnieka rakstisku atļauju pieteikt vagonu pārvadāšanai.

152. Ja vagona nosūtītājs ir iepriekš notikušā pārvadājuma vagona saņēmējs un vagonu nosūta vagona īpašniekam vai nomniekam, vagona īpašnieka vai nomnieka rakstiska atļauja nav nepieciešama, un vagonu pieņem pārvadāšanai pēc tam, kad uzrādīta iepriekš notikuša pārvadājuma pavadzīme un noformēta jauna pavadzīme.

153. Bojātu vagonu atļauts pieņemt pārvadāšanai tikai gadījumā, ja netiek apdraudēta kustības drošība, vagonu pārvadājot. Nosūtītājs pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” norāda vagona bojājumu sarakstu vai pievieno pavadzīmei pārvadātāja sastādītu aktu, kurā norādīti bojājumi.

154. Nosūtītājs, nododot iznomāto vai privāto vagonu pārvadāšanai, nepiesaka tā vērtību.

155. Ja pārvadātājs sabojā iznomāto vai privāto vagonu vai tā daļas, pārvadātājs sastāda trijos eksemplāros aktu par vagona bojājumu. Aktā norāda bojājuma iemeslu un raksturu, kā arī bojātās daļas. Vienu akta eksemplāru pievieno pavadzīmei, otru eksemplāru nosūta vagona īpašniekam vai nomniekam, trešais eksemplārs paliek pārvadātājam. Starptautiskajos pārvadājumos eksemplāru skaitu un to nosūtīšanas kārtību nosaka starptautiskie nolīgumi, kuri ir saistoši Latvijas Republikai.

156. Ja pēc kravas pieņemšanas iznomātais vai privātais vagons sabojāts tā, ka to nav iespējams turpmāk pārvadāt, pārvadātājs vagona pieraksta stacijā pieprasa vagona īpašniekam vai nomniekam norādījumus, kā rīkoties ar vagonu. Vagona īpašnieks vai nomnieks paziņo pārvadātājam savus norādījumus ne vēlāk kā četru dienu laikā.

9. Vagonu padošana iekraušanai un novākšana

157. Pārvadātājs paziņo nosūtītājam par vagonu padošanas laiku ne vēlāk kā divas stundas pirms vagonu padošanas. Paziņojumus par vagonu padošanas laiku nodod visu diennakti.

158. Nosūtītājs vagonus iekraušanai pieņem visu diennakti.

159. Kārtību, kādā vagonus padod un novāc pievedceļā, un kārtību, kādā paziņo par vagonu padošanu uz pievedceļa un par gatavību vagonu novākšanai no pievedceļa, nosūtītājs un pārvadātājs nosaka līgumā par vagonu padošanu un novākšanu. Vagonus uz pievedceļu nepadod un pieteikumus par kravu pārvadāšanu no pievedceļa nepieņem, ja nav noslēgts līgums par vagonu padošanu un novākšanu šajā pievedceļā. Nosūtītājam, kura valdījumā attiecīgajā stacijā nav pievedceļa, kamēr nav noslēgts līgums par vagonu padošanu un novākšanu, vagonus iekraušanai pārvadātājs var padot uz to pievedceļu, kura valdītājs tam piekrīt, un ja nav tehnisku vai ar ekspluatāciju saistītu šķēršļu. Nosūtītājs iesniedz pārvadātājam par to rakstisku lūgumu kopā ar pievedceļa valdītāja atļauju.

160. Ja paredzēts iekraut kravu vagonos, kuri nosūtītājam padoti izkraušanai, pārvadātājs saskaņo ar nosūtītāju kārtību, kādā šos vagonus padod iekraušanai.

161. Nosūtītājs ne vēlāk kā stundu iepriekš paziņo pārvadātājam laiku, kad piekrautos vagonus novietos pieņemšanas un nodošanas ceļos vai kad visi iekraušanai vienlaikus padotie vagoni būs gatavi novākšanai no pievedceļa, un iesniedz pārvadātājam pavadzīmi. Ja nosūtītājs neievēro paziņošanas termiņu, vagonu dīkstāves laiku pagarina par stundu.

162. Pārvadātājs reģistrē nosūtītājam nodotos un no nosūtītāja saņemtos paziņojumus.

163. Ja pārvadātājs paziņojumus nosūtītājam nodod pa tālruni, nosūtītājs paziņojumu pieņemšanai norīko atbildīgās personas. Atbildīgo personu uzvārdus un tālruņa numurus rakstiski paziņo pārvadātājam vai norāda līgumā par vagonu padošanu un novākšanu.

164. Veidu, kādā pārvadātājs paziņo par vagonu padošanu iekraušanai, pārvadātājs saskaņo ar nosūtītāju.

165. Nosūtītājs vagonus un konteinerus, kuri padoti iekraušanai, neievērojot paziņoto padošanas laiku vai bez pārvadātāja paziņojuma, pieņem iekraušanai, sākot ar brīdi, kad pārvadātājs tos padevis.

166. Maksu par vagonu (konteineru) dīkstāvi aprēķina:

166.1. ja vagonus (konteinerus) padod pirms paziņotā laika, – skaitot no brīža, kad paziņotais laiks ir iestājies;

166.2. ja vagonus (konteinerus) padod pēc paziņotā laika, – skaitot no brīža, kad vagoni (konteineri) faktiski tiek padoti;

166.3. ja padod vagonus (konteinerus), nepaziņojot to padošanas laiku, – skaitot no brīža, kad pagājušas divas stundas pēc vagonu (konteineru) faktiskās padošanas.

167. Ja no nosūtītāja atkarīgu iemeslu dēļ pārvadātājs nepadod uzreiz visu skaitu padošanai uz pievedceļu iekraušanai sagatavoto vagonu (konteineru), kādu nosūtītājs norādījis pieteikumā iekraušanai attiecīgajā diennaktī, pārvadātājs, paziņojumu par nepadotu vagonu (konteineru) padošanu nosūtītājam nenodod. Maksu par nepadoto vagonu (konteineru) dīkstāvi aprēķina, skaitot ar brīdi, no kura aprēķina maksu par pirmās padoto vagonu (konteineru) grupas dīkstāvi.

168. Par papildu manevru darbu pievedceļā uzskatāma vagonu pārvietošana, padošana uz svariem un dozēšanai, novākšana no svariem un pēc dozēšanas, piekraušana, neatkabinot lokomotīvi. Ja pievedceļa valdītājam (lietotājam) nav lokomotīves, pārvadātājs pēc nosūtītāja pieteikuma saņemšanas var veikt papildu manevru darbu par maksu, kas noteikta pārvadātāja dzelzceļa pārvadājumu tarifā.

169. Pārvadātājs piekrautos vagonus no pievedceļa (no iekraušanas vietām) novāc, kad novākšanai ir gatavi visi vienlaikus padotie vagoni. Ja novāc daļu piekrauto vagonu, pirms novākšanai ir gatavi visi iekraušanai vienlaikus padotie vagoni, to uzskata par papildu manevru darbu, kuru pārvadātājs var veikt pēc nosūtītāja pieteikuma saņemšanas par maksu, kas noteikta pārvadātāja dzelzceļa pārvadājumu tarifā.

170. Pievedceļu valdītāji (lietotāji), ja vagoni (konteineri) atrodas uz pievedceļiem, un kravas nosūtītāji, ja vagoni (konteineri) atrodas viņu pārziņā, izmanto tādas tehniskās ierīces un iekārtas, kuras nodrošina kravu un vagonu (konteineru) saglabātību.

171. Nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātājam par vagonu (konteineru) un tajos pārvadājamo kravu bojājumiem pievedceļā tā neapmierinošas uzturēšanas dēļ neatkarīgi no tā, vai nosūtītājs ir vai nav pievedceļa valdītājs.

172. Vienā padošanas reizē padodamo vagonu skaitu nosaka atbilstoši pievedceļa ietilpībai un manevru darba veikšanas drošības nosacījumiem un norāda līgumā par vagonu padošanu un novākšanu.

173. Ja pievedceļu apkalpo, izmantojot pārvadātāja lokomotīvi, nosūtītājs iekraušanai padotos vagonus un konteinerus no pārvadātāja pieņem pievedceļā, pārvadātājs piekrautos vagonus un konteinerus no nosūtītāja pieņem iekraušanas vietās vai pieņemšanas un nodošanas ceļā tieši pirms novākšanas no pievedceļa.

174. Ja pievedceļu apkalpo, izmantojot pārvadātājam nepiederošu lokomotīvi, nosūtītājs vagonus un konteinerus iekraušanai no pārvadātāja, bet pārvadātājs piekrautos vagonus un konteinerus no nosūtītāja pieņem pieņemšanas un nodošanas ceļā, kas norādīts līgumā par vagonu padošanu un novākšanu. Nosūtītājs pārvieto uz pieņemšanas un nodošanas ceļiem jebkuru skaitu vagonu neatkarīgi no iekraušanai vienlaikus padoto vagonu skaita.

175. Tūlīt pēc vagonu, konteineru vai uz savām asīm pārvadājamā ritošā sastāva nodošanas no pārvadātāja nosūtītājam un no nosūtītāja pārvadātājam abu pušu pilnvarotie pārstāvji nodošanas faktu ar parakstu apliecina dokumentā, kura paraugu nosaka pārvadātājs.

176. Nosūtītājs kravas, vagonus un konteinerus no pārvadātāja pieņem pievedceļā vai stacijas pieņemšanas un nodošanas ceļā, sākot no brīža, kad pārvadātājs tos padod. Ja nosūtītājs padošanas brīdī neierodas, uzskata, ka nosūtītājs kravas, vagonus un konteinerus pieņēmis bez pretenzijām.

177. Ja pievedceļu apkalpo, izmantojot pārvadātāja lokomotīvi, nosūtītājs apsargā vagonus, konteinerus un tajos iekrautās kravas līdz brīdim, kad, novācot vagonus, tie šķērso pievedceļa robežu. Ja pārvadātājs pirms pievedceļa robežas šķērsošanas brīža paziņo nosūtītājam par vagona, konteinera vai kravas nesaglabātību, nosūtītājs ir atbildīgs par vagona, konteinera vai kravas nesaglabātību apsardzes nenodrošināšanas dēļ neatkarīgi no tā, ka pārvadātājs vagonus pieņēmis pievedceļā un pārvadātājs un nosūtītājs parakstījuši attiecīgu dokumentu.

178. Nosūtītājs ir atbildīgs par vagonu, konteineru un tajos pārvadājamo kravu saglabātību, sākot no brīža, kad pieņēmis tos koplietošanas vietās vai kad pārvadātājs padevis tos pievedceļā vai stacijas pieņemšanas un nodošanas ceļā, līdz brīdim, kad pēc iekraušanas tie nodoti pārvadātājam koplietošanas vietās vai stacijas pieņemšanas un nodošanas ceļā, vai, novācot no pievedceļa ar pārvadātāja lokomotīvi, – līdz brīdim, kad šķērsota pievedceļa robeža. Ja vagoni, konteineri un tajos pārvadājamās kravas pievedceļā vai stacijas pieņemšanas un nodošanas ceļā padotas pirms paziņotā laika un nosūtītājs pirms paziņotā laika tās pieņem, nosūtītājs ir atbildīgs par vagonu, konteineru un tajos pārvadājamo kravu saglabātību no to pieņemšanas brīža. Ja vagoni, konteineri un tajos pārvadājamās kravas pievedceļā vai stacijas pieņemšanas un nodošanas ceļā padoti, nepaziņojot padošanas laiku, nosūtītājs ir atbildīgs par to saglabātību no pieņemšanas brīža.

179. Pārvadātājs un nosūtītājs var vienoties par citu kārtību, kādā nodod paziņojumus par vagonu (konteineru) padošanu pievedceļā.

10. Pārvadāšanai nododamās kravas iekraušana

180. Kravas vagonos un konteineros iekrauj, izvieto un nostiprina atbilstoši kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajiem noteikumiem un atsevišķu veidu kravu pārvadāšanas noteikumiem.

181. Nosūtītājs, iekraujot kravu, nodrošina vagona, konteinera un kravas saglabātību.

182. Nosūtītājs pirms kravas iekraušanas sagatavo vagonus un konteinerus atbilstoši ugunsdrošības prasībām. Pārvadātājs nosaka to kravu sarakstu, pirms kuru iekraušanas veicama vagonu un konteineru atlase un sagatavošana atbilstoši ugunsdrošības prasībām, un kārtību, kādā vagonus un konteinerus sagatavo.

183. Kravas, kuras ir garākas par 2 m, segtajos vagonos atļauts iekraut, ja nosūtītājs šādu pārvadājumu saskaņo ar saņēmēju. Nosūtītājs pavadzīmē ailē “Nosūtītāja atzīmes” izdara ierakstu “Pārvadājums segtajā vagonā ar saņēmēju saskaņots”.

184. Kravas nav atļauts iekraut vagonos, kuriem nav veikta veterināri sanitārā apstrāde pēc dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes izejvielu, kā arī gaļas un jēlu gaļas produktu (bez iesaiņojuma vai vaļējās kastēs) pārvadāšanas.

185. Kravas vietas, uz kurām ir grafiskie simboli vai brīdinājuma uzraksti, kā rīkoties ar kravu (piemēram, “Uzmanīgi”, “Nemest”, “Stikls”, “Augša”, “Negāzt uz sāniem”), vagonos krauj, ievērojot simbolu vai uzrakstu prasības, un vagonā izvieto tā, lai simboli un uzraksti izkraujot būtu redzami. Ja vienā vagonā iekrauj kravas, kurām ir dažāda masa, smagākās kravas novieto apakšā, bet vieglākās uz tām.

186. Nosūtītājs, piekraujot vagonu, nodrošina kraušanas gabarītu ievērošanu un nepieļauj vagonu un konteineru piekraušanu, pārsniedzot to kravnesību.

187. Nosūtītājs pēc iekraušanas tīra vagona trafaretuzrakstus un notīra iekrautās kravas atlikumus no vagona jumta, iekraušanas lūkām, virsbūves, rāmja un vagona gaitas daļām.

188. Ja nosūtītājs kravu iekrauj neiztīrītā vagonā, saņēmējs ir atbildīgs pārvadātājam par iepriekš pārvadāto kravu atlikumu iztīrīšanu no vagona pēc izkraušanas. Pārvadātājs ir tiesīgs nepieņemt pārvadāšanai kravu, kuru nosūtītājs iekrāvis neiztīrītā vagonā.

189. Pārvadātājs pārbauda vaļējos vagonos iekrautās kravas krāvuma pareizību, ārēji apskatot krāvumu, kas pieejams apskatei.

11. Īpaši nosacījumi

190. Tās kravas, kuru pieņemšanas pārvadāšanai nosacījumus neparedz šie noteikumi, kravas pārvadājumu noteikumi, noteikumi par cisternās un bunkura pusvagonos ielieto kravu pārvadāšanu un noteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu, var pieņemt pārvadāšanai atbilstoši īpašiem nosacījumiem, par kuriem vienojas nosūtītājs un saņēmējs un kuri ir saskaņoti ar pārvadātāju.

191. Kravas, kuras pārsniedz kraušanas gabarītu, un smagsvara kravas ar transportieriem pieņem pārvadāšanai atbilstoši pārvadātāja noteiktajai kārtībai, kas saskaņota ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

192. Dzelzceļa ritošo sastāvu, arī dzelzceļceltņus, pieņem pārvadāšanai kā kravu uz savām asīm atbilstoši pārvadātāja noteiktajai kārtībai, kas saskaņota ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

193. Miruša cilvēka ķermeni pieņem pārvadāšanai atbilstoši pārvadātāja noteiktajai kārtībai.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 9.novembri.