Latvijas un Francijas kopīga interese — ne vien pirkt un pārdot, bet arī kopīgi ražot
5. aprīlī Francijas vēstniecības un Latvijas Attīstības aģentūras kopīgi rīkotā preses konference, kas bija veltīta Francijas tehnoloģiju izstādei Baltijas valstīs “France Baltique technologies”, kura Rīgā, Ķīpsalas izstāžu kompleksā, notiks no 12. līdz 15. jūnijam, aizsākās ar šādiem secinājumiem:
Latvijas un Francijas ekonomiskajā sadarbībā vērojamas kvalitatīvas pārmaiņas: no pirkuma – pārdevuma attiecībām abu valstu uzņēmēji aizvien biežāk pievēršas kopīgai produktu radīšanai. Kopš 1994. gada, kad līdz ar franču uzņēmēju izstādi “France Expo” aizsākās aktīvāks gatavu preču imports un eksports starp Latviju un Franciju, ko Latvijas pircēji izjuta galvenokārt plaša patēriņa preču — kosmētikas, apģērbu, vīnu, siera un citu pārtikas produktu — piedāvājumā, situācija ir mainījusies. Ir audzis sadarbības kopapjoms un mainījusies tā struktūra. Vairāki franču uzņēmumi, novērtēdami investīciju drošumu un izdevīgumu, sākuši ražošanu Latvijā atvērtās filiālēs, savukārt importa un eksporta struktūrā lielāku īpatsvaru ieņem intelektuāli ietilpīgāko nozaru produkti, proti, informācijas un citas tā dēvētās augstās tehnoloģijas.
Kā atzina viens no šīs izstādes rīkotājiem, Francijas vēstniecības ekonomikas un tirdzniecības lietu padomnieks Pjērs Kompaņons, izstādes galvenais mērķis ir vēl vairāk palielināt Francijas un Baltijas valstu ekonomiskās sadarbības apjomus. Kaut arī Francijas īpatsvars Latvijas importā tikai 2000. gadā vien ir palielinājies par trim procentiem, bet eksports uz Franciju jau 1999. gadā tuvojās divu procentu robežai no kopējā eksporta apjoma, Francija joprojām ir tikai divpadsmitajā vietā Latvijas aktīvāko ekonomiskās sadarbības partneru vidū. Bet prognozes esot optimistiskas —atzina gan Pjērs Kompaņons, gan Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) ģenerāldirektors Māris Ēlerts.
Pirmkārt, augot Francijas uzņēmēju uzticība Latvijai, jo tiek atzītas tās izredzes iekļūt Eiropas Savienībā. Otrkārt, jaunus sadarbības partnerus meklējot arī Latvijas puse, jo tuvīnie tirgi un to iespējas jau esot apgūtas.
Tieši tas bijis pamats izstādes rīkotāju optimistiskajām cerībām. Par izstādes tematu izvēlētas augstās tehnoloģijas. Arī tas noticis apzināti. Francijas puse ir apņēmības pilna demonstrēt savas spējas šai nozarē. Kā uzsvēra P. Kompaņons, Francija ir viena no pasaules vadošajām industriālajām lielvalstīm, un atkarībā no tirgus svārstībām tā ir vai nu ceturtā, vai piektā lielākā pasaules eksportētājvalsts. Tieši tādēļ arī Baltijas valstīs franči gribētu mainīt tradicionālos stereotipus par sevi —līdz šim viņu vēstniecības darbiniekiem nācies pārliecināties, ka šejienes iedzīvotājiem Francija saistās gandrīz tikai ar jau minētajiem produktiem —vīnu, delikatesēm, kosmētiku un citām patēriņa precēm.
Šādu Francijas puses vēlmi apsveica vēl viens preses konferences dalībnieks —Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks. Viņaprāt, tā esot zīme, ka franči Latviju vairs neuzskata par trešās pasaules valsti, bet gan par partneri, kas spējīga pirkt, izmantot un pat radīt augsto tehnoloģiju produktus.
Iecerētajā izstādē piedalīsies aptuveni piecdesmit Francijas uzņēmumu, kas darbojas komunikāciju, informācijas tehnoloģiju, drošības sistēmu, enerģētikas, transporta, pakalpojumu, celtniecības un komunālās saimniecības jomā. Par visiem šiem uzņēmumiem Latvijas interesenti, sākot ar nākamo nedēļu, varēs gūt informāciju īpašā mājaslapā internetā — www.francebaltech.lv. Tur izstādes dalībnieki visu triju Baltijas valstu valodās paudīs arī savas pamatintereses —iegūt tirdzniecības partnerus, kopīgas ražošanas partnerus vai nodibināt citu veidu kontaktus. Interesanti, ka arī izstādes norise plānota tā, lai pēc iespējas veicinātu tieši lietišķu kontaktu rašanos. Lielākoties, iepriekš piesakoties, to bez maksas varēs apmeklēt tieši ieinteresētie potenciālie sadarbības partneri no Latvijas. Savukārt pārējie apmeklētāji par franču tehnoloģiju kvalitāti un dažādību varēs pārliecināties tikai trīs stundas dienā, par ieeju maksājot divus latus.
Preses konferences dalībnieki vairākkārt uzsvēra Francijas ekonomikas īpatnību — lielāko īpatsvaru tajā veido mazie un vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz piecdesmit. Tāpēc aktīvu interesi par izstādi “France Baltique technologies” izrādīt aicināti arī Latvijas mazā un vidējā biznesa pārstāvji. Nu atliek gaidīt iespaidus un cerēt, ka šis pasākums nesīs augļus gan Latvijas, gan Francijas tautsaimniecībai.
Dina Gailīte, “LV” nozaru virsredaktore