• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ārlietu ministru kā starpnieku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.11.2002., Nr. 163 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68198

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par demokrātiskas valsts vadību

Vēl šajā numurā

08.11.2002., Nr. 163

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ārlietu ministru kā starpnieku

Ārlietu ministra amata kandidāte

(intervija publicēta vēl pirms jaunās

ministres nominēšanas - 04.11.),

Latvijas vēstniece Francijā Sandra Kalniete:

Kā izveidojās situācija, ka ārlietu ministra postenis tika piedāvāts tieši jums? Kāpēc nolēmāt piekrist kandidēt uz šo posteni?

Tad, kad G. Krupņikovs vīrišķīgi atteicās no kandidēšanas uz šo amatu, gan es, gan pārējie Ārlietu ministrijas darbinieki bija ļoti satraukti, jo Latvija atrodas izšķirīgu notikumu priekšā. Mūsu skatījumā labākais risinājums bija meklēt kādu cilvēku, kurš ir profesionālis šajā jomā. Tādējādi iekšēji es tam biju sagatavota. Es nebiju vienīgā kandidatūra šim amatam - pēc manā rīcībā esošās informācijas, Repšes kungs apsvēra iespēju šo posteni piedāvāt arī citiem vēstniekiem. Es viņa piedāvājumam piekritu, un esmu pārliecināta, ka arī citi Latvijas vēstnieki šādā situācijā būtu rīkojušies līdzīgi.

Kā vērtējat situāciju, ka jūs šim amatam izvirza tieši “Jaunais laiks”, kura līderi ir visai skeptiski noskaņoti pret daudziem līdzšinējās varas ieceltajiem ierēdņiem?

Domāju, ka runa ir vai nu par pārspīlētu apgalvojumu izteikšanu, vai nu arī neprecīzu E. Repšes teiktā tulkojumu. Neesmu nevienas partijas biedre, un domāju, ka, būdama valsts ierēdne, esmu godprātīgi pildījusi savus pienākumus.

Gribu uzsvērt, ka es netaisos iesaistīties politiskās karjeras veidošanā. Pēc tam, kad es beigšu pildīt ārlietu ministres pienākumus, es vēlos turpināt strādāt diplomātisko darbu.

Vai gatavojaties turpināt līdzšinējo valdību un arī ārlietu ministru iesākto kursu Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību?

Runājot par Latvijas iestāšanos ES, vairs nevar būt runas par mūsu individuālo nostāju, jo praktiskā situācija ir tāda, ka Latvija ir uzņemšanas ES priekšvakarā. 21. novembrī būs Prāgas sammits, kurā pieņems lēmumu par jaunu valstu uzņemšanu NATO, kur mums ir lieliskas izredzes. 12. decembrī notiks ES sammits Kopenhāgenā, un Eiropas Komisija ir rekomendējusi Latviju starp tām valstīm, kas tiks uzņemtas šajā valstu savienībā. Grūtākais uzdevums tagad ir pabeigt sarunas, mēģinot izcīnīt pēc iespējas labākus noteikumus Latvijai.

Līdzšinējām valdībām, arī ārlietu ministriem ir izteikti pārmetumi par nepietiekamu Latvijas interešu aizstāvēšanu sarunās ar ES. Vai, jūsuprāt, Latvijas intereses šajās sarunās ir pietiekami aizstāvētas?

Ārlietu ministrijai vairākkārt izteiktais pārmetums par Latvijas interešu neaizstāvēšanu ir pārspīlēts, jo šī ministrija zināmā mērā darbojas kā institūcija, kurai ir diplomātiskas funkcijas. Zemkopības, Satiksmes vai Ekonomikas ministrija izstrādā pozīciju, kas sarunu vadītājam būtu jāaizstāv Briselē.

Šo pozīciju vienmēr apstiprina Ministru kabinets. Tādējādi apvainot Ārlietu ministriju, ka tā neaizstāv Latvijas intereses, ir pilnīgi nepareizi, jo tā dara tikai to, ko valdība ir uzdevusi. Ja Ārlietu ministrijas pārstāvis Briselē saņem atbildi, ka Latvijas valdības apstiprināto pozīciju realizēt nav iespējams, tad tālākā rīcība ir atkal jādomā attiecīgās ministrijas vadītājam. Piemēram, ja nesakrīt Latvijas un ES vēlmes lauksaimniecības jomā, tad Zemkopības ministram ir jādomā, kādiem kompromisiem Latvija varētu būt gatava. Ārlietu ministrs ir starpnieks starp Latviju un pasauli. Viņš realizē kopējo valdības politiku, nevis kaut ko izdomā pats.

Kādu redzat turpmāko Latvijas un Krievijas attiecību modeli?

Pēc divām galvenajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm - iestāšanās ES un NATO, kā nākamo var minēt labu attiecību uzturēšanu ar mūsu kaimiņvalstīm. Ir svarīgi, lai ar Krieviju mūsu valstij būtu labas attiecības. Ceru, ka mūsu gadījumā atkārtosies Polijas pieredze. Arī Polija kādreiz ir bijusi Krievijas impērijas sastāvdaļa, un tagad tā ir NATO dalībvalsts. Tieši tagad Polijai ar Krieviju ir tik labas attiecības, kādas tās nav bijušas nekad. Domāju, ka arī Latvijas un Krievijas attiecībās būs vērojams progress pēc tam, kad būs pieņemti izšķirīgie lēmumi attiecībā uz mūsu valsts iestāšanos ES vai NATO. Tas būs nevis ārlietu ministra vai Rīgas mēra nopelns, bet gan kopējā politiskā procesa nopelns.

“DIENAS BIZNESS”;  pēc A. Vaivara intervijas “Ārlietu ministrs ir tikai starpnieks”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!