Par nepieciešamību kāpt zinību kalnā

Rīgas Tehniskās universitātes rektors LZA akadēmiķis Dr.habil.sc.ing. prof. Ivars Knēts:

Latvijā inženierzinātņu studenti mācās galvenokārt tikai pie mums. Esam mazliet monopolisti - enerģētiku, elektrotehniku, telekomunikācijas var apgūt tikai mūsu universitātē. Datorzinātņu studenti ir arī Latvijas Universitātē un nedaudz arī Lauksaimniecības universitātē…

…arī Ventspilī.

Tur māca informātiku - datoru lietošanu. Turklāt mums šajā specialitātē ir 1200 studentu, viņiem - ap 60.

Pēc studentu skaita jūs esat otra lielākā augstskola aiz Latvijas Universitātes.

Ja mēs rēķinām pēc valsts finansējuma, mums no valsts budžeta finansētu studentu ir 7274, LU - ap 6,5 tūkstošiem. Bet, ja raugāmies, cik apmācāmo pavisam, mums ir ap 13,5 tūkstošiem, bet LU ap 34 tūkstošiem studentu. Latvijas Universitātē ir ļoti daudz tādu, kas paši maksā par studijām un mācās specialitātēs, kas nav tik grūtas kā mūsējās, jo neprasa matemātikas zināšanas. Apgūstot juridiskās zinātnes, psiholoģiju, pedagoģiju, vēsturi, filozofiju, ir daudz jālasa un arī loģiski jādomā, bet tehniskais piegājiens nav vajadzīgs. Mēs Izglītības ministrijā esam sprieduši, ka ļoti maz vidusskolēnu izvēlas dabas zinības, jo tās ir grūtas un sarežģītas.

Ja jaunais cilvēks vidusskolā mācījies dziedāšanu, rokdarbus, humanitāros priekšmetus, kaut ko no ekonomikas, atnācis uz Tehnisko universitāti un arī tiek iekšā, tad bieži vien jau pirmā pusgada beigās, kad jākārto četri pieci eksāmeni, secina, ka viņam par grūtu, un aiziet prom. Lai cik žēl būtu to teikt, prom aiziet daudzi latvieši, un es pat nevaru noformulēt, kāpēc. Es, parakstot rīkojumu par atskaitīšanu pēc pirmā pusgada, skatos - atkal viens padevies latvietis, vēl viens… Latvieši gan mūsu universitātē ir vairākumā, varbūt tāpēc arī bēdīgā statistika ir atbilstīga, bet man gribētos, lai centības procents latviešu bērniem būtu lielāks. Viņiem gribas uzreiz nopelnīt lielu naudu un tad jābrauc uz Īriju strādāt vai uz citu zemi bērnus auklēt. Bet es ieteiktu: vispirms pabeidz studijas un tad ej, kurp vēlies. Uzkāp tajā pirmajā kalnā, lai labāk saredzētu, kas ir apkārtnē, un tad ej tālāk.

Kādas ir populārākās specialitātes Tehniskajā universitātē - arhitekti, celtnieki un vēl?

Mums ir četras specialitātes, kur liels konkurss un atzīme matemātikā nedrīkst būt zemāka par astoņi. Lielākais konkurss ir arhitektiem, otra populārākā ir inženierekonomika, kur šogad bija pieteikušies gandrīz astoņi studētgribētāji uz vienu vietu. Tad seko būvnieki ar konkursu - seši cilvēki uz vienu vietu. Latvijā tagad visur būvējas, visur ir vajadzīgi inženieri - pieprasītas specialitātes ir gan ceļu inženieri, gan tiltu, gan ēku celtniecības inženieri. Datorzinātnēs ir pieci pretendenti uz vienu vietu; elektrotehniku un telekomunikācijas vēlējās apgūt trīsarpus reižu vairāk cilvēku, nekā uzņēmām. Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultāte, manuprāt, ir izcila, taču studentu tur ir samērā maz, jo nobijušies no ķīmijas. Materiālzinātne pasaulē ir viena no high-tech jeb augsto tehnoloģiju gigantiem. Visi zina, ka tā ir viena no visvajadzīgākajām, bet, tā kā mums ir sabrukusi elektrotehniskā ražošana, nav vairs tā pieprasījuma, kas agrāk.

Tagad jūs varat cerēt uz situācijas uzlabošanos, jo Kārlis Šadurskis no “Jaunā laika” ir Tehniskās universitātes pasniedzējs un tagad tiek virzīts par izglītības ministru (intervija publicēta vēl pirms jaunā ministra nominēšanas - 05.11.).

Dod Dievs, ka “Jaunais laiks” atnesīs jaunus laikus arī izglītībā un zinātnē. Pirms vēlēšanām mēs kopā ar Latvijas Universitātes rektoru Ivaru Lāci organizējām interesantas tikšanās ar visu partiju pārstāvjiem un parakstījām vienošanos, kur ir ietverti gan mūsu pienākumi - sagatavot valstij vajadzīgos speciālistus - gan viņējie. Viens no svarīgiem nosacījumiem, ko “Jaunais laiks” apņēmās, ir nodot Tehniskās universitātes īpašumā zemi un ēkas. Jo pašreiz naudas ēku remontiem nav, bet aizņēmumu no bankām nevaram dabūt tāpēc, ka nav īpašumu, ko ieķīlāt.

Naudu izglītībai un zinātnei iedod ministrija, to saucam par dotāciju. Un vēl ir finansējuma otrā daļa, ko paši nopelnām: apmācot studentus par maksu, ar zinātnisko darbu izpildot pasūtījumus un ar telpu izīrēšanu.

Visas augstskolas, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, šogad janvārī slēdza līgumus, un tajos bija noteikts, cik studentus un kādās specialitātēs apmācīsim. Pašreiz bakalaura grādu un profesionālo izglītību iegūst 5995 studenti, maģistru mācību programmās studē 1297, doktoriem vajadzētu būt 182.

“LAUKU AVĪZE”;  pēc D. Kokarevičas intervijas “Uzkāpiet vismaz pirmajā kalnā”