Latvijas Republikas Ministru kabinets,

kam Latvijas Republikas 8. Saeima 2002. gada 7. novembrī izteikusi uzticību

Ministru prezidents, labklājības ministrs EINARS REPŠE

Dzimis 1961. gada 9. decembrī Jelgavā; šķīries, ir trīs bērnu tēvs.

Izglītība: 1986. g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas nodaļu.

Ziņas par darbu: no 1986. līdz 1990. g. – Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskās aparātu būves speciālā konstruktoru biroja inženieris; no 1990. līdz 1993. g. – Augstākās Padomes deputāts no Latvijas Tautas frontes, AP Ekonomikas komisijas banku un finanšu apakškomisijas priekšsēdētājs; no 1991. līdz 2001. g. – Latvijas Bankas prezidents.

Apbalvojumi: 1997. g. – Triju Zvaigžņu ordenis.

Ministru prezidenta biedrs AINĀRS ŠLESERS

Dzimis 1970. gada 22. janvārī Rīgā; precējies, ģimenē divi bērni.

Izglītība: 1989. g. absolvējis Rīgas industriālo tehnikumu; 1990. un 1991. g. mācījies Norvēģijas Kristīgajā tautas augstskolā; kopš 1999. g. mācās Latvijas Kristīgajā akadēmijā.

Ziņas par darbu: no 1992. līdz 1996. g. – Latvijas–Norvēģijas kopuzņēmuma “Latvijas Informācijas un tirdzniecības centrs” (Norvēģija) prezidents; no 1993. līdz 1996. g. – SIA “Skandi” prezidents; no 1994. līdz 1998. g. – SIA “Varner Baltija” ģenerāldirektors; no 1996. līdz 1997. g. – SIA “Rimi Baltija” ģenerāldirektors; no 1996. līdz 1998. g. – SIA “Varner Hakon Invest” ģenerāldirektors; no 1995. līdz 1996. g. martam un no 1996. g. septembra līdz 1998. g. – AS “Universālveikals “Centrs”” valdes priekšsēdētājs prezidents; 1998. un no 1999. līdz 2002. g. – 7. Saeimas deputāts; no 1998. līdz 1999. g. – Latvijas Republikas ekonomikas ministrs.

Valodas: latviešu – dzimtā, angļu, krievu, norvēģu – brīvi.

Intereses: sabiedriskās attiecības, politika, psiholoģija, skandināvu kultūra un valodas.

Vaļasprieki: sports, tūrisms.

Aizsardzības ministrs ĢIRTS VALDIS KRISTOVSKIS

Dzimis 1962. gada 19. februārī Ventspilī; precējies, ģimenē divi bērni.

Izglītība: 1984. g. absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un celtniecības fakultāti; 1995. g. absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti; 1995. g. mācījies ASV Aizsardzības plānošanas un resursu vadības institūtā; 1998. g. Latvijas Universitātē ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu.

Ziņas par darbu: no 1984. līdz 1989. g. – Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļas vecākais inženieris konstruktors; no 1989. līdz 1994. g. – Ventspils Tautas deputātu padomes deputāts; no 1989. līdz 1990. g. – Latvijas Tautas frontes Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs; no 1990. līdz 1993. g. – LR Augstākās Padomes deputāts; no 1991. līdz 1993. g. – LR Zemessardzes štāba priekšnieks; no 1993. līdz 1995. g. – 5. Saeimas deputāts; no 1993. līdz 1994. g. – Latvijas Republikas iekšlietu ministrs; 1995. g. – Ministru prezidenta padomnieks aizsardzības un drošības jautājumos; no 1996. līdz 1998. g. – 6. Saeimas deputāts; no 1998. līdz 2000. g. – 7. Saeimas deputāts, kopš 1998. g. Latvijas republikas aizsardzības ministrs.

Apbalvojumi: 2000. g. – Triju Zvaigžņu ordenis, 2000. g. – ASV Mičiganas štata “Izcila dienesta medaļa”, 2001. g. – Lietuvas Dižā Kunigaiša Ģedimīna ordenis.

Vaļasprieki: publicistika un literāri mēģinājumi, ģimenes īpašumu sakārtošana.

Ārlietu ministre SANDRA KALNIETE

Dzimusi 1952. gada 22. decembrī Krievijas Federācijas Tomskas apgabalā; šķīrusies.

Izglītība: 1981. g. absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu; 1992. g. mācījusies Līdsas universitātes Starptautisko attiecību institūtā; 1995. g. mācījusies Ženēvas universitātes Starptautisko attiecību institūtā; 1996. g. ieguvusi mākslas zinātņu maģistres grādu.

Ziņas par darbu: no 1983. līdz 1985. g. – Latvijas Mākslinieku savienības referente; no 1985. līdz 1987.g. – izdevniecības “Liesma” mākslas izdevumu redakcijas vadītāja; no 1987. līdz 1988. g. – Latvijas Mākslinieku savienības atbildīgā sekretāre, no 1988. līdz 1990. g. – Latvijas Tautas frontes Domes atbildīgā sekretāre, valdes priekšsēdētāja vietniece; no 1990. līdz 1993. g. – Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas protokola šefs, ārlietu ministra vietniece; no 1993. līdz 1997. g. – Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ANO Eiropas mītnē Ženēvā; no 1997. līdz 2000. g. – Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijas Republikā, kopš 2000. g. – Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, pastāvīgā pārstāve UNESCO.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, 2001. g. – Francijas Goda Leģiona ordenis, 2002. g. – Akadēmiskais Palmas Zara ordenis.

Valodas: latviešu – dzimtā, angļu, franču, krievu.

Ekonomikas ministrs JURIS LUJĀNS

Dzimis 1971. gada 24. septembrī Tukumā; precējies, ģimenē divi bērni.

Izglītība: 1998. g. absolvējis Latvijas Banku augstskolu, 2000. g. absolvējis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu mārketinga psiholoģijas specialitātē; kopš 2001. g. – Latvijas Universitātes Vadības zinību fakultātes maģistrants.

Ziņas par darbu: no 1994. līdz 1995. g. – Latvijas–Austrijas kopuzņēmuma “Sandriko&Co” inženieris tehnologs; no 1995. līdz 1996. g. – VAS “Latvijas Lauksaimniecības finanšu sabiedrības (AFC)” vecākais revidents analītiķis; no 1996. līdz 1997. g. – VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” kredītresursu un aizdevumu departamenta direktors; no 1997. līdz 2002. g. VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” valdes priekšsēdētāja vietnieks, viceprezidents.

Valodas: latviešu – dzimtā, angļu – labi, krievu – brīvi.

Finanšu ministrs VALDIS DOMBROVSKIS

Dzimis 1971. gada 5. augustā Rīgā; precējies.

Izglītība: 1993. g. pēc studijām Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē ieguvis fizikas bakalaura grādu; 1995. g. pēc studijām Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātē ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu; 1996. g. pēc studijām Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes maģistratūrā ieguvis fizikas maģistra grādu; 1997. un 1998. g. studējis Merilendas universitātes (ASV) doktorantūrā.

Ziņas par darbu: no 1991. līdz 1993. g. – Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta laborants; no 1993. līdz 1995. g. – Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Pusvadītāju fizikas katedras laborants; no 1995. līdz 1996. g. – Maincas universitātes (Vācija) Fizikas institūta laborants, 1997. g. – Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieks; no 1997. līdz 1998. g. – Merilendas universitātes (ASV) Elektrotehnikas fakultātes laborants; no 1998. līdz 2002. g. – Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes makroekonomikas analīzes speciālists, vecākais ekonomists, galvenais ekonomists.

Valodas: latviešu – dzimtā, angļu, vācu, krievu – brīvi, pamatzināšanas spāņu valodā.

Vaļasprieki: ceļošana, peldēšana, basketbols.

Iekšlietu ministrs MĀRIS GULBIS

Dzimis 1971. gada 23. septembrī, precējies, ģimenē četri bērni.

Izglītība: 1994. g. ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu.

Ziņas par darbu: no 1990. līdz 1991. g. – advokātu biroja “Bļugers un Plaude” advokāta palīgs; no 1991. līdz 1992. g. – AS “Lana” jurists; no 1992. līdz 1994. g. – Šveices valdības fonda “Transfer Stiftung Marktwirtschaft Lettland” direktors; no 1994. līdz 1995. g. – SIA “Culture Studio” direktors; kopš 1996. g. – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs.

Valodas: latviešu – dzimtā, krievu, vācu, angļu – labi.

Izglītības un zinātnes ministrs KĀRLIS ŠADURSKIS

Dzimis 1959. gada 11. oktobrī Rīgā; precējies, ģimenē viens bērns.

Izglītība: 1982. g. absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu lietišķās matemātikas specialitātē. Ir matemātikas zinātņu doktors, vairāk nekā 30 zinātnisku publikāciju autors.

Ziņas par darbu: Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas katedras vadītājs, asociētais profesors.

Zemkopības ministrs MĀRTIŅŠ ROZE

Dzimis 1964. gada 28. septembrī Rīgā; precējies, ģimenē divi bērni.

Izglītība: 1987. g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti biologa un bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja specialitātē; 1992. g. mācījies aspirantūrā Latvijas Zemkopības ZPI un bijušajā Vissavienības Augu selekcijas un ģenētikas institūtā (Odesa, Ukraina); 2002. g. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu.

Ziņas par darbu: no 1987. līdz 1994. g. – Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas Graudu tehnoloģiskās laboratorijas vadītājs, no 1994. līdz 1997. g. – Latvijas Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks, Augkopības un sēklkopības nodaļas vadītājs; 1997.g. – LZM Stratēģijas un kopsavilkuma nodaļas vadītājs; no 1997. līdz 2001. g. – LZM Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors, Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departamenta direktors; kopš 2001. g. – LZM Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktors.

Valodas: latviešu – dzimtā, angļu, krievu – brīvi, speciālie teksti zviedru un vācu valodā – ar vārdnīcas palīdzību.

Satiksmes ministrs ROBERTS ZĪLE

Dzimis 1958. gada 20. jūnijā Rīgā.

Izglītība: 1981. g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti; 1987. beidzis neklātienes aspirantūru Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūtā; 1992.g. stažējies Aiovas valsts universitātē (ASV) un Brandonas universitātē (Kanāda); no 1993. līdz 1994. g. – zinātniskais vieslīdzstrādnieks La Torbes universitātē (Austrālija). 1997. g. ieguvis ekonomikas zinātņu doktora grādu.

Ziņas par darbu: no 1981. līdz 1982. g. – izdevniecības “Avots” redaktors; no 1982. līdz 1996. g. – Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta nodaļas vadītājs, pētnieks; 1995. – ievēlēts par 6. Saeimas deputātu; 1998. – ievēlēts par 7. Saeimas deputātu; no 1997. līdz 1998. g. – Latvijas Republikas finanšu ministrs; no 1998. līdz 2002. g. – īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām.

Tieslietu ministrs AIVARS AKSENOKS

Dzimis 1961. gada 24. maijā Rīgā; precējies, ir trīs bērni.

Izglītība: 1984. g. absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē; kopš 1997.g. mācās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes neklātienes nodaļā.

Ziņas par darbu: no 1984. līdz 1989. g. – Iekšlietu ministrijas Valsts autoinspekcijas pārvaldes inspektors; no 1989. līdz 1992. g. – Ārvalstu draudzības biedrību savienības pārstāvniecības Vjetnamā saimniecības vadītājs; kopš 1992.g. – VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” Rīgas nodaļas priekšnieks.

Valodas: latviešu – dzimtā, angļu – labi, krievu – ļoti labi.

Vaļasprieki: teniss, vindsērfings.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs RAIMONDS VĒJONIS

Dzimis 1966. gada 15. jūnijā Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā; precējies.

Izglītība: 1989. g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti; zināšanas papildinājis Tamperē (Somija) un Tallinā (Igaunija); 1995. g. Latvijas Universitātē ieguvis bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Ziņas par darbu: no 1987. līdz 1989. g. – Madonas 1. vidusskolas skolotājs; no 1989. līdz 1996. g. – Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks; no 1997. līdz 1998. g. – Skultes ostas valdes loceklis;

kopš 1996.g. – Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors, kopš 1997. – valsts pārstāvis bezpeļņas SIA “Getliņi Eko”, kopš 1998.g. – ES asociēto valstu vides likumdošanas ieviešanas un kontroles struktūrvienības (AC–IMPEL) nacionālais koordinators, kopš 2000.g. – Skultes ostas valdes loceklis.

Valodas: latviešu – dzimtā, krievu – teicami, angļu – labi.

Kultūras ministre INGUNA RĪBENA

Dzimusi 1956. gada 24. jūlijā Rīgā, precējusies, ģimenē ir četri bērni.

Izglītība: 1980. g. absolvējusi Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti; 1994.g. ieguvusi arhitektūras maģistra grādu.

Ziņas par darbu: no 1980. līdz 1985. g. – Rīgas Tehniskās universitātes Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedras asistente; no 1985. līdz 1994. g. – turpat vecākā pasniedzēja; no 1994. līdz 1997. g. – Rīgas domes domniece un lektore RTU Arhitektūras fakultātē; no 1997. līdz 1998. g. – Rīgas domes Kultūras pārvaldes “Biroja Rīga 800” vadītāja un lektore RTU Arhitektūras fakultātē; no 1998. līdz 2002. g. – Rīgas pašvaldības BOAS “Aģentūra Rīga 800” valdes priekšsēdētāja, ģenerāldirektore.

Apbalvojumi: 2002. g. – Triju Zvaigžņu ordenis.

Īpašu uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās ĀRIS AUDERS

Dzimis 1962.gadā; precējies, ģimenē trīs bērni.

Izglītība: 1986. g. absolvējis Latvijas Medicīnas akadēmiju; 1988.g. beidzis rezidentūru neiroķirurģijā Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā; 1988.g. ieguvis medicīnas zinātņu doktora grādu; no 1989. līdz 1991.g. mācījies Kalifornijas universitātē, Sandiego medicīnas skolā (ASV); 1991.g. ieguvis ASV sertifikātu pēcdiploma apmācībā neiroķirurģijā, 1992.g. ieguvis Bernes universitātes (Šveice) sertifikātu.

Ziņas par darbu: kopš 1997. g. vada Mugurkaula ķirurģijas centru; vairākkārt stažējies Šveicē, ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Holandē, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Dienvidāfrikā un Francijā; kopš 2000. g. vairākkārt uzaicināts kā mācību spēks starptautiskajā Ortopēdu asociācijā (AO), strādājis par instruktoru AO kursos Helsinkos (Somijā) un Davosā (Šveice).

Valodas: latviešu – dzimtā, angļu, vācu, krievu – brīvi.

Vaļasprieki: skuju koku un cepuru kolekcionēšana, kalnu slēpošana, skrituļslidošana, riteņbraukšana, spiningošana un sēņošana.

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās un sabiedrības integrācijas lietās AINARS BAŠTIKS

Dzimis 1958. gada 26. oktobrī Liepājā; precējies, ģimenē pieci bērni.

Izglītība: 1988. g. absolvē Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti; 1999. g. šajā pašā fakultātē iegūst vēstures maģistra grādu.

Ziņas par darbu: no 1981. līdz 1983. g. – firmas “Restaurators” galdnieks; no 1984. līdz 1985. g. – fabrikas “Aurora” mākslinieks; no 1985. līdz 1989. g. – Latvijas Vēstures muzeja jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, kopš 1987.g. – Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs.

Valodas: latviešu – dzimtā, krievu, angļu.

Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās IVARS GATERS

Dzimis 1962. gada 30. augustā Rīgā; precējies, ģimenē četri bērni.

Izglītība: 1985. g. absolvē Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecība fakultāti arhitekta specialitātē; zināšanas papildinājis Nīderlandē, Zviedrijā, Lielbritānijā.

Ziņas par darbu: no 1985. līdz 1990. g. – Saldus rajona kolhoza “Pampāļi” arhitekts; no 1990. līdz 1992. g. – Latvijas Lopkopības un veterinārijas ZPI projektēšanas grupas vadītājs; no 1992. līdz 1994. g. – Siguldas pagasta galvenais arhitekts; no 1994. līdz 1999. g. – Siguldas būvvaldes vadītājs, pilsētas galvenais arhitekts; no 1999. līdz 2002. g. – Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktors; kopš 2002.g. – Finanšu ministrijas Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes vadītājs.

Valodas: latviešu – dzimtā, angļu, krievu – brīvi.

Pēc Saeimā iesniegtajiem anketu datiem