• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Un atmiņā un sirdī dzīvo Lāčplēša gars. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.11.2002., Nr. 163 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68224

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ārlietu ministru kā starpnieku

Vēl šajā numurā

08.11.2002., Nr. 163

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Un atmiņā un sirdī dzīvo Lāčplēša gars

DZUKSTE.JPG (18652 bytes)
Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Džūkstē. Tēlnieks Kārlis Zemdega. Atklāts 1935.gada 17.novembrī
Foto: Māris Locs
PIEMINEKLI2.JPG (31018 bytes)
Piemineklis Jūrmalā, Asaru Brāļu kapos. Arhitekts N. Voits, tēlnieks M. Šmalcs. Atklāts 1939. gada 22. oktobrī
PIEMINEKLI1.JPG (26035 bytes)
Piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušajiem Valmierā, Dīvala kapsētā. Tēlniece M. Lange. Atklāts 1937. gada 26. novembrī
PIEMINEKLI3.JPG (26914 bytes)
Piemineklis Pasaules karā un atbrīvošanas cīņās kritušajiem Zeltiņu kapsētā. Akmeņkalis J. Stilbe. Atklāts 1923. gada 13. maijā
PIEMINEKLI4.JPG (24316 bytes)
Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Liepājā, Ziemeļu kapsētā. Arhitekts K. Bikše, tēlnieks J. Miesnieks. Atklāts 1924. gada 18. novembrī
PIEMINEKLI5.JPG (26625 bytes)
Piemineklis kritušajiem varoņiem, kas saulītē cēla dzimteni, Mazsalacā. Arhitekts P. Kundziņš, tēlnieks V. Treijs. Atklāts 1927. gada 21. augustā
PIEMINEKLI6.JPG (22454 bytes)
Piemineklis “Strēlnieks” Tukuma Brāļu kapos. Tēlnieks K. Zemdega. Atklāts 1940. gada 19. maijā. Restaurēts 1988. gadā

Foto: Māris Locs

Katrs novembris pār mūsu zemi nāk ar Lāčplēša dienu. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos baltgvardu spēkus Rīgā. Tāpēc tā ik gadu ir arī mūsu varoņu diena.

Pēdējais kaŗavīrs Ilze Kalnāre

1919. gada 11. novembrī Latvijas

armija sakāva Bermonta vadītos

baltgvardu spēkus Rīgā. Tāpēc tā

ik gadu ir arī mūsu varoņu diena

 

Trīs kritīs, bet viens vēl cīnīsies

Līdz savai pēdējai stundai,

Un pēdējo asins lāsi lies,

Ticēdams uzvaras jundai.

 

Trīs kritīs, bet viens vēl turēsies,

Un nedos no zemes ne pēdu

Un kamēr viens vienīgs kaujā ies —

Latvija, neturi bēdu.

 

Viņš kritīs, bet vēl cīnīsies

Un neaptraipīs zobena slavu,

Pats pēdējais kaŗavīrs droši smies —

Es izglābšu tēviju savu!

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!