Un atmiņā un sirdī dzīvo Lāčplēša gars
Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Džūkstē. Tēlnieks Kārlis Zemdega. Atklāts 1935.gada 17.novembrī Foto: Māris Locs |
Piemineklis Jūrmalā, Asaru Brāļu kapos. Arhitekts N. Voits, tēlnieks M. Šmalcs. Atklāts 1939. gada 22. oktobrī |
Piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušajiem Valmierā, Dīvala kapsētā. Tēlniece M. Lange. Atklāts 1937. gada 26. novembrī |
Piemineklis Pasaules karā un atbrīvošanas cīņās kritušajiem Zeltiņu kapsētā. Akmeņkalis J. Stilbe. Atklāts 1923. gada 13. maijā |
Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Liepājā, Ziemeļu kapsētā. Arhitekts K. Bikše, tēlnieks J. Miesnieks. Atklāts 1924. gada 18. novembrī |
Piemineklis kritušajiem varoņiem, kas saulītē cēla dzimteni, Mazsalacā. Arhitekts P. Kundziņš, tēlnieks V. Treijs. Atklāts 1927. gada 21. augustā |
Piemineklis “Strēlnieks” Tukuma Brāļu kapos. Tēlnieks K. Zemdega. Atklāts 1940. gada 19. maijā. Restaurēts 1988. gadā |
Foto: Māris Locs |
Katrs novembris pār mūsu zemi nāk ar Lāčplēša dienu. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos baltgvardu spēkus Rīgā. Tāpēc tā ik gadu ir arī mūsu varoņu diena.
Pēdējais kaŗavīrs Ilze Kalnāre
1919. gada 11. novembrī Latvijas
armija sakāva Bermonta vadītos
baltgvardu spēkus Rīgā. Tāpēc tā
ik gadu ir arī mūsu varoņu diena
Trīs kritīs, bet viens vēl cīnīsies
Līdz savai pēdējai stundai,
Un pēdējo asins lāsi lies,
Ticēdams uzvaras jundai.
Trīs kritīs, bet viens vēl turēsies,
Un nedos no zemes ne pēdu
Un kamēr viens vienīgs kaujā ies —
Latvija, neturi bēdu.
Viņš kritīs, bet vēl cīnīsies
Un neaptraipīs zobena slavu,
Pats pēdējais kaŗavīrs droši smies —
Es izglābšu tēviju savu!