Cenas par Latvijas Kuģniecību izteiktas. Nu pienākusi kārta izsolei
Ceturtdien, 5.aprīlī, tika atvērtas privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” (LK) privatizācijas pretendentu iesniegto sākotnējo cenu piedāvājumu aploksnes.
Sadarbībā ar portālu “Delfi” pirmo reizi ne vien Latvijā, bet arī visā Viduseiropā un Austrumeiropā interesenti reālā laika režīmā varēja vērot privatizācijas procesu savu datoru ekrānos internetā, nodrošinot tiešu sabiedrības līdzdalību LK privatizācijas procesa kontrolē. Tādējādi Latvija kļuvusi par pirmo valsti, kas sākusi e—privatizāciju.
Pēc LK privatizācijas noteikumiem 4.aprīlis bija pēdējā diena, kad tā dēvētajā garajā sarakstā iekļautie pretendenti varēja iesniegt sākotnējos cenu piedāvājumus speciāli pilnvarotam zvērinātam notāram — Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājai Skaidrītei Krūmiņai, kuras uzdevums bija uzglabāt aploksnes līdz to atvēršanas dienai. Procedūras laikā S.Krūmiņa nodeva aploksnes Privatizācijas aģentūras (PA) pilnvarotai personai — privatizācijas procesa administratorei Ingai Piterniecei, kas tās liecinieku klātbūtnē atvēra. Aplokšņu atvēršanā bija klāt arī PA valsts pilnvarnieks ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, PA ģenerāldirektors Jānis Naglis, LK finansu konsultanta “BDO New Markets” veidotā konsorcija pārstāvis Žerārs Ujtendāls un sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāve Raita Karnīte.
Pēc visu aplokšņu atvēršanas PA pilnvarotā pārstāve saņemtos dokumentus kopā ar aktu par dokumentu iesniegšanu nodeva finansu konsultanta pārstāvim, kas ar šiem dokumentiem devās uz speciālu slēgtu telpu, lai izvērtētu izteiktos piedāvājumus un to atbilstību LK privatizācijas noteikumiem, kā arī sagatavotu komentārus iesniegšanai Ministru kabinetam (MK), ietverot tajos savu priekšlikumu par LK akciju paketes cenu. Piedāvājumu izvērtēšanā piedalījās arī “Delnas” pārstāvji.
Paredzams, ka šodien, 6.aprīlī, sākotnējo cenu piedāvājumu aploksnēs iekļautā informācija kopā ar konsultantu pārstāvja komentāriem tiks iesniegta valdībā, lai 10.aprīlī, kā paredzēts LK privatizācijas grafikā, MK varētu noteikt izsoles sākumcenu un apstiprināt to pretendentu sarakstu, kuriem būs atļauts veikt LK privatizācijas noteikumos paredzētās turpmākās darbības.
Pēc J.Nagļa domām, pašlaik viss liecina, ka valdība 10.aprīlī varētu pieņemt pozitīvu lēmumu. Ja tiešām tā notiks, 17.aprīlī PA īsajā sarakstā neiekļautos pretendentus informēs par to, ka saskaņā ar MK lēmumu tie LK privatizācijā turpmāk vairs nepiedalīsies. Savukārt īsajā sarakstā iekļautajiem pretendentiem tiks nosūtīti uzaicinājumi iemaksāt drošības naudu 5 miljonus ASV dolāru un apmeklēt speciāli aprīkotu datu telpu, kā arī datu telpas apmeklējuma instrukcija un MK lēmums par izsoles sākumcenu.
Pēc drošības naudas iemaksāšanas pretendentiem jāiesniedz PA vesela virkne dokumentu: datu telpas apmeklētāju saraksts, juridiskās personas statūtos paredzētās institūcijas lēmums par piedalīšanas akciju paketes pirkšanā, deklarācija par naudas ieguves likumību, parafēts akciju paketes pirkuma līguma kontroleksemplārs, pilnvara pārstāvēt pretendentu LK privatizācijā un pretendenta vārdā parakstīt dokumentu, kā arī pilnvarotās personas pases dati.
Kad PA valde ar lēmumu būs fiksējusi to pretendentu sarakstu, kas samaksājuši drošības naudu un iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus, pretendenti varēs sākt darbu datu telpā, analizējot izsniegto dokumentāciju. Visiem pretendentiem sagatavotas identiskas dokumentu paketes. Kā liecina no pretendentiem saņemtā neoficiālā informācija, katrs no tiem izveidojis finansistu, ekonomistu, juristu un citu ar kuģošanas biznesu saistītu speciālistu komandu, kas piedalīsies LK padziļinātajā izpētē. Pretendenti jau tagad izmanto LK doto iespēju inspicēt kuģus ostās.
Kā jau ziņots, izsole notiks 11. maijā. Tomēr, lai gan PA ir ieinteresēta iespējami precīzāk izpildīt LK privatizācijas noteikumus, izsoles laiks ir atkarīgs arī no lēmējinstitūciju pieņemtajiem lēmumiem. Ja kādu iemeslu dēļ kavēsies lēmumu pieņemšana valdībā, tas nozīmē, ka laika grafiks automātiski mainīsies. Apstiprinātajā laika grafikā un privatizācijas noteikumos zināmas korekcijas var izdarīt arī paši pretendenti, jo runa ir par ļoti lielām summām. J.Naglis pauda pārliecību, ka ne vien PA, bet arī visa Latvijas sabiedrība ir atvērta pretendentu priekšlikumiem par laika grafika precizējumiem, ja tas būtu nepieciešams milzīgā informācijas apjoma dēļ. Taču jebkuras izmaiņas privatizācijas noteikumos obligāti jāsaskaņo PA padomē — bez padomes lēmuma izmaiņas nevar notikt. Kā norādīja PA vadītājs, pašlaik aģentūra nav saņēmusi no potenciālajiem pretendentiem nekādas rakstiskas iebildes pret laika grafiku.
Pretendenti ir izmantojuši iespēju līdz sākotnējā cenas piedāvājuma iesniegšanai tikties ar LK vadību, un par sadarbību ir saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes. J.Naglis arī informēja, ka PA šajā procesā piekopjot pasaulē atzītu praksi — ja kāds no pretendentiem uzdodot kādu jautājumu, tad ar atbildi tiekot iepazīstināti arī pārējie pretendenti.
Gita Kronberga, “LV” nozares redaktore