Ministru kabineta rīkojums Nr.652

Rīgā 2002.gada 7.novembrī (prot. Nr.48, 48.§)

Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2002.gadam

1. Apstiprināt Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2002.gadam.

2. Valsts kasei saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam” atvērt papildu asignējumu (no vispārējiem ieņēmumiem) 6246,493 tūkst. latu apmērā š.g. novembrim Zemkopības ministrijas valsts pamatbudžeta programmai 01.00.00 “Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”, nepārsniedzot likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam” paredzēto apropriāciju.

3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.33 41.§) “Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2002.gadam” 1.punktu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Apstiprināta ar
Ministru kabineta
2002.gada 7.novembra
rīkojumu Nr.652

Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2002.gadam

I. Vispārējā daļa

1. Subsīdiju uzdevums — sekmēt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, valstij mērķtiecīgi iejaucoties lauksaimnieciskajā ražošanā un tirgus sakārtošanā, piešķirot naudas līdzekļus noteiktiem mērķiem.

Lauksaimniecības subsīdijas paredzētas Lauksaimniecības likumā noteikto valsts funkciju realizēšanai:

a) vienas no tautsaimniecības pamatnozares — lauksaimniecības - attīstības veicināšanai;

b) lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs strādājošo līdzīgu gada vidējo ienākumu nodrošināšanai;

c) lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs strādājošo līdzīgu sociālo un ekonomisko labklājības iespēju radīšanai;

d) nodarbinātības palielināšanai lauku apvidos, lauku kultūrvides attīstībai, vides un teritorijas apsaimniekošanai;

e) racionālai lauku uzņēmumu daudzveidības attīstībai, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, lai ražotu iespējami lētāku un konkurētspējīgāku produkciju;

f) ekonomiski stabilas, vidi saudzējošas lauksaimniecību attīstībai.

2. Ar Ministru kabineta 1997.gada 13.maija sēdes protokolu (Nr.27 38.§) tika konceptuāli akceptēta “Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepcija un programmu pamatojums 1998.–2002.gadam”, kurā noteikts, ka 1997.gadā izveidotajai valsts atbalsta politikai ir jābūt ilglaicīgai un stabilai. Izstrādājot 2002.gada lauksaimniecības subsīdiju programmas, Zemkopības ministrija balstījās iepriekš minētajā koncepcijā izvirzītajiem ilglaicīguma un stabilitātes kritērijiem.

3. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Programmu 2000 (Agenda 2000) no 2001.gada Latvijai ir pieejama Eiropas Savienības finansiālā palīdzība tautsaimniecības strukturālajām reformām. Finansējums lauksaimniecības un lauku attīstībai paredzēts pirmsiestāšanās programmās SAPARD, tādēļ vairākās programmās, kuras iepriekšējos gados tika finansētas no nacionālajām subsīdijām, sākot ar 2002.gadu, finansu resursi tiks piesaistīti no SAPARD programmas līdzekļiem:

a) investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos (arī lauksaimniecības objektu būvniecībai);

b) lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga pilnveidošana;

c) lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus;

d) vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana;

e) vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes.

4. Saskaņā ar Lauksaimniecības likumu valsts atbalsts lauksaimniecībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem. 2002.gadā valsts atbalsts ir Ls 30 387 926. 

II. Subsīdiju piešķiršanas pamatprincipi

1. Valsts atbalsta metode — līdzfinansēšana. Programmas mērķu sasniegšanai tiek subsidēti 25–30 % no projekta izmaksām (izņemot 1.programmu, kur valsts atbalsts paredzēts 70–75 % apmērā), pārējo daļu sedz subsīdiju saņēmēji no pašu līdzekļiem vai kredīta.

2. Vispārējie noteikumi subsīdiju saņēmējiem:

2.1. viņi ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāji;

2.2. uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu parādu;

2.3. iesnieguši pieteikumu saskaņā ar nolikuma prasībām.

3. Atbilstošajos nolikumos subsīdiju pretendentam tiek izvirzītas šādās prasībām;

3.1. ir vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimnieciskā izglītība;

3.2. īpašumā esošie mājlopi reģistrēti atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi”;

3.3. meliorācijas sistēmas uzturētas saskaņā ar likumu “Par meliorāciju”;

3.4. subsīdijas izmaksājamas pēc līguma noslēgšanas, pamatojoties uz personu darījumu un samaksu apliecinošiem dokumentiem;

3.5. programmās, kurās finansu līdzekļi paredzēti darba devēju atbalstam, noteikt, jaunu darba vietu izveidošanas kritēriju kā subsīdijas saņemšanas priekšnoteikumu. 

III. Valsts programmas, kuru īstenošanai 2002.gadā tiks izmantotas lauksaimniecības subsīdijas

1. Lauksaimniecības zemes ielabošana — Ls 1110 tūkst.

Šīs programmas mērķis — nodrošināt kultūraugu augšanai un attīstībai nepieciešamo augsnes skābumu un mitruma režīmu, veicinot meliorācijas sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas pasākumus. Valsts līdzfinansējums ir 70–75 % procenti no kopējiem skābo augšņu kaļķošanas, meliorācijas sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas izdevumiem.

2. Lopkopības attīstība — Ls 9286,96 tūkst.

Šī programma paredzēta lopkopības nozares attīstībai, lai veicinātu lopkopības produkcijas konkurētspēju. Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām un apstiprinātajiem normatīvajiem dokumentiem no valsts budžeta paredzēts finansēt dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšanu un dažādu sugu mājlopu ciltsdarba programmu realizēšanu. Papildus šīm subsīdijām 2002.gadā paredzēts maksājums Ls 60 par katru pārraudzībā esošu govi, ja ganāmpulkā ir ne mazāk kā 7 govis un ganāmpulka vidējā ražība atbilst noteiktiem ražības kritērijiem. Tiks realizēta pārraudzības programma cūku, liellopu, zirgu, aitu un kazu ganāmpulkos. Lopkopības ražošanas nozares stabilizēšanai plānoti Ls 400 tūkst.

3. Augkopības attīstība — Ls 6719,44 tūkst.

Šīs programmas mērķis — augkopības saimniecības virzīšana uz ražošanas potenciāla palielināšanu, tādu apstākļu radīšanu, lai īsā laikā izveidotos specializētas saimniecības noteikta produkcijas veida ražošanai. Piemērotu šķirņu izvēle, augstas kvalitātes sēklas materiāla un šķirnei atbilstošas agrotehnikas izmantošana rada iespēju ievērojami samazināt ražošanas izmaksas augkopībā. Šim mērķim ir pakārtoti pasākumi sertificētas sēklas realizācijas, genofonda saglabāšanas, sākotnējās sēklkopības, cietes kartupeļu, dārzeņu subsidēšanai. Graudu un cukura tirgus stabilizācijai paredzētas subsīdijas intervences graudu un cukura glabāšanai. Lai veicinātu pārstrādātāju savlaicīgu norēķināšanos ar piegādātājiem, paredzētas subsīdijas graudu un kartupeļu iepirkšanai ņemtā kredīta procentu daļējai dzēšanai. Saglabāts atbalsts produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai. Ieviesti kompensācijas maksājumi par graudaugu, pākšaugu, eļļas augu sējplatībām, kuras pārsniedz 15 ha, izmaksāt Ls 15 par vienu ar sertificētu sēklu apsētu hektāru un Ls 7,5 par vienu ar nesertificētu sēklu apsētu hektāru. Uzsākti lauku dārzeņu, kartupeļu, linu sējplatību kompensācijas maksājumi. Paredzēti pasākumi ar laika apstākļiem saistītā ražošanas riska mazināšanai augkopībā, daļēji kompensējot apdrošināšanas maksājumus. Daļēji kompensēt cukurbiešu audzētājiem cukurbiešu graizījumu transporta izdevumus.

4. Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana — Ls 1048,8 tūkst.

Lauksaimniecības potenciālo iespēju izmantošanā izšķiroša nozīme ir ražotāju intelektuālajam potenciālam un profesionālās sagatavotības līmenim. Sākot ar 1999.gadu, subsīdiju saņēmējiem ir nepieciešama vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimnieciskā izglītība, tādēļ izglītības programmā tiek subsidēta:

4.1. zemnieku izglītošana;

4.2. informatīvo materiālu sagatavošana;

4.3. pēcdiploma studijas ārvalstu augstskolās, izglītojošos kursos;

4.4. lauksaimniecībā pielietojamie zinātnes projekti.

5. Latvijas un ārzemju kopprojektu līdzfinansējums — Ls 323,2 tūkst.

Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanā ievērojama nozīme ir ārvalstu sadarbības partneru palīdzībai. Ievērojot to, ka Latvijas lauksaimnieki un produkcijas ražotāju organizācijas ir vairāku starptautisku organizāciju dalībnieki, sadarbības projektu skaits pieaug, tomēr visos gadījumos saglabājas nosacījums, ka Latvijai jāpiedalās kopprojekta realizēšanā ar noteiktu finansējuma daļu. Šajā programmā paredzētais finansējums nodrošinās starptautisko kopprojektu realizēšanu, piesaistot ārzemju investīcijas lauksaimniecības nozarē.

6. Zivsaimniecības attīstība — Ls 580 tūkst.

Šajā programmā paredzētas subsīdijas zvejniecības attīstībai Baltijas jūrā, piekrastē un iekšējos ūdeņos, zivju un vēžu audzēšanas un audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, zvejas kuģu sagatavošanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

7. Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija — Ls 2849,61 tūkst.

Šī programma paredzēta efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas paplašināšanai līdz SAPARD programmas realizācijas uzsākšanai un pasākumiem, kuriem nav iespējams saņemt SAPARD līdzekļus.

Plānots atbalstīt lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā parka un tehnoloģisko iekārtu atjaunošanu un lauksaimniecības produkcijas ražošanā investēto kredītu kredītprocentu nomaksu par 2001.gadu. Nepieciešamības gadījumā no lauksaimniecības subsīdiju budžeta nodrošina Latvijas Hipotēku un zemes bankai to kredītprocentu likmju starpības kompensāciju, kas rodas starp lauksaimniekiem izsniegto kredītu un ar savstarpējo līgumu atrunāto bankas izmaksu gada procentu likmi.

8. Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts — Ls 295 tūkst.

Programma paredzēta lauku uzņēmēju sadarbības un kooperācijas veicināšanai. Tiek atbalstītas lauksaimnieku sabiedriskās un lauku jaunatnes organizācijas.

9. Lauksaimniecības pārstrukturizācijas atbalsts — Ls 364,2 tūkst.

Programma paredzēta bioloģiskās lauksaimniecības preču produkcijas ražošanai, kompensējot zaudējumus ekoloģiski tīras produkcijas ražotājiem par lauksaimniecības kultūrām un lauksaimniecības dzīvniekiem.

Papildus programmā paredzēti netradicionālās lauksaimniecības atbalsta maksājumi un investīcijas alternatīvo darba vietu radīšanai pagastos, ja šim nolūkam nav iespējams saņemt SAPARD līdzekļus.

10. Tirgus veicināšana — Ls 466,1 tūkst.

Programmā paredzēta tirgus cenu informācijas apkopošana, analīze un izplatīšana lietotājiem. Paredzēti līdzekļi Mārketinga padomes darbībai, kas nodarbojas ar kvalitatīvu vietējas produkcijas pozīciju nostiprināšanu tirgū.

11. Līdzfinansējums SAPARD programmai — Ls 1121,02 tūkst.

Eiropas Savienības kandidātvalstīm dalībai SAPARD programmā, kurai finansējums piešķirts 2001.gada decembrī, jānodrošina valsts līdzfinansējums vismaz 25 % apmērā no kopējā sabiedriskā finansējuma apjoma.

12. Rezerve — Ls 300,53 tūkst.

Līdzekļi paredzēti vienreizējiem maksājumiem lauksaimniecībā neparedzētiem gadījumiem.

13. Agroklimatisko apstākļu — sausuma — izraisītās lauksaimniecības krīzes situācijas stabilizācija — Ls 5 923,066 tūkst.

Programma paredzēta 2002.gada agroklimatisko apstākļu — sausuma — radīto zaudējumu kompensācijai lopkopībā. Kompensācija paredzēta par aitu mātēm, kazu mātēm, kuri pārrēķināti liellopu vienībās, liellopiem, ja ganāmpulks ir reģistrēts dzīvnieku reģistrā.

Zemkopības ministrs A.Slakteris