Ministru kabineta rīkojums Nr.653

Rīgā 2002.gada 7.novembrī (prot. Nr.47, 15.§)

Par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģiju (2002.–2012.gadam)

1. Apstiprināt ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģiju (2002.–2012.gadam) (turpmāk — stratēģija) un noteikt to par jauno politikas iniciatīvu.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2002.gada 20.decembrim:

2.1. iesniegt noteiktā kārtībā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par kopīgi īstenojamo projektu komisijas izveidi, iekļaujot tajā pārstāvjus no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un nevalstiskajām organizācijām;

2.2. iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā kopīgi īstenojamo projektu komisijas nolikuma projektu.

3. Noteikt, ka par stratēģijas īstenošanu ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2004.gada 1.jūlijam un turpmāk ik pēc trim gadiem līdz attiecīgā gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par stratēģijas pasākumu izpildi.

5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2009.gada 1.jūlijam un turpmāk katru gadu līdz 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par stratēģijas ietvaros īstenotajiem projektiem.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā stratēģijas īstenošanai nepieciešamā finansējuma pieprasījumu, sagatavojot to kā priekšlikumu vidēja termiņa budžeta prioritāšu īstenošanai atbalstāmajām programmām vai projektiem 2004.–2007.gadā.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

Apstiprināta
ar Ministru kabineta
2002.gada 7.novembra
rīkojumu Nr.653

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģija (2002.–2012.gadam)

1. Ievads

Latvijas Republikas Saeima 1995. gadā ratificēja ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (Konvenciju) un 2002. gadā — Konvencijas Kioto protokolu (Protokolu), kurā noteikts, ka laikā no 2008. līdz 2012. gadam Latvijai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) izmeši jāsamazina par 8% no izmešu daudzuma 1990. gadā.

Protokols paredz trīs elastīgos mehānismus SEG izmešu samazināšanai — kopīgi īstenojamos projektus (KĪP), tīrās attīstības mehānismu un starptautisko emisiju tirdzniecību.

KĪP attīstītajām valstīm paver iespējas investēt SEG izmešu samazināšanā tajās valstīs, kur tas ir izdevīgāk un kuru valdībām varētu trūkt resursu. Investors šajā gadījumā saņem izmešu samazināšanas vienības (ISV) par samazināto izmešu apjomu saņēmējvalstī. Lai efektīvi realizētu KĪP, katra valsts var izstrādāt savus kritērijus, kas nosaka iesaistīšanos šajos projektos.

Lai gan investoru interese par KĪP Latvijā ir liela, joprojām pastāv risks, ka Protokols nestāsies spēkā. Protokols stāsies spēkā, kad to ratificēs vismaz 55 valstis, ieskaitot Konvencijas I pielikumā uzskaitītās valstis, kuru kopējie CO2 izmeši sastāda vismaz 55% no šo valstu CO2 izmešiem 1990. gadā. 2002. gada 24. jūlijā Protokolu bija ratificējušas 76 valstis, no kurām 23 ir Konvencijas I pielikuma valstis un to kopējie SEG izmeši sastāda 36% no pasaules SEG izmešiem, tāpēc Protokols vēl nav stājies spēkā¹.

KĪP pilotfāzē Latvijā īstenoti 27, Centrālās un Austrumeiropas valstīs kopā — 72 projekti. Par pilotfāzē realizētajiem projektiem investorvalstis nesaņem ISV par izmešu samazinājumu. Vairāk nekā puse no Latvijā KĪP pilotfāzē īstenotajiem projektiem bija fosilo kurināmo aizvietošana ar atjaunojamajiem energoresursiem katlumājās, koģenerācijas staciju celtniecība, kas deva iespēju piesaistīt ārvalstu finansu resursus, apgūt jaunas tehnoloģijas un pieredzi starptautiskajā sadarbībā.

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģija (2002-2012) izstrādāta, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2001.gada 9.oktobra rīkojumu Nr.344 un Ministru kabineta 2002.gada 30.aprīļa sēdes protokolu Nr.18 38§. Lai šajos tiesību aktos neveiktu grozījumus, sagatavota ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģija (2002.–2012.gadam), kura izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12.marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 23.–26.pantu plānam noteiktajām prasībām. Stratēģija sagatavota saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 30.aprīļa sēdē apstiprināto ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas koncepciju (2002–2012). Koncepcijas mērķi ir:

1) sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu;

2) radīt pamatu Latvijas kopīgi īstenojamo projektu realizācijas politikai nolūkā piesaistīt papildus investīcijas videi draudzīgu un energoefektīvu projektu realizācijai;

3) piedāvāt Ministru kabinetam variantu optimālai kopīgi īstenojamo projektu pārvaldībai un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām saistību izpildei.

Saskaņā ar apstiprināto koncepciju, lai pilnībā izmantotu KĪP īstenošanas priekšrocības, nepieciešams izveidot pastāvīgu institucionālu struktūru, kura veiktu potenciālo projektu apzināšanu un investoru piesaisti. 

2. Stratēģijas mērķis, uzdevumi un prognozējamie rezultāti

Kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģijas mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, piesaistot investīcijas SEG izmešus samazinošiem projektiem.

Lai sasniegtu šo mērķi, stratēģija nosaka šādus uzdevumus:

1) veikt pasākumus Latvijas atbilstības KĪP īstenošanas pirmā realizācijas veida² prasībām nodrošināšanai (skat. 1. pielikumu);

2) izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus, izveidot institucionālo sistēmu un ieviest ar to saistītos pasākumus;

3) noteikt KĪP realizācijā iesaistīto institūciju uzdevumus un to savstarpējo saistību KĪP cikla nodrošināšanā;

4) noteikt pasākumu veikšanas termiņus, atbildīgās institūcijas un nepieciešamos finansu resursus.

Pieredze liecina, ka investorvalstis interesē projekti, kuru KĪP komponente (t.s. papildināmības izmaksas) nav mazāka par vienu miljonu latu, un tā parasti sastāda 10–20% no kopējām projekta izmaksām. Tas nozīmē, ka KĪP veicinās 5–10 reizes lielāka finansējuma piesaisti.

Nākamo trīs gadu laikā potenciālie KĪP varētu būt CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā, biogāzes savākšana un tās tālāka izmantošana sadzīves atkritumu poligonos, biogāzes savākšana un tās tālāka izmantošana fermās, fosilo kurināmo aizvietošana ar reģeneratīvo t.sk. ūdens, saules un ģeotermālo enerģiju, kā arī ar biokurināmo, energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un jaunu, efektīvu, vidi saudzējošo tehnoloģiju izmantošana enerģētikā.

Stratēģijas īstenošanas rezultātā tiks:

1) izveidota KĪP tehniskās, finansiālās un administratīvās vadības sistēma;

2) sagatavots projektu portfelis. 

3. Pasākumi izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanai

3.1. KĪP realizācija

Normatīvo aktu bāzi KĪP projektu īstenošanai nodrošina Kioto protokols un ar tā īstenošanu saistītie Konvencijas dalībvalstu konferenču pieņemtie lēmumi. Tie paredz divus realizācijas veidus KĪP īstenošanai nacionālā līmenī. Ja saņēmējvalsts atbilst piemērotības kritērijiem (skat. 1. pielikumu), tā nosaka un izmanto pašas izstrādātās metodes projektu bāzes scenāriju aprēķiniem, izmešu samazinājuma apliecināšanai un ISV piešķiršanai (1. realizācijas veids). Ja, turpretī saņēmējvalsts šiem kritērijiem neatbilst, KĪP projektu bāzes scenāriju aprēķinu procedūras izstrādā un izmešu samazinājuma apliecināšanu veic Izpildkomiteja³ (2. realizācijas veids). KĪP 1. realizācijas veida nepieciešamie priekšnosacījumi ir šādi⁴:

1) ratificēts Kioto protokols;

2) aprēķināts noteiktais daudzums un izveidota nacionālā sistēma SEG izmešu un piesaistes aprēķiniem;

3) izveidots SEG reģistrs;

4) Konvencijas sekretariātam tiek iesniegti ikgadējie pārskati par SEG izmešiem un piesaisti un nacionālie ziņojumi;

5) iecelta atbildīgā kontaktpersona⁵ KĪP jautājumos;

6) sagatavotas vadlīnijas un procedūras KĪP apstiprināšanai, monitoringam un pārbaudei.

Lai varētu piemērot KĪP 1. realizācijas veida procedūru, valstij jāpilda visi minētie priekšnosacījumi. Šobrīd Latvija pilda divus no tiem — LR Saeima Kioto protokolu ratificēja 2002. gada 30. maijā (likums spēkā no 2002. gada 13. jūnija) un ik gadus Konvencijas sekretariātam tiek iesniegts pārskats par SEG izmešiem un piesaisti, kā arī iesniegti trīs nacionālie ziņojumi Konvencijas dalībvalstu sanāksmju noteiktajos termiņos.

Šīs stratēģijas uzdevums ir nodrošināt 5. un 6. punktā uzskaitīto prasību izpildi, kamēr pārējie priekšnosacījumi tiks iekļauti Klimata pārmaiņu novēršanas programmā, jo tie nav tieši saistīti ar KĪP.

3.2. KĪP realizācijā iesaistīto institūciju uzdevumi un darbības mehānisms

Starptautiski noteiktajā⁶ kopīgi īstenojamo projektu realizācijas shēmā ir šādi galvenie posmi:

1) saprašanās memoranda starp iesaistītajām valstīm sagatavošana un parakstīšana;

2) KĪP pieteikuma izstrāde;

3) KĪP pieteikuma apstiprināšana;

4) projekta bāzes scenārija pārbaude un sertifikācija;

5) līguma par katru projektu sagatavošana un parakstīšana;

6) projekta realizācija;

7) ISV reģistrācija un nodošana;

8) atskaišu sagatavošana;

9) projektu realizācijas monitorings.

KĪP realizācijas shēmā ir iesaistītas starptautiskās institūcijas, valsts pārvaldes institūcijas un privāti uzņēmumi, tāpēc KĪP 1. realizācijas veida atbilstības nodrošināšanai un sekmīgai KĪP administrēšanai svarīgi ir izveidot atbilstošu institucionālo sistēmu. Zemāk dots piedāvātās institucionālās sistēmas apraksts un darbības shēma.

Klimata pārmaiņu politika ir Ministru kabineta kompetencē⁷, jo tā nav tikai vides problēma, bet ir cieši saistīta ar citu tautsaimniecības nozaru attīstību. Tāpēc Ministru kabinets nosaka atbildīgo ministriju un uzdod tam veikt nepieciešamos pasākumus KĪP realizācijas nodrošināšanai, kā arī izveido KĪP komisiju, kurā ietilpst pārstāvji no Ekonomikas, Finansu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības, Satiksmes, Ārlietu ministrijām un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām (NVO). KĪP komisija apstiprina projektus, tādējādi piešķirot tiem KĪP statusu, kā arī lemj par līguma parakstīšanu starp ārzemju partneri, Latvijas partneri un Latvijas valdību.

Atbildīgais ministrs:

1) ir pilnvarots parakstīt saprašanās memorandu ar investorvalsti. Saprašanās memorands nosaka starpvalstu sadarbības vispārējos principus un tiek noslēgts pirms atsevišķu KĪP realizēšanas;

2) ar ministrijas rīkojumu ieceļ atbildīgo kontaktpersonu par Protokola elastīgajiem mehānismiem t.sk. par KĪP;

3) apstiprina KĪP grupas sagatavotos projektu atlases kritērijus un vadlīnijas projektu apstiprināšanai, monitoringam un pārbaudei;

4) ir pilnvarots parakstīt līgumu starp ārzemju partneri, Latvijas partneri un Latvijas valdību par katru projektu, kas tiek iesniegts KĪP komisijai kopā ar projektam atbilstošās nozaru ministrijas atbalsta vēstuli.

Palielinot darba apjomu un darbinieku skaitu, kā atsevišķa struktūrvienība (nodaļa) tiek izveidota KĪP grupa atbildīgās ministrijas sastāvā. KĪP grupa:

1) pilda KĪP komisijas sekretariāta funkcijas;

2) sagatavo saprašanās memorandus ar investorvalstīm;

3) sagatavo vadlīnijas KĪP apstiprināšanai, monitoringam un pārbaudei, kā arī prasības pilnvarotajām sertifikācijas institūcijām;

4) identificē potenciālos projektus un to saņēmējus (Latvijas partnerus);

5) rīko konkursus finansētājiem (ārzemju partneriem) uz konkrētiem projektu veidiem;

6) pārbauda KĪP dokumentāciju, ja nepieciešams iesaistot ekspertus. Pārbaudes uzdevums ir nodrošināt iesniegto projektu atbilstību KĪP kritērijiem;

7) organizē projekta bāzes scenārija pārbaudi, ko veic pilnvarota sertifikācijas institūcija;

8) sagatavo līguma projektu starp ārzemju partneri, Latvijas partneri un Latvijas valdību par katru projektu;

9) nodrošina projekta tehnisko un finansiālo uzraudzību;

10) sagatavo atskaites par KĪP realizāciju Konvencijas sekretariātam;

11) nodrošina pašvaldību, uzņēmumu un iedzīvotāju informēšanu par KĪP;

12) sagatavo priekšlikumus Latvijas dalībai starptautiskajā emisiju tirdzniecībā;

13) sagatavo priekšlikumus projektu balstītai emisiju tirdzniecībai⁸. 

KĪP grupas vadītājs ir atbildīgā kontaktpersona par KĪP. Tas uzdod SEG reģistram reģistrēt un nodot ISV apliecinājumus. 

Latvijas partneris rīko projekta sabiedrisko apspriešanu Latvijas likumdošanā noteiktajos gadījumos un kārtībā, kā arī projekta īstenošanas laikā nodrošina izmešu samazinājuma monitoringu. Latvijas partneris ir projekta saņēmējs - jebkura fiziska vai juridiska persona. 

Pilnvarotā sertifikācijas institūcija veic projekta bāzes scenārija pārbaudi, apstiprina to un sertificē projektā radītās ISV. Par pilnvaroto sertifikācijas institūciju var kļūt uzņēmums, kurš atbilst šādām prasībām⁹:

1) ir juridiska persona;

2) nodarbina pietiekošu skaitu personu ar pietiekošām zināšanām KĪP radīto ISV novērtēšanā;

3) ir finansiāli stabils;

4) ir spējīgs izpildīt visas ar savu darbību saistītās juridiskās un finansiālās saistības;

5) ir aprakstītas tā darbības iekšējās procedūras;

6) tam ir tehniskās zināšanas un izpratne par KĪP pamatprincipiem, KĪP projektu pārbaudes vides aspektiem, projekta bāzes scenārija aprēķināšanu un monitoringu, attiecīgajām audita prasībām un metodēm, SEG izmešu un piesaistes aprēķina metodēm;

7) tam ir tāda vadības struktūra, kas nodrošina stabilu pakalpojumu kvalitātes līmeni;

8) pret to nav ierosināta tiesvedība par nelikumīgu vai ļaunprātīgu profesionālu darbību, krāpšanu un/vai citu darbību, kas nav savienojama ar pilnvarotas sertifikācijas institūcijas funkcijām.

Pilnvarotās sertifikācijas institūcijas tiek akreditētas atbilstoši likumā “Par atbilstības novērtēšanu” noteiktajai kārtībai. Latvija var izmantot arī to pilnvaroto sertifikācijas institūciju pakalpojumus, ko ir akreditējusi Izpildkomiteja. 

SEG reģistra uzdevums KĪP realizācijas shēmā ir nodrošināt ISV apliecinājumu (katrai ISV reģistra datu bāzē tiek piešķirts reģistrācijas numurs, kas ietver informāciju par tās izcelsmi) emitēšanu, ISV uzskaiti un pārvedumus starp valsts, juridisko personu kontiem, kā arī starp Latvijas un citu Konvencijas I pielikuma valstu reģistriem. Lai nodrošinātu pilnīgu SEG uzskaiti, SEG reģistrs apmainās ar informāciju ar Latvijas Vides aģentūru (LVA), kura gatavo ikgadējos pārskatus par SEG izmešiem un piesaisti.

KĪP realizācijas mehānisma shematisks attēlojums dots 1. attēlā.

1.attēls. KĪP realizācijas mehānisms

KĪP grupa sadarbībā ar ekspertiem un NVO apzina potenciālos projektus un investorus, kā arī novērtē projektu pieteikumus. KĪP komisija apstiprina projektus, piešķirot tiem KĪP statusu, kā arī lemj par līgumu parakstīšanu starp ārzemju partneri, Latvijas partneri un Latvijas valdību. Ārzemju partneris, Latvijas partneris un atbildīgais ministrs noslēdz līgumu. Pilnvarotā sertifikācijas institūcija veic projekta pārbaudi un sertifikāciju. Saistību periodā Latvijas SEG reģistrs pārskaita sertificētās ISV no Latvijas partnera konta uz ārzemju partnera kontu SEG reģistrā ārzemēs. SEG reģistrs un KĪP grupa regulāri atskaitās Konvencijas izpildinstitūcijām. 

4. Veicamie pasākumi, termiņi un atbildīgās institūcijas

Lai nodrošinātu KĪP pirmā realizācijas veida atbilstības prasību izpildi un 3.2. nodaļā aprakstīto KĪP pārvaldības sistēmas izveidošanu, nepieciešams veikt šādus secīgus pasākumus:

1) iecelt par Protokola elastīgo mehānismu ieviešanu atbildīgo ministru;

2) izveidot KĪP komisiju;

3) izveidot KĪP grupu (nodaļu) atbildīgās ministrijas sastāvā;

4) iecelt atbildīgo kontaktpersonu KĪP jautājumos;

5) sagatavot un apstiprināt vadlīnijas KĪP apstiprināšanai, monitoringam un pārbaudei;

6) izveidot un uzturēt Protokola elastīgo mehānismu interneta mājas lapu;

7) sagatavot un apstiprināt vadlīnijas projektu balstītai emisiju tirdzniecībai;

8) aprēķināt noteikto daudzumu;

9) izveidot nacionālo sistēmu SEG izmešu un piesaistes aprēķiniem;

10) izveidot SEG reģistru;

11) veikt pilnvaroto sertifikācijas institūciju akreditāciju.

Atbildīgo ministriju par Protokola elastīgo mehānismu ieviešanu nosaka ar Ministru kabineta rīkojumu, ar kuru tiek apstiprināta šī stratēģija. KĪP stratēģijas ieviešanas rīcības plāns dots 1. tabulā.

1. tabula

Rīcības plāns

5. Pasākumu izpildei nepieciešamais finansējums

KĪP grupai būs jāveic kā uzdevumi, kas ir tieši saistīti ar projektiem, tā arī uzdevumi, kas saistīti ar Latvijas dalības elastīgajos mehānismos nodrošināšanu. Pirmās uzdevumu grupas izmaksas tiks iekļautas kopējās projekta izmaksās un tās segs projekta iesniedzējs, kamēr otrās uzdevumu grupas nodrošināšanai ir nepieciešams finansējums no valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļiem. KĪP grupai nepieciešamie finansu resursi otrās uzdevumu grupas nodrošināšanai no 2003.–2006. gadam ir aptuveni 155 tūkst. LVL, no tiem 110,3 tūkst. LVL būtu jāsedz no valsts pamatbudžeta un pārējie — no speciālā budžeta līdzekļiem. No valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta nepieciešamā papildus finansējuma KĪP grupas izveidei un uzturēšanai aprēķins dots 2. tabulā.

2.tabula

KĪP grupas izmaksas, LVL

Izdevumi, kas tieši saistīti ar projektu, piemēram, projekta pieteikuma pārbaude, apliecināšana, sertifikācija un atskaišu sagatavošana, sastāda vidēji 10% no projekta KĪP komponentes summas un tā sedz projekta iesniedzējs — Latvijas vai ārvalsts partneris. Slēdzot līgumu starp atbildīgo ministriju un projekta dalībniekiem, 1% no projekta kopējās summas tiks novirzīts KĪP sistēmas attīstībai.

SEG reģistra izveidi un uzturēšanu organizē atbildīgā ministrija. SEG reģistru paredzēts izveidot no 2004. līdz 2006. gadam. Pašlaik nav skaidrs, kādam jābūt SEG reģistram, bet tā izveidei nepieciešamās izmaksas jāsedz no speciālā budžeta līdzekļiem. Sākot ar 2007. gada 1. janvāri būs nepieciešami finansu resursi SEG reģistra uzturēšanai, kuri jāsedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. SEG reģistra izveides un uzturēšanas indikatīvās izmaksas būs iekļautas Klimata pārmaiņu novēršanas programmā.

LVA VARAM uzdevumā veic obligāto SEG izmešu un piesaistes pārrēķinu no 1990.–2000. gadam no speciālā budžeta līdzekļiem. Šie pārrēķini būs par pamatu noteiktā daudzuma aprēķināšanai, tādējādi papildus izmaksas šim pasākumam nebūs nepieciešamas. LVA atbildīgās ministrijas uzdevumā jāizveido un jāuztur nacionālā sistēma SEG izmešu un piesaistes aprēķiniem Nacionālās sistēmas izveides un uzturēšanās izmaksas nav novērtētas finansu trūkuma dēļ. Nacionālās sistēmas izveides un uzturēšanas indikatīvās izmaksas būs iekļautas Klimata pārmaiņu novēršanas programmā.  

6. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Atbildīgā ministrija iesniedz Ministru kabinetam informatīvu ziņojumu par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģijas (2002–2012) ieviešanas pasākumu izpildi līdz 2004. gada 1. februārim un turpmāk katru trešo gadu līdz 1. februārim, kā arī ikgadēju informatīvu ziņojumu par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģijas (2002–2012) ietvaros realizētajiem projektiem iesniedz Ministru kabinetā līdz 2009.gada 1.jūlijam un turpmāk katru gadu līdz 1.jūlijam. Atbildīgā ministrija arī sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai nacionālos ziņojumus ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms Konvencijas dalībvalstu sanāksmju lēmumos noteiktā nacionālo ziņojumu iesniegšanas termiņa.

¹ Avots: http://unfccc.int/resource/kpstats.pdf

² KĪP realizācijas veidus (angl. track) nosaka Konvencijas 7. dalībvalstu koferences lēmums nr. 16/CP.7

³ skat. 2. pielikumu

⁴ Dalībvalstu konferences lēmums nr. 16/CP.7

⁵ angl. focal point

⁶ Konvencijas dalībvalstu sanāksmes lēmumi nr. 16/CP.7 un 17/CP.7

⁷ 2001. gada 9. oktobra Ministru prezidenta rīkojums Nr. 344

2000. gada 6. septembra Ministru prezidenta rīkojums Nr. 325

1997. gada 2. jūnija Ministru prezidenta rīkojums Nr. 158

⁸ Projektu balstīta emisiju tirdzniecība nozīmē, ka valsts pārdod daļu noteiktā daudzuma pirms pirmā saistību perioda un avansā saņemtos līdzekļus iegulda izmešu samazināšanā. Šī pieeja dod iespēju īstenot SEG izmešus samazinošus projektus ar vienkāršotu realizācijas mehānismu

⁹ Atbilstoši 16/CP.7

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

1. pielikums

KĪP pirmā un otrā realizācijas veida prasību salīdzinājums

2. pielikums

Lietoto terminu skaidrojums

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām ir vienošanās, kurai ir pievienojušās 185 valstis, lai 2000. gadā panāktu SEG izmešu apjoma samazinājumu līdz 1990. gada apjomam. Konvencijai ir divi pielikumi: “I. Valstis, kurām ir izmešu stabilizēšanas saistības”, un “II. Valstis, kuras apņēmušās finansēt izmešu samazināšanas pasākumus”. 

Bāzes scenārijs ir ekonomiskā attīstība izvēlētam laika periodam, kurā ietvertas visas tās pārmaiņas, kas sagaidāmas šajā periodā kā valsts normālas ekonomiskās attīstības rezultāts. Tajā nav ietverta nekāda papildu rīcība, kas izriet no neplānotajiem pasākumiem SEG izmešu apjoma samazināšanai vai piesaistes palielināšanai. 

CO2 ekvivalents — pārējo SEG izmešu daudzumu izsaka CO2 ekvivalentos, izmantojot to globālās sasilšanas potenciālu. 

Elastīgie mehānismi — Kioto protokolā paredzētie mehānismi SEG izmešu samazināšanai, kurus var realizēt ne tikai katra valsts individuāli, bet arī valstis kopīgi sadarbojoties, ievērojot savas intereses. 

Izmešu samazinājuma vienība (ISV) ir SEG izmešu samazinājums, kas panākts KĪP rezultātā. 1 ISV atbilst 1 tonnai CO2 ekvivalentu. 

Izpildkomiteja ir Konvencijas institūcija, kas atbild par tīras attīstības mehānisma projektu uzraudzību. 

Kioto protokols paredz individuāli vai kopīgā rīcībā samazināt SEG izmešu apjomu laikā no 2008. līdz 2012. gadam par 5% zem bāzes gada līmeņa. Protokolam ir divi pielikumi: “A. Siltumnīcefekta gāzes, to uzskaites sektori un avotu kategorijas” un “B. Valstis, kurām ir izmešu samazināšanas saistības”. 

Klimata pārmaiņas ir ar cilvēka darbību tieši vai netieši saistītas klimata pārmaiņas, kas radušās, izmainoties Zemes atmosfēras sastāvam, un kas papildus klimata dabiskajām pārmaiņām novērotas noteiktos laika periodos. 

Kopīgi īstenojamie projekti ir pieļaujami starp Kioto protokola B pielikuma valstīm. Investors — valsts vai privātuzņēmums — par ieguldījumiem SEG izmešu samazināšanā saņem ISV, kuras var pārdot vai nu savai valdībai, vai starptautiskajā tirgū, ja tāds tiks izveidots. Investorvalsts drīkst izmantot šīs vienības savu saistību izpildei, tādējādi izmantojot cenu starpību starp izmešu samazināšanu savā valstī un mazāk attīstītā valstī. Investorvalsts drīkst “mainīt” savas investīcijas pret saņēmējvalstī pieejamām ISV. 

Kopīgi īstenojamie pilotprojekti, kas ir kopīgi īstenojamo projektu pilotfāze, ir aktivitātes, kas iespējamas starp attīstītajām valstīm (un to uzņēmumiem) un attīstības valstīm (un to uzņēmumiem). 

Nacionālā sistēma ir Kioto protokola 5. pantā minētā sistēma SEG izmešu un piesaistes aprēķiniem, izmešu un piesaistes prognozēm un atskaišu sagatavošanai Konvencijas sekretariātam. 

Noteiktais daudzums ir kopējais pieļaujamais SEG izmešu apjoms, ko attīstītās valstis ir apņēmušās nepārsniegt Protokola pirmajā saistību periodā. 

Papildināmība nozīmē, ka KĪP rezultātā radītajam izmešu samazinājumam jābūt papildus spēkā esošo likumdošanas aktu un politikas dokumentu prasībām. 

Siltumnīcas efektu izraisošās gāzes ir atmosfēras dabiskās un antropogēnās gāzveida sastāvdaļas, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu — oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluoroglekļa savienojumi (PFC), sēra heksafluorīds (SF6), oglekļa oksīds (CO), slāpekļa oksīdi (NOx) un nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS). 

Starptautiskā emisiju tirdzniecība — valstis, kurās SEG izmešu apjomi ir zem to saistību līmeņa, var pārdot savas neizmantotās “izmešu atļaujas” valstij, kas pārsniegusi savu pieļaujamo izmešu apjomu, kā rezultātā izmešu apjoms kopumā nemainās. Noteiktā daudzuma vienība atbilst 1 tonnai CO2 ekvivalentu. 

Tīras attīstības mehānisms ir līdzīgs kopīgi īstenojamiem projektiem. Galvenā atšķirība ir tā, ka tīras attīstības mehānisms iesaista jaunattīstības valstis, kuras nav uzņēmušās izmešu samazināšanas saistības. Mehānisma galvenais mērķis ir tīrāku tehnoloģiju ieviešana jaunattīstības valstīs, investoram saņemot sertificētu izmešu samazinājumu. 1 sertificētā izmešu samazinājuma vienība atbilst 1 tonnai CO2 ekvivalentu.  

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģijas (2002–2012) projekta kopsavilkums

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģija (2002–2012) (stratēģija) izstrādāta, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2001.gada 9.oktobra rīkojumu Nr.344 un Ministru kabineta 2002.gada 30.aprīļa sēdes protokolu Nr.18, 38.§ saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12.marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 23.–26.pantu plānam noteiktajām prasībām.

Kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģijas mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, piesaistot investīcijas SEG izmešus samazinošiem projektiem.

Lai sasniegtu šo mērķi, stratēģija nosaka šādus uzdevumus:

1) veikt pasākumus Latvijas atbilstības KĪP īstenošanas pirmā realizācijas veida prasībām nodrošināšanai;

2) izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus, izveidot institucionālo sistēmu un ieviest ar to saistītos pasākumus;

3) noteikt KĪP realizācijā iesaistīto institūciju uzdevumus un to savstarpējo saistību KĪP cikla nodrošināšanā;

4) noteikt pasākumu veikšanas termiņus, atbildīgās institūcijas un nepieciešamos finansu resursus.

Stratēģijas īstenošanas rezultātā tiks izveidota KĪP tehniskās, finansiālās un administratīvās vadības sistēma un sagatavots projektu portfelis.

Stratēģijā aprakstīta Ministru kabineta, KĪP komisijas, atbildīgā ministra, KĪP grupas un tās vadītāja, projekta īstenotāja, pilnvarotās sertifikācijas institūcijas, SEG reģistra un Latvijas Vides aģentūras kompetence KĪP realizācijā.

KĪP pārvaldības sistēmas izveidošanas nodrošināšanai stratēģija paredz šādus secīgus pasākumus:

1) iecelt par ANO Vispārējo konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola elastīgo mehānismu ieviešanu atbildīgo ministru;

2) izveidot KĪP komisiju;

3) izveidot KĪP grupu (nodaļu) atbildīgās ministrijas sastāvā;

4) iecelt atbildīgo kontaktpersonu KĪP jautājumos;

5) sagatavot un apstiprināt vadlīnijas KĪP apstiprināšanai, monitoringam un pārbaudei;

6) izveidot un uzturēt Protokola elastīgo mehānismu interneta mājas lapu;

7) sagatavot un apstiprināt vadlīnijas projektu balstītai emisiju tirdzniecībai;

8) aprēķināt noteikto daudzumu;

9) izveidot nacionālo sistēmu SEG izmešu un piesaistes aprēķiniem;

10) izveidot SEG reģistru;

11) veikt pilnvaroto sertifikācijas institūciju akreditāciju.

Stratēģijā dots rīcības plāns, kurā norādīti minēto pasākumu veikšanas termiņi un atbildīgās institūcijas, kā arī nepieciešamais finansējums.

Stratēģijas noslēgumā noteikta informatīvo ziņojumu par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģijas (2002 - 2012) ieviešanas pasākumu izpildi un stratēģijas ietvaros realizētajiem projektiem iesniegšanas Ministru kabinetā kārtība.