Par cilvēku pirktspēju pagājušajā gadā

Kā jūs vērtējat savas mājsaimniecības pašreizējo materiālo stāvokli?

(procentos)

2000. gadā rīcībā esošais ienākums vidēji valstī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija 69,19 lati mēnesī. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas pieaudzis par 6,9%, pilsētās — par 8,1%, laukos — par 2,4%. Patēriņa cenu indeksam pieaugot par 2,6%, iedzīvotāju pirktspēja ir augusi vidēji par 4,2%.

Vairāk nekā pusi (58%) no visu mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma deva algotā darba samaksa, trešdaļu (28%) — sociālie transferti, un tikai 5,1% — tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas un privātās uzņēmējdarbības. Mājsaimniecību ienākumu kāpums galvenokārt notika uz algotās darba samaksas pieauguma rēķina. Rīcībā esošajam ienākumam caurmērā pieaugot par 4,46 latiem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, algotā darba samaksa pieauga par 3,65 latiem mēnesī. Tajā pašā laikā turpināja samazināties tīrie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas (vidēji par 8,5%) un tīrais ienākums no privātās uzņēmējdarbības un amatniecības (par 15%).

Atšķirīgs bijis ienākumu līmenis dažādos Latvijas reģionos. Pētījuma dati liecina, ka augstākais ienākumu līmenis 2000. gadā bija Rīgas reģiona mājsaimniecībās, kurās rīcībā esošais ienākums bija par 20% augstāks nekā vidēji valstī. Visos pārējos reģionos mājsaimniecību ienākumu līmenis bija zemāks par vidējo. Latgales reģionā rīcībā esošais ienākums bija tikai 48,94 lati uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pārējos reģionos pārskata gadā bija vērojams neliels ienākumu pieaugums, taču Latgales mājsaimniecībās ienākumi samazinājušies par 0,7%.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi vidēji valstī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija 63,84 lati mēnesī. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņa izdevumi vidēji pieauguši par 4,5%. Visās mājsaimniecībās galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam (38%) un izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem (17%). Trešā prioritāte ir transporta izmaksas (7,7%). Kopumā 2000. gadā vidēji visās mājsaimniecībās izdevumi pārtikai, dzīvokļa un komunālo maksājumu nokārtošanai, transportam, kā arī apģērba un apavu iegādei veidoja 69% no to patēriņa izdevumiem.

Mājsaimniecību budžetos strauji palielinājušies izdevumi sakaru pakalpojumiem (par 31%), atpūtai un kultūrai (par 16%), veselības aprūpei (par 14%), izglītībai (par 14%), restorāniem un viesnīcām (par 13%). Lai arī izdevumi pārtikas produktu iegādei ir nedaudz pieauguši pārskata gadā, to īpatsvars mājsaimniecības patēriņa izdevumos ir samazinājies no 39,1% 1999. gadā līdz 37,5% 2000. gadā.

2000. gadā patēriņa cenas uzturam ir palielinājušās par 0,7%. Tajā pašā laikā izdevumi uzturam (naudā un natūrā) vidēji visās mājsaimniecībās pieauguši par 0,3% (pilsētās — par 0,7%, bet laukos samazinājušies par 0,8%).

Pārtikas produktu patēriņš caurmērā 2000. gadā nav būtiski mainījies. Vidēji visās mājsaimniecībās palielinājies zivju un zivju produktu patēriņš par 5%, augļu, ogu un kartupeļu — par 4,5%. Nedaudz samazinājies dārzeņu patēriņš par 6,6% un maizes un labības izstrādājumu patēriņš par 4,9%.

Analizējot mājsaimniecību budžetu datus, kas izteikti naudas izteiksmē, nedrīkst aizmirst arī subjektīvos rādītājus, proti, materiālā stāvokļa pašnovērtējumu. 2000. gadā tāpat kā iepriekšējos gados mājsaimniecības aptaujā vērtēja savu materiālo stāvokli ar vienu no piecām atbildēm: ļoti labs, labs, vidējs, slikts, ļoti slikts.

Pozitīvu atbilžu īpatsvars joprojām ir neliels. Nedaudz pieaudzis neitrālo atbilžu vidējs īpatsvars. Tai pašā laikā nedaudz samazinājies negatīvo atbilžu īpatsvars.

Interesanti ir salīdzināt mājsaimniecību pašreizējā materiālā stāvokļa pašvērtējumus ar viņu rīcībā esošo ienākumu. Mājsaimniecībām, kas savu materiālo stāvokli novērtēja kā vidēju, faktiskais rīcībā esošais ienākums veidoja aptuveni 74 latus vienam mājsaimniecības loceklim mēnesī, tātad nedaudz lielāks par 2000. gada pētījuma laikā vidēji visās mājsaimniecībās noskaidroto. Respektīvi, Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu līmeni var uzskatīt kā nedaudz zemāku par tādu, ko pašas mājsaimniecības akceptētu kā vidēju.

Centrālās statistikas pārvaldes Mājsaimniecību budžetu statistikas daļa