Par medicīnas sistēmas pārstrukturēšanu

Īpašu uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās Āris Auders:

Tā kā jūs esat drosmīgs cilvēks, pastāstiet, kādi būs jūsu pirmie soļi kā veselības aprūpes ministram.

Līdz šim mūsu valstī nav bijis neviena īsta veselības ministra, tāpēc arī veselības aprūpe visu šo laiku atradusies tādā kā pabērna lomā. Neviens no iepriekšējiem veselības aprūpes organizētājiem nav bijis spožs speciālists savā medicīnas nozarē.

Vai ar to izskaidrojama arī viņu ne visai spožā politiskā darbība?

Man liekas, tas nav pareizi - ja cilvēkam neveicas medicīnā, viņš iet politikā. Par medicīnas aprūpes organizatoriem tomēr jābūt tādiem cilvēkiem, kas kaut ko ir sasnieguši vismaz vienā nozarē.

Man tomēr šķiet, ka veselības ministra amatā jābūt veselības politiķim, ja tā var teikt. Jūs, veiksmīgs neiroķirurgs, būsiet liels zaudējums pacientiem.

Bet, lai jūsu apgalvojums būtu pamatots, mums tomēr jāredz kāds piemērs. Vai jūs varat nosaukt kādu veiksmīgu veselības politiķi pēc neatkarības atgūšanas? Nevarat, jo tāda vienkārši nav. Pretējā gadījumā būtu arī sasniegumi medicīnā.

Jūs gatavojaties ieiet politikā ne jau lai zaudētu, tāpēc gribētos uzzināt, kādas pārmaiņas jūs ienesīsiet?

“Jaunajā laikā” kopš pagājušā gada augusta darbojas veselības darba grupa, kurā strādā ap 40 cilvēku, mediķi, ekonomisti, finansisti un apdrošinātāji. Ir radusies diezgan paprāva vadlīniju pakete.

Galvenais, uz ko mēs liekam akcentu, ir nevis finansējuma palielināšana, kas, protams, arī nepieciešama, bet gan finanšu sadales sistēmas pārstrukturēšana.

Mans pirmais darbs būs ieviest pilnu apdrošināšanas medicīnu valstī. Ko tas nozīmē? Katram iedzīvotājam būs veselības apdrošināšanas polise par apmēram 150 latiem. Nevienam cilvēkam nebūs noteikts, ka viņš var iztērēt tikai 150 latus. Veselais maksās arī par slimo - no desmit cilvēkiem viens būs slims, bet ārstēsies varbūt par diviem tūkstošiem latu. Mēs esam noteikuši tā saukto minimālo ārstniecības pakalpojumu grozu jeb tās ārstniecības manipulācijas, kuras ar polisi nomaksās apdrošināšanas sabiedrības. Nestrādājošiem polise tiks apmaksāta tieši no valsts budžeta. Vieglākā daļa ir strādājošie iedzīvotāji. No viņu ienākuma nodokļa tā daļa, kas piešķirta veselības aprūpei, tiks precīzi novirzīta uz apdrošināšanas polisi. Polises īpašnieks, protams, šo naudu pats izņemt nevarēs. Tādējādi, neprasot ne no viena iedzīvotāja naudu par polises iegādi, obligātā veselības apdrošināšana tiks nodrošināta bez paša pacienta līdzdalības, pārkārtojot valsts veselības aprūpes finansēšanas shēmu.

Līdz šim nav precīzi noteiktas ārstniecības pakalpojumu cenas. Pašlaik uzrādītās cenas ir ļoti zemas, un tās nesedz ne mediķu darbu, ne slimnīcu amortizāciju, tāpēc slimnīcas nepārtraukti cīnās par papildu finansējumu. Kā mēs domājam sasniegt reālo medicīnas pakalpojumu cenu līmeni? Šeit parādās tie nepieciešamie septiņi procenti no iekšzemes kopprodukta pašreizējo 3,4 procentu vietā. Gadā tiek plānots 360 miljonu latu liels medicīnas apgrozījums. Mūsu aprēķini rāda, ka tas ir iespējams.

Visu šo laiku daudz strīdu bijis par ģimenes ārstiem. Kā jūs raugāties uz šo institūciju?

Es atbalstu ģimenes ārstu institūciju. Protams, finansēšanas sistēma ir jāreformē tā, lai pacients pie ģimenes ārsta tiktu bez problēmām. Jaunā finansēšanas shēma nodrošinās to, ka pacients ies uz profilaktiskām apskatēm, jo polisē būs paredzēts, ka vismaz reizi gadā tās katram jāiziet. Pacienta filozofija būs vienkārša - ja reiz par to ir samaksāts, kāpēc lai es to neizmantotu!

Vai jūs domājat kādreiz atgriezties praktiskajā medicīnā? Profesionāli taču tik daudz esat ieguvis… Vai nebūs žēl to zaudēt?

Mana izvēle ir ļoti skaidra. Ja es redzētu, ka kāds cits ir gatavs uzņemties šo darbu, un ja man būtu pārliecība, ka viņš to var labi veikt, es tiešām neietu projām no traumu slimnīcas. Ja tiešām izdosies veiksmīgi šīs reformas īstenot, es labprāt atgrieztos atpakaļ slimnīcā un turpinātu operēt. Man šī nav viegla izvēle. Tā nebūt nav, ka es rautin rautos tajā ministra krēslā. Saku godīgi: es tur neeju naudas dēļ. Ja es pateikšu - “nē”, man ir lielas bažas, ka tas ritenis turpinās velties tāpat kā līdz šim. Ja viss aizies vecajās sliedēs, man būs grūti pēc tam teikt - ko tad jūs neko tajā ministrijā nedariet! Bet kur tad tu pats biji? Tev piedāvāja, bet tev sava āda bija tuvāka! Esmu nolēmis mesties tajā riskā iekšā ar savu vārdu, reputāciju un karjeru, lai sasniegtu labus rezultātus.

“LAUKU AVĪZE”; pēc M. Libekas un V. Krustiņa intervijas “Saku godīgi: es tur neeju naudas dēļ”