Lai Baltijas valstis vienotas savā ceļā uz Eiropu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze savā pirmajā preses konferencē 11.novembrī

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ir atlicis apmēram mēnesis līdz iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu noslēgšanai, no kā lielā mērā būs atkarīga Latvijas lauku nākotne. Tāpēc zīmīgi, ka pirmās divas darba dienas jaunais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze aizvadīja Prāgā, kur veica šobrīd savu svarīgāko uzdevumu — pārstāvēja Latvijas zemnieku un lauku iedzīvotāju intereses sarunās ar ES lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisāru Francu Fišleru.

7. un 8. novembrī Prāgā notika ES kandidātvalstu lauksaimniecības ministru konference, ko rīkoja Čehijas Lauksaimniecības ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK). Pirms sarunas ar ES lauksaimniecības komisāru F. Fišleru M. Roze tikās ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Jānusu Marandi un Lietuvas lauksaimniecības ministru Jeronimu Kraujeli. Visi trīs kolēģi parakstīja Baltijas valstu lauksaimniecības ministru kopīgo paziņojumu, kurā vēlreiz detalizēti izskaidrota Baltijas valstu īpašā, no pārējām kandidātvalstīm atšķirīgā situācija. Vienotības dokumentā ietverta arī metodika, kā novērtēt pēc neatkarības atgūšanas uzsāktās lauksaimniecības pārstrukturēšanas un Krievijas krīzes ietekmi uz Baltijas valstu lauksaimniecību. Tas ļautu sarunās šo nosacīti politisko nostāju pārvērst skaitļu valodā, proti, tas varētu tikt ņemts vērā, aprēķinot kvotas Baltijas valstīm. Kā vakar, 11. novembrī, preses konferencē uzsvēra M. Roze, tikšanās laikā Prāgā vēlreiz izdevās apliecināt Baltijas valstu vienotību ceļā uz Eiropu, kā arī atkārtoti aktualizēt atšķirīgo, salīdzinot šīs trīs valstis ar pārējām ES kandidātvalstīm.

Ir divas būtiskas atšķirības: pirmkārt, Baltijas valstīm padomju okupācijas laikā nebija pat formālas neatkarības, tas bija valsts īpašuma un plānveida ekonomikas laiks, otrkārt, Baltijas valstis visvairāk cieta no Krievijas ekonomiskās krīzes 1998. un 1999. gadā, atgādināja ministrs.

Sagatavot un iesniegt F. Fišleram kopējo Baltijas valstu pozīcijas dokumentu iestājai ES kaimiņvalstu kolēģi uzticēja Latvijas zemkopības ministram. M. Roze šā pienākuma un goda uzticēšanu ministram, kas amatā apstiprināts tikai pirms stundas, saistīja ar iepriekšējā zemkopības ministra Ata Slaktera nopelniem, jo tieši viņš ļoti bieži uzņēmies iniciatīvu Baltijas vienotības stiprināšanā.

Kā pastāstīja M. Roze, uzrunā konferences dalībniekiem F. Fišlers akcentējis to, ka EK ir apstiprinājusi jauno pozīcijas dokumentu, kurā ir konkrēti skaitļi — tiešo maksājumu un kvotu apjoms, kas der par pamatu ikvienai kandidātvalstij, turpmākajās sarunās aizstāvot savas prasības. Tāpat F. Fišlers uzsvēris, ka tagadējām kandidātvalstīm ir jāuzņemas arvien lielāka atbildība gan par savu valstu lauksaimniecības sektoriem, gan par lauksaimniecības politikas attīstību ES kopumā. “Tā ir uzskatāma par zīmi, ka esam kļuvuši par partneriem ne vien sarunās, bet arī sadarbībā turpmākās attīstības procesā. Tas ir ļoti būtisks EK atzinums,” uzsvēra M. Roze.

Atbildot uz jautājumu, vai iestāšanās sarunās ir izredzes panākt lielāku kvotu piešķiršanu Latvijai, M Roze sacīja: noteikti ir. Galvenais, lai noteiktais kvotu apjoms būtu tāds, ko tuvākajā laikā reāli varētu izpildīt, bet tās nekādā gadījumā nedrīkst būt mazākas par ražošanas apjomu, kāds pašlaik ir Latvijā. M. Roze atturējās prognozēt, kādi tad galu galā varētu būt kvotu apjomi, jo sarunas vēl turpinās, bet viņš apstiprināja to, ka ir pozitīvas zīmes, kas liecina par ievērojami lielāku kvotu piešķīrumu, nekā ir minēts EK Kopējās pozīcijas dokumentā. Līdz šim sarunu gaitā Latvija nav atkāpusies no savā pozīcijas dokumentā minētajām ražošanas kvantitatīvo nosacījumu prasībām, tomēr Latvijai ir jābūt gatavai pārskatīt dokumentu un mainīt tajā deklarētās nostādnes. Turklāt tas ir jādara ļoti drīz. Lai sagaidītu pretimnākšanu kvotu jautājumā no EK, Latvijai arī jāveic šāds žests — jākoriģē dokuments, atsevišķās pozīcijās piekāpjoties. Latvijas pozīcijas dokuments netiks mainīts bez Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes piekrišanas, piebilda M. Roze.

Raksturojot mūsu valsts sekmes iestāšanās sarunu gaitā, M. Roze atzina, ka Latvija ir darījusi visu iespējamo, lai sarunu rezultāts būtu maksimāli labvēlīgs mūsu lauku saimniekiem un iedzīvotājiem. Vissarežģītākais jautājums sarunu sadaļā “Lauksaimniecība” ir piena kvotas. Tas varētu būt jautājums, kas tiks risināts politiskajā līmenī pēdējais. Tomēr M. Roze pauda cerību, ka vienošanās arī par šo jautājumu tiks panākta pirms Kopenhāgenas galotņu apspriedes.

Jautāts par to, ko ministrs ir iecerējis mainīt lauksaimniecības politikā, M. Roze atzina, ka tajā ir maz kas maināms. Iespējamās izmaiņas būs saistītas ar subsīdiju saņēmēju loka paplašināšanu. Ministrs norādīja, ka ļoti svarīgs uzdevums būs arī Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmas īstenošana.

Tāpat M. Roze neplāno veikt lielas, ar personālijām saistītas izmaiņas. Iespējamās pārstrukturizācijas pamatā būs objektīvi iemesli, kas saistīti ar Latvijas kā ES dalībvalsts statusu, jo Zemkopības ministrijai nāks klāt jaunas funkcijas.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Par zemkopības ministra tikšanos ar ministrijas kolektīvu

Jaunais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, atgriezies no Prāgas, kur tikās un apmainījās viedokļiem ar ES kandidātvalstu lauksaimniecības ministriem un ES lauksaimniecības komisāru Francu Fišleru, savu pirmo darba dienu šajā amatā ministrijā sāka vakar pulksten 9 augstceltnes zālē tiekoties ar kolektīvu.

Mārtiņš Roze pateicās kolēģiem par to, ka, darbojoties kopā, viņam ir bijusi iespēja tikt pamanītam un izvirzītam šajā amatā. Zemkopības ministrijā viņš nostrādājis jau astoņus gadus — sācis kā Augkopības un sēklkopības nodaļas vadītājs, turpinājis kā Stratēģijas un kopsavilkuma nodaļas vadītājs, tad kļuvis par Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktoru un nu — par zemkopības ministru.

Mārtiņš Roze teica, ka lielas ar personālijām saistītas izmaiņas veikt viņš neplāno. Iespējamo pārstrukturizāciju pamatā būs objektīvi iemesli, kas saistīti ar Latvijas iestāju ES un līdz ar to ar citiem akcentiem un funkcijām.

“Ata Slaktera laikā ir izveidojies dzīves ritms, kurā daudzas lietas jau kļuvušas pašas par sevi saprotamas. Es centīšos labo šajā ritmā saglabāt. Latvijas Zemkopības ministrija ir ieguvusi augstu vērtējumu gan Baltijas, gan arī visu ES kandidātvalstu kolēģu vidū. Arī pagājušajā ceturtdienā, esot Prāgā, Baltijas valstu lauksaimniecības ministri tieši Latvijas ministram uzticēja sagatavot un iesniegt Francam Fišleram kopējo Baltijas valstu pozīcijas dokumentu iestājai ES. Šo augsto prestižu mums visiem kopā jācenšas saglabāt,” uzsvēra Mārtiņš Roze.

Par ES lauksaimniecības komisāram iesniegto vienotības dokumentu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vakar Prāgā Eiropas Savienības kandidātvalstu lauksaimniecības ministru tikšanās laikā ar ES lauksaimniecības komisāru Francu Fišleru iesniedza komisāram Baltijas valstu kopējo dokumentu par Baltijas valstu īpašo situāciju.

Šis dokuments detalizēti skaidro un pieprasa ņemt vērā iestāšanās sarunās padomju okupācijas negatīvo ietekmi uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības sektoru. Dokuments ir turpinājums pozīcijai, kas tika pieņemta kopīgajā tikšanās laikā 16.septembrī Mežotnē, un vienlaikus ir apstiprinājums toreizējā zemkopības ministra Ata Slaktera uzsāktajai Baltijas valstu vienotībai un darbībai.

Tikšanās laikā M.Roze vēlreiz skaidroja un pārliecināja F.Fišleru par Latvijas pozīciju iestājai ES: “Šajā brīdī man nav svarīgāka uzdevuma kā pārstāvēt Latvijas zemnieku un lauku iedzīvotāju intereses. Ir atlikušas tikai sešas nedēļas līdz sarunu nobeigumam, no kura būs atkarīga mūsu lauku nākotne. Tāpēc mums ir jābūt nelokāmiem un stingriem, spējīgiem argumentēt un aizstāvēt savas prasības. Mums ir jāizmanto šī vēsturiskā izdevība sev vēlamā virzienā.”

Zīmīgi, ka šīs tikšanās laikā F.Fišlers uzsvēra, ka tagad ir pienācis kandidātvalstu politiķu laiks uzņemties atbildību un būt līdzatbildīgiem tālākās attīstības procesā. Tas lielā mērā apliecina, ka mūs uzskata par līdzvērtīgiem partneriem.

Par ANO komisijas sesiju

Spānijā, Barselonā, no 4.līdz 8. novembrim notika Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Eiropas Mežsaimniecības komisijas gadskārtējā 31. sesija. 7.novembrī par šīs komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku meža jautājumos Arvīdu Ozolu.

Eiropas Mežsaimniecības komisija ir viena no sešām ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas reģionālajām mežsaimniecības komisijām. Eiropas Mežsaimniecības komisiju izveidoja FAO konference 1947.gadā.

Komisija ir Eiropas reģiona valstu forums par politikas praksi, kur tiek diskutēti meža nozares jautājumi. Ņemot vērā reģionālo pieredzi, komisija ir arī padomdevējs FAO mežsaimniecības programmai.

FAO mežsaimniecības komisiju uzdevumi ir:

konsultēt dalībvalstis meža politikas formulēšanas procesā, kā arī sekot un koordinēt tās īstenošanu reģionālajā līmenī;

koordinēt informācijas apmaiņu ar komisiju īpašu struktūrvienību palīdzību;

konsultēt dalībvalstis par piemērotāko praksi un rīcību, pievēršot uzmanību tehniskām problēmām.

Par sausuma radīto zaudējumu kompensāciju

Tiem govju, aitu un kazu īpašniekiem, kuru mājlopi līdz šā gada 1.oktobrim reģistrēti Dzīvnieku reģistrā, atgādinām, ka vēl līdz 15.novembrim Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs var iesniegt deklarāciju par agroklimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem.

Zemkopības ministrijas rīcībā esošā informācija par dzīvnieku reģistrāciju līdz 1.oktobrim SIA “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā” un Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs iesniegto deklarāciju skaits liecina, ka vēl daudzi šo iespēju nav izmantojuši.

Kā jau ziņojām, sausuma radīto zaudējumu kompensācijai lopkopībā pēc bijušā zemkopības ministra Ata Slaktera ierosinājuma valdība piešķīrusi 5,92 miljonus latu: 23 latus par katru slaucamo govi un zīdītājgovi un 3,45 latus par aitu un kazu, kas vecākas par 12 mēnešiem. Uz kompensāciju var pretendēt kā piemājas saimniecību, tā zemnieku saimniecību īpašnieki. Vienīgais kritērijs – mājdzīvniekiem jābūt reģistrētiem Dzīvnieku reģistrā.

Deklarācijā jāuzrāda banka, tās kods un konts, kur pārskaitāma kompensācija, kā arī ganāmpulka reģistrācijas numurs un lopu skaits. Kopā ar deklarāciju jāiesniedz arī dzīvnieku saraksts, kurā norādīti dzīvnieku reģistrācijas numuri.

Ja iesniegtā informācija neatbildīs SIA “VCIDAC” datiem, ganāmpulka īpašniekam to vajadzēs precizēt, apmeklējot vai sazinoties ar SIA “VCIDAC” reģionālajiem darbiniekiem. Tāpēc pieteikšanos un deklarēšanu nevajadzētu atlikt uz pēdējām dienām.

Zemkopības ministrijas  Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa