Ar kopīgu domu Baltijas valstu drošībai

8.novembrī Rīgā tikās Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Igaunijas Bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Tarmo Kouts, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Raimonds Graube un Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Jons Kronkaitis

Piektdien, 8. novembrī, Rīgā tikās triju Baltijas valstu nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri. Pēc tikšanās notika preses konference, kurā piedalījās Latvijas NBS komandieris Raimonds Graube, Igaunijas NBS komandieris Tarmo Kouts un Lietuvas NBS komandieris Jons Kronkaitis.

R. Graube pastāstīja, ka Baltijas valstu NBS komandieri tiekas regulāri, vismaz trīs reizes gadā.

Tikšanās laikā tika diskutēti un analizēti tie projekti, kas noris bruņotajos spēkos, sākot ar “Baltbat” un beidzot ar apgādi. Daudz tika runāts par Baltijas bataljona nākotni, tā attīstību, jo šis projekts ir sasniedzis tos mērķus, kādi tam tika izvirzīti 1995. gadā. Ļoti nozīmīga ir Baltijas Aizsardzības koledžas baltifikācija — ārzemju pasniedzēju aizstāšana ar Baltijas valstu lektoriem. Lietuva un Igaunija tikšanās laikā izvirzīja ļoti interesantus projektus par kopēju treniņu sistēmas izveidi Baltijas bruņotajos spēkos. Būtisks jautājums ir par mūsu valstu bruņoto spēku kopīgu sadarbību pēc Prāgas sammita, ja mēs saņemsim uzaicinājumu pievienoties NATO. Kā uzsvēra T. Kouts, pēc Prāgas sammita mūsu bruņoto spēku sadarbībā ienāks daudzi jauni aspekti. Pēc pievienošanās NATO izmaiņas skars katru projektu. Piemēram, izglītību, gaisa telpas novērošanu un citus. Daudz būtiskāks kļūs informācijas drošības jautājums. J. Kronkaitis akcentēja, ka Baltijas NBS sadarbība ir ļoti būtiska reģiona stabilitātei, kas būs būtiska arī pēc iestājas NATO. To arī Ziemeļu alianse no mums sagaida.

NATO ir lūgusi katrai kandidātvalstij specializēties kādā militārā jomā. J. Kronkaitis gan atzina, ka Lietuva sagatavo visu veidu militāros spēkus un, kā jau mazā valstī, specializācija notiek skaitliski nelielās vienībās. Piemēram, viena no specializācijām varētu būt medicīniskā vienība, kā arī munīcijas iznīcināšanas vienība, kādu Igaunija savulaik nosūtīja uz Afganistānu. Arī šajā tikšanās reizē tika pārrunāts specializācijas jautājums, kādus spēkus mēs varētu piedāvāt NATO. R. Graube uzsvēra, ka būtiskākais ir nevis piedāvāt savas vienības atsevišķām operācijām, bet gan iekļauties kopējās NATO struktūrās. Baltijas valstu NBS komandieri, runājot par Prāgas sammitu un iespējamo uzaicinājuma saņemšanu, atzina, ka ir lielas cerības to saņemt, jo neviens nav dzirdējis no Pentagona izskanam kādu kritiku par Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem.

Preses konferences nobeigumā NBS komandieri parakstīja tikšanās protokolu.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore