• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vakar, 11.novembrī, Lāčplēša dienas pēcpusdienā svinīgi tika atjaunota godasardze pie Rīgas pils. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.11.2002., Nr. 164 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68276

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Trešdiena, 13.11.2002.

Laidiena Nr. 165, OP 2002/165

Vēl šajā numurā

12.11.2002., Nr. 164

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vakar, 11.novembrī, Lāčplēša dienas pēcpusdienā svinīgi tika atjaunota godasardze pie Rīgas pils

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

NOV22.JPG (20260 bytes) NOV20.JPG (20321 bytes)
NOV21.JPG (20543 bytes) NOV24.JPG (16716 bytes)
NOV33.JPG (19343 bytes) Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Lāčplēša dienā godasardzes atjaunošanā pie Rīgas pils 2002.gada 11.novembrī

Augsti godātais aizsardzības ministra kungs, augsti godātais bruņoto spēku komandiera kungs, spēka veidu komandieri, virsnieki, karavīri, dāmas un kungi!

Šodien, 2002.gada 11.novembrī, mēs atjaunojam cēlu pirmskara tradīciju — Sardzes pulkam nodrošināt godasardzi ne tikai pie Brīvības pieminekļa, bet arī pie Rīgas pils. Rīgas pils, kas pašā sākumā tika būvēta kā Latvijas teritorijas iekarošanas simbols, gadu simteņiem cauri kalpojusi kā toreiz valdošās varas simbols. Un tikai pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918.gadā šī pils kļuva par neatkarīgās Latvijas suverēnās varas simbolu.

Pirmskara Latvijā Rīgas pilī bija ne tikai Valsts prezidenta kanceleja, bet tolaik tā bija arī Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dzīvesvieta. Rīgas pils ir tā vieta, kur viņš tika arestēts, un šī ir arī pirmā vieta, pret kuru tika vērsts okupācijas spēku spiediens. Godasardze palika šeit arī tad, kad prezidents bija aizvests, bet tā nespēja viena nosargāt neatkarību, prezidenta tiesības runāt savas tautas vārdā. Tas ir skumjš simbols tam, cik ļoti trausla var būt suverenitāte, cik ļoti trausla var būt valsts vara, cik ļoti trauslas var būt prezidenta pilnvaras. Valsts saglabā suverenitāti ar savu diplomātisko un politisko darbu, tā sadarbojas ar daudziem saviem draugiem, atbalstītājiem, sabiedrotajiem, lai stiprinātu valsti ekonomiski un politiski, lai rastu sev atbalstītājus tiem centieniem, kas mums ir prioritāri, kas mums ir dārgi. Bet, lai nodrošinātu savu neatkarību, ir nepieciešami bruņotie spēki un ir nepieciešama spēja turēties ienaidniekam pretī.

Es novēlu, lai šai pilij nekad vairs nebūtu jāpiedzīvo neatkarības noriets. Es novēlu, lai no šīs pils nekad vairs nebūtu jāaiziet prezidentam, kam ar varu ir atņemtas viņa pilnvaras. Es novēlu, lai Latvijas Republika turpinātu būt neatkarīga mūžīgi mūžos un lai šī pils turpina kalpot par simbolu Valsts prezidenta klātienei, varai un Latvijas suverenitātei.

Ar šo dienu mēs atsākam tradīciju, mēs savijam kopā pagātni ar tagadni un nākotni. Es ceru, ka šī būs viena no tām vietām Rīgas sirdī, kas atgādinās visiem garāmgājējiem, vai tie būti latvieši vai svešzemju viesi, — jā, šeit tagad ir Latvija — brīva, neatkarīga, suverēna Latvijas Republika. Dievs, svētī Latviju!

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!