Valsts valodas centra direktors Agris Timuška:

Kā jūs vērtētu šī brīža situāciju valodas jomā Latvijā un Rīgā?

Rīgā situācija atšķiras no situācijas valstī kopumā. Rīgā (un vēl dažās lielākajās pilsētās) situācija nav tik apmierinoša kā lauku rajonos un pagastos. Viens no iemesliem - mūsu samērā liberālā likumdošana attiecībā uz sāpīgajiem valsts valodas jautājumiem. Jā, protams, var saprast šos motīvus, bet... Kopumā situācija valstī ir samērā laba, Rīgā - drīzāk apmierinoša nekā neapmierinoša.

Bet Daugavpilī?

Drīzāk neapmierinoša nekā apmierinoša.

Kā jums patīk Valsts valodas likums?

Sarežģīts dokuments, kura piemērošana daudzos gadījumos rada problēmas. Likumā ir dažādi interpretējamas normas. Vislielākais klupšanas akmens - tur ir skaidri definēts, taču šo interešu esamība arvien no jauna jāpierāda.

Atgriežamies pie situācijas Rīgā. Kā jūs vērtētu Rīgas vizuālo izskatu no valodas speciālista viedokļa?

Tūlīt pēc Valsts valodas likuma stāšanās spēkā bija daudz lielākas bažas par iespējamo negatīvo efektu. Varēja gaidīt pat vēl vairāk informācijas dažādās svešvalodās. Pret angļu valodas lietojumu iedzīvotājiem ir mazāk iebildumu - to varētu izskaidrot ar izteikti rietumniecisko orientāciju un ar vēlēšanos veicināt tūrisma attīstību.

Jūsuprāt, tas ir arguments?

Loģisks arguments - jā, bet ne juridisks arguments.

Vai tad ārzemnieki nesaprastu vārdu “kafejnīca”? Vai tāpēc mums jāraksta “kafe”? Daudzās Eiropas Savienības valstīs taču ir cita nostāja un cita attieksme pret valsts valodu.

Jā, piemēram, Francija var būt piemērs tam, kā vajadzētu aizsargāt savu valodu, taču te jau parādās dubultais standarts - ko var atļauties Francija, to nevar atļauties Latvija. Nedomāju, ka Latvijā valodas jomā kaut kas būtiski mainīsies, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā.

Vai latviešu valoda šobrīd Latvijā ir apdraudēta?

Vienai iedzīvotāju daļai trūkst motivācijas lietot latviešu valodu - tādā nozīmē valoda ir apdraudēta. Varbūt valodas apguves veicināšanu tiešām varētu uzņemties Valodas aģentūra, kuras nolikuma projekts nupat ir apstiprināts. Jaunveidojamās aģentūras uzdevums būs popularizēt valodu funkcionēšanas pamatprincipus Latvijā, veikt konsultācijas valsts valodas jautājumos un citi.

Un ko tad darīs Valsts valodas centrs? Vai funkcijas nebūs tādas pašas?

Viens no būtiskākajiem Valsts valodas centra uzdevumiem - kontrole par valodas lietojumu, valodas inspektoru darbība visā Latvijā. Igaunijā un Lietuvā inspektoru skaits ir krietni vien lielāks, mums - vēl joprojām nepietiekams, tikai 14 inspektori valstī kopumā. Būtiska joma ir arī konsultāciju dienests, kurā gan arī ir tikai trīs cilvēki - konsultējam no rīta līdz vakaram, neatejot no telefona. Skaidrojam, piemēram, kā pareizi rakstīt vārdus, kā latviešu valodā atveidojami uzvārdi, kā lietojami normatīvie akti. Centra pārziņā ir arī valsts valodas atestācija, kas notikusi no 1993. līdz 2000. gadam.

Kā jūs vērtētu situāciju skolās ar krievu mācību valodu?

Ir labas skolas, kur 2004. gadā nebūs nekādu problēmu pāriet uz mācībām latviešu valodā, un ir skolas, kur gan direktori, gan skolotāji ne tik vien neko nedara lietas labā, bet pat aktīvi pretojas, izvirzot demagoģisku prasību pēc izglītības dzimtajā valodā. Pāreja uz izglītību latviešu valodā taču to neliedz - valsts par saviem līdzekļiem nodrošina izglītību latviešu valodā, bet neaizliedz mazākumtautību skolas finansēt no pašvaldību vai privātiem līdzekļiem.

Bet mēs paši? Kā jūs vērtētu latviešu attieksmi pret savu valodu?

Vairumā gadījumu - nepietiekami aktīva. Ja mēs sarunās ar cittautiešiem tik viegli pārejam uz citu valodu... Jā, tā varētu būt arī īpaša cieņas izpausme, taču vienlaikus mēs paužam arī nevērību pret savu valodu. Kur gan vēl lietosim latviešu valodu, ja ne Latvijā? Arī mēs savā darbā izjūtam, ka latvieši paši nezina valodu - telefona zvanos, vēstulēs, tostarp no oficiālajām valsts iestādēm saņemtajās. Drauds latviešu valodai tagad ir arī angļu valoda, tieši tāpat kā savulaik esam uztraukušies par vācu vai krievu valodas kaitīgo ietekmi.

“RĪGAS BALSS”; pēc I. Korņevas intervijas “Agris Timuška: “Latvijā - gandrīz labi, Rīgā - gandrīz apmierinoši...””