• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Solis sadarbībā starp divām galvaspilsētām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.11.2002., Nr. 164 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68281

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Par konvertējamo valūtu kursiem

Vēl šajā numurā

12.11.2002., Nr. 164

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Solis sadarbībā starp divām galvaspilsētām”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

LUZKOVS2.JPG (24761 bytes)
Foto: A.F.I.
Maskavas mēra vizītes laikā Rīgā pie Brīvības pieminekļa 8.novembrī: Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un Maskavas pilsētas galva Jurijs Lužkovs

— Maskavas mēra Lužkova vizīti rezumējot – attiecību praktisku attīstību sološi līgumi, politisko norišu komentētāju leksikā runājot, vērojamas zināmas atkušņa pazīmes Maskavas galvas attieksmē pret mūsu valsti. Kā vizītes rezultātus vērtējat jūs pats?

G.Bojārs: — Rezultātus vērtēju pozitīvi. Jāsaka, ka šīs vizītes laikā valdīja pilnīgi cita tonalitāte. Notika praktiskas dabas jautājumu risināšana, un ir parakstīti divi protokoli par sadarbību. Viens ir saistībā ar Rīgas Vagonu rūpnīcu, ir radušās apmēram 200 jaunas darba vietas, notiek sadarbība Maskavas pilsētas pasūtījuma izpildē — tramvaju modernizācijā. Otra sadarbība notiks jaunā modernā tramvaja projekta izstrādē. Otrs līgums noslēgts ar mūsu pārvadātājkompāniju “Nordeka”, kas ir arī Rīgas Starptautiskās autoostas akcionārs, par autobusu satiksmes nodrošināšanu starp Rīgu un Maskavu.

— Mēs tiekamies tieši Lāčplēša dienā un pavisam īsi pirms domes veltes – Induļa Rankas pieminekļa cīnītājiem pret Bermontu — atklāšanas Mūkusalas ielā pie dzelzceļa tilta. Varbūt te vietā būtu paskaidrot īstos iemeslus, kāpēc ceļš līdz piemineklim no 1996.gada bijis tik ilgs.

G.Bojārs: — Vispirms es gribētu visus Latvijas iedzīvotājus sveikt Lāčplēša dienā un aicināt atcerēties visus tos kareivjus, latviešu kareivjus, kas ļauj mums šodien dzīvot brīvā Latvijā. Runājot par šo pieminekli, 1996.gadā lēmums tika pieņemts, un tās gan ir iepriekšējās domes problēmas, kādēļ šis piemineklis un šis projekts nevirzījās uz priekšu. Mēs šobrīd šo projektu esam pabeiguši, pateicoties Pieminekļu padomes darbībai un Attīstības komitejas atbalstam. Tātad šī sasaukuma dome vienu pieminekli, kas tiešām atzīmē slavenu Latvijas un Rīgas iedzīvotāju pienesumu mūsu vēsturē, beidzot ir pabeigusi.

— Par citām aktualitātēm runājot. Maskavas mēra Lužkova vizīti rezumējot – attiecību praktisku attīstību sološi līgumi, politisko norišu komentētāju leksikā runājot, vērojamas zināmas atkušņa pazīmes Maskavas galvas attieksmē pret mūsu valsti. Kā vizītes rezultātus kopumā vērtējat jūs pats?

G.Bojārs: — Rezultātus vērtēju pozitīvi. Jāsaka, ka šīs vizītes laikā valdīja pilnīgi cita tonalitāte. Notika praktiskas dabas jautājumu risināšana, un ir parakstīti divi protokoli par sadarbību. Viens ir saistībā ar Rīgas Vagonu rūpnīcu, ir radušās apmēram 200 jaunas darba vietas, notiek sadarbība Maskavas pilsētas pasūtījuma izpildē — tramvaju modernizācijā. Otra sadarbība notiks jaunā modernā tramvaja projekta izstrādē. Otrs līgums noslēgts ar mūsu pārvadātājkompāniju „Nordeka”, kas ir arī Rīgas Starptautiskās autoostas akcionārs, par autobusu satiksmes nodrošināšanu starp Rīgu un Maskavu. Ir vēl vesela rinda iestrāžu, tātad darba grafiks bija ļoti saspringts, milzīgu interesi izraisīja Rīgas osta un arī iespējas nodrošināt Maskavas apgādi, izmantojot Rīgas brīvostu. Domāju, ka šis ir diezgan svarīgs solis no Krievijas puses, šinī gadījumā — no Maskavas valdības puses, nodrošināt sadarbību starp divām galvaspilsētām. Viens no projektiem ir “Lido” ķēdes attīstība Maskavā. Un šeit Maskavas puse piedāvā ne tikai brīvu tirgu, bet pat finansējumu šiem projektiem. Tie darbi, kas simboliski iesākās, man liekas, 1997.gadā, kad Rīgas pilsētas mērs Andris Bērziņš uzaicināja Lužkova kungu apmeklēt Rīgu, tas notika 850 gadu svinību laikā. Diemžēl tā netika turpināta, un šī sasaukuma dome ir jūtami pavirzījusies uz priekšu attiecību nostiprināšanā.

LUZKOVS1.JPG (21093 bytes)
LUZKOVS3.JPG (24606 bytes)
Foto: A.F.I.
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, Krievijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa Rīgā 8.novembrī
(augšējā attēlā); Jurijs Lužkovs, tiekoties ar Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolītu arhibīskapu Aleksandru (apakšējā attēlā)

— Un, man liekas, šis atkal ir spilgts notikums, kur ir samērā pagrūti novilkt krasu robežu starp politiskajām un saimnieciskajām attiecībām. Jūsuprāt, cik es noprotu, tas tomēr ir arī pagrieziena punkts abu valstu attiecībās.

G.Bojārs: — Jā, es domāju, kaut gan mēs jau pašā sākumā ar Lužkova kungu esam vienojušies, ka politisko principu mūsu attiecībās nebūs, un tā tiešām arī ir, un šī pozīcija tiek izturēta. Protams, jāņem vērā, ka gan es, gan Lužkova kungs — mēs abi esam savu valstu politiķi. Valsts institūcijas atbildīgi izturējās pret šīs vizītes nodrošināšanu — gan dažādas drošības institūcijas, gan Ārlietu ministrija, un par to viņiem liels paldies.

— Lužkovs nebija plānojis tikties ar mūsu valsts augstākajām amatpersonām, taču laikam pirmo reizi vēsturē, kad krievu politiķis noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa, tika atdots gods mūsu neatkarības ideāliem. Vai Okupācijas muzeja apmeklējums tīši nebija iekļauts viesu programmā?

G.Bojārs: — Nē, lieta tāda, ka šī programma tiešām bija ļoti saspringta, mums nebija pat dažu minūšu, kad varētu atpūsties viesnīcā. Jāņem vērā, ka šī nebija valsts vizīte, kaut arī bieži vien pēc tādas izskatījās. Domāju, ka nākamajā savas vizītes laikā, iespējams, Lužkova kungs arī vēlēsies Okupācijas muzeja ekspozīciju apskatīt.

— Un šī nākamā vizīte tiešām varētu būt jau maijā?

G.Bojārs: — Šobrīd tā tiek plānots. Tā ir saistīta ar Maskavas kultūras un darījumu centra pabeigšanu. Tā varētu sakrist arī ar Eirovīzijas festivālu. Šobrīd plānots ir maijs. Ja tas neizdosies, tad tas varētu būt augusts.

— Vēl izskanēja pārmetumi par Valodas likuma neievērošanu preses konferencē.

G.Bojārs: — Es gan jau minēju „Panorāmas” žurnālistiem, bet viņi diemžēl manis teikto nepārraidīja. Jāsaka, neviens žurnālists no Latvijas masu medijiem neuzdeva jautājumus latviešu valodā.

— Par citām aktualitātēm. Jums bijusi jau tikšanās ar mūsu jauno premjeru Repšes kungu. Kāds bija šīs sarunas temats, un vai tika skarti arī Rīgas domes aspekti?

G.Bojārs: — Mēs tikāmies ļoti īsi divas reizes. Vienreiz īsi pirms viņa ievēlēšanas, tas bija pirmās Saeimas plenārsēdes laikā. Vienreiz vēl pirms tam galīgi nejauši lidostā un vienojāmies par šādas tikšanās nepieciešamību. Sarunas tēmas būs – pašvaldību finansējums. Man ir ļoti liels prieks, ka savā pirmajā runā Repšes kungs aizskāra tik svarīgu tēmu kā pašvaldību patstāvības nodrošināšana, tātad paaugstināt pašvaldību patstāvības iespējas, kas ir viens no galvenajiem principiem, un es šo pieeju tikai varu apsveikt.

— Pārmaiņas Saeimā, pārmaiņas arī domē, lai nodrošinātu pieciem jaunajiem domes deputātiem iespēju strādāt viņu izvēlētajās komitejās un līdzšinējiem deputātiem mainīt komitejas. Domei nāksies laikam grozīt lēmumu par komitejās pārstāvēto deputātu skaitu.

G.Bojārs: — Pēc pagājušās prezidija sēdes mēs, frakciju pārstāvji, sanācām kopā, apkopojām visus priekšlikumus un iesniegumus no jaunpienācējiem deputātiem, arī izskatījām vēlmes mainīt esošo komiteju pret citu, un nevienai frakcijai nebija iebildumu. Tā ka uz rītdienu acīmredzot mēs gatavojam ārkārtas jautājumu iekļaušanu domes sēdes darba kārtībā tieši ar šādu, varētu teikt, tehniskas dabas lēmumprojektu.

— Apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakciju Rīgas domē turpmāk, iespējams, vadīs vicemērs Sergejs Dolgopolovs. Vai šis fakts nedod iespēju kaut kā īpaši lobēt frakcijas intereses? Tā domā klausītāji.

G.Bojārs: — Sergejs Dolgopolovs šobrīd ieņem domes priekšsēdētāja vietnieka posteni. Man ar viņu ir ļoti labas attiecības, lielās lietās uz viņu var paļauties, un es, neskatoties uz to, ka tā ir PCTVL frakcijas iekšējā lieta, ceru, ka tas uzlabos šīs frakcijas darbu.

— Aizvadītās nedēļas nogalē anonīmas personas, kas sevi dēvē par Rīgas Pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbinieku kolektīvu, izplatīja ziņas par komisijas izpilddirektora Reimaņa kunga izšķērdības dēļ darbiniekiem it kā neizmaksātām algām. Kā jūs pats vērtējat šo notikumu, kas jums par to zināms šobrīd?

G.Bojārs: — Šajā gadā, gada vidū grozot budžetu, bija paredzēti grozījumi arī Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas budžetā. Bija paredzēts samazināt štata vietas, diemžēl šis samazinājums nenotika, tā vietā, gluži otrādi, tika izmaksātas prēmijas darbiniekiem, neņemot vērā apstiprināto algu fondu. Šodien šo jautājumu skatīja Dzīvokļu īpašumu un privatizācijas komiteja un virzīs tālākai izskatīšanai Finanšu komitejā. Ir jau uzdots veikt auditu šajā institūcijā. Acīmredzot šai komisijai būs jāpilda domes pieņemtie lēmumi, tātad apstiprinātais budžets.

— Skaidrs apmēram, nu tad arī vadīsimies no audita rezultātiem, un tad varēs lemt par kādu turpmāku darbību. Gandrīz vai katru reizi, pēdējā laikā tiekoties, mēs pieskaramies līgumam par hokeja halles celtniecību Pasaules hokeja čempionāta vajadzībām. Aizvadītajā nedēļā to parakstījis tikai pats Lipmana kungs, bet halles cēlāji – SIA „Multihalle”, tās vadība, spriežot pēc pēdējiem preses materiāliem, to negrasās darīt, jo viņiem ir kādi būtiski iebildumi pret esošo līgumu. Tai pašā laikā Lipmana kungs nepārtrauc vainot domi neizlēmībā par Skanstes ielas mazdārziņu jautājuma risināšanu.

G.Bojārs: — Tā ir pilnīgi nekorekta rīcība, un es esmu Lipmana kungam arī publiski par šo pozīciju aizrādījis. Dome vairākkārt ir pieņēmusi lēmumus, ļoti ātri reaģējot uz konkrētiem pieprasījumiem. Šodien man bija tikšanās ar „Multihalles” īpašniekiem. Es ceru, ka šo līgumu ne tādā veidā, kā piedāvāja Latvijas Hokeja federācija, bet ļoti līdzīgā veidā parakstīs arī otra puse. Jautājumu par mazdārziņiem dome ir gatava risināt, tiklīdz mums būs pamats, tātad kaut viens dokuments, kas mums ļaus lemt vai spriest par to, ka šis hokeja čempionāts notiks. Dome ir atradusi, manuprāt, pietiekoši pievilcīgus risinājumus. Šis investors – „Multihalle” — ir gatavs veikt kompensācijas no savas puses, tam nav saistības ar Rīgas domi. Rīgas dome ir piemeklējusi daudz pievilcīgākus zemesgabalus par saviem līdzekļiem, izmantojot Rīgas Meža aģentūru. Dome ir gatava arī ierīkot šīs teritorijas, nodrošināt meliorāciju, piedāvāt ilgtermiņa līgumus, tātad lielākus dārziņus uz ilgāku laiku par lētāku naudu. Tas ir solis, ko mēs spersim, nākot pretim iedzīvotājiem.

— Mazdārziņu nomātāji nevēlas samierināties ar radušos situāciju, un droši vien, ka viņu protesta akcijas turpināsies, bet man ļoti, ļoti gribas klausītāju dēļ precizēt šo domu par kompensācijām. Tātad tās nav domes kompensācijas, bet “Multihalles” kompensācijas, un tas attiecas šobrīd laikam tikai uz Skanstes ielu.

G.Bojārs: — Tikai uz Skanstes ielu. Mazdārziņu īpašniekiem būs vien jāsamierinās, ka centrā zeme šādiem mērķiem nav un nebūs paredzēta ilgtermiņā. Tas nav ne saskaņā ar pilsētas attīstības plāniem, ne arī ar veselo saprātu. Rīgas domei ir lieli īpašumi, Rīgas dome ir gatava no savas puses nākt pretī šiem mazdārziņu īpašniekiem – nodrošināt ilgtermiņa nomu, nodrošināt labākus, lielākus zemesgabalus, nodrošināt pieejamību šiem mazdārziņiem, bet Skanstes iela – tas ir gandrīz pilsētas centrs, un tā nav vieta, kur šāda veida objektiem ir jābūt izvietotiem. Tai pašā laikā mums būs ļoti nopietnas prasības pret iespējamo šā projekta attīstītāju — šai teritorijai jābūt pieejamai visiem rīdziniekiem ar ļoti plašu zaļo zonu, varētu teikt, tāda parka izbūvi, tā būs domes kategoriska prasība.

— Bet, kas attiecas uz kompensācijām, būtu pilnīgi muļķīgi šobrīd uz tādām cerēt arī Torņakalna un Lucavsalas dārziņu iemītniekiem.

G.Bojārs: — Šobrīd tas netiek apspriests.

— Nākampirmdien, valsts svētkos, protams, netiksimies šeit pie mikrofona. Kam gribat pievērst uzmanību, valsts svētkus gaidot?

G.Bojārs: — Šajā nedēļā, no 11. līdz 18.novembrim, pilsētā notiek vesela rinda pasākumu, skaitā ap 40. Kulminācija, protams, notiks 18.novembrī, kad Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē notiks koncerts pulksten 14.00, pulksten 15.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē arī būs svētku koncerts, 16.00 Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” svētku koncerts, 16.00 vēl viens koncerts Kongresu namā, un kulminācija būs no pulksten 19.00 līdz pulksten 20.00 Vecrīgā, pie Brīvības pieminekļa, 20.00 Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna pie Brīvības pieminekļa, un uguņošana būs 21.00 11. Novembra krastmalā.

— Vai te atkal nebūs transporta un grūstīšanās problēmas, jo runa ir vienā vietā un uguņošana citā vietā, pārvietošanās nepieciešama.

G.Bojārs: — Tā ir mūžīgā problēma, mēs vienmēr saskaramies ar to. Ir iebildumi pret drošību uguņošanas laikā centrā. Manuprāt, ir pareizi, ka Valsts prezidentes uzruna notiek pie Brīvības pieminekļa. Tai pašā laikā drošības apsvērumu un arī uguņošanas efekta dēļ 11.novembra krastmala laikam būtu tā piemērotākā.

— Bet varbūt ir iespējams krastmalā uzstādīt lielo ekrānu, lai tur var redzēt arī prezidentes uzrunu.

G.Bojārs: — Rīgas pilsēta no savas puses nodrošina uguņošanu un koncertu, tie ir valsts svētki. Ja valsts radīs iespēju translēt, parādīt šo uzrunu, mēs tam nepretosimies.

 

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!