Par mājsaimniecību statistisko pašnovērtējumu

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi mājsaimniecību budžeta pētījuma datus par mājsaimniecību materiālo stāvokļu pašnovērtējumu no 2001.gada maija līdz 2002.gada aprīlim. Pētījuma dati liecina, ka puse (51,2%) mājsaimniecību uzskata, ka nav ne bagātas, ne nabadzīgas. Šai grupai seko mājsaimniecības (33,4%), kas, viņuprāt, atrodas uz nabadzības sliekšņa. 9,4% mājsaimniecību uzskata, ka ir nabadzīgas. Tikai 6 % mājsaimniecību vērtē savu materiālo stāvokli kā labu. Pavisam maz (0,1%) ir tādu mājsaimniecību, kas sevi sauc par turīgām Latvijā.

Lauku mājsaimniecības savu materiālo stāvokli vērtē augstāk nekā pilsētu mājsaimniecības. Laukos 8,2% mājsaimniecību uzskata sevi par nabadzīgām, bet pilsētās — 9,9%. Labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, bet negatīvāk pensionāru mājsaimniecības un mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu.

Atšķirīgs materiālā stāvokļa pašnovērtējums ir dažādos Latvijas reģionos. Visumā pozitīvākus vērtējumus sniedza Kurzemē un Zemgalē dzīvojošās mājsaimniecības. Šajos reģionos mājsaimniecību īpatsvars, kuras norādīja ka ir “ne bagātas, ne nabadzīgas” vai “nav bagātas, bet dzīvo labi”, apsteidza vidējos subjektīvos rādītājus valstī kopumā. Visbēdīgāk savu materiālo stāvokli raksturoja Latgales mājsaimniecības: 13,3% mājsaimniecību vērtē sevi kā nabadzīgas, bet 3,9% mājsaimniecību uzskata, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa. Rīgas reģionā par nabadzīgām sevi uzskata 10,3% mājsaimniecību, kaut gan ienākumu analīze norāda, ka tieši Rīgas reģionā ir vislielākie ienākumi. To varētu izskaidrot ar salīdzinoši lielāku nevienlīdzību ienākumu sadalē Rīgas reģiona mājsaimniecībās.

Analizējot mājsaimniecību pašnovērtējumus kvintiļu (kvintile — viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc patēriņa izdevumu lieluma uz vienu mājsaimniecības locekli) grupās, var secināt, ka mājsaimniecību pašnovērtējumi visumā atbilst objektīvajiem kvintiļu vērtējumiem, respektīvi, zemāko kvintiļu mājsaimniecības savu materiālo stāvokli vērtē sliktāk nekā mājsaimniecības, kuru ienākumi atbilst augstāko (turīgāko) kvintiļu līmenim. Lielākā daļa 1.kvintiles mājsaimniecību (42%) atzīst, ka nav nabadzīgas, bet atrodas uz nabadzības sliekšņa. Turpretī 20,9 % 1.kvintiles mājsaimniecību atzīst, ka ir nabadzīgas. Tai pašā laikā 37,1% šai kvintiļu grupai piederošās mājsaimniecības, kuras objektīvi būtu uzskatāmas par trūcīgām, nevēlējās sevi identificēt kā tādas. Lielākā daļa 5.kvintiles mājsaimniecību (64,3%) uzskata, ka nav ne bagātas, ne nabadzīgas, bet 17,9% mājsaimniecību atzīst, ka nav bagātas, bet dzīvo labi.

Mājsaimniecību budžetu pētījumā mājsaimniecības tika lūgtas atbildēt arī uz šādu jautājumu: “Kāda vismazākā naudas summa mēnesī jūsu mājsaimniecībai ir vajadzīga, lai jūs nejustos trūcīgi (varētu savilkt galus kopā)?” Atbildot uz šo jautājumu, mājsaimniecības caurmērā atzīst, ka vidēji būtu nepieciešami 109 lati uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Tiesa, atkarībā no mājsaimniecības piederības tai vai citai kvintiļu grupai šī summa ir no 75 līdz 167 latu robežās uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumi (procentos)

LR Centrālās statistikas pārvalde