Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Tiesu izpildītāju likums

I sadaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums regulē zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo un korporatīvo darbību.

2.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības.

3.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.

4.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus.

5.pants. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

6.pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz sešdesmit piecu gadu vecumam; šo termiņu pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs var pagarināt līdz septiņdesmit gadiem.

7.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu un viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas ar īpašu sarakstu nosaka tieslietu ministrs.

8.pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus ieceļ un zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstu ved tieslietu ministrs.

9.pants. Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu tiesu izpildītāju iecelšanu, pārcelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

10.pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu tiesu izpildītāju neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.

11.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.

12.pants. (1) Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kuras:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

4) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,

b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;

5) darbojušās vismaz divus gadus par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu vai vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kurus pildot varējušas iegūt zvērināta tiesu izpildītāja darbībai vajadzīgās zināšanas;

6) nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(2) Tiesu sistēmas amatu sarakstu, kurus pildot persona varēja iegūt zvērināta tiesu izpildītāja darbībai vajadzīgās zināšanas, nosaka tieslietu ministrs.

13.pants. Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 12.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

4) pret kurām krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) kuras atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata;

7) kuras atrodas aizgādnībā;

8) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu vai zvērinātu notāru vai viņa palīgu.

14.pants. Uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.

15.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.

II sadaļa

Eksaminācija

16.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentus pārbauda īpaša eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugoties pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, augstskolu akadēmiskā personāla un zvērinātiem tiesu izpildītājiem un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

17.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(2) Pie zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 12.panta 1. — 4.punkta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.

18.pants. (1) Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma nosaka zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, eksaminācijas komisijas sastāvu, eksāmena jautājumus un minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.

(2) Eksaminācijas komisija pēc tieslietu ministra rīkojuma veic arī zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas pārbaudi (62.pants).

19.pants. (1) Eksaminācijas komisija pārbauda pretendentu zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta tiesu izpildītāja profesionālajā darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā.

(2) Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

20.pants. (1) Eksāmena termiņu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms eksāmena.

(2) Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.

21.pants. Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību un eksāmena nauda, ko atpakaļ neizmaksā.

22.pants. Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

23.pants. (1) Personām, kuras eksāmenu nokārtojušas, par to izsniedz apliecību.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi. Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatu.

III sadaļa

Uzņemšana un ieskaitīšana zvērinātos tiesu izpildītājos

Pirmā nodaļa

Pretendentu pieteikšanās un pretendentu izvērtēšana

24.pants. (1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome divu nedēļu laikā var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta tiesu izpildītāja pārcelšanu uz vakanto amata vietu vai kāda zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā un viņa iecelšanu vakantajā amata vietā. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” uzaicina pieteikties pretendentus uz šo amata vietu.

25.pants. (1) Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju, iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nav neviena no 13.panta 2. — 7.punktā minētajiem šķēršļiem.

(2) Iesniedzējs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību, kā arī derīgu zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecību.

(3) Ja uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu pieteikusies persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.

26.pants. To personu sarakstu, kuras iesniegušas uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nepieciešamos dokumentus, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.

27.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atzinumu par viņa uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā.

Otrā nodaļa

Iecelšana, pārcelšana un aizvietošana

28.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par viņa iecelšanu vai pārcelšanu, ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu nav noteikts citādi.

29.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs iekļaujams zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš ir apdrošinājis profesionālās darbības risku (civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) (33. un 35.pants) un devis Augstākās tiesas priekš-sēdētājam šādu zvērestu:

“Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.”

(2) Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs saņem tieslietu ministra apstiprinātas zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmi. To veidu un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

30.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju pārceļ uz citu amata vietu pēc viņa lūguma vai piemērojot disciplinārsodu, ja ir atbrīvojusies zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta.

31.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot praksi (profesionālo darbību), izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un paziņo attiecīgā tiesu apgabala tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei prakses vietas adresi. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī tad, ja tiek mainīta zvērināta tiesu izpildītāja prakses vieta.

32.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja prombūtnes laikā, ja viņu nevar aizvietot zvērināta tiesu izpildītāja palīgs, vai tad, kad zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs saziņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ieceļ zvērinātu tiesu izpildītāju, kas veiks amata pienākumus prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja vietā.

IV sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšana

33.pants. (1) Ar zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

(2) Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu izpildītājs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).

34.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga, arī zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta, darbību, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju.

35.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš sācis pildīt savus pienākumus.

(2) Apdrošināšanas līgums uzturams spēkā visu zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības laiku.

36.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.

37.pants. (1) Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša tiesu izpildītāja risku.

(2) Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

(3) Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos noteikumus nosaka tieslietu ministrs, saskaņojot ar finanšu ministru un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.

38.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu.

(2) Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums ir izbeigts, zvērināts tiesu izpildītājs atstādināms vai atceļams no amata.

39.pants. (1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

(2) Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts tiesu izpildītājs pakļauts.

(3) Apdrošināšanas iestāde uz profesionālās darbības riska līguma pamata nesedz prasījumus, kuri neizriet no zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības.

(4) Apdrošināšanas iestādei pret vainīgajām personām ir regresa tiesības apdrošināšanas atlīdzības apmērā, ja zaudējumi radušies, zvērinātam tiesu izpildītājam tīši, ar nodomu pārkāpjot amata pienākumus vai pieļaujot rupju neuzmanību.

V sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi, tiesības un atbildība

Pirmā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju tiesības

40.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, ko viņš izvirza un dod, pildot amata pienākumus, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.

41.pants. Pildot tiesas un citu institūciju nolēmumus, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs ar amata pienākumu pildīšanu saistīto nepieciešamo informāciju pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī no visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālās tiesību normas.

42.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot amata darbības sakarā ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, ir tiesības atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet parādniekam piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas parādniekam piederošas mantas, un citās glabātavās saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem.

43.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda amata darbībās klātesošo personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.

44.pants. Lai nodrošinātu savu amata pienākumu izpildi, zvērināts tiesu izpildītājs var pieprasīt policijas palīdzību, un tās pienākums ir šo palīdzību sniegt.

Otrā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi

45.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata darbības, piemēro Civilprocesa likumu un citus normatīvos aktus, kā arī ievēro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprināto metodiku un tiesu prakses atziņas.

46.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, nedrīkst veikt darbības, kas aizskar personas godu un cieņu.

47.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību nepamatoti atteikties pildīt likumā noteiktos pienākumus (73. un 74.pants).

48.pants. Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus un atbilstoši savai kompetencei palīdz pusēm aizstāvēt to tiesības un tiesiskās intereses.

49.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainībā — līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie.

50.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajos aktos viņa paša vai šā likuma 49.pantā minēto personu labā izteiktie rīkojumi nav spēkā.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta spēkā esamību neietekmē šā panta pirmajā daļā norādīto rīkojumu spēkā neesamība.

51.pants. Veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs uzrāda amata apliecību un nēsā amata zīmi.

52.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām sniedzamas apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai, prokuratūrai un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām vai privātpersonām — ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība.

(4) Zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu vai citu iestāžu pieprasījuma.

(5) Ja ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta tiesu izpildītāja dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zvērinātam tiesu izpildītājam.

Trešā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība

53.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par:

1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumiem;

2) likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

3) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;

4) darba atlīdzības noteikumu pārkāpumiem;

5) zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normu pārkāpumiem.

54.pants. Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par:

1) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

2) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;

3) zvērināta tiesu izpildītāja darbībā pieļauto nolaidību vai pienākumu nepildīšanu;

4) to, ka zvērināts tiesu izpildītājs savā amata darbībā vai ārpus tās atļaujas tādu peļamu rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta tiesu izpildītāja amata stāvokli un cieņu vai ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā.

55.pants. Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī nosūta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei šo sūdzību un prasību lietās taisīto nolēmumu norakstus.

56.pants. Ierosinot disciplinārlietu, tieslietu ministram, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, ir tiesības līdz lietas izskatīšanai atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākumu pildīšanas.

57.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir tiesības izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību, kā arī par šā likuma 53.pantā minētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta tiesu izpildītāja darbību, uzlikt šādus disciplinārsodus:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu.

58.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu zvērinātam tiesu izpildītājam nosūta tieslietu ministram.

59.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc tieslietu ministra pieprasījuma nosūta viņam visus attiecīgās disciplinārlietas materiālus.

60.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmums par disciplinārsoda uzlikšanu zvērinātam tiesu izpildītājam stājas spēkā, ja tieslietu ministrs divu nedēļu laikā pēc padomes lēmuma saņemšanas nepaziņo, ka pret zvērinātu tiesu izpildītāju:

1) ierosinātajā disciplinārlietā pieņemtais lēmums tiks pārskatīts;

2) ierosinātā disciplinārlieta ir izbeigta.

61.pants. Ja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, izskatot lietu par zvērināta tiesu izpildītāja pārkāpumu, secina, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jāuzliek bargāks disciplinārsods, nekā to paredz šā likuma 57.pants, tā lietu kopā ar savu atzinumu nosūta tieslietu ministram.

62.pants. (1) Tieslietu ministram ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) pārcelt citā amata vietā uz laiku līdz gadam;

4) atcelt no amata.

(2) Ja zvērinātam tiesu izpildītājam gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu, kas saistīta ar viņa amata darbību, tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma izdod rīkojumu par zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.

63.pants. Tieslietu ministrs var nodot paša ierosināto disciplinārlietu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

64.pants. Tieslietu ministrs pirms disciplinārlietas izlemšanas iesniedz šo lietu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā dotu atzinumu par zvērināta tiesu izpildītāja turpmāku atstāšanu amatā, atcelšanu no amata vai pārcelšanu uz citu amata vietu.

65.pants. Disciplinārlieta nav ierosināma un zvērināts tiesu izpildītājs disciplināri nav sodāms, ja pagājis gads pēc pārkāpuma izdarīšanas.

66.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vai tieslietu ministrs nevar uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam nevienu no šajā likumā minētajiem disciplinārsodiem un nevar izskaidrot viņa rīcības nepareizību, ja iepriekš nav pieprasīts rakstveida paskaidrojums no šā zvērināta tiesu izpildītāja.

67.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos un par neierašanos uzlikt viņam šā likuma 57.pantā paredzētos disciplinārsodus.

68.pants. Ja zvērināts tiesu izpildītājs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nesniedz paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra rīcībā esošajām ziņām.

69.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām institūcijām un to amatpersonām.

70.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra lēmumus disciplinārlietās disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt apgabaltiesā trīsdesmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

VI sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

71.pants.  (1) Zvērināts tiesu izpildītājs veic amata darbības tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(2) Personai ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu tiesu izpildītāju, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus.

(3) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildei izpildu dokumentu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem piekrīt viņa iecirknim.

72.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs par amata darbībām, ko viņš veicis ārpus savas amata vietas iecirkņa vai arī veicis attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta (juridiskā adrese) ir cita iecirkņa teritorijā, paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(2) Izpildes gaitā saņemtās naudas summas starp piedzinējiem sadala atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai prasījumu apmierināšanas secībai, ņemot vērā visus izpildei iesniegtos izpildu dokumentus.

(3) Tieslietu ministrs izdod instrukciju par kārtību, kādā izpildu darbības veicamas amata darbības iecirknī, kas nesakrīt ar parādnieka dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi).

73.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu šādus tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus:

1) par piedziņu;

2) par prasības nodrošinājumu;

3) par telpu atbrīvošanu (izlikšanu);

4) par ievešanu valdījumā;

5) par noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentā noteiktu darbību veikšanu;

6) par saistību piespiedu izpildi;

7) par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;

8) par mantas konfiskāciju.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt arī citus tiesas dotus uzdevumus, kas saistīti ar tiesas nolēmumu izpildi, un arī citas likumos noteiktās darbības.

74.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma veic šādas amata darbības:

1) piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus;

2) fiksē faktus;

3) veic mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;

4) rīko publiskās izsoles.

75.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam pēc vienošanās ar ieinteresēto personu atļauts:

1) sagādāt no valsts, pašvaldību vai privātajām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātpersonām dokumentus, kas viņam vajadzīgi profesionālās darbības veikšanai;

2) sastādīt izlīgumu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes stadijā, kā arī citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu dokumentu projektus;

3) sniegt citu juridisko palīdzību.

76.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs aprēķina atlīdzību par amata darbībām un ar tām saistītos izdevumus un iekasē aprēķinātās summas.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs dod norēķinu par naudas summām, kas izlietotas ar amata darbībām saistītiem izdevumiem.

77.pants. Ja zvērināts tiesu izpildītājs, veikdams amata darbību, konstatē rīcību, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, viņš nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram.

Otrā nodaļa

Valsts nodeva, zvērinātu tiesu izpildītāju darba atlīdzība un ar amata darbību saistītie izdevumi

78.pants. Par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei tā iesniedzējs maksā valsts nodevu valsts pamatbudžetā.

79.pants. Par katru amata darbību (73. un 74.pants), ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (75.pants) viņam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevas ņemt atlīdzību. Atlīdzības apmēru par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām nosaka atbilstoši taksei. Vienošanās par amata darbību atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegta.

80.pants. Pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs, saskaņojot ar finanšu ministru, apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību takses, kas izsludināmas vispārējai zināšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

81.pants. Valsts nodevu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību un ar zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību saistītos izdevumus iemaksā izpildu dokumenta iesniedzējs vai cita ieinteresētā persona.

82.pants. Sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par amata atlīdzību un ar amata darbību saistītajiem izdevumiem izskata rajona (pilsētas) tiesa civilprocesuālajā kārtībā.

VII sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzība

83.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņu amata vieta.

(2) Uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām rajona (pilsētas) tiesa veic civilprocesuālajā kārtībā.

84.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, grāmatas un izpildu lietas vismaz reizi gadā pārbauda apgabaltiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētājs var aicināt pārbaudē piedalīties Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkotus zvērinātus tiesu izpildītājus un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus.

85.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja darbībā atklāto nepareizību novēršanu gādā apgabaltiesas priekšsēdētājs, kas dod zvērinātam tiesu izpildītājam norādījumus un rīkojumus un, ja nepieciešams, ierosina saukt viņu pie likumā noteiktās atbildības.

VIII sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju atvaļinājumi

86.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības uz četru nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu.

(2) Darbnespējas gadījumā zvērinātam tiesu izpildītājam var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, taču ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā, bet bērna kopšanai — līdz 18 mēnešiem.

87.pants. (1) Atvaļinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam piešķir tieslietu ministrs.

(2) Piešķirot zvērinātam tiesu izpildītājam atvaļinājumu, jānodrošina viņa aizvietošana.

88.pants. (1) Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs var izmantot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trijām dienām, iepriekš neprasot tieslietu ministra atļauju. Šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs, tiklīdz iespējams, paziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus.

(2) Šādos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus pilda zvērināta tiesu izpildītāja palīgs.

89.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīga atbildība par amata pienākumu pildīšanu, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja atbildība par palīga darbību nosakāma saskaņā ar šā likuma 101.pantu.

IX sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju atbrīvošana, atcelšana un atstādināšana

90.pants. Tieslietu ministrs atbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no amata pēc viņa lūguma vai arī bez šāda lūguma, ja pēdējo 12 mēnešu laikā zvērināts tiesu izpildītājs darbnespējas dēļ vairāk nekā septiņus mēnešus pēc kārtas nav pildījis savus amata pienākumus.

91.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju var atcelt no amata ar tieslietu ministra rīkojumu vai tiesas spriedumu.

92.pants. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu tiesu izpildītāju:

1) kurš Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā termiņā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu vai nav izdarījis kārtējo apdrošināšanas maksājumu (35.pants);

2) kurš noteiktā laikā (28.pants) pēc iecelšanas amatā vai pārcelšanas uz citu amata vietu nav sācis pildīt amata pienākumus;

3) kuram radušies šā likuma 13.pantā norādītie šķēršļi amata pildīšanai;

4) kuram atcelšana piemērota kā disciplinārsods;

5) kurš nav izturējis zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.

93.pants. Tieslietu ministrs zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata, ja:

1) pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un par to pieņemts atbilstošs tiesas vai kompetentas valsts institūcijas lēmums;

2) viņš pret zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinājis disciplinārlietu;

3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība.

94.pants. (1) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām. Šo sarakstu pārbauda un paraksta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis, norādot datumu. Ja nepieciešams, sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām sastāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkots pārstāvis.

(2) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, minētās lietas un grāmatas nododamas tieslietu ministra rīkojumā noteiktajām personām.

X sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi un zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti

Pirmā nodaļa Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi

95.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam var būt viens palīgs.

96.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu var būt persona, kas:

1) sasniegusi divdesmit viena gada vecumu;

2) atbilst šā likuma 12.panta 1. un 2.punktā minētajām prasībām.

97.pants. Par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem nevar būt šā likuma 13.panta 2. — 8.punktā minētās personas. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi ir atstādināmi no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 56.panta noteikumiem.

98.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.

99.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus amata pienākumus.

100.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs var aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa atvaļinājuma un slimības laikā.

101.pants. Aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērināta tiesu izpildītāja palīgam par savu amata darbību ir tāda pati disciplinārā, civiltiesiskā un krimināltiesiskā atbildība, kāda paredzēta zvērinātam tiesu izpildītājam. Par sava palīga amata darbību solidāri civiltiesiski atbildīgs ir arī zvērināts tiesu izpildītājs.

102.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem obligāti jāpiedalās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, kā arī jāizpilda visi citi pienākumi, kurus padome viņiem uzliek.

103.pants. Tieslietu ministrs var atņemt zvērināta tiesu izpildītāja palīgam tiesības uz laiku līdz vienam gadam aizvietot tiesu izpildītāju, ja palīgs savā amata darbībā pieļauj nolaidību vai neizpilda savus amata pienākumus.

Otrā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti

104.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti ir personas, kas gatavojas pildīt zvērināta tiesu izpildītāja amatu.

105.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja kandidātu var būt persona, kas atbilst šā likuma 12.panta 1. — 4. un 6.punkta prasībām un ne mazāk kā divus gadus bijusi zvērināta tiesu izpildītāja palīgs.

106.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja kandidātu nevar būt šā likuma 13.panta 2. — 8.punktā minētās personas.

107.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgus pēc viņu lūguma Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome uzņem zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātos. Ja zvērināta tiesu izpildītāja kandidātu atbrīvo vai atceļ no amata, viņš izslēdzams no zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu skaita.

108.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja kandidātam ir priekšrocības tikt ieceltam zvērināta tiesu izpildītāja amatā.

109.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu sarakstu ved Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

110.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja kandidātam ir visas zvērināta tiesu izpildītāja palīga tiesības un pienākumi.

111.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja kandidāts, veicot zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, savam uzvārdam pievieno nosaukumu “zvērināta tiesu izpildītāja kandidāts”.

XI sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju korporatīvā darbība

Pirmā nodaļa

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija

112.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir neatkarīga zvērinātu tiesu izpildītāju profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus tiesu izpildītājus. Tikai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

113.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija gādā par savas profesijas prestižu, veicina zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes gūšanu, lai pildītu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

114.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir personu apvienība, kura darbojas uz savu statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.

115.pants. Valsts institūcijām ir pienākums Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju, tāpat kā citas tieslietu iestādes, uzklausīt jautājumos par normatīvo aktu un to projektu pilnveidošanu, ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir organizācija, kas legāli izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli.

116.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas institūcijas ir zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija.

117.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas līdzekļus veido līdzekļi, kas tiek maksāti no ieņēmumiem par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām un sniegto juridisko palīdzību.

Otrā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce

118.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

(2) Ir gadskārtējās zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces un ārkārtas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

119.pants. Tikai zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce:

1) nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu;

2) ievēlē uz trijiem gadiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus un revīzijas komisiju;

3) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu;

4) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kārtējā budžeta un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;

5) pieņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtus, revīzijas komisijas nolikumu, ētikas kodeksu;

6) nosaka kārtību un apmēru, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem izdarāmi maksājumi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas uzturēšanai no ieņēmumiem par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu;

7) apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju reklāmas noteikumus.

120.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies vismaz puse no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

121.pants. (1) Ja zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē nav kvoruma un tādēļ nav notikušas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas, padome ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, kura ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies ne mazāk kā trešā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

(2) Ja uz atkārtoto kopsapulci ierodas mazāk nekā trešā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko un padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gadskārtējai kopsapulcei.

122.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci vada personas, kuras šim nolūkam no sava vidus ievēlē sanākušie zvērināti tiesu izpildītāji.

123.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē rīkojamas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu.

124.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un revīzijas komisiju kopsapulce ievēlē no zvērinātu tiesu izpildītāju vidus, aizklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

(2) Pārējos jautājumus kopsapulce izlemj, atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

125.pants. Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome savus pienākumus sāk pildīt ne vēlāk kā pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.

Trešā nodaļa

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome

un revīzijas komisija

126.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.

127.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome:

1) sargā zvērinātu tiesu izpildītāju amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas organizatoriskās lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju un izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām un sniedz atzinumus likumdošanas un zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumos;

4) lemj par ieteikumu iecelšanai zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā, kā arī par ieteikumu tieslietu ministram atbrīvot, atcelt vai atstādināt no zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata;

5) lemj par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātos, kā arī ved zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu sarakstu;

6) nosaka par eksāmenu saņemto naudas līdzekļu izlietošanas kārtību;

7) uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu darbību, izskata par viņiem saņemtās sūdzības un iesniegumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

8) pārzina zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apmācību;

9) gādā par to zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu lietvedībā esošo lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas profesionālās darbības lietas;

10) pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja pieprasījuma norīko zvērinātus tiesu izpildītājus un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudei;

11) izskata un pieņem lēmumus citos jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, kā arī apstiprina tiesu izpildītāju darbības metodiku un citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītus iekšējos normatīvos aktus.

128.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

129.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvaras beidzas ar jaunievēlētās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sanākšanu (125.pants).

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļa pilnvarojums beidzas līdz ar viņa atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta tiesu izpildītāja amata vai padomes locekļa amata.

130.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir zīmogs ar papildināto mazo valsts ģerboni un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes nosaukumu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome atrodas Rīgā.

131.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļiem ir tiesības no padomes budžeta saņemt komandējuma naudu un atlīdzību par citiem izdevumiem, kas radušies, pildot padomes locekļa amata pienākumus.

132.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

(2) Revīzijas komisijas darbību regulē revīzijas komisijas nolikums, ko apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce.

XII sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju finansiālā darbība

133.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji piekopj brīvo profesiju.

134.pants.  (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tā mērķis nav peļņas gūšana.

(2) Zvērinātu tiesu izpildītāju prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

135.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji savu praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā.

(2) Tieslietu ministrs par to paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajai iestādei.

(3) Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērināts tiesu izpildītājs ziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajai iestādei.

136.pants. Latvijas teritorijā piedāvāt veikt tiesu izpildītāja amata darbības un tās reklamēt ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji.

137.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tikai individuāli.

(2) Savā profesionālajā darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir finansiāli patstāvīgi.

(3) Sadarbība ar citiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem pieļaujama tehniskajos un saimnieciskajos jautājumos.

138.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tieši un personiski.

139.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji uz darba līguma pamata var pieņemt darbā tehnisko, saimniecisko un konsultatīvo personālu, par kura darbību viņi ir atbildīgi un kuram ir aizliegts veikt tiesu izpildītāja amata darbības un sniegt juridisko palīdzību (73. — 75.pants).

140.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti.

(2) Ieņēmumus no zvērināta tiesu izpildītāja prakses veido:

1) maksājumi par amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu (atlīdzība);

2) maksājumi ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību saistīto izdevumu segšanai.

(3) Zvērināta tiesu izpildītāja izdevumus veido:

1) izdevumi, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību;

2) izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, darba atlīdzību, komandējuma izdevumi un citi tamlīdzīgi izdevumi;

3) citi šajā likumā un citos likumos noteiktie maksājumi.

141.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji likumā noteiktajā kārtībā izdara valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī maksā citus nodokļus.

142.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir stingrās uzskaites kvīšu grāmatiņa naudas iemaksu pieņemšanai.

143.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, pieņemot skaidru naudu, izsniedz kvīti.

(2) Kvīti par skaidras naudas pieņemšanu aizpilda divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru, kas ir apstiprināts ar zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, izsniedz maksātājam pret parakstu, bet otrais eksemplārs paliek kvīšu grāmatiņā.

(3) Kvīts nav derīga bez šādiem rekvizītiem:

1) izpildu lietas numurs un parādnieks vai norāde uz citu profesionālo darbību (74. un 75.pants);

2) kvīts izsniegšanas datums;

3) saņemtā summa, izteikta ar cipariem un vārdiem;

4) maksātājs (vārds, uzvārds);

5) maksātāja paraksts;

6) zvērināta tiesu izpildītāja paraksts;

7) zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogs uz kvīts pirmā eksemplāra.

XIII sadaļa

Depozītu summu uzskaites un izmaksas kārtība

144.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir atsevišķs depozīta konts kredītiestādē, kurā tiek glabāti no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām (depozītu summas).

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs kontu kredītiestādē atver uz sava vārda, noslēdzot konta apkalpošanas līgumu.

145.pants. (1) Naudas līdzekļi, kas atrodas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā kredītiestādē, un citas depozītu summas zvērināta tiesu izpildītāja nāves gadījumā neietilpst mantojuma masā.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs tiek atcelts vai atstādināts no amata, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja nāves vai ilgstošas slimības gadījumā depozīta konts kredītiestādē un citas depozītu summas saskaņā ar tieslietu ministra rīkojumu pāriet rīkojumā noteiktajam zvērinātam tiesu izpildītājam.

146.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs katram gadam kārto atsevišķu depozītu summu uzskaites grāmatu.

(2) Depozītu summu uzskaites grāmata ir ar sanumurētām lapām, caurauklota un caurauklojuma vietā nostiprināta ar apgabaltiesas ģerboņzīmogu, to paraksta apgabaltiesas priekšsēdētāja noteikts tiesnesis, un viņa sekretārs izdara atzīmi par cauraukloto lapu skaitu.

(3) Ieraksti depozītu summu uzskaites grāmatā tiek dalīti mēnešos. Katra mēneša beigās ir jābūt aprēķinātai un ar bankas depozīta konta izrakstu salīdzinātai atlikuma summai mēneša sākumā un mēneša beigās zvērināta tiesu izpildītāja kontā. Atsevišķi jānorāda kopējā summa, kas ir ienākusi un kas izmaksāta mēneša laikā, kā arī izdevumi par kredītiestādes pakalpojumiem.

(4) Summas, kas nākamā gada 1.janvārī paliek atlikumā depozīta kontā kredītiestādē, izraksta nākamā gada depozītu summu uzskaites grāmatas sākumā kā atlikumu. Katru iemaksāto summu norāda atsevišķi — tāpat kā iepriekšējā gada depozītu summu uzskaites grāmatā.

147.pants. Depozītu summu uzskaites grāmatas aizpildīšanas kārtība ir šāda:

1) katru ierakstu numurē pēc kārtas;

2) norāda datumu, kad naudas summa ieskaitīta zvērināta tiesu izpildītāja kontā;

3) norāda izpildu lietas numuru. Ja vienlaikus ir iemaksāta summa par vairākām izpildu lietām, norāda visu izpildu lietu numurus;

4) norāda iemaksas dokumenta nosaukumu un numuru;

5) norāda parādnieku (vārdu, uzvārdu — fiziskajai personai, nosaukumu — juridiskajai personai), turpat arī iemaksātāju, ja tas nav parādnieks, kā arī izdara atzīmi, ja minētā summa ir iemaksāta par pārdoto mantu;

6) norāda piedzinēju (vārdu, uzvārdu — fiziskajai personai, nosaukumu — juridiskajai personai), kā arī saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, ja tas nav piedzinējs, un ziņas par pilnvarojumu;

7) norāda iemaksāto naudas summu;

8) norāda izmaksas dokumenta nosaukumu, numuru un izmaksas datumu;

9) norāda izmaksājamo summu (ja saņēmēji ir vairāki, summu attiecīgi sadala, izdarot ierakstus citu zem cita atbilstoši saņēmēja vārdam, uzvārdam vai nosaukumam);

10) gada beigās norāda atlikumu.

148.pants. Ierakstus depozītu summu uzskaites grāmatā izdara zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja darbinieks.

149.pants. Par ierakstu savlaicīgu un pareizu izdarīšanu, atbilstošo dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu, kā arī par visām izmaksām no konta ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.

150.pants. Depozītu summu uzskaites grāmatā aizliegts izdarīt aizkrāsojumus un neatrunātus labojumus.

151.pants. Ierakstus depozītu summu uzskaites grāmatā veic savlaicīgi, un tiem ir jāatbilst attaisnojuma dokumentiem (kredītiestādes depozīta konta izrakstam par iemaksu kontā vai izmaksu no tā).

152.pants. (1) Nauda piedzinējam tiek izmaksāta no konta šādā kārtībā:

1) fiziskajai personai izraksta čeku vai pārskaita naudu uz tās norādīto kontu kredītiestādē;

2) fiziskās personas pilnvarotajam pārstāvim, kurš iesniedz publiski apliecinātu pilnvaru, izraksta čeku vai pārskaita naudu uz norādīto kontu kredītiestādē;

3) juridiskajām personām naudu pārskaita uz attiecīgo kontu kredītiestādē;

4) juridisko personu pārstāvjiem, kuri iesniedz dokumentu, kas apliecina viņu pilnvarojumu, izraksta čeku.

(2) Visu naudas dokumentu norakstiem ir jābūt izpildu lietā.

XIV sadaļa

Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība

153.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs nosūta visiem attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, publisko reģistru vadītājiem, apgabaltiesas priekšsēdētājam, kā arī tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.

154.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka pieņemšanas laiku.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja pienākums ir nodrošināt apmeklētāju pieņemšanu jautājumos par konkrētu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un izpildu dokumentu pieņemšanu vismaz astoņas stundas nedēļā.

(3) Tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi var atļaut vai arī uzlikt par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties amata pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes pilsētās vai ciemos, lai nodrošinātu visām personām iespēju tikties ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

155.pants. (1) Akti un dokumenti sastādāmi valsts valodā, naudas summas norādāmas latos, bet mēri un svari — atbilstoši metriskajai sistēmai.

(2) Visos aktos jābūt šādiem rekvizītiem:

1) akta sastādīšanas datums, mēnesis un gads, bet, ja nepieciešams, — arī sīkāks laika apzīmējums;

2) zvērināta tiesu izpildītāja amata nosaukums, amata un prakses vieta, vārds un uzvārds;

3) akta taisīšanas vietas adrese;

4) akta reģistra numurs;

5) zvērināta tiesu izpildītāja paraksts.

(3) Uz izdodamiem aktiem zvērināts tiesu izpildītājs uzspiež ģerboņzīmogu.

(4) Uz vairākām lapām rakstīto aktu lappuses numurē un katru lappusi apliecina ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu. Ja akta sastādīšanā piedalās puses, liecinieki vai amatpersonas, arī tās paraksta aktu.

(5) Ja aktos tiek minētas fiziskās personas, norāda to vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet, ja nepieciešams, arī personas kodu. Ja personas kodu vai dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda aktā.

(6) Sastādot aktus attiecībā uz juridiskajām personām, zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda to tiesībspēju, rīcībspēju un pārstāvja pilnvarojumu.

(7) Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta beigās pirms parakstiem.

156.pants. Lietu nomenklatūru un to glabāšanas termiņus nosaka, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites noteikumus pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.

157.pants. Izpildei iesniegtam izpildu dokumentam ir jābūt oriģinālam. Ja izpildei tiek iesniegts lēmuma noraksts, tam jābūt apstiprinātam ar tiesas, tiesneša vai tās institūcijas amatpersonas parakstu (atšifrējums) un zīmogu, kura izsniegusi izpildu dokumentu.

158.pants. (1) Visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus reģistrē izpildu lietu uzskaites grāmatā.

(2) Atbilstoši izdarītajam ierakstam katram izpildu dokumentam reģistrē izpildu lietu ar atbilstošu numuru, norādot izpildu lietas numuru augošā secībā gada laikā un izpildu lietas reģistrācijas gadu.

(3) Par piešķirto izpildu lietas kārtas numuru izpildu dokumentā izdara atzīmi.

159.pants. Kļūdaini piesūtītus izpildu dokumentus atļauts pārsūtīt vai nosūtīt citam zvērinātam tiesu izpildītājam šādos gadījumos:

1) lietās, kurās piedzinējs ir valsts;

2) krimināllietās par mantas konfiskāciju, naudas soda piedziņu un citām mantiskām piedziņām;

3) lietās par to ārvalstu tiesu nolēmumu izpildi, kuri atzīti Latvijā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām, ja piedzinējs atrodas ārpus Latvijas.

160.pants. (1) Izpildu lietā jābūt visiem dokumentiem par tiesu izpildītāja veiktajām darbībām, tajā skaitā kvīšu norakstiem par skaidrā naudā saņemtajiem maksājumiem.

(2) Izpildītu izpildu dokumentu atstāj izpildu lietā, par izpildi paziņojot tiesai, institūcijai vai amatpersonai, kas izsniegusi izpildu dokumentu.

161.pants. Izpildu dokumenti nosūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā.

162.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju dokumentu saglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.

163.pants. Izpildu lietās esošos dokumentus un citus zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā esošos dokumentus viņš glabā saskaņā ar likumu “Par arhīviem”, lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem un Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norādījumiem.

Pārejas noteikumi

1. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāju darbības un viņu sastādītie akti ir spēkā, ja tie sastādīti līdz 2003.gada 1.janvārim, bet ar tieslietu ministra rīkojumu iecelto zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāju darbības un viņu sastādītie akti — līdz tiesu izpildītāja atbrīvošanai no amata, ja tie atbilst likumam, kas bijis spēkā šo izpildu darbību veikšanas un aktu sastādīšanas brīdī.

2. Tieslietu ministrijai:

1) ar 2002.gada 1.novembri pārtraukt tiesu izpildītāju un citu tiesu izpildītāju kantoru darbinieku pieņemšanu darbā;

2) organizēt tiesu izpildītāju lietvedībā esošo izpildu lietu un tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā esošo naudas līdzekļu pieņemšanu no atbildīgajām personām un nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem atbilstoši noteiktajam iecirkņu sadalījumam;

3) 2002.gada novembrī un decembrī Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekiem un tiesu izpildītājiem, kas pieteikušies uz izsludinātajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām, organizēt mācības šā likuma, Civilprocesa likuma un citu normatīvo aktu piemērošanā, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja prakses organizācijā.

3. Tieslietu ministram:

1) līdz 2002.gada 1.novembrim noteikt zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas, kā arī izsludināt to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

2) līdz 2003.gada 1.janvārim par zvērinātiem tiesu izpildītājiem iecelt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus, kuri ir pieteikušies uz izsludinātajām amata vietām un atestēti;

3) līdz 2003.gada 1.februārim sasaukt zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.

4. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieku un tiesu izpildītāju atestāciju pirms iecelšanas zvērināta tiesu izpildītāja amatā veic tieslietu ministra izveidota atestācijas komisija, vērtējot viņu atbilstību šā likuma 12. un 13.panta prasībām, kā arī vērtējot atsauksmes par viņu iepriekšējo darbu un apmācības rezultātus. Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus atļauts atestēt arī tad, ja attiecīgā persona nav sasniegusi divdesmit piecu gadu vecumu vai arī tai nav augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības, bet tā sekmīgi mācās universitātes tipa augstskolā tiesību zinātņu programmā.

5. Līdz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības uzsākšanai tai likumā noteiktās funkcijas veic Tieslietu ministrija.

6. Valsts budžetā katru gadu nodrošināms finansējums zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbības veikšanai atbilstoši tam finansējumam, kāds Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentam un tiesu izpildītāju kantoriem tika piešķirts 2002.gadā.

7. No valsts budžetā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentam un tiesu izpildītāju kantoriem paredzētā finansējuma tieslietu ministra noteiktajā kārtībā un apmērā, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiek piešķirts finansējums prakses uzturēšanai atbilstoši zvērinātu tiesu izpildītāju slodzei.

8. Līdz 2003.gada 1.aprīlim tieslietu ministrs, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei nododama īpašumā bez atlīdzības valsts kustamā manta, kas likuma spēkā stāšanās dienā ir Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta un tiesu izpildītāju kantoru lietošanā. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome šo mantu nodod zvērinātiem tiesu izpildītājiem prakses uzsākšanai.

9. Lai nodrošinātu zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu darbu un iedzīvotāju apkalpošanu, zvērinātiem tiesu izpildītājiem līdz 2004.gada 31.decembrim ir tiesības nomāt Tieslietu ministrijas tiesu izpildītāju kantoru telpas ar līdzšinējiem nosacījumiem, izmantojot tur esošos sakaru līdzekļus.

10. Zvērināts tiesu izpildītājs, pārņemot bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja lietas, turpina veikt nepieciešamās izpildu darbības. Viņam ir saistoši iepriekšējā tiesu izpildītāja sastādītie akti un citi dokumenti. Zvērināts tiesu izpildītājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies vai nākotnē varētu rasties bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja darbības rezultātā.

11. Šā likuma 33.panta noteikums par grupas apdrošināšanas līgumu piemērojams ar 2004.gada 1.janvāri.

12. Šā likuma 12.panta 4.punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012.gada 1.janvāra.

13. Personām, kuras mācās universitātes tipa augstskolā, lai iegūtu otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju vai zvērināta tiesu izpildītāja amatā ieceltas bez otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības tiesību zinātnē un jurista kvalifikācijas, attiecīgā izglītība iegūstama ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.septembrim.

14. Par universitātes tipa augstskolu šā likuma izpratnē uzskatāma arī Latvijas Policijas akadēmija.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 24.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 13.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.