Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi “Likumā par budžetu un finansu vadību”

Izdarīt “Likumā par budžetu un finansu vadību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likuma preambulu pēc vārda “(uzņēmējsabiedrību)” ar vārdiem “un organizāciju”.

2. I nodaļā:

izteikt termina “asignējums” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Asignējums — pilnvara uzņemties īstermiņa saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju.”;

izteikt termina “ārvalstu finansu palīdzība” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Ārvalstu finansu palīdzība — finansu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.”;

izteikt termina “budžeta izpildītāji” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budžeta izpildītāji — no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.”;

aizstāt termina “Budžeta likumprojektu pakete” skaidrojumā vārdus “kuri nosaka vai groza ieņēmumus valsts budžetā” ar vārdiem “kuri nosaka vai groza valsts budžetu”;

izteikt termina “budžeta programma” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budžeta programma — savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar šo likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās.”;

izteikt termina “pamatbudžets” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Pamatbudžets — budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.”;

izteikt termina “saistības” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Saistības — valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā viena saimnieciskā gada laikā vai turpmākajos saimnieciskajos gados.”;

izteikt termina “speciālais budžets” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Speciālais budžets — budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.”;

izteikt termina “tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) — uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši finansu ministra noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei.”;

izslēgt terminu “valsts ilgtermiņa saistības”;

papildināt nodaļu alfabēta secībā ar šādiem terminiem un to skaidrojumu šādā redakcijā:

“Eiropas Kopienas pašu resursi — Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, kas paredzēti Eiropas Kopienas budžeta finansējuma nodrošināšanai.

Ilgtermiņa saistības — valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados. Pašvaldību ilgtermiņa saistības ir saistības, kas noteiktas likumā “Par pašvaldību budžetiem”.

Investīciju projekts — secīgu aktivitāšu kopums ar noteiktu realizācijas grafiku, kurā paredzēti pasākumi materiālu vai nemateriālu vērtību iegādei vai radīšanai un kuram ir noteikta investīciju projekta realizācijas organizatoriskā struktūra un realizācijai nepieciešamo resursu pamatojums.

Īstermiņa saistības — valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemtajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskā gada laikā.

Valsts investīciju programma — infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums.”

3. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību.”

4. Aizstāt 5.panta sestajā daļā vārdus “ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij” ar vārdiem “saskaņā ar izsniegtajiem valsts galvojumiem”.

5. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa.”

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Apropriācijas

(1) Valsts budžeta apropriācijas nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums. Pašvaldību budžetu līdzekļus apropriē šajā likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Ikviens grozījums, kas attiecas uz apropriācijas apjomu, mērķiem vai termiņiem, izdarāms saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(3) Speciālajam budžetam ir apropriācija, kas pieļauj tikai tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu apmērus un līdzekļu atlikumus saimnieciskā gada sākumā un aizņēmumu no valsts pamatbudžeta.

(4) Visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās.

(5) Finansu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju tikai šādiem mērķiem:

1) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;

2) Eiropas Kopienas pašu resursu palielināšanai;

3) norēķiniem ar Eiropas Savienību;

4) starptautisko tiesu spriedumu izpildei;

5) valsts parāda saistību dzēšanai.

(6) Par apropriācijas palielināšanu šā panta piektajā daļā minētajiem mērķiem finansu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajiem mērķiem finansu ministrs ir tiesīgs veikt, ja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.”

7. Izslēgt 11.pantā pēc vārda “nosaka” vārdu “valsts”.

8. 15.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“15.pants. Valsts budžeta izdevumu veikšana, aizdevumu izsniegšana un valsts parāda maksimālais pieaugums, ja nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums”;

izteikt panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka:”;

papildināt pantu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) tiek nodrošināta ārvalstu finansu palīdzības un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļu asignēšana ārvalstu finansu palīdzības ietvaros finansētiem jauniem pasākumiem (projektiem);

6) tiek nodrošināta Eiropas Kopienas pašu resursu pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā.”

9. Papildināt likuma II nodaļu ar 15.¹ pantu šādā redakcijā:

“15.¹ pants. Eiropas Kopienas pašu resursu atspoguļošana valsts budžeta likumā un pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā

(1) Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu nosaka Eiropas Kopienas iestādes atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību normām. Ja līdz gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā Eiropas Kopienas iestādes vēl nav noteikušas Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu, valsts budžeta likumā tiek iekļauta Finansu ministrijas prognoze.

(2) Saeima, pieņemot gadskārtējo valsts budžeta likumu, Eiropas Kopienas iestāžu noteikto Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumā negrozītā veidā.

(3) Eiropas Kopienas pašu resursu pārskaitīšanu Eiropas Kopienas budžetā veic Finansu ministrija atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai kārtībai.

(4) Eiropas Kopienas pašu resursu iemaksu kārtību nosaka Eiropas Kopienas iestādes atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību normām.”

10. 18.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) plāno izdevumus vidējā termiņā;

8) iesniedz ārvalstu finansu palīdzības plānotos apjomus pa projektiem un programmām;”;

uzskatīt līdzšinējo 7.punktu par 9.punktu.

11. 19.pantā:

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda “efektivitātes” ar vārdiem “un, ja nepieciešams, pieprasīt attiecīgajai izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju” un otro teikumu pēc vārda “rezultātiem” — ar vārdiem “un sniegto informāciju”;

papildināt pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

(6) Rajona (pilsētas) tiesu, apgabaltiesu un prokuratūras iestāžu budžeta pieprasījumi līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi. Rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un Finansu ministrijai nodod Tieslietu ministrija, bet prokuratūras iestāžu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un tālāk nodod Ģenerālprokuratūra.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par septīto daļu.

12. Izslēgt IV nodaļas nosaukumā vārdu “Valsts”.

13. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Valsts kase

Valsts kase ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas no valsts budžeta ieņēmumiem asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem, veic valsts budžeta izpildes un uzskaites, kā arī valsts parāda vadības funkcijas.”

14. 24.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “uzņemties” ar vārdu “īstermiņa”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Finansu ministrs veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto Eiropas Savienības līdzekļu sadali starp projektiem programmu (apakšprogrammu) ietvaros saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, apstiprina Valsts investīciju programmas projektu sarakstu, kā arī nosaka valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksas sarakstu pasākumu un projektu līmenī.”

15. 25.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārda “sākumā” ar vārdiem “un aizņēmumu no valsts pamatbudžeta”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Finansu ministrijai ir tiesības veikt pārbaudes no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem finansētu institūciju budžeta plānošanas, uzskaites un pārskatu sniegšanas jomā.”

16. Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc vārda “likumā” ar vārdiem un skaitli “un šā likuma 9.pantā noteiktajos gadījumos”.

17. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) No valsts budžeta finansētas institūcijas valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no valsts budžeta līdzekļiem veicamo izdevumu izdarīšanai atver kontus tikai Valsts kasē.”

18. Izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts kase kārto valsts budžeta finansu uzskaiti.”

19. Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz Valsts kasei gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību, līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.maijam.”

20. 32.pantā:

aizstāt pirmās daļas skaitli un vārdu “30.maijam” ar skaitli un vārdu “1.jūlijam”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetam. Ministru kabinets saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu iesniedz Saeimai līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 15.oktobrim.”

21. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI. Banku lietas un ieguldījumi”.

22. 34.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu “investēšana” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “ieguldīšana” (attiecīgā locījumā) un vārdu “investēt” — ar vārdu “ieguldīt” (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmajā daļā vārdus “var veikt investīcijas” ar vārdiem “var ieguldīt” un vārdus “šādas investīcijas” — ar vārdiem “šādus ieguldījumus”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “speciālais budžets” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “un ārvalstu finansu palīdzība” (attiecīgā locījumā).

23. Izteikt 35.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šīs robežas tiek noteiktas latos atbilstoši valūtas maiņas kursam, kāds bija noteikts attiecīgā gada budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcijā.”

24. Papildināt 36.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību dzēš valsts aizdevumus.”

25. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Valsts parāda saistību dzēšana

Izdevumi valsts parāda saistību dzēšanai ir jāizdara saskaņā ar līgumu noteikumiem neatkarīgi no gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzētā līdzekļu apjoma. Ja finansu ministrs konstatē, ka izdevumi valsts parāda dzēšanai var pārsniegt gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu daudzumu, viņš saskaņā ar šā likuma 9.panta piekto daļu palielina gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju un nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu.”

26. Aizstāt 41.panta sestajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdu “izsludināšanas”.

27. 46.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “valsts”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām.”

28. Aizstāt 47.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “budžeta iestādes vadītājs” ar vārdiem “no budžeta finansētas institūcijas vadītājs”.

29. Izslēgt 48.panta otro daļu.

30. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma 9.panta piektās daļas 2.punkta, 15.panta 6.punkta un 15.¹ panta spēkā stāšanos nosaka ar īpašu likumu.

8. Līdz šā likuma 2.panta piektajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumi nr.377 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 13.novembrī