Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Notariāta likumā

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, 1993, 26./27.nr.; 1996, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Šis likums regulē zvērinātu notāru profesionālo un korporatīvo darbību.”

2. Izslēgt 3.pantā vārdu “dienesta”.

3. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

“5.¹ Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirms-tiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu notāru neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu notāru profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.”

4. Aizstāt 7.pantā vārdus “oficiālā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

5. 9.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,

b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Tiesu sistēmas amatu sarakstu, kurus pildot persona varēja iegūt zvērināta notāra darbībai vajadzīgās zināšanas, nosaka tieslietu ministrs.”

6. 10.pantā:

izteikt 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

4) kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši), kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) pret kurām sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju izbeigta krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

papildināt 7.punktu ar vārdiem “vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata”;

papildināt 9.punktu ar vārdiem “un zvērinātu tiesu izpildītāju vai viņa palīgu”.

7. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11. Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

Latvijas Zvērinātu notāru padome divu nedēļu laikā var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta notāra pārcelšanu uz vakanto amata vietu vai kāda zvērināta notāra kandidāta uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā un viņa iecelšanu vakantajā amata vietā. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” uzaicina pieteikties pretendentus uz šo amata vietu.

Ja uz izsludināto vakanto amata vietu piesakās citā vietā praktizējošs zvērināts notārs, viņam ir priekšrocības tikt pārceltam uz šo vietu. Ja uz vakanto amata vietu pieteikušies vairāki praktizējoši zvērināti notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā.”

8. Papildināt likumu ar 11.¹— 11.⁴ pantu šādā redakcijā:

“11.¹ Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 9.panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no 10.panta 2.— 9.punktā minētajiem šķēršļiem.

11.² Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām, kā arī derīgu zvērināta notāra eksāmena apliecību.

11.³ Ja pieteikumu uz vakanto zvērināta notāra amata vietu iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar notāra pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu notāru sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.

11.⁴ To personu sarakstu, kuras iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā, Latvijas Zvērinātu notāru padome izliek savās telpās un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.”

9. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12. Latvijas Zvērinātu notāru padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta notāra amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumu par ieteikumu viņu uzņemt zvērinātu notāru skaitā.”

10. Aizstāt 13.pantā vārdu “iecelšanu” ar vārdiem “iecelšanu amatā”.

11. Izteikt 14.pantā zvēresta tekstu šādā redakcijā:

“Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.”

12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15. Uz zvērinātiem notāriem attiecas likumā noteiktie attiecīgie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.”

13. 16.pantā:

aizstāt vārdus “zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem” ar vārdiem “zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, augstskolu akadēmiskā personāla”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ja zvērinātam notāram gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar zvērināta notāra darbību, tieslietu ministrs ar rīkojumu, ko izdod pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosinājuma, nosaka notāra kvalifikācijas pārbaudi eksāmenu komisijas rīkotajā eksāmenā.”

14. Papildināt 17.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Eksāmenu komisija pārbauda zvērinātu notāru zināšanas, pamatojoties uz rīkojumu, ko izdevis tieslietu ministrs.”

15. Izteikt 18. un 19.pantu šādā redakcijā:

“18. Latvijas Zvērinātu notāru padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta notāra amatu, rīko zvērināta notāra eksāmenu.

Pie zvērināta notāra eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 9.panta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu notāru padomes kontā.

19. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma nosaka zvērinātu notāru eksāmena kārtību, eksāmenu komisijas sastāvu, eksāmena jautājumus un minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.”

16. Papildināt likumu ar 19.¹ un 19.² pantu šādā redakcijā:

“19.¹ Eksāmena dienu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi iepriekš.

Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.

19.² Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu notāru padome paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta notāra eksāmenu.”

17. Aizstāt 20.pantā skaitli “12.” ar skaitli “11.²”.

18. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22. Eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi. Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta notāra palīga amatu.”

19. Papildināt 24.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts notārs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu notāru padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu notāru profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).”

20. Aizstāt 25.pantā vārdus “nepareizu amata darbību” ar vārdiem “profesionālo darbību un viņa palīga, arī zvērināta notāra kandidāta, darbību, aizvietojot zvērinātu notāru”.

21. Aizstāt 27.pantā vārdus “darbības laiku” ar vārdiem “amata darbības laiku”.

22. Papildināt likumu ar 27.¹ pantu šādā redakcijā:

“27.¹ Zvērinātam notāram ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.”

23. Izteikt 28.—30.pantu šādā redakcijā:

“28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu.

Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata.

29. Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša notāra risku.

Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līgumā obligāti iekļaujamos noteikumus nosaka tieslietu ministrs, saskaņojot ar finansu ministru un Latvijas Zvērinātu notāru padomi.

30. Ja zvērināts notārs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta notāra disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

Prasības par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar zvērināta notāra amata darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts notārs pakļauts.”

24. 33.pantā:

aizstāt vārdus “vietējā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā”;

papildināt pirmo teikumu pēc vārda “adresi” ar vārdiem “un prakses uzsākšanas dienu”.

25. 35.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku. Zvērināts notārs pats personiski pieņem klientus savā prakses vietā ne mazāk kā piecas stundas darba dienā.”;

uzskatīt līdzšinējo otro teikumu par ceturto teikumu.

26. Papildināt 36.pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā:

“Zvērinātam notāram drīkst būt tikai viena prakses vieta. Prakses vietas telpās jābūt valsts karogam un lielā valsts ģerboņa attēlam.”

27. 38.pantā:

izslēgt otro teikumu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Tikai tāpēc, ka notariālais akts vai notariālais apliecinājums veikts ārpus zvērināta notāra apgabaltiesas darbības rajona, nezūd notariālā akta vai notariālā apliecinājuma spēks.”

28. Papildināt 39.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Zvērināts notārs nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Atteikumā jānorāda tā pamats un pārsūdzības kārtība.”

29. Izteikt 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

“40. Zvērinātam notāram jāatsakās no aktu un apliecinājumu taisīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībās, kuras acīmredzami kalpo prettiesiskiem un netikumīgiem mērķiem.

41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus savās paša lietās, sava laulātā, arī bijušā laulātā, sava un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu — līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai savās paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.”

30. Aizstāt 42.pantā vārdus “Atsevišķie rīkojumi” ar vārdiem “Gribas izteikumi”.

31. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43. Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem tieslietu ministra apstiprinātas zvērināta notāra amata apliecības un amata zīmi. To veidus un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi.”

32. 44.pantā:

aizstāt vārdus “papildināto valsts mazo ģerboni” ar vārdiem “papildināto mazo valsts ģerboni”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Zvērinātam notāram var būt tikai viens zīmogs ar valsts ģerboni.”

33. 45.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) notariālo aktu grāmata;”;

papildināt pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētie reģistri un 5. un6.punktā paredzētie alfabētiskie rādītāji tiek vesti elektroniskā veidā.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais reģistrs, vedot to elektroniskā veidā, ik mēnesi tiek izdrukāts un saglabāts papīra formā. Gada beigās ar papīra formā saglabāto reģistru rīkojas šā likuma 47. un 53.pantā noteiktajā kārtībā.

Šā panta pirmās daļas 6.punktā paredzētais alfabētiskais rādītājs vedams arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijā tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.”

34. 48.pantā:

izslēgt ievaddaļā vārdus “sastāv no divām lappusēm atvērtā stāvoklī ar kopīgu tekošu numuru, tā”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) akta vai apliecinājuma nosaukumu;”;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) zvērināta notāra atzīmi, kam un kad dokumenti izdoti vai nosūtīti.”

35. Izslēgt 49.pantu.

36. Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:

“52. Notariālo aktu grāmata sastāv no:

1) notariālo aktu (82.pants) oriģināliem ar visiem pielikumiem;

2) šā likuma 128.pantā minēto dokumentu apliecinātiem norakstiem.”

37. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

“64. Instrukciju par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.”

38. Izteikt trešās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Zvērinātu notāru amata darbība”.

39. 65.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) taisīt notariālos aktus;”;

papildināt pirmo daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) vest mantojuma lietas;”;

uzskatīt līdzšinējo 4. un 5.punktu attiecīgi par 5. un 6.punktu;

izslēgt otro daļu.

40. Papildināt 66.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Izpildot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības, zvērināts notārs darbojas uz likuma pamata, neiesniedzot pilnvaru.”

41. Izteikt 69.pantu šādā redakcijā:

“69. Taisot notariālo aktu, kurā piedalās persona, kas neprot latviski un runā tādā valodā, ko zvērināts notārs neprot, tā pieaicina tulku. Pieaicinātais tulks dod parakstu, ka ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu.”

42. Izslēgt 71.pantā vārdus “un personas, kas tajos piedalās”.

43. Aizstāt 73.panta otrajā daļā vārdu “izdodamiem” ar vārdu “visiem”.

44. Papildināt 75.panta otro daļu pēc vārdiem “dzimšanas laiku un vietu” ar vārdiem “un dzīvesvietu”.

45. Papildināt likumu ar 77.¹ pantu šādā redakcijā:

“77.¹ Notariālos aktus, apliecinājumus un citus dokumentus var sastādīt rokrakstā vai izgatavot ar tehniskiem līdzekļiem.”

46. Papildināt 78.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Dzēsumi aktos un apliecinājumos nav atļauti, tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro. Svītrojumi izdarāmi tā, lai paliktu redzams svītrotais teksts.”

47. Papildināt 79.panta pirmo daļu pēc vārda “personām” ar vārdiem “izpaust viņiem uzticētās ziņas, kā arī” un pēc vārdiem “ziņas par” — ar vārdiem “viņiem uzticētajām lietām un”.

48. Izteikt 80. un 81.pantu šādā redakcijā:

“80. Izņēmumus no iepriekšējā (79.) panta noteikumiem pieļauj:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām — ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju;

3) šajā likumā noteiktajos gadījumos.

Zvērinātu notāru grāmatas un lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu, izmeklēšanas vai citu iestāžu pieprasījuma un lēmumiem.

Ja ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta notāra dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta notāra apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zvērinātam notāram.

81. Notariālie akti (82.pants) un apliecinājumi (108.pants), kurus taisa zvērināts notārs, izņemot šā likuma 116.pantā minētos dokumentus, ir publiski dokumenti.”

49. Papildināt likumu ar 82.¹ pantu šādā redakcijā:

“82.¹ Apliecinot gribas izteikumu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu.

Notariālajā aktā norādāmi tā dalībnieku gribas izteikumi.

Notariālā akta dalībnieki ir personas, kuras zvērināta notāra klātbūtnē izteic gribu savā vai citas personas vārdā.

Notariālos aktus zvērināts notārs ieraksta notariālo aktu grāmatā.”

50. Izteikt 83.pantu šādā redakcijā:

“83. Zvērināts notārs pārbauda notariālā akta dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības.

Pārstāvības tiesības zvērināts notārs pārbauda pēc viņam iesniegtajiem publiskiem dokumentiem vai ierakstiem Komercreģistrā vai citos publiskos reģistros.

Ja pārstāvības tiesības izriet no ieraksta Komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, zvērināts notārs tās pārbauda, ieskatoties šajā reģistrā ne vairāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas vai arī reģistra izrakstā, kuru ne vairāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas apliecinājusi attiecīgā reģistra iestāde. Zvērināts notārs aktā atzīmē ieskatīšanās dienas datumu vai izraksta apliecināšanas datumu.

Dokumentus, kuri pierāda notariālā akta dalībnieku pārstāvības tiesības, zvērināts notārs pievieno notariālajam aktam oriģināla vai notariāli apliecināta noraksta veidā šā likuma 74.pantā noteiktajā kārtībā.”

51. Papildināt 85.pantu pēc vārda “liecinieku” ar vārdiem “un tulku”.

52. Izslēgt 86.panta pirmās daļas 6.punktu un otro daļu.

53. Papildināt likumu ar 87.¹—87.³ pantu šādā redakcijā:

“87.¹ Zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu.

87.² Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

87.³ Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un par to jānorāda notariālajā aktā.”

54. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

“88. Projektu nolasa notariālā akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē, bet pievienotos plānus un citus attēlus liek viņiem priekšā caurskatīšanai. Ja notariālā akta dalībnieki zvērinātam notāram apstiprina, ka viņi saprot notariālā akta saturu un nozīmi un ka notariālais akts atbilst viņu gribai, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.”

55. 89.pantā:

izslēgt otro teikumu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Aktu paraksta arī liecinieki un tulki.”

56. Izteikt 90.pantu šādā redakcijā:

“90. Ja notariālā akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un ir noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to noklausījušies.”

57. Papildināt likumu ar 90.¹ pantu šādā redakcijā:

“90.1 Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē.

Šajā pantā un šā likuma 88.—90.pantā minētie apstākļi norādāmi notariālajā aktā.”

58. Izslēgt 92.pantu.

59. Izslēgt 93.pantā vārdu un skaitli “un 92.”.

60. Izteikt 100.—106.pantu šādā redakcijā:

“100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā.

Piezīme. Ar ierakstīšanu notariālo aktu grāmatā saprotama šā likuma 52.pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un ievietošana notariāloaktu grāmatā.

101. Par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus.

102. Notariālo aktu grāmatas izrakstam ir tāds pats spēks kā notariālā akta oriģinālam, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likuma prasībām iesniedzams notariālā akta oriģināls.

103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro šā likuma 73.—75.panta noteikumi.

Apliecinājumu raksta uz paša izraksta vai noraksta.

Izrakstiem un norakstiem vārdu pa vārdam jāsaskan ar oriģināliem.

Labojumi, svītrojumi, piemetinājumi un dzēsumi izrakstos un norakstos nav atļauti. Pašā oriģinālā pienācīgi atzīmētos labojumus, svītrojumus un piemetinājumus (78.pants) var kā tādus atkārtoti neatzīmēt, ja izrakstā vai norakstā tos ieraksta uzreiz tajā vietā, kura tiem tekstā tieši paredzēta.

104. Notariālo aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs var izdot tikai tām personām, kurām notariālajā aktā piešķirta tiesība tos saņemt, vai šo personu pārstāvjiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām — vienīgi ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.

Izraksta apliecinājumā atzīmējami pierādījumi, kas piešķir tiesību izrakstu saņemt.

105. Personām, kurām notariālo aktu grāmatas izraksts jau bijis izdots, otro izrakstu un turpmākos izrakstus izdod tikai ar visu pārējo darījuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.

106. Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot darījumadalībniekiem un tām personām, kurām ir tiesības saņemt notariālo aktu grāmatas izrakstus.”

61. Papildināt 107.panta otro daļu pēc vārda “Katrā” ar vārdu “notariālo”.

62. 108.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus;”;

izslēgt 2.punktu;

papildināt pantu ar jaunu 13.punktu šādā redakcijā:

“13) sapulču, darbību un notikumu norisi;”;

papildināt pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14) iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu;”;

uzskatīt līdzšinējo 13.punktu par 15.punktu un izteikt to šādā redakcijā:

“15) citus likumos paredzētos faktus un dokumentus.”

63. Papildināt likumu ar 108.¹ pantu šādā redakcijā;

“108.¹ Apliecinājumu zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu, izņemot gadījumus, kad likums noteic, ka apliecinājums rakstāms uz paša dokumenta (apliecinājuma uzraksts), vai paredz citu sevišķu apliecināšanas kārtību.

Aktā norādāmi notāra konstatējumi.

Notariālo aktu grāmatas izrakstu par šādu aktu zvērināts notārs var izdot personai, pēc kuras aicinājuma apliecinājums taisīts, vai tās pārstāvim, mantiniekam, tiesību pēcniekam.”

64. Izslēgt 110., 111. un 112.pantu.

65. 115.pantā:

aizstāt vārdu “akta” ar vārdu “dokumenta”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ja zvērināts notārs sastāda arī pašu dokumentu, viņam ir arī šā likuma 87.¹ pantā noteiktie pienākumi.”

66. 116.pantā:

aizstāt vārdu “akti” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dokumenti” (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrībastikumību vai personas godu.

Zvērināts notārs iepazīstas ar dokumenta saturu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta otrajā daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par dokumenta saturu zvērināts notārs neatbild, un tas atzīmējams apliecinājumā. Apliecinājumā norādāmi arī šā likuma 113. un 116.pantā minētie apstākļi.”

67. Izteikt 119.pantu šādā redakcijā:

“119. Apliecinot norakstus un tulkojumus, zvērināts notārs tos salīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos norādāmi dokumentu iesniedzēji.

Zvērināts notārs nepārbauda iesniegto dokumentu izdošanas likumību, bet pārbauda tikai to atbilstību uzrādītajiem dokumentiem un to atzīmē apliecinājumā.”

68. Papildināt likumu ar 119.¹ pantu šādā redakcijā:

“119.¹ Zvērināti notāri ir tiesīgi izgatavot norakstus no tiem apliecinājumiem, kuri glabājas viņu arhīva lietās, ja to lūdz personas, kas attiecīgos dokumentus parakstījušas, to pārstāvji, mantinieki vai tiesību pēcnieki.”

69. Izteikt 120.pantu šādā redakcijā:

“120. Apliecinājumu raksta uz paša noraksta vai tulkojuma.

Norakstu un tulkojumu apliecinājumā norāda, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības, ja vien tās nav redzamas pašā norakstā vai tulkojumā.

Nedrīkst apliecināt norakstus un tulkojumus no dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.”

70. Papildināt likumu ar 125.¹ pantu šādā redakcijā:

“125.¹ Protokolu sastāda kā notariālo aktu.”

71. Papildināt 127.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Uzrādīšanas laiku nedrīkst apliecināt dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrībastikumību vai personas godu.

Apliecinājumā norādāms, kādi uzrādītajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības.”

72. 128.pantā:

papildināt pirmo teikumu pēc vārda “arī” ar vārdu “notariālo”;

izslēgt otro teikumu.

73. Papildināt 129.pantu pēc vārda “ierakstīts” ar vārdu “notariālo”.

74. Izteikt 132.pantu šādā redakcijā:

“132. Lūgumu atsaukt pilnvarojumu zvērināts notārs apliecina saskaņā ar noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu un pilnvarojuma atsaukšanu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja vai viņa pārstāvja identitāti, rīcībspēju un pārstāvja pilnvaras.”

75. Izteikt 134.pantu šādā redakcijā:

“134. Lūgumu paziņot izteic rakstveidā. Nav pieļaujami paziņojumi, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti.

Apliecinājumu raksta uz paša lūguma.”

76. Aizstāt 135.pantā vārdu “izdot” ar vārdu “nodot”.

77. Izteikt 136.pantu šādā redakcijā:

“136. Rakstveida paziņojumu var nodot adresātam personiski vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu.”

78. Papildināt trešās apakšnodaļas III iedaļu ar 13.iedalījuma nosaukumu šādā redakcijā:

“13. Apliecinājumi par sapulču, darbību un notikumu norisi”.

79. Papildināt likumu ar 139.¹—139.⁴ pantu šādā redakcijā:

“139.¹ Apliecinot sapulču, darbību un notikumu norisi, zvērināts notārs raksta protokolu.

Protokolu sastāda kā notariālo aktu.

139.² Zvērināts notārs pārbauda to personu identitāti, kuras paraksta protokolu. Par pārējo protokolā minēto personu identitāti zvērināts notārs neatbild.

139.³ Apliecinot sapulču norisi, zvērināts notārs protokolā norāda viņa klātbūtnē notikušo sapulču vietu, laiku un gaitu, nolēmumu saturu un citus notikumus, kuriem var būt tiesiska nozīme.

Protokolu paraksta sapulces priekšsēdētājs un zvērināts notārs.

139.⁴ Zvērināts notārs var apliecināt darbību un notikumu norisi, ja tie var izraisīt tiesiskas sekas un ir norisinājušies zvērināta notāra un divu pieaicinātu liecinieku klātbūtnē.

Protokolā norāda darbību un notikumu vietu, laiku un gaitu.

Protokolu paraksta liecinieki un persona, kura aicinājusi zvērinātu notāru.”

80. Papildināt trešās apakšnodaļas III iedaļu ar 14.iedalījuma nosaukumu šādā redakcijā:

“14. Apliecinājumi par iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu”.

81. Papildināt likumu ar 139.⁵—139.⁷ pantu šādā redakcijā:

“139.⁵ Iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu zvērināts notārs apliecina saskaņā ar noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu.

Zvērināts notārs brīdina notariālā akta dalībniekus par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu zvērinātam notāram. Tas norādāms arī notariālajā aktā.

139.⁶ Zvērināts notārs apliecina iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) sniegšanu, ja notariāli apliecināta iesnieguma, paziņojuma (deklarācijas) iesniegšana valsts vai pašvaldību iestādēm un amatpersonām noteikta ar likumu.

139.⁷ Apliecinājumi par liecību sniegšanu nevar aizstāt attiecīgā procesuālā kārtībā iegūtās liecības Latvijas tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs krimināllietās, civillietās un administratīvajā procesā tiesā.”

82. Papildināt 146.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Zvērinātu notāru palīgiem, kuri šajā amatā darbojušies vismaz divus gadus, pēc zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanas ir priekšrocības tikt apstiprinātiem par zvērinātiem notāriem.”

83. 147.pantā:

papildināt pantu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;”;

uzskatīt līdzšinējo 3.punktu par 4.punktu, bet 4.punktu — par 5.punktu un izteikt to šādā redakcijā:

“5) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra.”

84. Izteikt 148. un 149.pantu šādā redakcijā:

“148. Par zvērināta notāra palīgiem nevar būt šā likuma 10.panta 2.—9.punktā norādītās personas.

149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.”

85. Izteikt 151.pantu šādā redakcijā:

“151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā, kā arī šā likuma 37. un 174.pantā paredzētajos gadījumos, kad jāizdara notariālā darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas. Par zvērināta notāra aizstāšanu viņa atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā jābūt tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumam.”

86. Izteikt 156.pantu šādā redakcijā:

“156. Par zvērināta notāra kandidātu var būt zvērināta notāra palīgs, ja viņš atbilst šā likuma 9.panta 1.— 4. un 6.punkta prasībām un ne mazāk kā divus gadus strādājis par zvērināta notāra palīgu.”

87. Izteikt 158.—161.pantu, izslēdzot 162.pantu, šādā redakcijā:

“158. Zvērinātu notāru palīgus pēc viņu lūguma Latvijas Zvērinātu notāru padome uzņem zvērinātu notāru kandidātos. Ja zvērināta notāra kandidātu atbrīvo vai atceļ no amata, viņš izslēdzams no zvērinātu notāru kandidātu skaita.

159. Zvērināta notāra kandidātam ir priekšrocības tikt ieceltam zvērināta notāra amatā.

160. Latvijas Zvērinātu notāru padome ved zvērinātu notāru kandidātu sarakstu.

161. Zvērināta notāra kandidātam ir zvērināta notāra palīga tiesības un pienākumi.”

88. Izslēgt 163.panta otro teikumu un papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Atlīdzību par zvērinātu notāru amata darbību nosaka atbilstoši taksei (165.pants). Vienošanās par amata atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegtas.”

89. Papildināt 176.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ja zvērinātu notāru ilgstoši aizstāj cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, ar tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumu aizstājamā notāra lietas nododamas aizstājējam.”

90. Izteikt 179.—181.pantu šādā redakcijā:

“179. Zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā par savu amata darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.

180. Par likumu un citu normatīvo aktu, par Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtu, lēmumu, zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, darba atlīdzības noteikumu un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem vai par to, ka zvērināts notārs savā darbībā pieļauj nolaidību vai nepilda savus pienākumus, vai atļaujas tādu necienīgu rīcību, kas diskreditē zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu vai kas nav savienojama ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā, neatkarīgi no tā, vai pārkāpums izdarīts, izpildot amata pienākumus vai arī nav saistīts ar šo pienākumu izpildi, Zvērinātu notāru padome vai tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, pēc personu sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas.

181. Disciplinārlietu komisiju zvērinātu notāru disciplinārlietu izskatīšanai un atzinumu sniegšanai ievēlē zvērinātu notāru kopsapulce.

Komisija ievēlē komisijas priekšsēdētāju.

Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas sastāva.

Komisija lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kādam no komisijas locekļiem ir atsevišķas domas, tās rakstveidā pievienojamas komisijas atzinumam.

Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs.

Komisija iesniedz tieslietu ministram savu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinumu. Atzinumu paraksta visi komisijas locekļi, kas piedalījās balsošanā par komisijas lēmumu.

Atzinumā jānorāda, vai nodarījums atzīstams par disciplinārpārkāpumu.

Konstatējot disciplinārpārkāpumu, atzinumā jānorāda arī tas, kāds sods par to piemērojams un vai nosakāma zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaude.

Tieslietu ministrs, iepazinies ar komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu un, ja konstatēta zvērināta notāra nepietiekama kvalifikācija, — arī par zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi vai arī nosūta materiālus Latvijas Zvērinātu notāru padomei attiecīgu pasākumu veikšanai, vai izbeidz disciplinārlietu.”

91. Izteikt 191.pantu šādā redakcijā:

“191. Tieslietu ministrs, pirms viņš izlemj jautājumu par šā likuma 189.panta 1. un 2.punktā noteikto sodu uzlikšanu, disciplinārlietu iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei, lai tā sniegtu savu atzinumu.”

92. Izteikt 194.—196.pantu šādā redakcijā:

“194. Latvijas Zvērinātu notāru padome, disciplinārlietu komisija un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam notāram par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos. Latvijas Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs par neierašanos var uzlikt zvērinātam notāram šā likuma 183.pantā paredzētos disciplinārsodus.

195. Ja zvērināts notārs Latvijas Zvērinātu notāru padomes, disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un rīcībā esošajām ziņām.

196. Latvijas Zvērinātu notāru padomei, disciplinārlietu komisijai un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, prasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām.”

93. Papildināt 211.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) kurš nav izturējis zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi.”

94. Uzskatīt trīspadsmitās nodaļas pirmo, otro un trešo sadaļu attiecīgi par pirmo, otro un trešo apakšnodaļu.

95. Izteikt 235.pantu šādā redakcijā:

“235. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļa pilnvarojums izbeidzas līdz ar viņa atteikšanos no padomes locekļa amata, atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta notāra amata, zvērināta notāra darbības izbeigšanu vai pārtraukšanu citu iemeslu dēļ.

Ja darbu Latvijas Zvērinātu notāru padomē šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ izbeidz viens vai vairāki padomes locekļi (arī priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks), padome divu mēnešu laikā sasauc zvērinātu notāru kopsapulci un izsludina vēlēšanas padomes sastāva papildināšanai līdz kārtējām vēlēšanām.”

96. Uzskatīt piecpadsmito nodaļu par četrpadsmito nodaļu.

97. Izteikt 248.pantu šādā redakcijā:

“248. Zvērināti notāri kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta notāra prakses veido klientu maksājumi par notariālo darbību pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu notāru izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar notariālo darbību pildīšanu, juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā.”

98. Izslēgt 249.pantu.

99. Papildināt likumu ar piecpadsmito nodaļu šādā redakcijā:

“Piecpadsmitā nodaļa
Mantojuma lietu vešana

Pirmā apakšnodaļa
Vispārīgie noteikumi

250. Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc tam, kad saņemts mantošanas iesniegums.

251. Ir šādi mantošanas iesniegumi:

1) par mantojuma pieņemšanu;

2) par apstiprināšanu mantojuma tiesībās;

3) par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā;

4) par mantojuma atraidīšanu;

5) par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu;

6) par atteikšanos no testamentārās mantošanas;

7) par izsludināšanu;

8) par mantinieku uzaicināšanu;

9) par mantojuma apsardzību.

252. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

253. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atstājēja vārdu un uzvārdu, viņa nāves dienu un pēdējo dzīvesvietu, bet, ja tā nav zināma, — mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietu.

254. Mantošanas iesniegumu, kurā izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu. Uzsākot mantošanas lietu pēc cita mantošanas iesnieguma, zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā apliecina iesniedzēja paraksta īstumu.

Mantošanas iesniegumu jau uzsāktā mantošanas lietā, ja tajā netiek izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, zvērināts notārs neapliecina, bet pārliecinās par iesniedzēja identitāti.

Minēto iesniegumu var apliecināt arī Civillikuma 1474.pantā minētās iestādes vai amatpersonas.

255. Ja zvērinātam notāram iesniegts cita zvērināta notāra apliecināts mantošanas iesniegums, zvērināts notārs uz tā atzīmē saņemšanas datumu.

256. Ja iesniegtais mantošanas iesniegums nav apliecināts atbilstoši šā likuma prasībām, zvērināts notārs nekavējoties paziņo iesniedzējam par nepieciešamību iesniegt jaunu, attiecīgi apliecinātu mantošanas iesniegumu.

257. Pirms mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs pārliecinās mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs.

258. Mantojumu reģistrā ieraksta mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tā zvērināta notāra vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi, kurš ved mantojuma lietu.

Mantojumu reģistra vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts. Mantojumu reģistra turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.

Ieinteresētās personas var ieskatīties mantojumu reģistrā un saņemt no tā izrakstus.

259. Ja mantojumu reģistrā nav ziņu par mantojuma atstājēju, zvērināts notārs uzsāk mantojuma lietu un paziņo par to Latvijas Zvērinātu notāru padomei iekļaušanai mantojumu reģistrā.

Otrā apakšnodaļa
Pārdzīvojušā laulātā tiesību apliecināšana

260. Mantojuma lietā zvērināts notārs, pamatojoties uz pārdzīvojušā laulātā iesniegumu, taisa apliecinājumu par mantojuma atstājēja laulātā mantas daļu laulāto kopmantā, tas ir, laulāto kopīgajā mantā vai laulāto mantas kopībā (apliecību par laulātā mantas daļu).

261. Pārdzīvojušā laulātā iesniegumu, kurā norādīts mantojamās mantas sastāvs un kārtība un laulāto mantiskās attiecības (likumiskās vai līgumiskās), zvērināts notārs apliecina šā likuma 139.5 pantā noteiktajā kārtībā un brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību.

Pārdzīvojušā laulātā iesniegumam pievienojami dokumenti, kas apliecina iesniegumā minētos faktus.

262. Zvērināts notārs mantojumu pārņēmušiem mantiniekiem nosūta paziņojumu šā likuma 136.pantā noteiktajā kārtībā, kurā atsauksmes sniegšanai nosaka termiņu, ne īsāku par mēnesi.

Paziņojumam pievieno šā likuma 261.pantā minēto notariālā akta norakstu.

263. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki paziņojumā noteiktajā termiņā nesniedz atsauksmi, uzskatāms, ka viņi piekrituši pārdzīvojušā laulātā iesniegumam.

264. Ja tiek panākta pārdzīvojušā laulātā un mantojumu pieņēmušo mantinieku vienošanās, zvērināts notārs taisa attiecīgu notariālo aktu.

265. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki rakstveidā izteikuši iebildumus, ar tiem iepazīstina pārdzīvojušo laulāto.

Zvērināts notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.

266. Ja pušu vienošanās nav panākta vai mantinieki nav snieguši savu atsauksmi (263.pants), zvērināts notārs, pamatojoties uz mantojuma lietā esošajiem dokumentiem, taisa apliecību par laulātā mantas daļu.

267. Apliecībā par laulātā mantas daļu norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) laulātā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

4) zvērināta notāra konstatētos faktus;

5) laulāto mantas sastāvu;

6) laulātā mantas daļu laulāto kopmantā.

268. Par to, ka ir izsniegta apliecība par laulātā mantas daļu, zvērināts notārs paziņo mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem.

Apliecību par laulātā mantas daļu var apstrīdēt tiesā prasības kārtībā.

Trešā apakšnodaļa
Pēdējās gribas rīkojumu nolasīšana un stāšanās likumīgā spēkā

269. Ja mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, mantošanas iesniegumu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem nekavējoties nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņo par to iesniedzējam.

270. Tiklīdz pēdējās gribas rīkojuma akts (testaments, mantojuma līgums) iesniegts, zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, nenogaidot lūgumu, nosaka akta nolasīšanas dienu, paziņo to visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.

271. Zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, tiklīdz viņam kļuvis zināms par testatora nāvi, nosaka akta nolasīšanas dienu, paziņo to visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.

272. Noteiktajā dienā zvērināts notārs atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu.

Ja ir vairāki pēdējās gribas rīkojuma akti, tos visus atver un nolasa. Atver un nolasa arī tādus pēdējās gribas rīkojuma aktus, par kuriem apgalvo, ka tie ir nelikumīgi vai viltoti. Nolasot pēdējās gribas rīkojuma aktu, ievēro Civillikuma 785.panta noteikumus.

Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ir vairākos vienāda satura oriģināleksemplāros, nolasāms tikai viens no tiem.

Noraksta nolasīšana nav pielīdzināma oriģināla nolasīšanai, izņemot gadījumu, kad oriģināls ir nozudis vai nav iespējams to drīzumā iesniegt; tādā gadījumā ieinteresētajām personām tiesā jāpierāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts tiešām pastāv un, ja noraksts nav pienācīgi apliecināts, jāpierāda arī tā saturs.

273. Par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu taisa notariālo aktu (apliecība par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu), kurā norāda testamentā ietvertos novēlējumus un ziņas par to, vai:

1) zīmogi bijuši neskarti, ja akts bijis aizzīmogots;

2) bijuši iebildumi pret pēdējās gribas rīkojuma akta īstumu vai likumīgo spēku;

3) pēdējās gribas rīkojuma aktā nav nekādu īpatnību — labojumu, svītrojumu, dzēsumu, piemetinājumu.

Zvērināts notārs pats neierosina jautājumu par pēdējās gribas rīkojuma akta neatbilstību likumam.

274. Kad nolasīts testaments, kurā ir novēlējums vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, zvērināts notārs nosūta prokuroram izrakstu no testamenta kopā ar ziņām par testamenta izpildītāju vai to personu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kuras iesniegušas testamentu nolasīšanai.

275. Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kurš to nolasījis, paziņo par mantojuma atklāšanos un mantojuma pieņemšanas termiņiem pēdējās gribas rīkojuma aktā minētajām personām, kuras nav bijušas klāt šā akta nolasīšanā.

Paziņojumu nosūta ierakstītā vēstulē kopā ar izrakstu no notariālo aktu grāmatas par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu.

276. Ja saskaņā ar mantojumu reģistra ziņām mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, tas zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, informē šo zvērinātu notāru par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas laiku un vietu.

Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kuram glabāšanā bija nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, izrakstu no notariālo aktu grāmatas par šā akta atvēršanu un nolasīšanu kopā ar pēdējās gribas rīkojumiem ierakstītā vēstulē nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram.

277. Ja nepieciešams (293.pants), zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā izsludina mantojuma atklāšanos.

278. Ja testamentā ir norādīts termiņš mantojuma pieņemšanai, zvērināts notārs, nosakot mantošanas iesnieguma iesniegšanas termiņu, to ņem vērā.

279. Paziņojumā norādītajā termiņā testamentārajam mantiniekam ir tiesības iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu, bet personai, kuras tiesības ar pēdējās gribas rīkojumu ir aizskartas, — iesniegt iebildumus un apstrīdēt testamentu tiesā.

280. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls glabājas tā zvērināta notāra lietās, kurš ved mantojuma lietu. Ieinteresētās personas var ar pēdējās gribas rīkojuma aktu iepazīties, mantiniekiem pēc viņu lūguma var izsniegt tā norakstus ar uzrakstu, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ir nolasīts.

281. Iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, iesniegumam pievieno:

1) pēdējās gribas rīkojuma aktu, ja šis akts nav zvērināta notāra rīcībā;

2) mantojuma atstājēja miršanas apliecību;

3) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu;

4) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu.

Iesniegumā norādāmi visi iesniedzējam zināmie mantinieki.

Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti iesniegumam nav jāpievieno, ja tie ir mantojuma lietā.

Šajā pantā minēto iesniegumu zvērināts notārs apliecina šā likuma 139.5 pantā noteiktajā kārtībā un brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību.

282. Ja zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, saņem tiesas paziņojumu, ka celta prasība par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā.

283. Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ar tiesas spriedumu atzīts par spēkā neesošu pilnā apjomā, zvērināts notārs aicina likumiskos mantiniekus izteikt gribu par mantojuma pieņemšanu vai tā atraidīšanu.

284. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā (mantojuma apliecību) un norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu;

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

5) mantojamās mantas sastāvu.

Zvērināts notārs uz pēdējās gribas rīkojuma akta taisa apliecinājuma uzrakstu par tā nolasīšanu un stāšanos likumīgā spēkā kopumā vai daļā.

285. Notariālo aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā zvērināts notārs taisa pēc tam, kad izbeidzies mantojuma atstājēja norādītais termiņš mantojuma pieņemšanai, bet, ja tāds nav norādīts, — paša zvērināta notāra vai likumā noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai.

286. Ja pēdējās gribas rīkojuma aktu tiesa ir atzinusi par spēkā neesošu daļā, zvērināts notārs taisa aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā pārējā daļā.

287. Mantojuma apliecība un pēdējās gribas rīkojuma akts ar zvērināta notāra uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā tiek cauršūti, apzīmogoti un izsniegti mantiniekam vai testamenta izpildītājam, ja testators nav devis citādu rīkojumu.

Ceturtā apakšnodaļa
Mantojuma apsardzība un aizgādnība

288. Par mantojamās mantas apsardzību gādā zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu.

289. Mirušās personas mantu apsargāt var lūgt:

1) mantinieks;

2) testamenta izpildītājs vai mantojuma aizgādnis;

3) mirušās personas darbavietas administrācija — bet tikai attiecībā uz darbavietas naudu, lietām vai dokumentiem, kas palikuši mirušās personas mantā;

4) kreditori — attiecībā uz tādām pretenzijām, kas viņiem ar tiesas spriedumu piespriestas vai nodrošinātas. Šajā gadījumā apsargājama tikai tā mantojamās mantas daļa, ar kuru pietiek minēto pretenziju apmierināšanai.

290. Likumā noteiktajos gadījumos (Civillikuma 659.pants) zvērināts notārs gādā par mantojuma apsardzību pēc jebkuras personas paziņojuma, ja viņam droši zināms par mantojuma atstājēja nāvi.

291. Atzinis, ka ir pamats mantojuma apsardzībai, zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju veikt visas nepieciešamās darbības mantojuma apsardzībai.

292. Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas:

1) aizzīmogošana;

2) aprakstīšana un novērtēšana;

3) nodošana glabāšanā.

Zvērināts notārs, pamatojoties uz mantojuma lietu, aicinājumā norāda uz attiecīga mantojuma apsardzības līdzekļa piemērošanu vai nepieciešamību.

Piektā apakšnodaļa
Sludinājums par mantojuma atklāšanos

293. Mantojuma atklāšanos zvērināts notārs izsludina pēc ieinteresēto personu lūguma vai pēc sava ieskata (Civillikuma 659. un 665.pants) gadījumos, kad:

1) mantinieki nav zināmi;

2) nav droši zināms, ka mantojuma tiesību pieteicēji ir vienīgie un tuvākie mantinieki;

3) mantinieki ir zināmi, bet negrib vai nevar pieņemt mantojumu vai izteic vēlēšanos to pieņemt ne citādi kā uz inventāra tiesības pamata;

4) mantiniekiem, testamenta izpildītājiem vai mantojuma aizgādnim nav zināmi uz mantojamo mantu gulošie parādi.

294. Izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori.

295. Iesniegums par izsludināšanu iesniedzams zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu, bet, ja mantojuma lieta nav uzsākta, — šā likuma 251.pantā minētajam zvērinātam notāram.

296. Izsludināšanas iesniegumā norāda:

1) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par izsludināšanu, un pierādījumus, kas to apstiprina;

2) lietā ieinteresētās personas, kas pieteicējam zināmas, un šo personu dzīvesvietu.

297. Sludinājumā zvērināts notārs uzaicina pieteikties visus tos, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir kādas tiesības uz mantojumu. Uzaicinājuma termiņš, ja likumā nav noteikts citādi, nosakāms pēc zvērināta notāra ieskatiem. Tas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no uzaicinājuma publicēšanas dienas.

298. Ja izsludināšana notiek sakarā ar testamenta nolasīšanu, zvērināts notārs ar sludinājumu uzaicina personas, kurām ir iebildumi pret testamentu, pieteikt savas tiesības, norādot, ka pretējā gadījumā testaments tiks atzīts par likumīgā spēkā stājušos.

299. Šā likuma 297. un 298.pantā minētie sludinājumi ir apvienojami.

300. Sludinājums par mantojuma atklāšanos publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet, ja mantojamās mantas vērtība pēc zvērināta notāra rīcībā esošajām ziņām nepārsniedz tūkstoš latus, sludinājums izliekams zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.

Par izsludināšanu un sludinājuma saturu zvērināts notārs nekavējoties paziņo viņam zināmām ieinteresētajām personām un Latvijas Zvērinātu notāru padomei iekļaušanai mantojumu reģistrā.

Sestā apakšnodaļa
Mantojuma pieņemšana

301. Ja mantinieki nav izteikuši savu gribu pieņemt mantojumu, personas, kurām ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūti, pēcmantinieki), kā arī mantojuma atstājēja kreditori un legatāri var iesniegt zvērinātam notāram atbilstoši šā likuma 293.panta noteikumiem iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu (Civillikuma 697. un 698.pants).

302. Iesniegumā par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu norāda:

1) mantot aicinātās personas, ja tās ir zināmas;

2) mantošanas pamatu (mantošana, pamatojoties uz likumu, testamentu vai mantojuma līgumu);

3) iesniedzēja pretenziju uz mantojumu.

303. Zvērināts notārs nepārbauda iesniedzēja pretenzijas pareizību.

304. Ja mantinieki ir zināmi, zvērināts notārs, neizsludinot mantojuma atklāšanos, aicina iesniegumā norādītos mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 297.pantam, paziņot, vai viņi vēlas mantojumu pieņemt vai to atraidīt (Civillikuma 697. un 698.pants).

305. Ja mantinieki iesniedzējam nav zināmi, zvērināts notārs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina mantojuma atklāšanos, uzaicina mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 297.pantam, un paziņo par to zināmajiem mantiniekiem un Latvijas Zvērinātu notāru padomei iekļaušanai mantojumu reģistrā.

306. Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieki nav pieteikušies vai arī ir atteikušies no mantojuma, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu un paziņo Finansu ministrijai par bezmantinieka mantu.

307. Iesniegumu par mantojuma pieņemšanu uz inventāra tiesības (Civillikuma 709.pants) pamata var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad mantiniekiem kļuvis zināms par mantojuma atklāšanos.

308. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju, bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, — attiecīgo pagasttiesu sastādīt inventāra sarakstu.

309. Iesniegumu par atteikšanos no mantošanas vai mantojuma atraidīšanu (Civillikuma 609., 651., 689. un 775.—783.pants) rakstveidā var iesniegt zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu.

Septītā apakšnodaļa
Apstiprināšana mantojuma tiesībās pēc likuma

310. Likumiskie mantinieki var iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.

311. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

312. Mantošanas iesniegumam pievieno:

1) mantojuma atstājēja miršanas apliecību;

2) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu;

3) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu;

4) pierādījumus, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot;

5) ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem.

Šajā pantā minēto iesniegumu zvērināts notārs apliecina šā likuma 139.⁵ pantā noteiktajā kārtībā un brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību.

313. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs šajā likumā noteiktajos gadījumos izsludina mantojuma atklāšanos.

314. Apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek tikai pēc tam, kad izbeidzies sludinājumā vai likumā noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš.

315. Ja rodas strīds par mantojuma tiesībām, tas izšķirams tiesā prasības kārtībā.

316. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecību), kurā norāda, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu.

317. Atzīstot mantojuma tiesības, likumam neatbilstošas mantinieku savstarpējās vienošanās nav ņemamas vērā.

318. Mantojuma apliecībā norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu;

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

5) mantinieku mantojuma daļu, domājamo daļu lielumu;

6) mantojamās mantas sastāvu.

319. Mantojuma apliecību paraugus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.

Astotā apakšnodaļa
Mantojuma dalīšana

320. Mantojumu dala mājas kārtībā vai pie notāra, izņemot gadījumu, kad pastāv līdzmantinieku strīds par mantojuma sadali.

321. Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs uzaicina visus līdzmantiniekus.

Zvērināts notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.

322. Zvērināts notārs, kurš sastāda mantojuma sadales projektu, var aicināt zvērinātu tiesu izpildītāju sastādīt mantas aprakstes aktu un, ja nepieciešams, pieaicināt ekspertu mantas novērtēšanai.

323. Mantojuma sadales projektā zvērināts notārs pamato tajā noteikto mantojuma sadales kārtību.

324. Ja līdzmantinieki piekrīt zvērināta notāra sastādītajam mantojuma sadales projektam, zvērināts notārs vienošanos par mantojuma sadali attiecīgi apliecina.”

100. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Ja par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā zvērinātu notāru amata atlīdzības takse nosaka atšķirīgas likmes, abos gadījumos piemērojama zemākā likme.

2. Valsts nodeva par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā ir viens lats. Šajos gadījumos valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā iekasējama pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

3. Šā likuma 9.panta 3.punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012.gada 1.janvāra.

4. Par universitātes tipa augstskolu šā likuma izpratnē uzskatāma arī Latvijas Policijas akadēmija.

5. Šā likuma 147.panta 3.punkts piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2003.gada 1.janvāra.

6. Gadījumos, kad likums gribas izteikumiem nosaka notariālu apliecinājumu, publisku apliecinājumu vai apliecinājumu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs taisa notariālo aktu (82.pants). Gadījumos, kad likums nosaka parakstu notariālu apliecināšanu, publisku apliecināšanu vai apliecināšanu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs apliecina arī rīcībspēju.”

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 24.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 13.novembrī